Portatīvais dators, kuru pāris sekundēs var pārvērst par planšeti, vai smuki novietot ekrānu tā, lai ērtāk būtu skatīties, piemēram, filmas. Aizvien biežāk dzirdam par portatīvajiem datoriem, kuri noder gan prezentācijām, gan ikdienas darbam. Šoreiz apskatām Acer Aspire R14, kurš pārsteidz ar labu skārienekrānu, pilnu 360° ekrāna lokanību un vēl dažām parocīgām lietām.

Acer Aspire R14 ir elegants augstas kvalitātes portatīvais dators. Korpusa materiāls ir no alumīnija (izņemot apakšu, kas ir no plastmasas). Sānos ir noapaļotas malas, kas mazliet atgādina IPhone 5/5s apdari. Klaviatūra ir ērti izvietota un rastīšana ir ļoti ērta. Tiem, kas mīl apgaismotus taustiņus, izvēloties šo datoru, tāda iespēja arī būs. Mūsuprāt Acer dizaina ziņā ir radījis ko tiešām kvalitatīvu un acīm tīkamu. Datorpeles paliktnis ir samērā liels un ir izvietots zem klaviatūras, centrā. Tas atbalsta multi-touch, jeb vairāku pirkstu skāriena funkcijas, tāpēc būs daudz vieglāk orientēties caur dažādām lietotnēm un interneta saturu.

Iespēja ekrānu atliekt 360° lenķī, ir viena no šī datora pamatfunkcijām. Un jāsaka, ka pie tā ātri pierod. Līdz šim bijis ierasts lietot portatīvo datoru, kurš nevar atliekt ekrānu pilnībā un kuram arī nav skārienjūtīgs displejs. Šāda pārmaiņa tik tiešām izmainīs jūsu lietošanas paradumus. Brīžos, kad ierastā darba vide apnikusi, vai ērtāk būtu izmantot datoru kā planšeti, to varēja pavisam viegli izdarīt. Arī video skatīties ir daudz ērtāk, ja ekrāns tiek atliekts un dators nostatīts uz galda.

Acer datoram ir skārienjūtīgs ekrāns. Tiem, kas uzskata, ka portatīvajam datoram tāds nav vajadzīgs un, ka tā ir lieka naudas tērēšana, iesaku šādu datoru palietot. Pie skārienjūtīga ekrāna pierod ļoti ātri un jau nemanot to sāk izmantot aizvien biežāk un biežāk. 

Veiktspēja un ekrāns

Veiktspēja, salīdzinot ar līdzīgiem citiem, iepriekš lietotiem modeļiem līdzīgā cenu kategorijā un komponenšu ziņā, ir patiešām lieliska. Dators ir ātrs un ar visām darbībām tiek galā bez aizķeršanās. Reti, bet tomēr bija nelielas aizķeršanās, kad kāda interneta saite "iesala" un nevēlējās strādāt. Varbūt tā ir pārlūka vaina?  Jebkurā gadījumā, Full HD ekrānā viss izskatās lieliski.

Skaņa un mikrofons

Dators ir aprīkots ar Dolby audio, kas nodrošina skaļu, dzidru un tīru skaņu. Mūziku klausīties uz šī datora ir tiešām patīkami. Acer Aspire R14 piedāvā arī iebūvētu mikrofonu, kura kvalitāte arī ir manāmi labāka, kā citiem līdzīgiem portatīvajiem datoriem. Sazinoties ar draugiem ar skype palīdzību, viņi momentā uzteica skaņu.

Vai šis dators ir piemērots spēlēm?

Visticamāk, ka nē. Datora lietošanas laikā tika instalētas "CS:GO" un "League Of Legends" spēļu izmēģinājuma versijas, kuras gan nav no tām prasīgākajām. Un ar tādu vidēju grafiku dators tika gala labi. Vidējais kadru daudzums sekundē, jeb FPS bija starp ~40-60. Taču, ja datoru pērk ar domu tikai videospēlēm un, ja spēles, ko jūs spēlējat, ir pēc parametriem prasīgākas, iesaku apskatīt šo Acer modeli, kas būs vairāk piemērots spēlēm.

Vai dators ir piemērots programmēšanai?

