/ Aktuāli / Mobilo datu tests 2015

Mobilo datu tests 2015

IMG_0446-1200
Raitis Misa uz 23/12/2015 - 21:14 uz Aktuāli, Tests, Viedoklis

Salīdzinoši nesen, apkopju un publicēju 2014. gadā iegūtos, mobilo datu pārraides pakalpojumu testu rezultātus – Mobilā interneta tests 2014. Nu laiks atskaitīties par šogad paveikto. Piedāvāju šovasar (jūnijs-augusts) iegūtu mobilās datu pārraides testu rezultātu apkopojumu un arī nedaudz analīzes.

Mobilo datu pieejamības un attīstības ziņā gada laikā, kopš pagājušās vasaras, ir noticis tiešām daudz. 2014. gadā Bite tīklā vēl nebija 4G bāzes staciju, šogad tās ir. Līdzīgi ir ar Tele 2, kam dažas 4G bāzes stacijas jau bija uzstādītas, bet tikai Rīgā. Turklāt pērn, veicot testu, nevienu no tām tā arī neizdevās “satikt”. Tagad Tele 2 izveidojusi plašu 4G tīklu. Bez šaubām arī LMT iegulda resursus tīkla attīstībā, jo kaut arī esošais tīkls (pirms gada) bija objektīvi attīstītāks, tomēr lielā noslodze, ko tam rada klienti, neļauj gulēt uz lauriem.

Izmantojot iepriekš gūto pieredzi, uzlabojusies veikto mērījumu kvalitāte. Pirmkārt, tika rūpīgi sekots, lai katram veiktajam mērījumam tiktu fiksēta tā veikšanas ģeogrāfiskā vieta (koordinātes). Tas ir svarīgi, lai izvairītos no situācijas, kāda radās 2014. gadā. Reizēm, ja atrodoties kustībā tika veikti vairāki secīgi testi, testam izmantotā programma Ookla Speedtest Mobile nespēja iegūt vietas, kurā tests veikts koordinātes. Rezultāts bija tāds, ka vairāki dažādās vietās veiktie mērījumi bija ar vienādām koordinātēm. Šovasar šādu mērījumu gandrīz nebija.

Cita problēma, ko šogad izdevās atrisināt bija, ka 2014. gadā bija pieejami tikai divi tālruņi, tādēļ efektīvi varēja vienlaicīgi veikt tikai divu tīklu testus. Šogad pateicoties laipnam Just 5 atbalstam, testu vajadzībām bija pieejami trīs jaunie Just5 BLASTER 2 tālruņi. Trīs pilnīgi vienādu tālruņu esamība tiešām atviegloja testēšanu. Paldies Just5!

Jāpiebilst, ka Just5 BLASTER 2 noteikti ir piemērots veicamajam uzdevumam un jaudas tam pietiek:

  • Četru kodolu ARM Cortex-A53 1,5 GHz 64 bitu procesors;
  • 2 GB operatīvās atmiņas;
  • Android 5.0 Lollipop.

Bet pats galvenais, Just5 BLASTER 2 nodrošina 4G (LTE) atbalstu – augšupielāde līdz LTE CAT4 50 Mbps, lejupielāde – LTE CAT4 150 Mbps. Citas tālruņa tehniskās detaļas testa veikšanai nav svarīgas, bet par šo tālruni vairāk uzzināt var tā apskata rakstā.

Testu metodoloģija

Lai kaut cik ticami novērtētu datu pārraides kanāla veiktspēju, nepieciešama atbilstoša testēšanai izmantojama infrastruktūra. Tika apskatīti vairāki iespējamie mobilo datu pārraides ātruma testi, bet gala rezultātā prasībām vislabāk atbilda Ookla Speedtest Mobile.

Pamata prasības bija, lai testu risinājums spētu novērtēt datu kanāla ātrdarbību, tā divu virzienu latentumu (laiks kas paiet no pieprasījuma nosūtīšana, līdz atbildes saņemšanai), un iegūtos rezultātus kopā ar mērījuma veikšanas laiku un koordinātēm saglabātu viegli eksportējamā un apstrādājamā veidā. Ookla Speedtest Mobile to visu nodrošina, jo Ookla ir plašs testa serveru tīkla visā pasaulē, arī Latvijā un speciāli izstrādāta metodoloģija, kas ļauj izmērīt datu kanāla reālo veiktspēju, nevis kā daudzi testi – saglabāt maksimālo rādītāju, kas iegūts.

Būs oponenti, kas teiks, ka vienkāršs, kaut arī sapratīgi veidots un ar labu infrastruktūru atbalstīts ātrdarbības tests nesniedz ieskatu reālajā lietotāja pieredzē. Tomēr tam nepiekrītu. Ja mēs zinām cik ātri darbojas tīkls un to, kāds ir tīkla latentums (jeb pings), mēs varam arī novērtēt to, cik ātri (salīdzinoši) ielādēsies kāda mājas lapa, vai saturs kāda sociālā tīkla aplikācijā.

