Kā vēsta leģenda, vaicāts, ko viņš vēlētos saņemt četrpadsmit gadu jubilejā - televizoru vai plašu atskaņotāju, pretēji savai izvēlei par labu atskaņotājam Rojs Gandijs dāvanā esot saņēmis televizoru. Neskatoties uz mātes sagādāto vilšanos, Rojs tomēr nepievērsās televīzijai un 18 gadu vecumā uzbūvēja savas pirmās akustiskās sistēmas. Vēlāk dzīvokļa biedrs viņam esot nodemonstrējis pirmo nopietno plašu atskaņotāju, kas licis jaunajam audio atskaņošanas aparatūras entuziastam aizdomāties par sava tā laika griezgalda skanējuma pilnveidošanu.

Roja aizraušanās lēnām ieguva jaunus apmērus, viņš palīdzēja draugiem uzstādīt audio sistēmas, līdz paralēli darbam Ford autokoncernā uzsāka audio aparatūras tirdzniecību. Tirgojot plašu atskaņotājus, Rojs nespēja pieņemt esošo platenieku kvalitāti, līdz noguris no to modificēšanas, nolēma izstrādāt pats savu griezgaldu. Tā radās pirmā trīskāju Rega Planet. 1973. gadā kopā ar biznesa partneri Toniju Relfu tika dibināta kompānija Rega. Četrus gadus vēlāk tika radīts pirmais Rega Planar 3.

Gandrīz četrdesmit gadus vēlāk manās rokās ir nonācis Rega Planar 3 tiešs pēctecis – Rega RP3. Ar šo ražotāju mani vieno visai sena vēsture, tās ražotais pastiprinātājs, mīlestība no pirmā ausu uzmetiena - Rega Mira, man uzticami kalpo jau vairāk kā piecpadsmit gadus, Rega Planet - ap desmit, un Rega Maia kādu pusgadu. Šajā laika posmā esmu sastapies ar vairākiem izciliem un daudz dārgākiem ierakstu izpildītājiem, bet, pateicoties šo komponentu izteiktajai muzikalitātei, mana sirds vēl joprojām pieder Regai. Līdz ar to ir tikai pašsaprotami, ka ar nepacietību gaidu sastapšanos ar jaunpienācēju manā Regu pulkā.

Izskats un uzbūve

Rega RP 3 uzbūves pamatprincipi ir palikuši nemainīgi kopš pirmā modeļa izstrādes. Rojs Gandijs neatbalsta lielas masas komponentu izmantošanu, uzskatot - jo lielāka masa, jo lielāki enerģijas zudumi. Visi atskaņotāja pamatkomponenti ir salīdzinoši viegli, bet ar augstu cietību. Trīs kāju balstītais viegla kokskaidu materiāla korpuss ir laminēts, izmantojot fenolsveķu kārtu. Starp plates pamatnes un strēles balsta stiprinājumiem abpus korpusam ir papildu fenolsveķu savilcējstiprinājumi, tā nodrošinot ciešāku plates un strēles sasaisti.  Plates pamatne jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tiek izgatavota no 12 mm bieza stikla.

Savukārt alumīnija sakausējuma strēle ir leģendārās RB300, uzlabota versija, ticot ražotāja vārdiem, - to izstrādājot, ir samazināts iespējamās rezonanses punktu skaits un strēles rotācijas kustības berze. Pasūtot atskaņotāju, ir iespējams izvēlēties to komplektēt ar kādu no Regas ražotajām galviņām, šajā gadījumā tā ir Rega Elys 2. Kustīgā magnēta galviņa pie strēles piestiprināta ar trīs skrūvēm, būtiski atvieglojot pozicionēšanu, par ko gan šajā gadījumā nebija jāuztraucas. Plates pamatni griež 24 voltu maiņstrāvas motors, kurš pamatnei pievienots, izmantojot gumijas siksnas piedziņu. Pretēji citiem budžeta un vidējas klases ražotājiem, Rega neizmanto motora un korpusa atsaisti, tādējādi neļaujot tam patvaļīgi vibrēt. Tā vietā katra atskaņotāja motors rūpnīcā tiek individuāli pieregulēts, lai iespējami mazinātu tā griešanās nevienmērību un līdz ar to vibrācijas. Pamatkonfigurācijā plates griešanās ātrums ir maināms mehāniski, pārliekot siksnu uz atbilstošā izmēra skriemeļa. Iegādājoties ārējo barošanas avotu Rega TT-PSU, tā laimīgais īpašnieks iegūs precīzāku, ar kvarca kristāla svārstībām sinhronizētu, plates griešanās ātrumu un iespēju šo ātrumu pārslēgt elektroniski. Rega RP3 izsaiņošanas un uzstādīšanas process aizņēma labi ja piecpadsmit minūtes. Atlika vien iestatīt atsvaru un pretslīdēšanas mehānismu, un atskaņotājs bija gatavs darbam. 

Skanējums

Kā pirmo pēc RP 3 uzstādīšanas, vēl runājoties ar Rega Latvijas pārstāvi, atskaņoju Dirty Three ierakstu She Has No Strings Apollo. Diemžēl tūlīt piedzīvoju arī pirmo vilšanos. Salīdzinot ar ierasto kompaktdiska spilgto sniegumu, plates skanējums šķita blāvs un neinteresants, līdz ar to, slīgstot neizpratnē par notiekošo un pārdomās par iespējamo ieraksta kvalitāti, nolēmu Dirty Three klausīšanos pārtraukt.

 Lai mazinātu neizpratni un kliedētu šaubas, astkaņoju kādu ierakstu, par kuru zināju, ka tas neliks man vilties. Pēc Rīgā "gandrīzteātrī Artelis" notikušā koncerta iegādājoties Menace Ruine plates, biju nolēmis, ka ir viens albums, kuru vēlos dzirdēt tikai un vienīgi “vinilā”, proti, manuprāt visemocionālākais un reizē pārdomātākais ieraksts līdzšinējā Menace Ruine daiļradē - Union of Irreconcilables. Ja šo pašu mākslinieku vēlākais veikums Die is Cast savā skanējumā ir universālāks un visai jauki skan arī to atskaņojot no kompaktdiska, tad tagad, klausoties Union pirmo kompozīciju, nevaru iedomāties nekādu citu urdoši histēriskā, ķērcošā Ženevjēvas Boljē vokāla un distortētā pavadījuma izpildījumu. Jau otrā kompozīcijā klausītāju neatgriezeniski ieved Menace Ruine nosvērtajā, meditatīvi izjustajā sapņainā vokāla, bungu rīboņas un "drone", pasaulē, līdz nemanot ir noklausītas visas četras albuma puses. 

Isis albuma Panopticon pirmo dziesmu So did we mājas apstākļos klausos visai reti. Tās ģitāru skanējuma “graudainības” un izteiktās agresijas dēļ ilgu laiku to izmantoju skaņas pārbaudes laikā, lai prognozētu audio sistēmas uzvedību apskaņojot “draivotas” ģitāras un veiktu nepieciešamās sistēmas ekvalaizera korekcijas.

Šoreiz parasti kaitinošās frekvenču joslas  2,5 un 5 kHz tuvumā nebūt nebija kaitinošas, kas ļāva netraucēti uztvert, piemēram, visai labskanīgās bungas un vokālu, beidzot saprotot ieraksta inženiera un miksētāja domu izmantot agresīvāku, drīzāk dzīvajam izpildījumam tuvāku ģitāru skanējumu.

Master Musicians of Bukkake concerts Rīgā atjaunoja manu tolaik sašķobījušos ticību muzikālajai jaunradei. „Nabaklab” nelielo skatuvi pilnībā aizpildošais iespaidīgais divu bundzinieku, trīs ģitāristu, taustiņnieka, basģitārista un vokālista orķestris uzstājās kā viens vesels organisms bez uzmācīgiem soloinstrumentiem un nepamatota radošuma. Ja, klausoties Master Musicians of Bukkake Rega P2 un Goldring izpildījumā, manu uzmanību piesaistīja bungu iespaidīgais un ritmiskais skanējums, tad, pateicoties RP3, es sev atklāju jaunu instrumentu, ar ko, izrādās, pārējā cilvēce ir pazīstama jau četrtūkstoš gadu, - neju. Droši vien, sastopoties ar tā skanējumu citos apstākļos, es tā arī būtu palicis pie "kaut kā starp flautu un blokflautu", tomēr, pateicoties RP3 talantam, šī instrumenta toņa un izskaņas dzidrums un bagātība lika veikt meklējumus un padziļināt zināšanas mūzikas instrumentu klāstā. Arī divu bundzinieku saskanīgi  iespēlētās bungas, citējot man pazīstamos viņu amata brāļus, bija kļuvušas “lielākas”, to skanējums izvērstāks, tomēr nezaudējot artikulāciju un tembru.

Kopš pirmās sastapšanās reizes mani ir mulsinājusi The Smiths ierakstu nespēja pieņemami skanēt, ja tā nesējs ir kompaktdisks vai arī pilnīga neatbilstība manas uztveres izveidotajam modelim. Tagad, atskaņojot albumu Strangeways, Here We Come, atgriezās bērnu dienu audio kasešu klausīšanās sajūta. Džonija Marra ausīm dzirdami digitālos ierakstu nesējus neatbalstošā ģitāra beidzot bija atradusi savu vietu kopskanējumā, nemaz nerunājot par bungām un basģitāru. Protams, ka arī ar pašu Moriseju viss bija vairāk kā labi, tādejādi kliedējot manas bažas par Smitu ierakstu neatbilstību manam pieņemtajam skanējuma modelim.

Project klausīšanās pieredzes lielā vilšanās Varunna, šajā gadījumā, kā jau varēja paredzēt, uzvedās lieliski. Bija atgriezusies partizāniskā entuziasma dzirksts. Grīdas toma spēlētajā ritmā vairs nebija ne miņas no laiskuma, un balsī virmoja patriotisms un cīņas gars.