Jā, jā un vēlreiz jā. Pats, būdams programmētājs, kurš "Visual studio" izmanto ikdienā, es vēlos teikt, ka šis dators ir tiešām ērts vidusmēra programmētājam. Galvenokārt ērts, jo savienojumā ar skārienjūtīgo ekrānu, bija daudz ērtāk programmējot apskatīt kādas sīkākas koda nianses vai arī tās labot. Datora veiktspēja ar prorammēšanu saistītiem uzdevumiem bija ļoti patīkama un tas radīja par sevi patīkamu iespaidu. To sakot es ievadu jaunu tēmu, jeb:

Vai šis dators ir piemērots skolēnam/studentam?

Un šī ir tā lieta, par ko es aizdomājos visvairāk. Testa perioda mēnesis, ko es pavadīju ar šo datoru, bija mācību ziņā bija ļoti produktīvs. Datora kompaktums, skārienekrāns, tā veiktspēja, akumulators, kurš bez intensīvas lietošanas mierīgi izturēja visu dienu, vai nepārtraukti lietojot izturēja apmēram 5h un datora dizains, liek man domāt, ka šis ir ideāls dators skolēnam vai studentam.
Ja kāds apsver šī portatīvā datora iegādi tieši skolas mērķiem, Acer Aspire R14 ir pirmā izvēle un ar to nevarēs kļūdīties!

Svarīgākā specifikācija

• Procesors: Intel® Core™ i5-6200U
• Video: Intel® HD graphics 520
• Operatīvā atmiņa: 4 GB
• Atmiņa: 256GB SSD
• Ekrāns: 14 collu Glancēts (LED Glare)
• Porti: USB porti 2 x USB 2.0 /1 x USB 3.1
• Svars: ~1.9 kg

Zparks vērtējums

• dizains 10/10
• veiktspēja 8/10
• videospēles 4/10
• parocīgums 9/10
• akumulators 7/10
• ekrāns 8/10

Klasiskās vērtības

Jāatzīst, ka visi diski uzrāda līdzvērtīgus rezultātus. Protams, viens ir ātrāks, cits lēnāks, bet to veiktspēja, ar dažiem izņēmumiem, ir samērojama.

HD Tune Pro 5.50 testos izceļas vien ST500LM021, kas uzrāda rezultātu virs 110. Citu disku rezultāti svārstās ap 90.

Interesantāk ir ar Ubuntu testiem. Atceramies, ka testējam arī vienu SSHD disku - ST1000LM014. Gzip testā disku veiktspēja ir praktiski vienāda – atšķirība nepārsniedz 0,7 sekundes. Tas liecina par to, ka galveno darbu šajā testā padara citas datora sistēmas (procesors un atmiņa) nevis cietais disks.

PostgreSQL testā uzskatāmi par sevi liek manīt tas, ka šī uzdevuma veikšanai ir svarīgs piekļuves laiks (to ietekmē diska griešanās ātrums). Šeit ātrākais ir WD5000BPKX. Tikai par dažām sekundēm atpaliek ST500LM021. Pārējie diski ar 5.4k griešanās ātrumu vidēji atpaliek par 10 un vairāk sekundēm. Tātad šeit redzam, ka darbībām, kas nevar notikt atmiņā (pārāk liels datu apjoms, lai visu datubāzi ielādētu operatīvajā atmiņā) nozīme ir tieši piekļuves laikam (laikam ko jāgaida, līdz vajadzīgais sektors būs pretim galviņai), ko ietekmē diska griešanās ātrums.

Bet kā tad ar SSHD? Līdz šim tas sevi nav parādījis ne no labās ne no slīkās puses. Interesanti ir PostgreSQL SSHD testi. Vidējais rezultāts tiem ir 83,4 sek., kas ir līdzvērtīgs citu disku snieguma, bet rezultātu izkliede ir starp 28,13 sek. un 154,89 sek. Tātad vienreiz SSHD darbojas lēnāk par parastu HDD, citreiz tā ātrdarbība pielīdzināma SSD disku ātrdarbībai, kas vidēji ir 19,1 sek. Iespējams, SSHD iekšējie algoritmi nespēj optimāli pielāgoties visiem iespējamajiem lietojumiem.