Piemēram, lai ielādētu vienkāršu mājas lapas, ar tekstu un pāris bildēm, starp mobilās iekārtas pārlūku un mājas lapas serveri notiek vismaz trīs komunikāciju, sauksim tos par piegājieniem. Viens – lai saņemtu lapas tekstu, vēl divi katras bildes lejupielādei. Pieņemot, ka gan teksts, gan bildes ir nelieli, galvenais faktors lapas ielādes laikam ir tieši tīkla latentums. Ja tas ir ap 20 ms, kas ir tipisks kvalitatīva LTE jeb 4G tīkla rādītājs, tad minētās lapas ielādes laiks visdrīzāk būs zem 100 ms. Turpretī, ja pieejams tikai EDGE tīkls, kura latentums tipiski ir 500 ms, to pašu mājas lapu var nākties gaidīt pat 2 un vairāk sekundes.

Domāju, ka šis vienkāršais piemērs, kurš gan neatklāj tehniskās nianses, labi parāda, ka lai novērtētu to, kāda būs lietotāja pieredze pietiek zināt tīkla caurlaidību un latentumu. Turklāt, pieejamās programmas (vismaz tās, ko apskatīju), kas it kā sniedz “reālāku” lietotāja pieredzes novērtējumu, ir veidotas neprasmīgi, to rezultāti secīgi veiktiem testiem būtiski atšķiras un šos rezultātus nav iespējams uzkrāt, kas testiem “lauka apstākļos” neder.

Testu rezultāti

Pirmais secinājums – salīdzinot ar 2014. gadu, visi mobilo tīklu operatori ir būtiski uzlabojuši mobilo datu pārraides infrastruktūru. Ir plašāks 4G pārklājums un tas ir visiem operatoriem. Tomēr tīkla pārklājums vēl arvien nesniedzas visur, kur šad tad apgrozās arī diezgan daudz cilvēku. Kaut vai Tērvetē, vai uz Ainažu šosejas un arī citviet. Saprotams, ka 100% tīkla pārklājums visdrīzāk būs sasniedzams tikai tad, kad darbu sāks kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas izmantos satelītus. Tomēr vietās, kur mīt ne tikai lāči un vilki, bet arī cilvēki itin bieži sper savu kāju, vismaz stabils EDGE jau nu varēja būt pieejams. Diemžēl nākas secināt, ka tā vēl arvien nav.

Veiktos mērījumus šogad esmu apkopojis Google kartēs. Tie izvietoti to veikšanas koordinātēs kartē, papildu norādot veikšanas laiku, augšupielādes, lejupielādes ātrumu un ping (latentumu). Caurlūkojiet kartes un izdariet savus secinājumus.

Lietotājus, protams, interesē rekordi. Došu tos katram operatoram ar Bold atzīmējot absolūtos rekordus. Visos tīklos bija vietas kur datu pārraide nedarbojās vispār. Procentuāli šādu vietu bija mazāk kā pērn, bet precīzu skaitļu manā rīcībā diemžēl nav, jo visi šādi gadījumi nav fiksēti. Tā ir viena no lietām, kas nākamgad, ja tests tiks veikts atkal, ir jāuzlabo.

Bite tīkla rekordi. Mazākais lejupielādes ātrums – 0.02 Mbit/s, mazākais augšupielādes ātrums – 0.02 Mbit/s, lielākais lejupielādes ātrums – 88.96 Mbit/s, lielākais augšupielādes ātrums – 39.00 Mbit/s. Ping – 15 ms (labākais) līdz 2157 ms.

Tele 2 tīkla rekordi. Mazākais lejupielādes ātrums – 0.03 Mbit/s, mazākais augšupielādes ātrums – 0.00 Mbit/s, lielākais lejupielādes ātrums – 54.58 Mbit/s, lielākais augšupielādes ātrums – 20.04 Mbit/s. Ping11 ms (labākais) līdz 1243 ms.

LMT tīkla rekordi. Mazākais lejupielādes ātrums – 0.03 Mbit/s, mazākais augšupielādes ātrums – 0.01 Mbit/s, lielākais lejupielādes ātrums – 125.59 Mbit/s, lielākais augšupielādes ātrums – 33.44 Mbit/s. Ping11 ms (labākais) līdz 914 ms.

