Sacensībās bez maksas var piedalīties jebkurš Latvijas pilsonis un rezidents. Čempionāta uzvarētājs iegūs iespēju pārstāvēt Latviju “Microsoft Excel World Championship” ceturtdaļfinālā Lasvegasā un cīnīties par daļu no 100 000 ASV dolāru balvu fonda.

Sacensības organizē Excel Esports Latvija, kas ir komanda no Latvijas, ar operatīvo centru Rīgā. Tieši no Rīgas tiek organizētas pasaules mēroga sacensības Lasvegasā.

Unikāla esporta pieredze

“Microsoft Excel” esports ir strauji augoša sacensību disciplīna, kurā dalībnieki ierobežotā laikā risina “Excel” izklājlapu datu un loģikas uzdevumus, demonstrējot ātrumu, loģiku un radošu domāšanu. Turnīra formāts mudina labi pazīstamo biroja darba programmatūru ieraudzīt jaunā gaismā, profesionālo modelēšanu pārvēršot aizraujošā skatītāju sportā.

Klātienes fināls piedāvās īstu esporta atmosfēru – skatuves sacensības, komentētājus un spraigu fināla dinamiku. Sacensības ir piemērotas ikvienam, kam ir pamatzināšanas programmā “Microsoft Excel”. Specifiskas finanšu vai grāmatvedības zināšanas nav nepieciešamas.

Galvenā balva

Čempionāta galvenā balva ir iespēja pārstāvēt Latviju “Microsoft Excel World Championship” ceturtdaļfinālā Lasvegasā, kā arī dalība “The Active Cell” – Excel un finanšu modelēšanas konferencē, iekļaujot apmaksātas aviobiļetes un uzturēšanos viesnīcā. Balvu nodrošina pasākuma galvenais atbalstītājs – Atea Grupas IT un biznesa pakalpojumu kompetenču centrs Rīgā “Atea Global Services”.

“Excel Esports” un “Financial Modeling World Cup”

Latvijas čempionāts ir daļa no globālās “Financial Modeling World Cup” (“FMWC”) sacensību ķēdes, ko 2020. gadā Latvijā dibināja Andrejs Grigoļunovičs. Tieši no Rīgas tiek organizēts pasaules lielākākie ‘“Excel Esports” turnīri. “MEWC” fināli jau trešo gadu pēc kārtas norisinās “HyperX Arena” Lasvegasā un tiek pārraidīti ESPN, vienā no lielākajiem sporta TV kanāliem ASV. Papildus sacensībām “FMWC” organizē arī “The Active Cell” – konferenci un tīklošanās pasākumu Lasvegasā, kas pulcē “MEWC” čempionus un finanšu modelēšanas profesionāļus.

Galvenie Datumi

11. jūnijs, 2026, plkst. 19:30 – Tiešsaistes kvalifikācija platformā play.excel-esports.com

20. augusts, 2026, plkst. 19:00 – Klātienes fināls, O’Learys Akropole, Rīgā. Pasākums būs atvērts gan klātienes skatītājiem, gan sacensību dalībniekiem.

Mājaslapa – https://excel-esports.com/latvija

Sagatavots izmantojot Excel Esports Latvija preses materiālus.

Jaunais ar plusu

Kā apgalvo ražotājs, tieši S25 Ultra aprīkots ar pasaulē pirmo “Privacy Display”. Ekrāns spēj pikseļu līmenī ierobežot redzamības leņķi. Ieslēdzot šo režīmu, blakussēdētājs redz tikai melnu virsmu, kamēr jūs redzat skaidru attēlu. Tas ir ideāli piemērots bankas lietotņu vai personīgu ziņu lietošanai publiskās vietās.

Privātuma režīma demonstrācijas video https://youtu.be/vSzh_Jf8vWU

Uzlabota galvenās kameras objektīva gaismasspēja. Sensora izšķirtspēja joprojām ir 200 MP, kas varbūt pat ir pārspīlējums, toties diafragmas atvērums tagad ir f/1.4 (no f/1.7 priekšgājējam). Tas nozīmē, ka kamera uztver par gandrīz 50% vairāk gaismas.

Galvenais čips ir 3 nm Snapdragon 8 Elite Gen 5. Tas nodrošina ievērojamu veiktspējas un galvenais energoefektivitātes uzlabojumu. Tas būs īpaši noderīgi darbinot spēles un mākslīgā intelekta risinājumus.

