Iestāde, kas virza iestāšanās procesu ir IZM. IZM vairākkārt ir lūgusi valdību rast finansējumu sadarbībai ar EKA, tomēr nauda tā arī nav atradusies. 2015. gada budžetā tā nav plānota. Lai saprastu mērogus, jāpiebilst, ka ir runa par nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro. Tā ir summa, ko Latvija noteikti var atļauties un kuru, ja vien vēlētos, atrast varētu.

Diez vai ir jāskaidro, kādi būs zaudējumi nozarei, kas visā pasaulē rada produktus ar augstu pievienoto vērtību un sniedz neatsveramu atbalstu tautsaimniecībai. EKA paspārnē top tehnoloģijas, kas atgriežas atpakaļ uz Zemes un kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu rūpniecībā, lauksaimniecībā, sakaru tehnoloģijās. Kosmosam paredzētais tiek izmantots cilvēku glābšanai, kuģu vadīšanai jūrās utt.

Esot EKA Sadarbības valstij vai dalībvalstij, Latvijai būtu iespēja apgūt finansējumu pielietojumu izstrādei, kurus varētu izmantot Latvijas mežsaimnieki, lauksaimnieki un pilsētu plānotāji efektīvai darba veikšanai un plānošanai. Ieguvums noteikti pārsniegtu iztērēto. Kādas ir mūsu perspektīvas, ja kā tagad plānots, tiks uzsāktas sarunas par EKA Eiropas sadarbības valsts līguma Eiropas Sadarbības valsts hartas parakstīšanas pārcelšanu no 2015. gada 31. janvāra uz 2018. gada janvāri?

Tie ir nelietīgi nozagti trīs iespējamās sadarbības gadi, kuru laikā varētu tapt pirmie moduļi Eiropas kosmosa misijām. Tie ir Latvijā nesaražoti jauni materiāli utt. Tie ir aizbraukuši specialisti, kuri vairs tik drīz neatgriezīsies, ja to vispār izdarīs.

Zaudējumi noteikti pārsniedz ieguvumus, ja tādi vispār ir. Attopieties!

Video, kas kādam, varbūt būs kā auksta ūdens spainis...