Jāsaprot lietas, kas ir fundamentālas, un nemainīsies nekad, jo tādi ir ekonomikas pamatlikumi: jauna prece vienmēr maksās dārgāk pa lietotu. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Jaunākais un modernākais, tieši tādā krāsā kā vēlējāties, ar jūsu izvēlēto salona apdari un papildu opcijām. Tas ražots tieši jums. Jauns auto – tā ir drošība! Arvien stingrākas prasības pret auto aktīvo un pasīvo drošību jau garantē, ka arī mazauto jūs pasargās negadījumā. Mazlietots automobilis būs krietni lētāks, un pārsvarā jau nekādas problēmas pirmajos gados pēc garantijas nemēdz līst laukā, ja vien iepriekšējais saimnieks nav bijis īpaši nevīžīgs indivīds. Ar mazlietotiem auto vienīgā problēma ir izvēle – var dabūt to, ko var dabūt, nevis to, ko gribas – arī par krāsas un papildu aprīkojuma izvēli jāaizmirst. Pamatnoteikums – lietots auto pirms pirkšanas, obligāti ir jāaizved uz diagnostiku servisā. Ja pārdevējs atsakās to darīt, tad viņam visticamāk ir, kas slēpjams. Krietni lietots automobilis būs pavisam lētāks, izvēle vēl mazāka un arī problēmu var būt daudz vairāk. Vienīgais pluss – serviss ir lētāks, jo ir pieejamas arī neoriģinālās detaļas. Kā jau loterijā – daži auto var gadīties arī tādi, kas servisu gribēs redzēt pārāk regulāri! Lai arī krīze ieviesusi korekcijas, viennozīmīgi uz šo jautājumu nebūs iespējams atbildēt nekad, jo mūsu situācijas un vajadzības ir tik dažādas, cik mēs paši atšķirīgi. Skaidra lieta, ka vienmēr nevar visu salīdzināt tikai pēc shēmas: iztērētie lati pret noteiktu laika periodu vai nobrauktajiem kilometriem. Lietoto auto tirgus, vai kā Latvijā ambiciozi mēdz teikt „mazlietotu”, joprojām skaitliski ir nospiedošā pārsvarā pār jauno auto tirgu. Ja runa ir par Latvijā pirmo reizi reģistrētām vieglajām automašīnām, tad CSDD bezkaislīgā statistika (ko katrs var aplūkot CSDD mājaslapā) liecina, ka, lai kā necenstos jauno auto tirgotāji ar savām akcijām un nemitīgām reklāmām, tie spēj iekarot tikai ap 30% no kopējā pirmoreiz Latvijā reģistrēto auto skaita (pārējie ap 70% ir pirmoreiz Latvijā reģistrētie no Eiropas importētie lietotie auto). Šis skaitlis ir noturīgs ilgā laika periodā ar nelielām izmaiņām par labu jauno auto tirgotājiem (2–4%). Parasti lietotu auto izvēlas cilvēki, kas nevar, negrib vai ir, pragmatiski izrēķinājuši, cik tomēr naudietilpīgs ilgtermiņā un no kā (dīlera, līzinga) atkarīgs kopumā ir process, ko sauc par jaunu auto. Sajūtas, ko rada vēl pēc rūpnīcas smaržojošs un tikko no salona izripojis auto, nav atkārtojamas. Loģiskā cenas/kvalitātes proporcija gandrīz kā cigāram un viskijam: jo dārgāks auto, jo sajūtas un smarža labāka! Atcerieties, ka jaunu auto jūs izvēlaties gandrīz kā kleitu vai uzvalku – pēc sava auguma un gaumes! Vēl viena būtiska finese – ceļojot ārpus Latvijas ar savu auto, Jums nav jāuztraucas par jaunā auto pagātni, jūs zināt, ka tas nav zagts, pavirši lietots vai cietis avārijā. Jūsu izdevumi ir prognozējami kā Šveices pulkstenis. Ja vien pats savu auto nesalauzīsiet, apkopju, un ekspluatācijas materiālu izmaksas ir vienīgais, kas patukšos jūsu maciņu. Neplānotos remonta un transportēšanas izdevumus sedz rūpnīcas garantija. Pie nosacījuma, ka savu jauno automobili ekspluatējat, kā pienākas, salīdzinājumā ar lietotu automobili ietaupīsiet laiku, novēršot dažādas auto tehniskās kļūmes.