Patīkami, ka beidzot ir nedaudz noapaļoti korpusa stūri. Tālrunis vairs nav “ass” plaukstā un 6,9 collu ekrāns daudz ērtāk ieguļ plaukstā.

Beidzot īstenota arī ātrā uzlāde, kas pieejama lādējot ar vadu. Tā spēj piepildīt akumulatoru līdz 75% pusstundas laikā. Protams, nekur nav palikusi arī bezvadu uzlāde, kas noteikti ir ieteicama ikdienā, jo daudz saudzīgāk uzlādē akumulatoru (saudzīgai uzlādei derēs arī mazjaudas vadu lādētājs).

Jaunais ar mīnusu

Ir teiciens, ka par visu ir jāmaksā. Tā ir arī ar privātuma ekrānu. Pat tad, kad privātuma režīms ir izslēgts, ekrāna skata leņķi ir sliktāki nekā iepriekšējiem modeļiem – attēls kļūst tumšāks, ja uz to neskatās tieši virsū. Klīst arī baumas par t.s. “zaļās līnijas” defektu atsevišķām partijām. Mums gan to novērot nesanāca.

Un ne vienmēr ražotājs ieklausās lietotājos. Kaut arī fani lūdz un daudzi konkurenti arī to dara, akumulatora ietilpība nav palielināta. Tā joprojām ir 5000 mAh. Par industrijas standartu pamazām kļūst 5500-6000 mAh. Protams, var teikt, ka jaunais procesors ir energoefektīvāks, bet mobilās enerģijas nekad nav par daudz, par to pārliecināmies itin bieži. It īpaši, kad akumulators vairs nav pirmā svaiguma.

Vēl viena nianse, kas prasa uzmanību ir 3x tālummaiņas kameras sensors. Tas vēl arvien ir 10 MP, neskatoties uz to, ka citi ražotāji izmanto pat 50 MP sensoru. Atkal jau – var teikt, ka tā ir pārmērība, bet sensoru tehnoloģija ir pietiekami attīstīta, lai šādu izšķirtspēju nodrošinātu. Tad kāpēc ne?

Magnētiskā bezvadu uzlāde ir jaunais normālais, bet Samsung nez kāpēc to nepamana. Tālrunis nenodrošina Qi2. Lai izmantotu magnētiskos lādētājus, nepieciešami īpaši vāciņi, kas to nodrošina.

Un jā. Irbulim nav Bluetooth savienojuma. Agrāk to varēja ērti izmantot, piemēram, kā attālu kameras slēdža pogu, bet kopš S25 šīs funkcijas nav. Šķiet tā ir prom uz neatgriešanos.

Kopsavilkums

Samsung Galaxy S26 Ultra ir labs tālrunis tiem, kam rūp datu drošība un veiktspēja. Tomēr, jāatzīst, ka vienīgais patiesais jaunais ir privātuma ekrāns. Un ja tas nav kritiski svarīgi, vai var iztikt ar uzlīmējamu privātuma filtru, S25 Ultra īpašniekiem šis būs drīzāk neliels evolūcijas solis, nevis būtisks uzlabojums.

Samsung Galaxy S26 Ultra attēlu galerija vietnē Failiem.lv https://failiem.lv/u/whpgkjhhm5

Samsung Galaxy S26 Ultra video galerija https://www.youtube.com/playlist?list=PLemIyvG42w1UyeU874SEWME7AHnl-AR43

Simpozija programmā bijas diskusijas par aviācijas kravu tirgus attīstību, piegādes ķēžu noturību un nozares sadarbību, kā arī tehnoloģiju un ilgtspējas lomu nozarē. Tematiskajās sesijās dalībnieki pārrunāja gan globālās tendences, gan reģionālos aspektus, īpaši pievēršoties Ziemeļeiropas un Baltijas tirgus attīstībai un kravu pārvadājumu kapacitātei, kā arī e-komercijas izaugsmei un tās ietekmei uz aviācijas nozari. Tāpat programmā bija iekļauti jautājumi par farmācijas un dzīvības zinātņu loģistiku, digitalizāciju un inovācijām, tostarp mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu piegādes ķēžu pārvaldībā.