Vēl interesantāk ir ar Libreoffice testiem. Šeit disku veiktspēja parāda, ka biroja aplikācijām diska ātrdarbība ir svarīga. Tā šajā testā ST500LT012 ir gandrīz divas reizes lēnāks par ST500LM021. Tomēr īpaši izceļas SSHD ST1000LM014. Šķiet šajā testā tas beidzot spēja pilnībā parādīt kādus potenciālos labumus nelielais (16 GB), bet ātrais (SLC NAND) SSD modulis dod. ST1000LM014 Libreoffice testu rezultātu virkne sekundēs ir šāda: 5,90; 5,60; 3,53; 3,65; 3,80; 3,36; 2,56; 2,13; 1,60; 1,54. Tātad desmit secīgos testa laidienos diska veiktspēja uzlabojas no standarta diska, līdz ar SSD disku samērojamai veiktspējai, kuriem vidējais radītājs ir 0,7 sek.

Šis tests parāda, ka SSHD atsevišķu uzdevumu veikšanai tiešām dod ievērojamu ātrdarbības pieaugumu. Ražotājs apgalvo ka SSHD algoritmi veidoti tā, lai piemēram Windows operētājsistēmas ielādēšana notiktu no NAND SLC zibatmiņas. Nav pamata šim apgalvojumam neticēt.

HD Tune Pro 5.50 testu grafiki, kas apskatāmi Flickr atklāj vēl vienu interesantu lietu par SSHD disku.

Tātad ražotājs ir apzināti lēnākos diska sektorus piesaistījis SSD modulim, jo kā zināms sektori, kas atrodas tuvāk diska asij pārvietojas ar mazāku lineāro ātrumu un tātad ir datu pārraides ziņā lēnāki par ārējiem. Protams, vēlāk, kad disku sāk lietot, tas mainās pēc lietojuma vajadzības.

Vēl jāpiebilst, ka citos testos - CrystalDiskMark 3.0.3a un Gnome Disk Utility iegūtie rezultāti principā saskan ar HD Tune Pro 5.50 testā iegūtajiem. Ja vēlaties tos analizēt, ekrāni atrodami Flickr . Pētiet un izdariet secinājumus.

SSD diski

SSD diski interesantāki par HDD (izņemot, protams, SSHD) ir divu iemelsu dēļ. Pirmkārt, tie ir ticama izvēle jauna piezīmjdatora iegādes gadījumā un, otrkārt, pretstatā HDD var sagādāt arī kādu pārsteigumu. Arī testējot tie neizpalika. Papildu intrigu radīja WD Black2 Dual WD1001X06XDTL duāldisks, kas kā zināms faktiski ir divi diski – 120 GB SSD + 1 GB HDD. Testos apskatām WD1001X06XDTL SSD sadaļu.

Otrs fakts, kas disku testu padara interesantāku ir, ka Kingston HyperX SH100S3120G ir vairāk kā trīs gadus vecs. Tomēr tieši šajā apstāklī slēpjas arī viena no tā stiprajām pusēm – ilgizturība. Agrāk veidojot SSD diskus tika izmantota NAND zibatmiņa ar ieraksta ciklu skaitu ap 5000. Jaunajiem diskiem, arī tiešajam pēctecim, šis rādītājs ir 3000.

Bet atpakaļ pie veiktspējas. HD Tune 5.50 abos testos ātrākais ir Samsung MZ-7TE1T0, bet lēnākais WD1001X06XDTL. Ierakstīšanas testā, gan arī Samsung MZ-7TE120 uzrāda praktiski tādu pašu rezultātu kā WD1001X06XDTL. Tas ļauj secināt, ka kaut arī WD1001X06XDTL veiktspēja pārsniedz HDD, tomēr tā rādītājs 140,87 (MZ-7TE120 tas ir 141,77) daudz nepārspēj ātrākā HDD rādītāju 112,97.

Libreoffice testā SSD diski uzrāda līdzīgus rezultātus un parāda, ka iepriekšējā testā, kas ir t.s. sintētiskais tests iegūtie rezultāti neparāda pilnu ainu par to, kā ir, kad datorā ir SSD disks. SSD disks ātrāks par HDD pat pie minētās līdzīgās veiktspējas ir kaut vai tāpēc vien, ka SSD diskiem piekļuves laiks (access time), ir būtiski mazāks nekā HDD. Tas lielu lomu spēlē veicot daudzas nejaušas lasīšanas/rakstīšanas darbības. Tipisks HDD vidējais piekļuves laiks ir ap 8 ms, bet SSD zem 0.1 ms. Šis ir laiks, kas vidēji paiet līdz disks pēc kādas darbības pabeigšanas, var sākt nākamo. Tātad ja diskam vienas datnes nolasīšanai datu fragmentācijas dēļ jānolasa, piemēram, 20 tā gabali dažādās diska vietās, laiks ko tas prasīs HDD ir 0.16 s, bet SSD vien zem 2 ms (0.002 s).