Būtiskākie trūkumi

Jau izbraucot no auto salona, Jūsu jaunais automobilis acumirklī pārvēršas par „mazlietotu auto”. Šajā statusā tas ir pirmos divus līdz trīs gadus, un šajā periodā tā vērtība strauji samazinās, no 30 līdz pat 50 % no sākotnējās cenas. Vērtības kritums galvenokārt būs atkarīgs no šī modeļa pieprasījuma lietotu auto tirgū, nobraukuma un Jūsu attieksmes pret auto. Pēc šiem diviem vai trīs gadiem, kad tā statuss jau vērtējams kā „lietots auto”, vērtības kritums turpmāk būs salīdzinoši lēnāks. Būtiskākais faktors, kas ietekmēs automobiļa cenu tirgū ir nobraukums. Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka automobilis ar vecumu 1–2 gadi un ar nobraukumu ne lielāku par 50 000 km ir „mazlietots”, bet ar lielāku nobraukumu un vecumu „lietots”, kas tad arī būtiski ietekmēs tā cenu tirgū. Pērkot tikko tirgū iznākušu modeli, pastāv risks sastapties ar dažādiem rūpnīcas defektiem jeb tā saucamajām „bērnu slimībām”, kas parādās gandrīz ikvienam tikko tirgū nonākušam modelim. Tāpēc, ja jūs visvairāk interesē automobiļa tehniskā uzticamība, tad vislabāk ir pirkt modeli, kas tiek tirgots vismaz gadu vai divus. Tad šie defekti parasti jau ir novērsti. Auto garantijas laikā esat piesaistīts konkrētās ražotāja markas autoservisiem.

Lietota auto priekšrocības

Lietotas automašīnas pirkšanas brīdī saduras divas pretējas intereses: pārdevējs ir ieinteresēts pārdot dārgāk, savukārt pircējs – nopirkt lētāk. Pareizās izvēles mērķis ir izvairīties no riska, ka automašīnai būs nepieciešams dārgs remonts. Plašāka izvēle un iespējas nopirkt prestižāku un labāk aprīkotu auto par to pašu naudu, ko bijāt iecerējis iztērēt jaunā auto iegādei. Vai arī nopirkt tās pašas klases līdzīgi aprīkotu auto, sākotnēji iztērējot mazāk finanšu līdzekļu. Visizdevīgāk ir iegādāties mazlietotu 1–2 gadus vecu automobili, bet tādus atrast tirgū būs grūti, jo ar tādiem auto brauc, nevis pārdod. 2–5 gadus veca lietota līdzīgas klases auto apdrošināšanas, ekspluatācijas un amortizācijas izdevumi pārsvarā būs mazāki nekā jaunam līdzvērtīgam auto. Ekspluatācijas izdevumu samazinājums veidojas tikai tad, ja pēc garantijas termiņa beigām izvēlaties apkopt savu auto neautorizētajos, salīdzinoši lētākajos autoservisos, kā to nereti mēdz darīt Latvijas auto pircēji.

Lietota auto iegādes trūkumi

Viens no lielākajiem trūkumiem ir iespēja izvēlēties tikai no tā sortimenta, kas atrodams plačos. Neviens jūsu dēļ automašīnas aprīkojumu nemainīs. Jāsamierinās ar kompromisu starp Jūsu vēlmēm, lietoto auto pārdevēju iespējām un sortimentu. Lietota auto iegāde vienmēr būs loterija. Pat ja veiksiet rūpīgu tā tehniskā stāvokļa pārbaudi, Jūs līdz galam tā arī nekad neuzzināsiet, kādos apstākļos auto ir ekspluatēts, cik īpašnieku tam ir bijis, cik tas patiešām ar to ir nobraukts, kur, un kā tas ir remontēts, cik reizes auto ir avarējusi u.c. Piecus un vairāk gadus veciem automobiļiem remonta izdevumi tikai turpina palielināties. Un, jo lepnāku auto būsiet iegādājies, jo lielāki laika un naudas tēriņi Jūs sagaida. Pirms automašīnas iegādes vērts piesēsties pie papīra lapas un apdomāt vairākus būtiskus soļus. Jānoskaidro, cik naudas ir ģimenes budžetā – vai mēs šo naudu izmantojam pirmajai iemaksai (līdz ar to pērkam jaunāku un labāku automašīnu), vai tērējam visu, kas ir mūsu rīcība (līdz ar to neesam nevienam parādā, bet labāku mašīnu pirksim, kad būs sakrāts vairāk naudas). Svarīgi ir noskaidrot kādiem nolūkiem, kāda stila un cik lielu mēs vēlamies savu jauno auto (mazu un ekonomisku, ģimenes „vāģi”, sporta vai limuzīnu) turklāt izvēloties automašīnu, nav ieteicams paļauties uz draugu un kaimiņu tās vai citas auto markas slavēšanu vai nopēlumu. Tāpat jāatceras, ka auto marka vai konkrēts modelis, pie kā Jūs esat pieraduši, vēl nenozīmē, ka Jūsu vajadzībām tas ir vislabākais. Tādēļ iesakām izvēlēties auto, ņemot vērā savas specifiskās prasības pret transportu. Izvēloties mašīnas tipu, jāatceras, ka universāls nekad nebūs tik kluss kā sedans, sedans nebūs tik ietilpīgs kā hečbeks, lepns limuzīns nebūs ekonomisks utt. Japāņu mašīnas parasti ir diezgan ekonomiskas un, neskatoties uz izplatīto viedokli, nav daudz jāremontē. Tās pamatā ir labi aprīkotas (arī kompaktklases auto). Tomēr japāņu mašīnām nav tik laba skaņas izolācija – tās pārsvarā ir skaļākas. Vislabākā skaņas izolācija un līdz ar to visklusākie parasti ir vācu vai skandināvu automobiļi, tomēr no aprīkojuma viedokļa vācu auto parasti ir daudz nabadzīgāki. Runājot par limuzīniem (vienalga Volvo, Saab, Mercedes-Benz, Audi, BMW vai kāda cita šīs klases mašīna), lietderīgi ir atcerēties, ka parastais arguments, ka šo auto rezerves daļas ir ļoti dārgas, nav īsti pamatots, jo rezerves daļu dārdzība daudzkārt atmaksājas tādēļ, ka šīs mašīnas ir kvalitatīvi būvētas – tām reti ir nepieciešams remonts. Šī lieta gan pēdējos gados sāk bālēt, jo vispārējai auto būves kvalitātei ir tendence samazināties.  Kā zināms, rezerves daļu  ražotājs ražo detaļas, kuras ir vienādas, bet tiek pakotas dažādos iesaiņojumos – viens dīleriem ar attiecīgās auto markas emblēmu, otrs parastiem rezerves daļu veikaliem vai lieltirgotājiem, un atšķiras arī cenas. Nākamais solis ir izdomāt, kādu degvielu mēs vēlamies – benzīns, dīzelis vai gāze. Ekonomiskākā ir neapšaubāmi gāze, bet uzstādīšana un pats aparāts ir padārgs – tātad ir jārēķina vai šāds risinājums atmaksāsies pietiekami īsā laikā (ieguldījums gāzes iekārtā pret naudas ekonomiju par patērēto degvielu). Jāatceras, ka, ja gāzes iekārta nav perfektā kārtībā var būt tādi blakusefekti, kā gāzes smaka (noteikti ieteicamas ir rietumos ražotās iekārtas, kas gan ir nedaudz dārgākas, bet ilgmūžīgākas un drošākas ekspluatācijā). Dīzeļdzinēji arī sniedz jūtamu ekonomisko efektu, ņemot vērā salīdzinoši zemāku degvielas patēriņu (izņēmums šeit ir dzinēji, sākot ar 3 l tilpumu, kas nav tik ekonomiski, bet ir ļoti jaudīgi, ņemot vērā augsto griezes momentu), taču šeit ir būtiski sarēķināt, vai nobraukums gadā būs tik liels, lai degvielas ekonomija atmaksātos, jo dīzeļdzinēju remonts ir dārgāks (ja auto nav nobraukts, tad par to nebūtu īpaši jāuztraucas). Jāņem vērā, ka valstīs, no kurām Latvijā importē lietotos auto ar dīzeļmotoriem, tās bieži ir “gargabalnieku” mašīnas, tādēļ jāuzmanās, lai motors nebūtu ar jau nolietotu motoresursu jeb „nobraukts”, kaut gan parasti noskrējiens līdz kapitālajam remontam šiem dzinējiem svārstās starp 300 000–600 000 km. Tas gan nenozīmē, ka nevar pirkt dīzeļus, jo, iespējams, ka dzinējs jau ir mainīts un ir labā kārtībā. Benzīns – šīs mašīnas no degvielas patēriņa un izmaksu viedokļa ir visneekonomiskākās, tomēr, ja mašīna nav domāta ļoti intensīvai ekspluatācijai pilsētā (kad izdevīgāka varētu būt gāze) vai mierīgai braukšanai lielos attālumos (kad izdevīgāks būtu dīzeļdzinējs), tad tomēr visieteicamākais degvielas veids ir benzīns, jo tas mazina problēmas ar dzinēja remontu. Izvēlēties mašīnu ir ieteicams auto tirdzniecības laukumos jeb tā saucamajos „plačos”. Ja ir atrasts tirgotājs, kas pats importē, nevis ir starpnieks, var cerēt, ka auto ir iepirkts ārzemēs no privātpersonas vai operatīvā līzinga un pirkums būs veiksmīgs. Jāpatur atmiņā, ka ir auto, kas tiek ievesti mūsu valstī  ar defektiem. Par iemeslu tam ir tas, ka tā saucamās „nesistās un nekrāsotās” mašīnas ārvalstīs maksā būtiski dārgāk nekā mūsu tirgū, tādēļ pamatā auto tiek ņemti ar defektu, saremontēti Latvijā (jo Rietumeiropā darbaspēks ir dārgs) un tad pārdoti. Turklāt bieži tas ir kāds sīks defekts (mašīna ir viegli sasista, uzskrējusi uz bortakmens vai kas tamlīdzīgs), ir saņemta apdrošināšana, tādēļ saimnieks var atļauties pārdot to par zemu cenu. Šo defektu novēršot, mašīna visbiežāk ir ļoti labā kārtībā. Tomēr svarīgi ir zināt pārdevēju, lai izvairītos no speciāli slēptiem defektiem. Par vienu no mašīnas kvalitāti raksturojošiem rādītājiem būtu jāuzskata tas, vai mašīnai ir izieta tehniskā apskate. Runājot par mašīnas vērtēšanu, jāpievēršas vairākām niansēm. Ne vienmēr automašīnas spidometra rādījums atbildīs patiesībai. Spidometrus (arī elektroniskos) mēdz „piegriezt” gan šeit, gan Rietumos. Ārzemēs tas saistīts ar vēlmi saņemt lielāku apdrošināšanu vai vienkārši pagarināt garantijas laiku. Tikai speciālists, kas diendienā ir saistīts ar automašīnu vērtēšanu, var nojaust mašīnas patieso noskrējienu. Kā piemēru varētu minēt –  ja automātiskajai kārbai ir defekti, kas raksturīgi palielinātam nobraukumam, tas parasti nozīmē, ka mašīnas nobraukums ir sākot no 250 000 km. Tiem, kas par auto vienīgo vērtību uzskata servisa grāmatiņu, varam teikt, ka gluži jaunatklāta lieta ar spidometriem ir tāda, ka pat auto ar šo grāmatiņu negarantē tā patieso nobraukumu. Vērtējot ir jāatceras, ka ir divu veidu automašīnas. Ir, kas brauc pa pilsētu īsus attālumus, – šīm mašīnām varētu būt vairāk nolietots salons, bet ritošā daļa un visticamāk arī dzinējs ir labā kārtībā, un ir gargabalnieki, kurās viens cilvēks brauc 200 km vai vairāk dienā, un šīs mašīnas parasti izskatās lieliskas, bet, papētot tuvāk, jākonstatē, ka to resurss jau ir mūža otrā pusē un mašīna ir „nobraukta”. Katrai mašīnai ir savi visbiežāk sastopamie defekti, piemēram, japāņu mašīnām – izslīd sajūgs un „krakšķ” pusass (ja izgriež stūri līdz galam un ātrāk uzsāk braukt, tad ir dzirdama raksturīga krakšķoša skaņa – tas nozīmē, ka pusass ir jāmaina). Ja izvēlaties savu automašīnu, iesakām pievērst uzmanību šādām lietām. Ja Jūsu mašīnas vērtēšanas skalā augstu vietu ieņem virsbūves stingrība, tad noteikti iesakām mašīnas, kas tikko ir ievestas no Rietumiem, jo tur ir tīrāka vide, cilvēku attieksme pret lietām ir nedaudz saudzīgāka, līdzenāki ceļi, līdz ar to nav radušās dažādas mikroplaisas, ko mēs neredzam, virsbūve ir stingra. Tas nozīmē, ka šeit kādu laiku varēs braukt, saglabājot šo stingrību. Mašīna, kas gadu vai divus ir braukta Latvijā, bieži ir labākā vispārējā tehniskajā stāvoklī, bet tas, kas notiek, braucot pa bedrainiem ceļiem, ir neatgriezeniski. Tomēr, meklējot lētu auto (līdz EUR 1500), nevajadzētu meklēt tikko ievestu mašīnu, – ir jāskatās Latvijā brauktās, jo, lai nopirktu un atgādātu auto uz Latviju, pieskaitot visus saistītos izdevumus, ir jāpatērē ap EUR 1000. Tas nozīmē, ka tādas praktiski netiek ievestas. Pārbaudīt dīzeļdzinēju, vai tas ir “dzīvotājs”, ir vislabāk no rīta, kad mašīna nav vēl iedarbināta. Svarīgi ir, vai pirmo reizi iedarbinot, neparādās milzīgs, zils dūmu mutulis (melns var būt, tā ir regulēšanas vaina), vai motors iedarbojas uzreiz un, ja ne, vai tad, kad iedarbojas, sāk strādāt visi cilindri. Raksturīgi, piemēram, ir, ka Mercedes dīzelis, kas nobraucis 600 000 km, iedarbojas grūti un, kad sāk strādāt, tad cilindri pieslēdzas pa vienam – tas nozīmē, ka šī motora resurss varētu būt izlietots. Kad dīzeļdzinējs iedarbojas, visiem cilindriem jāsāk darboties vienlaicīgi. Rūsa – ir pietiekami izplatīts uzskats, ka, ja uz mašīnas ir saskatāma rūsa, tad mašīna ir „beigta” vai tai vajadzīgs nopietns remonts. Jāsaprot, ka, ja nav rūsējušas nesošās konstrukcijas, tad rūsa durvīs vai spārnā ir tikai kosmētisks defekts un par tādu arī jāuzskata. Tas neradīs situāciju, ka naktī uz ceļa nolūst pusass, vai iztek no dzinēja eļļa. Izvēloties benzīna dzinēju, jāskatās, vai mašīna nav ilgi stāvējusi, jo tādā gadījumā var būt vairāki negaidīti pārsteigumi, par kuriem patiesībā nav jāuztraucas – nenostrādā kaut kas no elektriskajām ierīcēm (vienkārši kādu laiku, neekspluatējot auto, apsūbējis kontaktiņš), motors uzreiz neiedarbojas (mašīnai, kura netiek ekspluatēta, bet laiku pa laikam iedarbināta „auksta”, pēc kāda laika bagātais degmaisījums var aizšķiest sveces – tas ir novēršams „izbraucot līkumu” ar šo mašīnu). Tādēļ stāvējušu mašīnu, lai novērtētu, noteikti vajag izbraukt. Turklāt braukt ieteicams 20–30 km un visos režīmos jeb „kārtīgi izdzenāt auto”. Lai vietā, kur sarežģīti ir izbraukt ārā, lai pārbaudītu, vai mehāniskā ātrumkārba ir pietiekami stingra un “ātrumi nekrīt laukā”, – pievelk stāvbremzi jeb „roceni”, ieslēdz pēc kārtas visos ātrumos un, atbrīvojot sajūga pedāli, pamazām ļauj mašīnai noslāpt – tad arī varēs redzēt, cik stingra ir ātrumkārba.Lai pārbaudītu sajūgu, rīkojas līdzīgi – pievelk stāvbremzi, ieslēdz 3 vai 5 ātrumu un, atbrīvojot sajūga pedāli, varēs just, vai sajūgs neizslīd. Pērkot lietotu automašīnu, ir lietderīgi pārliecināties, vai visi apzīmējumi mašīnā atbilst patiesībai – ja uz ātrumu pārslēdzēja ir apzīmēti 5 ātrumi, der pārliecināties vai tas tiešām tā ir, jo var gadīties, ka pārslēdzēja galviņa ir mainīta, ja ir visu četru logu elektriskai pacelšanai domāti slēdži, der pārliecināties vai tiešām tas tā ir utt.Atcerieties, ka pirmajā mirklī šķiet – jauna automašīna ir labāka nekā lietota. Taču statistika liecina, ka tikai 30 % auto īpašnieku Latvijā dod priekšroku jaunām, bet 70 % – lietotām automašīnām. Sievietēm, izvēloties mašīnu, ir svarīgs tikai tās dizains. 36 % vīriešu dizainu atzinuši kā vienu no svarīgākajiem kritērijiem automašīnas izvēlē. Tāpat 51 % vīriešu ir ļoti svarīga ergonomika. Savukārt sievietēm būtiskāka ir drošība – 62 %  – un komforts – 49 %. Izvēloties jaunu automašīnu, dominē racionālā pieeja. 77 % atzinuši, ka automašīnai jābūt ekonomiskai un 48% labprāt izvēlētos mazlitrāžas auto. Automašīnai jābūt ar plašu papildaprīkojumu (25 %), ar dīzeļdzinēju (19 %), ar automātisko ātrumkārbu (19 %), svarīga ir arī drošība (15 %). Tajā pašā laikā secināts, ka auto draudzīgums videi ir mazsvarīgs. Iegādāties jaunu auto, visvairāk motivē cena, taču arī šeit vīriešu un sieviešu domas būtiski atšķiras. 45 % vīriešu atzīst, ka iegādāties jaunu automašīnu viņus nemotivētu nekas, savukārt 43% sieviešu laba motivācija būtu cena un 34% sieviešu – īpašs piedāvājums. Turklāt, domājot par auto iegādi, vīrieši lemj vienpersoniski (42 %), bet sievietes apspriežas ar ģimeni – 38 % – vai ar vīru/draugu (29%). Kā atrast zelta vidusceļu starp cenu un kvalitāti? Ja Jums nav profesionālu tehnisko zināšanu, automašīnas iegāde bieži vien kļūst par loteriju. Kad esat nolēmis mainīt savu auto, vispirms padomājiet, vai tiešām jums ir nepieciešams jauns, nevis lietots auto. Vērtības kritums ir vislielākā jauna auto problēma. Pat ja Jūs nopirksiet gadu vecu auto, Jums jau būs gājusi secen smagākā vērtības samazināšanās, jo lielākais kritums notiek tieši pirmo 12 mēnešu laikā. Pat ja auto, ko esat nolūkojis, ir trīs gadus vecs, tas nenozīmē, ka tam nevar būt garantija. Ja auto iepriekš pirkts jauns no dīlera Latvijā, pie tā paša dīlera pēc VIN numura var iegūt tā servisa vēsturi un saprast, vai auto patiešām ir tas, par ko tiek uzdots. Tomēr bieži vien auto vēsture nav zināma vai noskaidrojama. Tāpēc ievērojiet šos padomus. Pārbaudiet riepu stāvokli, protektora dziļumu un sānu ārsienas kvalitāti. Ja nodilums nav vienmērīgs, tā ir pazīme, ka riteņu savirze nav kārtībā. Stūrei ir vienmērīgi jāgrozās uz vienu un otru pusi līdz galam, bez jebkādiem trokšņiem vai vibrācijas. Pārnesumiem ir jāslēdzas viegli un vienmērīgi bez jebkādiem trokšņiem. Pārāk viegls vai stingrs sajūga pedālis var liecināt par iespējamām problēmām. Dzinējam tukšgaitā ir jādarbojas vienmērīgi. Pārbaudiet motora eļļas līmeņrādi un eļļas iepildes atveres vāciņu – ja redzat brūnas nogulsnes, ejiet prom – dzinējs ir bojāts un tam būs nepieciešams dārgs remonts. Pārliecinieties, vai, spēcīgāk nospiežot gāzes pedāļi, no izpūtēja nenāk zili dūmi – tie liecina par to, ka dzinējam bijusi liela slodze un tas ir nolietojies. Pārbaudiet auto virsbūvi un apakšu, vai to nav skārusi rūsa. Vizuāli novērtējiet izplūdes sistēmas stāvokli – vai tai nav nepieciešama nomaiņa. Pārāk tīrs dzinējs – tas ir aizdomīgi. Varbūt īpašnieks vēlas kaut ko slēpt? Atverot motora pārsegu, pievērsiet uzmanību arī virsbūves konstrukcijai zem tā. Atlupusi krāsa un rūsa vai arī aizdomīgs svaigums var liecināt par remontu, kas veikts pēc avārijas. Vai salona nolietojums atbilst odometra stāvoklim? Auto ar mazu nobraukumu, bet apdilušu stūri, pedāļiem un salonu ir pamats aizdomām. Atveriet un aizveriet visas durvis, lai pārliecinātos, ka tās neķeras. Pārbaudiet, vai durvju gumijas ir savā vietā, kā arī vai uz tām nav krāsas pēdu – vēl viena pazīme, ka auto ir pārkrāsots pēc avārijas. Nopētiet auto ārieni, īpašu uzmanību pievēršot sāniem. Vai atstarpes starp uzlikām un virsbūves apdares elementiem ir vienādas? Jebkāda novirze no normas ir signāls par iespējamām problēmām. Testa brauciena laikā pārbaudiet bremžu darbību – vai tās ir pietiekami asas. Pārbaudiet, vai darbojas visi komforta elementi – elektriski regulējamie sēdekļi, spoguļi, ligi, apsilde, kondicionētājs, jumta lūka utt.

Lietotas automašīnas

Ja esat privātpersona un gribat ES pārdot savu lietoto auto pircējam, kas arī dzīvo ES, par šo darījumu PVN nav jāmaksā ne jūsu valstī, ne pircēja mītnes valstī. Automašīnu uzskata par lietotu, ja to pārdod pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem no dienas, kad ar to braukts pirmo reizi, un ja automašīnas nobraukums pārsniedz 6000 km.

Automātiskā vai mehāniskā ātrumkārba

Jautājums ir aktuāls kopš XX gadsimta 40. gadiem. Amerikāņi priekšroku dot AT, eiropieši šobrīd vēl turas vairāk pie manuālajām kārbām, taču, godīgi sakot, pēdējos gados vērojams straujš automātisko transmisiju īpatsvara pieaugums visos tirgos. Citēšu savu labu paziņu: „Automāta noliedzēji parasti ir tie, kuri nav ar tādu auto braukuši. Es kā pārsēdos uz automātu, tā atpakaļ neparko! Nu, skatoties kādai mašīnai! Manuālā labāka mazām mašīnītēm, bet 7. sērijas BMW, Mercedes-Benz S klasi vai Audi A8 būtu nesaprotami un arī eksotiski iegādāties komplektācijā ar mehānisko ātrumkārbu. Ar AT viena kāja, viena roka brīva... mierīgi slīdi, bez stresa un kloķa raustīšanas! Automāts ir komforts un ērtības. Mehānika lai paliek auto sportistiem un parastiem vadītājiem-mazohistiem!” Cita darba kolēģe piebilst: „Automātiskajai kārbai ir daudz priekšrocību braukšanai pa pilsētu (korķos utt.), bet tā savukārt vairāk „ēdīs” nekā mehāniskā. Ja vajadzīga mašīna vairāk braukšanai pa šosejām, tad, manuprāt, labāka manuālā ātrumkārba, ja pa Rīgu – tad automāts! Ar mehānisko kārbu automašīnu var iestumt, ja nosēdies akumulators, ar šūpošanu var dabūt ārā, ja, iestigusi dubļos vai sniegā, par 5–10% mazāks degvielas patēriņš. Mīnusi ir tikai tad, ja nemāki braukt, piemēram, noslāpšana. uzsākot braukt vai neieliekot pareizā pārnesumā. Ar automātu nav jādomā par pārslēgšanos! Ieliec tikai vajadzīgajā režīmā un brauc. Var arī braukt ar ieģipsētu kreiso kāju, jo to tāpat nelieto. Mīnusi ir palielināts degvielas patēriņš, dārgāks kārbas remonts un mazāks kalpošanas laiks. Lai kārba normāli darbotos, tad ziemā pirms braukšanas jāiesilda motors. Nevar mašīnu ievilkt. Neejošu mašīnu nedrīkst vilkt lielākus ceļa gabalus, jo kārba netiek eļļota. Ja esi pieradis pie automāta, tad pārsēžoties mašīnā ar mehānisko kārbu tu izskatīsies pēc tāda, kas tikko beidzis autoskolu, bet vēl nav nolicis eksāmenu CSDD.”

Kas ir manuālā pārnesumkārba

Auto ar manuālo pārnesumkārbu ir mašīnas, kas ļauj vadītājam mainīt pārnesumus, nospiežot sajūga pedāli. Ja jums ir ļoti specifiskas prasības, un vēlaties labāko iespējamo degvielas ekonomiju, jums vajadzētu iegādāties manuālo transmisiju. Ja jābrauc galvenokārt pa automaģistrālēm vai nelielā pilsētā, kur nav nepieciešams pārnesumus mainīt bieži, jūs varat iegādāties manuālās ātrumkārbas automašīnu. Auto ar mehānisko kārbu var bremzēt ar motoru, izvēlēties, kad pārslēgt ātrumus, vilkt vai ievilkt, kamēr automātu var pielaist tikai ar starteri un lielāku defektu gadījumā nepieciešams evakuators.

Kas ir automātiska pārnesumkārba

Automātiskā transmisija pēc nosaukuma un būtības darbojas automātiski un iedalās  atkarībā no transportlīdzekļa ātruma un dzinēja ātruma. Automatizētās pārvades automašīnām nav sajūga pedāļa, un sajūga plāksnes mehānisms tiek aizstāts ar hidraulisko griezes momenta pārveidotāju. Automātiskā transmisija ir ļoti ieteicama stop-and-go pārslogotā pilsētas ielu režīmā. Lai precīzāk atbildētu uz  jautājumu, kas ir automātiska pārnesumkārba, būtu labi zināt arī par kādu automašīnu ir runa, jo mūsdienās tā saukto „automātu” paveidi ir dažādi – sākot no hidrauliskās automātiskās pārnesumkārbas, robotizētas mehāniskās, variatora tipa, beidzot ar divu sajūgu automātiskajām pārnesumkārbām. Arī katrai no šīm pārnesumkārbām ir savi plusi un mīnusi. Tehnoloģijas šajā jomā ir krietni gājušas uz priekšu, un daudzi no vecajiem „automātu” mīnusiem ir novērsti. Piemēram, daļa no šiem „automātiem” ļauj pārslēgt pārnesumus kā formulu pilotiem, daļa ļauj braukt ekonomiskāk nekā ar mehānisko pārnesumkārbu. Tāpat arī jaunie „automāti” ļauj vilkt piekabes un citas automašīnas un pat palīdz attīstīt maksimālo ātrumu ātrāk nekā ar mehānisko pārnesumkārbu. Protams, saglabājas tādi trūkumi kā tas, ka nevar ievilkt auto, kā arī zūd pārnesumu kloķa pārslēgšanas prieks. Runājot par AT, jāzina dažas pamatlietas. Tāpat kā ar manuālo pārnesumkārbu, AT galvenais uzdevums ir ļaut motoram darboties tā šaurā ātruma diapazonā, vienlaikus nodrošinot plašu izejas ātrumu. Bez pārvades automašīnas būtu ierobežotas līdz vienai pārnesumu attiecībai, un šī attiecība būtu jāizvēlas, lai ļautu auto ceļot ar vēlamo ātrumu. Vispirms par AT trūkumiem: degvielas patēriņš automašīnām ar automātisko pārnesumkārbu ir 5–10 % lielāks nekā tāda pat modeļa automašīnām ar mehānisko ātrumkārbai. Nedrīkst vilkt, jo automātiskā pārnesumkārba, ja auto nedarbojas, neeļļojas, un nekas cits neatliek, kā saukt evakuatoru. Ja pierod braukt ar „automātu”, pēc tam ir grūtāk pierast pie braukšanas ar auto, kuram ir mehāniskā ātrumkārba, ar „automātu” nav ieteicams arī tēlo samārieti un izpalīdzēt uz ceļa ar citu auto ilgstošu vilkšanu, jo varat sabojāt savu auto. Tādos gadījumos laipni atvainojaties un lūdziet nelaimē iekļuvušam šoferim apstādināt citu auto. Jāpiebilst, ka jaunajiem auto modeļiem ar automātisko ātrumkārbu daudzi trūkumi ir novērsti – ir samazināts degvielas patēriņš, pārnesumu pārslēgšana notiek ātrāk u.c. Priekšrocības – nav jāpārslēdz ātrumi, iespējams vadīt arī tad, ja viena kāja ir ieģipsēta, ērtības, ērtības un vēl reiz ērtības.

Mīts
Valda mīts, ka „automāta” remonts ir daudz dārgāks nekā automašīnām ar mehāniskām kārbām. Tā nav taisnība – viss ir atkarīgs no braukšanas stila, tātad no auto lietotāja paradumiem, un no automašīnas uzturēšanas – regulāras apkopes, kas ietver eļļas maiņu, ritošā sastāva, sveču, akumulatora, riteņu balansa u.c. pārbaudes.