“Gaisa kravu segmentā arvien lielāka nozīme ir sadarbībai, digitalizācijai un spējai pielāgoties mainīgajai pasaulei. Šāds starptautisks pasākums Rīgā palīdz veidot jaunus partnerības virzienus un stiprina Baltijas reģiona redzamību,” uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Nordic Air Cargo Symposium ir viens no nozīmīgākajiem gaisa kravu nozares pasākumiem Ziemeļeiropā un kalpo kā platforma pieredzes apmaiņai un profesionālām diskusijām par svarīgākajiem nozares jautājumiem. Šogad pirmo reizi Nordic Air Cargo Symposium tiek rīkots ārpus Skandināvijas, Rīgā, apliecinot Baltijas valstu pieaugošo nozīmi gaisa kravu pārvadājumu kartē un Rīgas lidostas potenciālu attīstīties par nozīmīgu kravu loģistikas centru Ziemeļeiropā.

Simpozija galvenais organizētājs Lārss-Gunars Komens

Vēlamies apbalvot un izcelt 2025. gadā paveiktos darbus, kas veicinājuši atvērto datu un tehnoloģiju digitālo transformāciju. Aiz katra paveiktā darba ir cilvēks, tāpēc balvai aicinām pieteikt arī personības, kas šogad devušas ieguldījumu nozares un procesu attīstībā. Ja Tu vai Tavs pārstāvētais uzņēmums ir bijis nozīmīga daļa atvērto tehnoloģiju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izveidē, izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā, aicinām pieteikties LATA gada balvai gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvjus, kā arī akadēmiskās vides pārstāvjus un privātpersonas. Ja zini kādu, kurš ir veicinājis sadarbību starp atvērtajiem datiem un tehnoloģijām – piesaki viņu LATA gada balvai! Pieteikšanās šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2025

“Šobrīd pasaulē mākslīgā intelekta attīstībā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi – finanšu tirgi aug, tehnoloģiju uzņēmumi investē miljardus, un tiek radīta jauda, kādas iepriekš nav bijis. Taču patiesais jautājums nav par to, cik daudz naudas tiek ieguldīts, bet gan – vai mēs spējam šīs tehnoloģijas reāli izmantot savā ikdienā. Ja sabiedrība, uzņēmumi un iestādes pratīs mākslīgo intelektu pielietot praktiski, šie ieguldījumi atradīs savu patērētāju un radīs vērtību. Ja nē – risks, ka šis burbulis plīsīs, kļūst ļoti reāls,” uzsver Rolands Strazdiņš, LATA valdes priekšsēdētājs.

Mēs atrodamies intensīvā valsts sektora ITK risinājumu atjaunošanas un nākamā attīstības cikla plānošanas posmā. Pēdējos gados ir īstenotas vairākas iniciatīvas arhitektūras atvērtības, sadarbspējas un caurspīdīgākas pārvaldības virzienā. Konferencē atskatīsimies uz paveikto, novērtēsim rezultātus un iezīmēsim nākamos soļus. Konferencē piedalīsies vairāki nozares profesionāļi – Artis Birziņš, VARAM, ministra padomnieks IKT jautājumos, Jānis Upmanis, VID ģenerāldirektores vietnieks, Evijs Taube LVRTC valdes loceklis, Pēteris Jurčenko, Piekļūstamības eksperts, Balsu talkas aktīvists.

Konferences laikā tiks apspriesti 3 aktuāli temati:

Procesi – kā tiek organizēta valstiska mēroga digitālās arhitektūras plānošana un ieviešana? Kā mainās iepirkumu pieejas, pārvaldības modeļi un sadarbības principi starp iestādēm? Apspriedīsim līdzšinējās mācības un turpmākos attīstības virzienus. Emergn prakses vadītājs Aigars Mačiņš atklās, kā izvirzīties priekšā un tur noturēties – get ahead, stay ahead! Ar vērtīgu informāciju dalīsies arī ZZ Dats direktors Edžus Žeiris.

Datu centri – sistēmu noturību un drošību nodrošina arī infrastruktūra. Analizēsim valsts datu centru brieduma pakāpi, koplietošanas jaudas un pakalpojumu attīstību. Runāsim par to, cik sistēmas ir atvērtas, cik – slēgtas, un kā nodrošināt augstu pieejamību un uzticamību.