Šie rekordi paši par sevi daudz informācijas nesniedz, tomēr parāda, ka uz testa veikšanas laiku atšķirības tīklu maksimālajā caurlaidībā ir ievērojamas. Redzam, ka Tele 2 tīkls ir kopsummā lēnāks (nejaukt ar lēns, jo tāds tas nav). Bite tīklā visdrīzāk ir lielāka iespēja saskarties ar latentuma problēmu, jo ping ir sistemātiski sliktāks.

Kaut arī tas nav nekas principiāli svarīgs, tomēr interesanti, ka šogad, šī testa praksē pirmo reizi lejupielādes ātrums rakstāms ar trīs cipariem. Tas sasniegts Vecrīgā, LMT tīklā. Un tas nav kāds “noķerts moments”, kad tīkls ir mazāk noslogots. Lejupielādes rādītājs šajā vietā ap 100 Mbit/s ir gandrīz vienmēr, bet zem 50 Mbit/s nenokrītas nekad. Pērn trīsciparu skaitli iegūt neizdevās. Tas liecina par to, ka LMT tīklā tiešām ir veikti uzlabojumi.

Uzlabojumi ir veikti arī Bite tīklā, jo šogad vairs nav vērojama augšupielādes ātruma mākslīga ierobežošana. Ja atceramies, 2014. gada vasarā Bite tīklā gandrīz trešdaļai mērījumu augšupielādes ātrums bija diezgan precīzi 0,36 Mbit/s. Tātad droši, ka mākslīgs ierobežojums. Šogad tādu nenovēroju.

Tele 2 tīkls kaut arī neuzstāda rekordus, šķiet ir sabalansētākais. Tam vidēji ir mazākā atšķirība starp lejupielādes un augšupielādes ātrumu. Un kopš testa veikšanas Tele 2, kā paši apgalvo, ir veikuši pamatīgus tīkla modernizācijas darbus. Tas jo interesantāku padarīs nākamā gada testu.

Protams, būtu interesanti nākamā gada testam piesaistīt arī ceturto mobilā interneta pakalpojumu sniedzēju – Triatel. Skaidrs, ka ātruma rekordus viņu tīklā nesasniegt, bet pārklājuma tvēriens varētu būt interesants.

Nobeigums

Kopējais secinājums par stāvokli Latvijas mobilās datu pārraides jomā ir iepriecinošs. Visi pakalpojumu sniedzēji uzlabo savu tīklu veiktspēju un mazākā mērā, bet tomēr, arī pārklājumu. Diezgan droši, ka labu ātrumu (mans uzskats, ka labs ātrums ir, ja lejupielāde ir vismaz ar 1 Mbit/s) mobilie tīkli nodrošina vairumā kaut cik ievērojamu apdzīvotu vietu. Reizēm labs tīkls ir arī vietās, kur tam, šķiet nebūtu jābūt. Diemžēl pareizs ir arī pretējais apgalvojums.

Aicinu gan lasītājus, gan mobilo pakalpojumu sniedzējus komentēt šo materiālu! Bet pats galvenais – sniegt idejas, kā šo testu nākamgad veikt vēl efektīvāk un precīzāk.

Bite Latvija mobilo datu testa 2015 rezultātu karte

LMT mobilo datu testa 2015 rezultātu karte

TELE 2 mobilo datu testa 2015 rezultātu karte

Materiāls tapis ar Bite Latvija, Just5, LMT un Tele 2 atbalstu

2 RAKSTĪT KOMENTĀRU

Leave a Reply to Raitis Misa Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

2 Komentāri
  • 05/01/2016

    Labāk paņemtu lielapjoma datus un sacenstos kurā tīklā var vairāk lejuplādēt ceļā Rīga – Valmiera, tad arī būtu skaidrs labākais, stabilākais utl. Tad varētu mēģināt arī citus maršrutus.
    Pilsētās ir WiFi, mobīlo datu ātrumam nav nozīmes.

    inna
    Reply
    • 07/01/2016

      Par liela apjoma datu lejupielādi padomāsim. Tas, iespējams, tiešām ļautu iegūt datus kādam salīdzinājumam.
      Par pilsētām un WiFi daļēji ir taisnība. Tomēr ja lietotāja rīcībā (kaut vai uzņēmuma apmaksāts, ir tādi ļaudis :) ) ir bezlimita mobilais datu pieslēgums, šie cilvēki tieši pilsētās izvēlas WiFi ignorēt principā, jo tas vienkārši ir lēnāks un tā pārklājums, pati jau zini, tver tikai daždesmit metrus ap vietu, kur manta dabonama. Pats pamēģināju ar. Rīgā mobilo datu pieslēgums, ja par to neripo centi, ir pat ļoti lietojams, turklāt visiem trim tirgus dalībniekiem. Tas ir vidēji ātrāks par WiFi un ar nesalīdzināmi lielāku teritoriālo tvērumu.

      Raitis Misa
      Reply