Interesants ir gzip  tests, kurā SSD uzrādītie rezultāti ir praktiski līdzīgi HDD uzrādītajiem. Tātad diska veiktspēja tā izpildei lielu lomu nespēlē un arī informāciju par pašiem diskiem nesniedz. Tātad šis tests ir uzskatāms par daļēji neizdevušos un ļaus labāk sagatavoties testiem nākotnē. No kļūdām jāmācās.

PostgreSQL tests vēl noteiktāk parāda, ka diska veiktspējas reālie rādītāji atšķiras no tiem, ko uzrāda sintētiski testi. Šajā testā ātrākais ir Kingston SH100S3120G (15,65 s), bet lēnākais – Samsung 7TE120 (21,05 s). Interesanti, ka otrais labākais rezultāts ir WD1001X06XDTL (18,71 s).

Rezumējot SSD testu rezultātu novērtējumu secinām, ka:

• Tie ir ātrāki par HDD visos lietojumos;
• Sintētiskie testi, kuru rezultātus ražotājs norāda reklāmās, neparāda reālo diska veiktspēju;
• Jaunie duāldiski, kaut arī to SSD daļas veiktspēja ir zemākā nekā jaunākajiem SSD bez HDD sadaļas, tomēr ir ievērojami ātrāki par jebkuru HDD un ir labs darījums, īpaši piezīmjdatoram ar vietu vienam iekšējam diskam.

Nenovērtēta paliek WD1001X06XDTL HDD sadaļa. Šīs sadaļas aplikāciju testu neveicām, jo operētājsistēmas uzstādīšana tajā, pat ja iespējama, nav triviāls uzdevums un nav arī paredzēta.

Tomēr priekšstatu par šo sadaļu guvām. Šīs sadaļas veiktspēja ir salīdzināma ar standarta piezīmjdatora 2.5 collu, 5,4k apg. /min piezīmjdatoru cietā diska veiktspēju. Galu galā tas jau arī ir šāds cietais disks (Western Digital 1TB 7mm Blue Slim WD10SPCX), kas integrēts ar SSD sadaļu.

Veicot mazu ķīmiķošanu, var panākt, ka viss WD1001X06XDTL apjoms, gan SSD, gan HDD sadaļas ir viena diska loģiskā sadaļa. Tad interesants ir, piemēram, ieraksta testa grafiks.

Labi redzama robeža starp SSD un HDD sadaļām. Interesanti, ka pārejas vietā, ieraksta ātrums nokrīt līdz 1 MB/s. Lasīšanas (skat. Flickr) testā šāda krituma nav. Tas, iespējams norāda uz to, ka diska kontrolierim ir problēmas abas diska sadaļas pārvaldīt vienotā apjomā, jo disks nav paredzēts izmantošanai šādā konfigurācijā. Galu galā tas arī nav prātīgi, jo tad nevar zināt vai tie dati, kam nepieciešama SSD ātrdarbība, tajā tiešām arī atrodas.

Testu rezultātu skaitlisko vērtību apkopojums redzams tabulā, bet tekstā neapskatīto testu rezultātu grafiki atrodami Flickr galerijā.

Tabulās redzami svarīgākie testēti HDD un SSD disku tehniskie parametri un arī cena 2014. gada decembra cenās. Kingston HyperX dota jaunākas paaudzes diska cena, jo testēto modeli vairs nav iespējams iegādāties. Dots arī aptuvens viena GB izmaksas aprēķins. Tas sniedz interesantu informāciju. HDD cenas ir ap 10 centiem par vienu GB. SSHD disks ir pat lētāks par HDD. Tas tādēļ, ka tas ir ietilpīgāks. Interesanti arī ir tas, ka rēķinot cenu par GB, WD Black² cena ir vien 20 centi par GB. Tātad šī diska cena it salīdzināma ar HDD, nevis SSD cenu. SSD disku cena ap 70 centiem par GB. Izņēmums ir 1 GB ietilpīgais Samsung SSD 840 EVO, kuram šis rādītājs ir 43 centi par GB. Tiesa diska cena virs 400 EUR daudzus atturēs no tā iegādes. Šķiet mērķtiecīgāk tad ir iegādāties WD Black², kas maksā uz pusi mazāk, bet tāpat nodrošina iespēju operētājsistēmu darbināt SSD sadaļā.

Testēto disku lapas tīmaklī:

Kingston HyperX , Samsung SSD 840 EVO, Seagate Laptop Thin HDD, Seagate Laptop SSHD, WD Black² dual drive, WD Black (WD5000BPKX), WD Blue (WD5000LPVX) .

Atriezties uz galveno rakstu šeit

Šķiet, cietā diska izvēle ir salīdzinoši vienkāršā lieta. Izvēlamies nepieciešamo ietilpību, plašu (reālo datu nesēju) griešanās ātrumu, kas jo lielāks, jo ātrāk norit datu apmaiņa ar disku, un iegādājamies cenas ziņā pieņemamu disku. Līdz apmēram 2009. gadam tā arī bija. Tad par augstu, bet sniedzamu cenu masveidā kļuva pieejami diski, kas veidoti izmantojot NAND zibatmiņu – SSD diski (pirmie SSD gan izlaisti jau ap 2006. gadu). Šodien izvēle jāizdara jau starp četru veidu diskiem. Jau zināmajiem HDD un SSD, kurus papildina 2010. gadā ieviestie SSHD – hibrīddiski un duālie diski, kas ir šī gada jaunievedums. SSHD būtībā ir standarta cietais disks, kas papildināts ar salīdzinoši nelielu (daži GB) zibatmiņas buferi. Šis buferis tiek izmantots biežāk nolasīto datu uzglabāšanai, un datu pārvaldību veic diska programmatūra, bez lietotāja iejaukšanās iespējas. Rezultātā, piemēram, operētājsistēma ielādējas gandrīz tikpat ātri, kā no SSD diska.

Duāldisku uzbūve ir citāda. Tajos standarta diska korpusā, tātad piezīmjdatoram tās ir 2.5 collas, ievietoti faktiski divi diski – SSD un HDD, jeb kā apzīmē pagaidām vienīgais ražotājs Western Digital SSD + HDD. Svarīgi saprast (no pieredzes - reizēm jauc pat cilvēki, kuri labi pārzina cieto disku piedāvājumu un tipus), ka tas nav hibrīddisks, te ir runa par divām iekārtām, kuras lietotājs var izmantot pēc saviem ieskatiem. Nu un loģiski, ka operētājsistēmu paredzēts izvietot SSD sadaļā, bet citus datus – HDD sadaļā.

Tātad ir skaidrs, ka šodien izvēloties piezīmjdatora cieto disku, ir jāizvēlas viens no četru veidu diskiem – HDD, SSD, SSHD vai Duāldisks. Bet kā izvēlēties un kā zināt vai ražotāji tiešām piegādā to, ko sola? Uz šiem jautājumiem centīšos sniegt atbildi šajā publikācijā. Un lai to varētu darīt kompetenti, izdevās testam iegūt piecus HDD, trīs SSD, vienu SSHD un vienu un pagaidām vienīgo duāldisku. Tātad kopā apskatīti deviņi cietie diski, kas aptver visus iespējamos to veidus.

HDD

Apskatītie HDD labi aptver šodien pieejamo disku klāstu, jo testēti ir gan plānie (slim – 7mm biezi) diski ar griešanās ātrumu 5400 apgr/min un 7200 apgr/min, gan arī standarta 9.5 mm biezi, diski.

Saprotams, ka šajā disku kategorijā viss ir vairāk vai mazāk skaidrs. Diska darbības ātrums ir atkarīgs no labi izprastiem parametriem. Tie ir diska griešanās ātrums, datu blīvums diskā u.c.

Un jāatzīst, pārsteigumu tiešām nebija. Diski godam pildīja tiem dotos uzdevumus, katrs ar savu ātrumu.

SSD

Zibatmiņas diski ir otrā izprastākā disku grupa. Kaut arī tie ir jauna tehnoloģija, tomēr nu jau ir skaidrs, ka bērnu slimības ir pārslimotas un šobrīd pieejamie diski ir atbilstoši tam, ko no tiem sagaidām.

Apskatīju gan dažādu vecumu (izlaiduma gada) 120 GB diskus, gan arī disku, kura ietilpība ir 1 TB. Tātad arī šeit izlase ir laba un aptver iespējamās opcijas.

SSHD

Testam bija pieejams Seagate 1 TB SSHD ar 8 GB SLC NAND zibatmiņas. Jau testu uzsākot, ir zināms, ka SSHD nenodrošina būtisku nejaušas rakstīšanas/lasīšanas un secīgas rakstīšanas/lasīšanas veiktspējas uzlabojumu, tomēr šādus tādus interesantus rezultātus guvām.

Vēl interesanti ir tas, ka šajā diskā izmantota SLC tipa NAND zibatmiņa, kas ir krietni izturīgāka par MLC tipa NAND, kas šobrīd tiek izmantota SSD diskos. Ar „izturīgāka” ir domāts atmiņas šūnu pārrakstīšanas reižu skaita rādītājs (SLC tas ir ap 100 000, bet MLC vien ap 10 000 reižu, praksē šodien SSD disku specifikācijās parasti minētas vien ap 3000 reizes), nevis ātrdarbība vai kas cits. Izturīgāka (3-10x) ir t.s. eMLC (enterprise MLC), bet SLC rādītājus tā nesasniedz. Salīdzinoši jauns NAND tips ir TLC (Triple Level Cell), kas izmantota piemēram Samsung 840 sērijas SSD.

Uzziņai: MLC NAND zibatmiņā vienā atmiņas šūnā var ierakstīt vienu informācijas bitu (tai ir divi stāvokļi „0” un „1”). MLC vienā šūnā attiecīgi var ierakstīt divus informācijas bitus (četri stāvokļi), bet TLC – trīs bitus (deviņi stāvokļi). Vēl eksistē zibatmiņa, ko SanDisk izmanto savās X4 atmiņas kartēs, kuras šūnām ir 16 iespējamie stāvokļi, tātad vienā šūnā iespējams ierakstīt četrus bitus. No zibatmiņas tipiem SLC ir ātrākā (piekļuves laiks 100 ns, pret MLC 120-150 ns).

Duāldisks

Disku salīdzinājuma veikšanas laiks, kaut arī neplānoti, tomēr labi sakrita ar WD jaunā WD Black² Dual Drive 2.5" 120 GB SSD + 1 TB HDD izlaišanu. Un, pateicoties WD pārstāvim, šo disku bija iespēja apskatīt un arī novērtēt tā veiktspēju. Bija interesanti un tika iegūtas jaunas zināšanas. Šo disku apskatījām arī individuāli. Zparks materiāls šeit.

Disku grupas

Lai atvieglotu testu procedūru diskus testēju vien divās grupās – HDD un SSD. Kādēļ tā? Iemesli tam ir vienkārši izprotami. Vienīgo SSHD disku piegrupēju pie HDD diskiem, jo tā veiktspēja tiešām standarta testos ir līdzīga šiem HDD. Zibatmiņas bufera esamība, kā priekšrocība izpaužas tikai īpašos apstākļos, piemēram, ielādējot operētājsistēmu, kas loģiski notiek jūtami ātrāk. Savukārt vienīgo duālo disku testēju kā SSD disku, jo datora ātrdarbība un tātad arī visu testu veikšanas ātrums, ir atkarīgi tieši no šī diska 120 GB ietilpīgās SSD daļas. HDD sadaļa ir paredzēta tikai datu uzglabāšanai, kam ātrdarbība nav kritiskākais parametrs. Protams, izmērīju arī HDD veiktspēju, bet ne testos, kam nepieciešama operētājsitēmas instalēšana, jo tas ir grūti paveicams un nav pat paredzēts.

Testi

Nevienā disku testēšanā neiztiek bez t.s. sintētisko testu izmantošanas. Protams, izņēmums nebija arī šis tests. Tomēr plaši ar to nenodarbojos un izmantoju vien CrystalDiskMark 3.0.3a, kas ir labi pazīstams un ikvienam bez maksas pieejams disku ātrdarbības tests Windows videi.

SSD diskiem izmantoju arī ATTO Disk Benchmark, jo tas labāk parāda SSD disku reālo veiktspēju īpašās testēšanas metodoloģijas dēļ.

Īpaši SSD disku veiktspējas noteikšanai ir izstrādāts hibrīdtests AS SSD Benchmark (izmantoju versiju 1.7.4739.38088). Šo testu izmantoju tikai SSD disku testēšanai. Sīkāk te un te.Tas ne tikai veic SSD diska veiktspējas novērtēšanu, bet arī imitē vairākus ikdienas lietojumus, simulējot to radīto slodzi. Tas ļauj gūt ieskatu diska ātrdarbībā apstākļos, kas nedaudz tuvāki reāliem, nekā vienkārši hibrīdtests.

Lai varētu novērtēt to, cik ātri pieejami dati atkarībā no tā, kurā vietā uz diska tie ir, izmantoju divus testus, kas veic ātrdarbības novērtējumu visā diska apjomā. Šis tests galvenokārt svarīgs HDD, jo kā zināms, tā ārējie sektori attiecībā pret diska galviņu pārvietojas ar lielāku lineāro ātrumu, un līdz ar to arī datu apmaiņa ir artāka, nekā lasot/rakstot iekšējos (tos, kas tuvāk diska asij) celiņus. Ātrdarbības atšķirība ir ievērojama, tādēļ operētājsistēmu vienmēr ieteicams izvietot ārējos sektoros, kas arī ir diska apjoma “sākums” kur, piemēram, Windows gadījumā parasti izvietojas C:\ disks.

Citu tipu diskiem šis nav tik ļoti svarīgi, jo pat SSHD, kas arī ir HDD ar nelielu zibatmiņas buferi, tomēr šo buferi izmantojot, mazina, vai pat novērš HDD ātrdarbības īpatnības. Savukārt SSD visas atmiņas šūnas, vismaz kamēr disks ir jauns, ir ar vienādu piekļuves ātrumu, tādēļ operētājsistēmu var optimāli izvietot jebkur diska apjomā.

Diska ātrdarbību apjoma ietvaros testēju izmantojot HD Tune Pro, kas pieejama izmēģinājumam, un Gnome Disk Utility, kas ir Linux disku pārvaldības rīks, kas spēj veikt arī ātrdarbības testu. HD Tune Pro darbināju Windows 8 vidē, bet Gnome Disk Utility – Ububu Linux 14.04 LTS vidē.

Visi šie testi paredzēti diska tehniskās veiktspējas noteikšanai. Tomēr diski jau tiek izmantoti datoros, reālu programmu darbināšanai. Tātad jāveic disku veiktspējas novērtēšana, darbinot reālas programmas. Lai šo testu veiktu pēc iespējas profesionāli un tā, ka ir labi zināms, ko tests dara, uzrunāju Microsoft Latvija cilvēkus ar lūgumu atbalstīt šos manus centienus. Diemžēl saņēmu īsu atbildi, kas vēstīja, ka visi Microsoft speciālisti ir ļoti aizņemti, un, ka nav vērts tērēt, laiku darot, to, ko citi, jau veikuši, proti, internetā jau visus rezultātus dabūt var. Iespējams, ka tā, bet es tomēr biju plānojis disku testu veikt.

Nākamais solis bija uzrunāt Latvijas Universitātes Linux Centra vadītāju Leo Trukšānu. Kopā ar Linux centra cilvēkiem nospriedām, ka jāveido tādi testi, kas intensīvi izmanto cieto disku, bet citas datora sistēmas noslogo pēc iespējas minimāli. Tika nolemts, ka operētājvide būs Ubuntu Server 12.04.4 LTS 64 bitu versija un testi tiks darbināti izmantojot shell skriptus, kurus izsauks no komandrindas.

Ir izveidoti trīs testi. Tie:

• veic ODT datnes konvertēšanu uz PDF, izmantojot LibreOffice Writer;
• veic gzip arhīva datnes pārpakošanu;
• veic darbības postgreSQL datubāzē.