Mākslīgais intelekts – ITK vide mainās strauji, īpaši līdz ar lielo valodu modeļu un MI rīku ienākšanu. Apskatīsim, kā MI ieviešana un atvērtības standarti ietekmēs nākotnes IT portfeļus, kā sagatavoties šīm pārmaiņām un kā MI var veicināt valsts pakalpojumu efektivitāti, drošību un inovāciju. “Helve” radošais direktors Kristaps Cīrulis lekcijā dalīsies zināšanās par mākslīgo intelektu.

Balva tiks pasniegta divās nominācijās – “Avērtākais risinājums” un “Atvērtākā personība”. Pieteikumus “LATA gada balva 2025” var iesniegt līdz 2026. gada 13. martam šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2025

Plašāk iepazīties ar konferences programmu un reģistrēt dalību var šeit: https://www.lata.org.lv/konference-2026

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.

Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijas Republikā, V.E. Nūra Džuma (Noora Juma) sacīja: “Šī diena iezīmē jaunu posmu draudzībā starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Latvijas Republiku. AAE aviokompānijas flydubai tiešie lidojumi starp Dubaiju un Rīgu ne tikai uzlabos savienojamību starp mūsu valstīm, bet arī pavērs jaunas iespējas tūrismam, biznesam un kultūras apmaiņai.”

Jaunie reisi veicinās tūrisma plūsmu abos virzienos un stiprinās ekonomiskās saites starp AAE un Latviju, vienlaikus sniedzot Latvijas ceļotājiem plašākas iespējas nokļūt Dubaijas globālajā aviācijas centrā, lai izmantotu plašo aviokompānijas savienojumu tīklu.

flydubai Komerciālo operāciju un e-komercijas vecākais viceprezidents Džeihuns Efendi komentēja: “Jaunais reiss uz Rīgu stiprina flydubai klātbūtni Eiropā un atbalsta mūsu stratēģisko apņemšanos paplašināt savienojamību līdz šim nepietiekami apkalpotajos tirgos. Latvija ir aizraujošs un dinamisks tirgus, un mēs ar prieku piedāvājam pasažieriem ērtu, tiešu savienojumu starp Dubaiju un Rīgu. Turpinoties mūsu izaugsmei, mūsu prioritāte joprojām ir ieguldījumi mūsu flotē, pakalpojumos un produktos, lai sniegtu izcilu ceļošanas pieredzi mūsu klientiem.”

Papildus Rīgai flydubai ir uzsākusi tiešos reisus uz Kišiņevu Moldovā, Jaši Rumānijā un Viļņu Lietuvā, paplašinot savu Eiropas tīklu līdz 35 galamērķiem 20 valstīs.

RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa sacīja: “Esam gandarīti par flydubai ienākšanu Rīgā, kas ne tikai stiprinās Rīgas kā Baltijas lielākās lidostas savienojamību, bet arī sniegs mūsu pasažieriem iespēju izbaudīt izcilas kvalitātes servisu un plašo maršrutu tīklu, ko piedāvā aviokompānija. Jauns tiešais savienojums ar Dubaiju būs ieguvums ne tikai ceļotājiem, kas vēlas iepazīt šo pasaules metropoli un Apvienoto Arābu Emirātu tūrisma pērles, bet arī biznesa un ekonomisko sakaru stiprināšanai starp abām valstīm. Savukārt AAE iedzīvotājiem tiešais lidojums uz Rīgu dos iespēju  apgūt Baltijas un Skandināvijas valstu dabas un kultūras bagātības.”

flydubai apkalpo augošu maršrutu tīklu ar vairāk nekā 135 galamērķiem 57 valstīs. Vairāk nekā 100 no tiem iepriekš nebija tiešo savienojumu ar Dubaiju. Aviokompānijai ir moderna un efektīva flote ar 97 “Boeing 737” modeļa lidmašīnām.

Jaunā maršruta pasažieri varēs baudīt flydubai uzlaboto biznesa klases piedāvājumu ar plašiem guļamkrēsliem, pasaules garšu iedvesmotu ēdienkarti un personalizētu, komfortablu ceļojuma pieredzi.

Savukārt ekonomiskās klases pasažieri varēs izmantot bezmaksas izklaides sistēmu un gardas maltītes, kas atspoguļo flydubai ieguldījumus ceļošanas pieredzes uzlabošanā.

Sagatavots izmantojot RIX Rīgas lidostas preses materiālus.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu.
Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde. 

Pirmo testu rezultāts

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV. 

Pēc IoT Shortcut pirmajiem testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV, jo modulis sniedz iespēju ātri integrēt mobilo datu savienojumu plašā sensoru iekārtu klāstā. Svarīga pievienotā vērtība ir LMT grupas radītā programmatūra, kas automatizē datu apstrādi, integrāciju un savienojamību un nodrošina mākoņdatu pakalpojumus ar pielāgojamu klientu platformu un lietotni. Moduli raksturo arī ļoti zems enerģijas patēriņš, kas nodrošina sensoru ierīces baterijas darbības laiku līdz pat 10 gadiem.

“IoT Shortcut ir visaptverošs LMT grupas radīts risinājums, kas ļauj ikvienam ierīču izstrādātājam būtiski paātrināt jaunu produktu izstrādi. Mobilo datu savienojamība parasti ir viena no sarežģītākajām un izmaksu ietilpīgākajām funkcijām iekārtu izstrādē. Tā ir iespēja jaunuzņēmumiem, ražotājiem, sensoru izstrādātājiem un IoT ierīču radītājiem koncentrēties uz savas ierīces pamatrisinājumu un vienkārši ietvert mūsu moduli kā komponentu galaproduktā. Rezultātā IoT ierīču izstrādes laiks tiek saīsināts no vairākiem gadiem uz mēnešiem.
Vienlaikus mūsu tehnoloģija izceļas ar augstas pakāpes drošību, jo ierīces komponentes tiek ražotas Eiropā, savukārt dati uzglabāti Eiropas serveros. Tādējādi tā ir vērtīga komponente arī aizsardzības un kosmosa izpētes tehnoloģiju ražošanā,” skaidro LMT IoT tehnoloģiju izstrādes vadītājs Valters Skrastiņš.

Jāattīsta sadarbība ar ražotājiem

Šobrīd notiek moduļa testēšana un pārrunas par sadarbību ar tādiem Latvijas uzņēmumiem kā bezvadu sensoru ražotājs SAF Tehnika, mizgraužu aktivitātes monitoringa ierīču izstrādātājs Spruceful un būvniecības procesu un konstrukciju monitoringa iekārtu ražotājus Adventum Tech, kā arī vairāki citi partneri, kas aptver tādas jomas kā dzīvnieku veselības monitorings, zemkopība un kuģniecība.

Turpmākie soļi

Starptautiskajā tirgū svarīgākais solis ir sadarbības veidošana ar Eiropā lielāko čipu ražotāju, vācu koncernu Infineon Technologies AG. Uzņēmums pērn strādāja ar 15 miljardu eiro lielu apgrozījumu, apliecinot savas līderpozīcijas Eiropas pusvadītāju tirgū. Sadarbības ietvaros paredzēta IoT Shortcut integrācija Infineon Edge AI risinājumos, kas ļaus IoT sensoru ierīcēs datus apstrādāt lokāli, izmantojot mākslīgo intelektu, un uz mākoņpakalpojumiem nosūtīt tikai būtiskāko informāciju. Šāda pieeja samazinās pārsūtāmo datu apjomu, uzlabos ierīces reakcijas ātrumu un paildzinās bateriju darbības laiku, būtiski palielinot IoT sensoru ierīču funkcionalitāti un lietderību.

Šobrīd LMT grupa ir līguma parakstīšanas fāzē arī ar Eiropas Kosmosa aģentūru (European Space Agency, ESA) par finansējumu satelīta sakaru funkcijas integrācijai IoT Shortcut modulī, būtiski paplašinot tā potenciālo pielietojumu nākotnē.

No datu moduļa līdz pirmajam pielietojumam

Modulis ir bijis par pamatu arī pirmajai LMT grupas ražotajai iekārtai galalietotājiem – Aer jeb jaunākā viedo gaisa kvalitātes sensoru produktu līnijai. To pilnībā izstrādājusi un ražo LMT IoT komanda. Šai iekārtai ir līdz pat 10 gadu ilgs darbības laiks no vienas baterijas, un tai nav nepieciešams ne Wi-Fi, ne Bluetooth, jo datu pārraide notiek mobilajā tīklā, un datu savienojumu nodrošina LMT grupas IoT modulis. Aer  monitorē telpas mikroklimatu – CO₂ un gaistošo organisko savienojumu līmeni, relatīvo gaisa mitrumu, temperatūru un atmosfēras spiedienu, apkopojot informāciju lietotnē un arī sūtot brīdinājumus lietotājiem, ja gaisa kvalitāte pasliktinās. Šobrīd izgatavota pirmā ierīču testa partija. Paredzams, ka pēc sekmīgiem testiem ierīce pie pircējiem nonāks nākamā gada laikā.

Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības jaunā digitālā ieceļošanas/izceļošanas sistēma (Entry/Exit System – EES). Latvija ir viena no tikai četrām ES dalībvalstīm, kas to ieviesusi visās robežas šķērsošanas vietās un izmanto robežkontrolē.

Entry/Exit System – EES ieviešana nozīmē atteikšanos no līdzšinējās ceļošanas dokumentu zīmogošanas prakses un pāreju uz vienotu ES līmeņa digitālo pārbaudes sistēmu. Trešo valstu pilsoņiem, kuri ieceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā, tiek izveidots digitāls profils, kas ietver datus par ceļošanas dokumentu, noņemti pirkstu nospiedumi, veikta fotografēšana, pievienoti biometriskie rādītāji un reģistrēti robežšķērsošanas datumi.

Tādējādi sistēma ļauj visām pārējām ES dalībvalstīm ātri apstrādāt atkārtotus ieceļošanas gadījumus, konstatēt neatļauti ilgstošu uzturēšanos, novērst dokumentu viltošanu un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus.

Projekta ietvaros tika pilnībā pārveidota iepriekšējā Valsts robežsardzes informācijas sistēmu funkcionalitāte, izstrādāta sistēmas arhitektūra, radīta jauna datu noliktava ar analītiku, izveidota mobilā lietotne Imigrācijas dienestam un nodrošinātas integrācijas ar gala iekārtām – dokumentu skeneriem, pirkstu nospiedumu un biometrijas ierīcēm.

Sistēma spēj turpināt darbu arī īslaicīgu sakaru traucējumu laikā, izmantojot offline jeb bezsaistes režīmu un sinhronizāciju pēc savienojuma atjaunošanas.

Viena no pēdējā laika tehniski sarežģītākajām sistēmām valsts pārvaldē

Sistēmu izstrādāja SIA Codex.

“Šī ir viena no tehniski sarežģītākajām drošības sistēmām, kas pēdējos gados ieviesta Latvijas valsts pārvaldē. Darbs prasīja gan esošo robežsardzes sistēmu pilnīgu modernizāciju, gan jaunu integrāciju izstrādi ar biometrijas un dokumentu pārbaudes iekārtām. Fakts, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas spējusi šo risinājumu ieviest pilnā apjomā, apliecina ne vien komandas profesionālo kapacitāti, bet arī Latvijas IT nozares konkurētspēju Eiropas līmenī. Šis projekts būtiski stiprina valsts robežkontroles drošību un rada stabilu pamatu turpmākai digitalizācijai un modernu risinājumu ieviešanai,” uzsver Vladimirs Dagenvalds, izstrādātāja uzņēmuma SIA Codex valdes loceklis.

Sistēmas reāla pārbaude Eiropas čempionāta basketbolā laikā

Tā kā Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kur EES darbojas pilnā apjomā, sistēmas noturība jau pārbaudīta reālos, intensīvos apstākļos. Eiropas čempionāta basketbolā laikā Latvijā ieradās ievērojams skaits ārvalstu līdzjutēju, tostarp liela ceļotāju plūsma no Serbijas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Uz Latvijas robežām – īpaši lidostā “Rīga”, kur dienā tiek veikti vairāki tūkstoši pārbaudes operāciju, tostarp tranzīta ceļotājiem – EES darbojās stabili un bez būtiskiem traucējumiem, kas apliecina sistēmas gatavību ikdienas darba slodzēm.

Arī pārējā Eiropa ievieš pakāpeniski

Eiropas Komisija paredzēja, ka sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīs tiks ieviesta pakāpeniski, katrai dalībvalstij izvēloties piemērotāko ieviešanas procesu.

“Ieguvumi no IIS Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem ir ES ārējo robežu pārvaldības modernizācija un uzlabošana, vienmērīgas un ātras robežšķērsošanas nodrošināšana, nelikumīgas migrācijas novēršana, kā arī drošības stiprināšana uz ES ārējām robežām un visā ES kopumā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC) sadarbībā ar Valsts robežsardzi kopš 2021. gada īstenoja vairākus ES finansējuma projektus, lai nodrošinātu jaunas Valsts robežsardzes informācijas sistēmu un IIS integrāciju izstrādi un ieviešanu,” norāda IeM IC priekšnieks Āris Dzērvāns.