Padomi
Nekādā gadījumā braukšanai nedrīkst izmantot abas kājas, vienu turot uz bremzes un otru uz akseleratora pedāļa. Nejauši nospiežot abus reizē, rodas nevajadzīga slodze motoram, dilst diski un bremžu kluči. Tas atsauksies uz remonta izmaksām. Braucot ar automātisko kārbu, jāizmanto tikai viena kāja, kurai jāatrodas vai nu uz bremzes vai akseleratora pedāļa. Nekādā gadījumā ripojošu vai braucošu automašīnu ar automātisko pārnesumkārbu nedrīkst pārslēgt režīmos P (parking), R (reverse). Automašīna vispirms pilnībā jāapstādina, tikai tad jāpārslēdz režīmi. Pie krustojuma vai arī ilgstoši stāvot sastrēgumā automātisko pārnesumkārbu var pārslēgt režīmā N – neitrālajā pārnesumā. Tas samazinās degvielas patēriņu. Valda mīts, ka šāda rīcība kaitē motoram, taču tā nav. Ziemā noteikti auto jāuzsilda vismaz 5 minūtes pirms braukšanas. Automātiskajā pārnesumkārbā eļļu pārbauda, motoram strādājot. Taču to neiesaka veikt pašiem, bet vērsties pie meistara. Motora eļļas līmeni pārbauda tāpat kā visām automašīnām – ar līmeņrādi, kad mašīnai ir izslēgts motors. Lielākais automātisko pārnesumkārbu „ienaidnieks” ir liels noskrējiens, tad kārbas ir nokalpojušas krietnu laiku un defektu parādīšanās iespēja ir stipri augstāka nekā tad, ja auto ir, piemēram, mazlietots, ar mazu noskrējienu. Autovadītāju aprindās valda uzskats – automātiskās kārbas defekti ir smagāki, un remonts ir daudz dārgāks nekā mehāniskajai. Šobrīd šis stereotips vairs nav patiess.  AT remonta izmaksas šobrīd ir par 20–30% zemākas nekā pirms dažiem gadiem.

Lietas, kas jāpārbauda

Akumulators
Jāsāk ar to, ka vispirms jau automašīnas akumulatoram ir jābūt ar rūpnīcas tehniskajām prasībām atbilstošu akumulatora ietilpību ampērstundās. Piemēram, BMW dīzelim ir pavisam atbilstošs 100 Ah akumulators. Vēl ļoti būtiski ir nepirkt akumulatoru, tikai akli skatoties uz ampērstundu skaitu – ne mazāk svarīgs ir arī tā saucamais starta strāvas stiprums, ko Eiropā apzīmē ar EN marķējumu un to izsaka ampēros, piemēram, 510A. Ja starta strāvas impulsa stiprums būs neatbilstošs konkrētā dzinēja vajadzībām, tad aukstā ziemā, kad visi mehānismi ir "stīvi", akumulators gluži vienkārši nevarēs normāli pagriezt starteri. Akumulators pats no sevis parasti "nenobeidzas" un „nenosēžas”. Visbiežāk pie vainas tam, ka pēc ilgākas stāvēšanas akumulators nespēj iegriezt starteri, ir strāvas noplūde elektrosistēmā. Ziemas salā varbūt, piemēram, slēdzītis nenostrādā, un kaut kur uz nakti salonā vai bagāžniekā paliek iedegta apgaismojuma lampiņa. Bet tikpat labi ir nācies saskarties arī ar pavisam niecīgām strāvas noplūdēm, piemēram, īssavienojumu kādā elektrosistēmas vadības blokā. Pastāv auto dienu divas, un viss – akumulators izlādējies.

Kvēlsveces
Normāla stāvokļa kvēlsvecēm vairākkārtīga sildīšana nav nepieciešama. Ja kvēlsveces ir nolietojušās, tad vairākkārtīga to sildīšana pirms darbināšanas var līdzēt vien par mata tiesu. Kaitēt tas nekaitēs, ja nu vienīgi radīs papildus slodzi akumulatoram pirms dzinēja iedarbināšanas.

Pareiza un kvalitatīva dzinēja eļļa
Ja dzinējā esošā eļļa ir ar neatbilstošu viskozitātes pakāpi vai tā nav sen mainīta, lielā aukstumā tā kļūst ļoti bieza – arī šādā gadījumā pastāv paaugstinātas grūtības „stīvo” dzinēju iekustināt.

Starta gāzes aerosols
Vismaz man pašam ziemā dīzeļdzinēja auto iedarbināšanai lieti noder tā saucamā starta gāze, kuru jāiepūš dzinēja gaisa padeves sistēmā. Respektīvi, ja ir iespējams, mazliet noņemam gaisa pievada cauruli pirms dzinēja ieplūdes un ļoti mērenā devā iepūšam tajā šo starta gāzes aerosolu. Tā ir ēteriska viela/gāze, kas spēj uzliesmot pie zemas temperatūras un spiediena. Līdz ar to dzinējam starta momentā ir mazliet vieglāk iekustēties. Bet būtiski ir, neiepūst šo gāzi par daudz! Jo tas var radīt pārlieku lielu starta sprādzienu, radot pretēju atsitiena efektu un neļaujot dzinējam pareizi uzsākt savu darbu. Es parasti pūšu šo aerosolu maksimums sekundes ilgumā. Lūk, tāds ir to dažādo tehnisko faktoru kopums, ko es no pieredzes varu ieteikt un kas būtu jāzina un jāņem vērā aukstā ziemā, cenšoties iedarbināt savu auto. Visi šie faktori, izņemot kvēlsveces, ir attiecināmi kā uz dīzeļdzinējiem, tā arī uz benzīna dzinējiem. Un, nesekmīgi cenšoties iedarbināt savu auto, būtu pēc dzirdes un procesiem jācenšas saprast, kas tad īsti ir par vainu – vai akumulators ir par vāju un nespēj iegriezt normāli starteri, vai arī pats dzinējs negrib īsti pielēkt. Tad jau arī neveiksmes gadījumā var vieglāk atrast problēmas cēloni.