Arī festivāla Zemlika laikā Durbi apmeklējušā lautista Jozefa Van Vissena ieraksts Nihil Obstat nelika vilties. Kaut arī no viņa uztsāšanās dzirdēju tikai pēdējo kompozīciju, priecājos par plates iegādi. Neskatoties uz to, ka šis mākslinieks uzstājās kultūras namā, nevis Durbes baznīcā, skaidri atceros tā spēlētā instrumenta skanējumu. Iespējams tādēļ, ka ierados brīdī, kad lautists skaņdarba laikā apstaigāja skatītājus, kaut uz brīdi katram sniedzot savu intīmu lautas pieredzi. Maikla Šreinera meistarīgi izgatavotās 18. gadsimta četrpadsmitstīgu lautas kopija skan apburoši dziļi un piesātināti, saglabājot tomēr lautai raksturīgo izteikto metāla stīgu sanoņu. Klausoties šo albumu paralēli rakstīšanas procesam, sevi noķēru  vispirms pie galvas šūpošanas un pēc tam pie domas, ka pievēršu uzmanību spēlēšanas precīzajam ritmam, kas līdz šim, dzirdot lautas soloierakstus, nekad nebija pat ienācis prātā.

Līdz šim plašāko klausītāju loku Rega RP3 piedzīvoja kādā veļu laika svētdienā, kad grupai Tesa vajadzēja izlemt, kāda ātruma nesēju izvēlēties sava jaunā albuma Ghost trīspušu ierakstam. Plašu rūpnīca bija atsūtījusi kā 33, tā arī 45 apgriezienu paraugspiedumus.  Ghost Sound Divison studijā ierakstīja un miksēja Latvijas rokmūzikā nu jau par leģendu kļuvušais Ģirts Laumanis "Lomiks", savukārt ieraksta masterings tika veikts Plotkinworks studijā. Grupa vēlējās iegūt tumšu un netīru skanējumu; uzskatu, ka Džeimsam Plotkinam tas ir lieliski izdevies. 45 apgriezienu versija piedāvāja skaidri izskanošus bungu šķīvjus un dzidrāku kā "tīrās", tā "draivotās" ģitāras tembru. Tika nolemts, ka šis iespiedums patiktu vinila entuziastiem un skanējuma tīrības meklētājiem.  Savukārt, atskaņojot 33 apgriezienu versiju, kādā brīdī smaidošs grupas basģitārists komentēja - re, tas es ! Nebija novērojama gan vairs 45 apgriezienu versijas tīrība un niansētība, toties skanējuma pamatīgumu bija ieguvusi ne tikai basģitāra, bet arī bungas un ģitāra šķita skanam enerģiskāk un piesātinātāk. Tā kā Tesa tomēr ir rokgrupa, tika vienbalsīgi nolemts par labu 33 apgriezienu versijai, kas, jāteic, sakrita arī ar rūpnīcas izteiktajām prognozēm.

Aptuveni divas nedēļas vēlāk saņēmos vēlreiz noklausīties She has no strings Apollo. Es neticēju, ka tik sabalansēta un muzikāla grupa kā Dirty Three varētu atļauties veikt neizdevušos ierakstu vai arī kļūdīties nesēja izvēlē. Visticamākais, ka pirmajā reizē biju neuzmanīgs. Paejot pirmajai ieklausīšanās minūtei sapratu, kas tieši slēpjas šajā ierakstā. Kā es par to pārliecinājos, pirms dažiem gadiem Ļubļanā vērojot šo lielisko grupu klātbūtnē, tā nav nekāds Varena Elisa soloprojekts, kaut arī kompaktdisku atskaņotājs man ir radījis šādu aplamu iespaidu. Dirty Three ir trio, ko veido Džims Vaits, Miks Tērners un Varens Eliss. Un tajā nav mazāk vai vairāk svarīgu mūziķu. Katram no tiem ir sava raksturīga spēles maniere un instrumenta tonis. Līdzās vijolei un nevis otrajā plānā dzirdam izjustu ģitāru un bungas. Katra instrumenta tonis ir dziļš un bagāts, ieraksta kopskanējums ir dziļš, nevainojami ritmisks, pārdomāts un dabisks.

Secinājumi

Kā jau biju paredzējis, balstoties uz pieredzi, kas radusies kopdzīvē ar pārējiem Roja Gandija radītajiem aparātiem, Rega RP 3 ir izteikti muzikāls atskaņotājs. Lai kāds arī nebūtu tā atskaņotās mūikas žanrs, pēc īsa analīzes brīža, sevi notvēru pie domas, ka klausos tieši mūziku, nevis kāda noteikta sistēmas komponenta sniegumu. Savā klausīšanās laikā es esmu sastapies arī ar aparātiem, kas maksā četras un vairāk reizes par RP3. Tie ir manī izraisījuši visdažādākās emocijas, tomēr tieši RP 3 man sniedza toņa tīrību, nevainojamu ritma izjūtu, godīgumu un dvēseliskumu, un tas ir tieši tas, ko es vēlos saklausīt mūzikā.

Izmantotā audio aparatūra :

Rega P2, Goldring Electra, Rega Mira, Rega Maia, Rega TT-PSU, Epos M12, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :