VARAM aptaujā secināts, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir gatavi saziņai ar valsti lietot e-adresi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir veikusi iedzivotāju aptauju. No saņemtajiem datiem secināms, ka digitālo pastkastīti jeb e-adresi saziņai ar valsti kopumā gatavi izmantot 52% Latvijas iedzīvotāju.
Gados jaunāki, protams, ir aktīvāki
Biežāk gatavību lietot e-adresi apliecina regulārie interneta lietotāji, 25 līdz 44 gadus vecie respondenti (69% un 68%), Rīgā dzīvojošie (58%), pašnodarbinātie (66%), vadītāji (67%), speciālisti (62%), ģimenēs ar bērniem dzīvojošie (64%) un cilvēki ar ienākumiem vismaz 600 EUR mēnesī (66%). Kā liecina aptaujas dati, salīdzinot ar 2018. un 2017. gadu, sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nebūtu gatavi lietot e-adresi.
“Šādas atšķirības dažādās vecuma grupās saistītas ar dažādiem faktoriem,“ rezultātus komentē VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gatis Ozols, turpinot – “Jaunāki cilvēki ir atvērtāki digitālajām tehnoloģijām un gatavi izmēģināt jaunas lietas arī tad, ja nav visos sīkumos izpētījuši to darbības principus,”
Kā norāda Gatis Ozols, VARAM veiktās aptaujas dati tiks rūpīgi analizēti, lai iedzīvotāju informēšanā par e-adresi un citiem valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem pievērstu uzmanību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām.
Vai iedzīvotāji saprot e-adreses būtību?
Būtiskas ir atšķirības informētībai par e-adresi un gatavībai to lietot dažādās respondentu grupās. Pēc pētījuma rezultātiem, var secināt, ka vecāki cilvēki ir vairāk informēti par e-adresi, bet retāk norādījuši, ka būtu gatavi to izmantot. Piemēram, 34% jaunu cilvēku (25 līdz 34 gadi) ir informēti par e-adresi un 69% no viņiem būtu gatavi lietot e-adresi. Savukārt vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem par e-adresi ir dzirdējuši aptuveni puse jeb 49% respondentu, bet gatavību to lietot norāda mazāk kā trešdaļa (28%).
Zparks komentārs:
Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka gados vecāki respondenti vairāk skatās televīzijas ziņu raidījumu un arī laikrakstos pieejamo informāciju. Savukārt gados jauni respondenti informāciju vairāk saņem sociālajos tīklos, kas nav valsts iestāžu noklusējuma Twitter un Facebook kanāli.
Tāpat ir loģiski, ka informētāki ir ekonomiski aktivāki iedzīvotāji; Tie ar augstākiem ienākumiem un tie, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo tiem biežāk ir nepieciešama saziņa ar valsti. Uzņēmēji gaida veidu, kādā tiks saņemta dažāda informācija, primāri no Valsts Ieņēmumu dienesta tiek saņemtas ziņas e-pastā, kas bieži tikai norāda uz to, ka ir jauns paziņojums, bet nesatur pašu informāciju, kādēļ e-pasts ir sūtīts. Protams, tas ir saistīts ar datu aizsardzības regulu un drošību, valstij cenšoties piegādāt informāciju tikai drošā veidā un tikai respondenta acīm, kas ir saprotami.
“Palasot” sociālo tīklu lietotāju viedokli, WhatsApp laikmetā ir daudzi, kas nesaprot, kāpēc vienkārši nevar atsūtīt saziņas vēstu WhatsApp, jo valsts iestādes zina lietotāju tālruņu numurus. Taču tas ir svešzemju serviss, par kuru nav precīzi zināms, kā tiek nodrošināta lietotāju informācijas drošība un pakalpojuma pieejamības nepārtrauktība, tādēļ valsts nevar būvēt savu saziņas risinājumu, izmantojot šādas platformas. Atliek e-platforma, kurā iedzīvotājiem ir jāautentificējas, izmantojot eID vai banku autentifikācijas metodes. Iespējams, tādēļ tas joprojām nav un nebūs tik triviāli, kā gribētos.
Relīzes infografika:
