Kā norāda drošības eksperti, arvien biežāk krāpnieciskajās e-pasta vēstulēs tiek izmantotas iebiedēšanas tehnikas, pieprasot lietotājam ātri reaģēt. “Jūsu karte ir bloķēta!”, “Nekavējoties atbildiet uz šo vēstuli!” un citi tamlīdzīgi pamudinājumi lietotājiem ir negaidīti, tāpēc viņi piemirst par visiem piesardzības pasākumiem un metas izpildīt krāpnieku prasības. Balstoties uz pētījumiem, krāpniekiem visbiežāk izdodas gūt panākumus tad, ja lietotāji patiešām gaida svarīgu e-pasta vēstuli.

Lai neuzķertos uz šāda krāpnieku āķa, lietotājiem vajadzētu pievērst uzmanību vairākām lietām. Pirmkārt, jānovērtē, kas ir e-pasta sūtītājs – vai viņu pazīstat, vai viņa e-pasta adrese sakrīt ar to, kas ir norādīta e-pastā. Ļoti bieži krāpnieki piesedzas ar zināmu kompāniju nosaukumiem, taču viņu e-pasta adreses nesakrīt ar izmantotā uzņēmuma domēna nosaukumu.

“Īpaši vajadzētu būt piesardzīgiem ar e-pasta vēstulēm, kurās tiek pieprasīts pieslēgties vai apstiprināt savu internetbankas kontu, atsūtīt pieslēgšanās datus. Neviena banka vai legāli strādājošs uzņēmums nepieprasa sniegt šādus datus e-pastā,” norāda “eScan” antivīrusu programmas izplatītāja uzņēmuma “Baltimax” pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis.

Tāpat ieteicams nesteigties spiest uz e-pastā esošajām saitēm, īpaši tad, ja vēstule saņemta no nepazīstama sūtītāja. Krāpnieku nolūkus atklāj ne tikai uzstājīgie aicinājumi lejuplādēt kādu lietotni vai pievienoto dokumentu, bet arī mudinājumi apmeklēt noteiktu interneta vietni, ja e-pastā ievietotā saite ved pavisam uz citu vietni, visbiežāk – uz fiktīvu interneta vietni.

“Lietotāji bieži vien uzklikšķina uz e-pastā esošajām saitēm pat nepaskatoties, kurp tās ved. Ja saņemat e-pastu no nepazīstama sūtītāja vai arī aizdomīgu ziņu no sava drauga, pirms spiest uz saites, vajadzētu pārbaudīt, uz kādu vietni tā ved – to var redzēt, uzvirzot uz tās datorpeles bultiņu,” iesaka D.Pelenis.

Krāpšanu nereti nodod arī gramatikas un interpunkcijas kļūdas e-pasta saturā. “Ko gan var gribēt, ja krāpšanas tehnikas attīstās, bet krāpnieki joprojām savas vēstules tulko ar internetā pieejamajām bezmaksas tulkošanas programmām,” nosmaida “Baltimax” pārstāvis.

Ja rodas aizdomas, ka e-pastā saņemtā saite vai datne ir krāpnieciskas, ZParks iesaka izmantot tiešsaistes rīku, piemēram, VirusTotal. Tas veic aizdomīgā objekta skenēšanu, izmantojot vairāk nekā 60 dažādus antivīrusu skenerus un kaitīgo objektu datubāzes.