Lietojumu testi apstiprināja to, kas bija sagaidāms un ļāva uzzināt arī šo to jaunu. Noskaidrojās, ka SSD diski ir būtiski ātrāki par HDD, ka HDD griešanās ātrumam ir nozīme, un ka SSHD dažiem lietojumiem ir ātrdarbības ziņā līdzvērtīgs SSD, bet citiem iegūtie rezultāti ir nestabili. Proti, dažreiz tie uzdevumu veic ātri, dažreiz lēni. Tas skaidrojams ar to, ka nejaušām lasīšanas/rakstīšanas darbībām, SSHD ne vienmēr izmanto tikai zibatmiņas buferi.

Metodoloģijas apraksta autors: Leo Trukšāns, Latvijas Universitātes Linux Centrs

LibreOffice tests parāda biroja lietotnes ielādes un vienkārša dokumenta atvēršanas laiku. Testā tiek komandrindas režīmā (bez grafiskā loga) izsaukts LibreOffice Writer programmas dzinējs, un tam ir dots uzdevums pārveidot doto ODT datni uz PDF formātu. Uzreiz pēc konvertēšanas beigām programma beidz savu darbu. Tā kā norādītais dokuments ir ļoti vienkāršs (10 lappuses vienkārša, neformatēta teksta latīņu valodā), kopējais testa laiks sastāv galvenokārt no LibreOffice dzinēja un dokumenta atvēršanas un aizvēršanas. Testā LibreOffice programma tiek izsaukta ar šādiem slēdžiem:

libreoffice --headless --invisible --convert-to pdf --outdir <mērķis> <odt>

ODT ir rediģējams formāts, kas atbilst OpenDocument standartam un Latvijas Valsts Standartam (LVS ISO/IEC 26300:2009), to dabīgi atbalsta atvērtā pirmkoda bezmaksas biroja pakete LibreOffice un vairāk kā 50 citas biroja programmas.

Arhivēšanas tests parāda arhīva veidošanas laiku ar GZIP saspiešanas algoritmu. Testā arhivēšanas komandai tar tiek dots izveidot arhīvu, ieliekot tajā 992MB lielu datni, kas satur WikiPedia latviskās daļas ierakstu metadatus. Izveidotais arhīvs ir 147MB liels, tātad saspiešana ir notikusi līdz 6,75:1. Testā tar komanda tiek izsaukta ar šādiem slēdžiem:

tar -zcf <arhīvs> <datne>

SQL tests parāda daudzveidīgu SQL pieprasījumu izpildes laiku. Tests ir balstīts uz atvērtā pirmkoda SQL servera PostgreSQL. Testā tiek lietots PostgreSQL standarta stresa testu rīks pgbench. Tas vairākkārtīgi izpilda noteiktu SQL komandu scenāriju, spēj to darīt paralēlās sesijās, un beigās aprēķina vidējo transakciju skaitu sekundē. Izpildīto SQL komandu scenārijs ir līdzīgs datubāžu stresa testiem nozarē populāram scenārijam TPC-B, izpildot piecas SELECT, UPDATE, un INSERT komandas katrā transakcijā. Šinī gadījumā pgbench tiek lietots 4 paralēlos pavedienos, ar 8 klientu simulēšanu, katram klientam – 1000 transakcijas. Testā pgbench komanda tiek izsaukta ar šādiem slēdžiem:

pgbench -n -c 8 -C -j 4 -t 1000 bench

Testi tika veikti uz EXT4 failsistēmas ar noklusētajiem montēšanas parametriem. Izmantotā Linux distributīva versija - Ubuntu Server 12.04.4 LTS 64 bitu.

Testa vajadzībām nepieciešamo datoru piegādāja Capital tādējādi sniedzot būtisku atbalstu Zparks piezīmjdatoru disku testu 2014 tapšanā.

Testam tika izmantos Capital ONe BW1 dators ar Windows 8 [6.2 Build 9200] (x64). Lietojumu testam katrā testējamajā diskā tika instalēta Ubuntu, bet Windows testiem operētājsistēma tika klonēta no diska, ar kuru dators bija piegādātās.

Konfigurācijas apraksts: procesors Intel Pentium G3220 3000MHz 3MB S1150; operatīvā atmiņa 4+4 GB DDR3 1600MHz; cietais disks Seagate Barracuda 500GB 7200RPM 6GB/S 16MB (netika testēts); pamatplate MSI MB H81M-P33 s1150 2*DDRIII+1*PCIEx16,2*SATA3, 2*USB, HDAudio, Gblan, DVI; DVD-R.

Izmantotā Linux verisja - Ubuntu Linux 12.04