Cilvēce to pagaidām nespēj izraisīt

Sasniedzot ļoti augstu enerģijas līmeni Higsa daļiņa var izraisīt “katastrofālu vakuuma sabrukšanu”. No “katastrofas” vietas ar gaismas ātrumu izplatītos vakuuma “burbulis”, kurā Higsa lauks būtu stiprāks, un tam būtu zemāks enerģijas līmenis par šobrīd esošo. Rezultātā izjuktu atomu kodoli un vienīgais ķīmiskais elements, kas “jaunajā” visumā varētu pastāvēt ir ūdeņradis. Ja šāda vakuuma “burbuļa” robeža mums tuvotos, mums par to nebūtu ne mazākās nojausmas.

Tiesa tūlītēju draudu nav, jo cilvēces rīcībā nav daļiņu paātrinātāja, kas spētu sasniegt šādu enerģijas līmeni. Tā rādiuss būtu lielāks par Zemes rādiusu, un kā ar sarkasmu konstatē prof. Hokings, diez vai esošajā ekonomiskajā klimatā iespējams rast finansējumu šādam daļiņu paātrinātājam.

Hokings nav vienīgais, kurš uzskata, ka šāds visu iznīcinošs “burbulis” varētu rasties un izplatīties, bet te jāpiebilst, ka ir maz ticams, ka šāds process tuvākajā laikā notiks dabīgā ceļā. Tāpēc šobrīd varam gulēt mierīgi. Bet, protams, pastāv iespēja, ka šāds burbulis kādas nelaimīgas kvantu fluktuācijas rezultātā, jau ir radies kaut kur visuma dzīlēs un tuvojas mums, bet mums nav iespēju to jebkāda veidā konstatēt, jo tas izplatās ar gaismas ātrumu.

Ticamākais laiks, kad par šo mums būtu reāli jāuztraucas tomēr ir tālā nākotnē, apmēram pēc 10e100 (1 ar 100 nullēm) gadiem.

Kāds ir iemesls šādai prognozei

Tā iespējama, jo ir izmērīta Higsa daļiņas masa, kas ir apmēram 126 GeV jeb apmēram 126 protona masas. Un izrādās, ka šāda masa ir tieši tik liela, lai visums atrastos uz stabilitātes robežas. Un tas nozīmē, ka visuma sabrukšana ir droša lieta, tikai nav zināms, kad tas notiks.

Protams, ir iespēja, ka šie aprēķini ir kļūdaini, bet ne tāpēc, ka kļūdas būtu pielaiduši tiek, kas tos veica. Kļūda varētu rasties pateicoties vēl neatklātiem fizikas likumiem. Piemēram, saistībā ar tumšo enerģiju vai supersimetriju.