Šis ir lielisks piemērs, ka Latvijā savlaicīgi paveiktais darbs un sistēmas lietošana praksē ir izdevies rezultāts, vieniem no pirmajiem Eiropā, kā arī nozīmīgs ieguldījums kopējā Eiropas mēroga digitālās robežkontroles attīstībā un drošībā.

Ilustratīvs attēls no Pexels. Autors Kelly.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Attīstības plāns paredz Rīgas lidostas lidlauka modernizāciju ar jauniem manevrēšanas ceļiem, dienvidu peronu un mūsdienīgām pretapledošanas apstrādes zonām, kas kompleksi stiprinās lidostas drošību, darbības nepārtrauktību un spēju pielāgoties satiksmes pieaugumam, vienlaikus ievērojot stingrus trokšņu un vides ietekmes standartus. Plāns arī paredz mērķtiecīgu dažādu aviācijas pakalpojumu zonu attīstību, veidojot specializētas un pielāgotas teritorijas kravu apkalpošanai, lidaparātu tehniskajai apkopei, biznesa un vispārējai aviācijai.

Rīgas lidosta kļūs par modernu mobilitātes centru, kur vienkopus satiksies gaisa, dzelzceļa un autotransports. Termināļa paplašināšana un jaunā dienvidu piestātne nodrošinās ātrāku un ērtāku pasažieru apkalpošanu, plašākas telpas, skaidru navigāciju un pieejamību, tostarp personām ar īpašām vajadzībām. “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļš savienos lidostu ar Eiropas dzelzceļa tīklu un Rīgas centru, savukārt satiksmes mezgla pārbūve un jauni pievedceļi uzlabos piekļuves ērtību gan pasažieriem, gan darbiniekiem.

Attīstības plānā paredzēta arī lidostas pilsētas RIX Airport City attīstība. Tā būs daudzfunkcionāla biznesa, loģistikas un pakalpojumu vide ar birojiem, viesnīcām, atpūtas un izklaides iespējām, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti reģionā. Ilgtspēja ir attīstības pamatelements, tāpēc lidosta ievieš atjaunīgās enerģijas, elektrotransporta un nākotnes ūdeņraža tehnoloģiju risinājumus.

Rīgas lidostas attīstības plāns turpmākajiem 25 gadiem ir izstrādāts sadarbībā ar Spānijas aviācijas inženierijas uzņēmumu “Ineco” un Latvijas uzņēmumiem “Venteko” un “Reģionālie projekti”. “Šis projekts ir būtisks ne tikai lidostas kapacitātes un efektivitātes palielināšanai, bet arī Rīgas nostiprināšanai kā nozīmīgam transporta mezglam Ziemeļeiropā. Esam gandarīti, ka “Ineco” komanda varēja vadīt Rīgas lidostas stratēģiskā attīstības plāna izstrādi,” norāda attīstības plāna izstrādātāja “Ineco” vecākais projektu vadītājs Migels de Bernardo (Miguel de Bernardo).

Attīstības plānam ir piemērojamas stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma prasības, kas paredz vides pārskata izstrādi un sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Publiskās apspriešanas periods sākas ar dokumenta prezentāciju 2025. gada 3. novembrī. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks 12. novembrī Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, 13. novembrī Babītes vidusskolā un 19. novembrī Imantas apkaimes iedzīvotāju centrā klātienē un ar iespēju piedalīties arī tiešsaistē. Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par attīstības plānu un vides pārskata projektu var iesniegt līdz 2025. gada 3. decembrim (ieskaitot).

Vairāk par attīstības plānu

Sagatavots izmantojot Rīga lidostas preses materiālus.

Šoreiz redzēsim iepriekšējos pasākumos nebijušas video spēļu konsoles, datorus un pinbola aparātus. Būs arī unikāla muzikāla programma Latvijas labāko chiptune muziķu izpildījumā.

“… Ir svarīgi atcerēties un saglabāt to no kā viss ir sācies un tas ir viens no Retro Mini-Fest mērķiem. Šādi pasākumi ir iespēja satikties un kopīgi paceļot laikā. Kādu tas aizvedīs pie vecā omes televizora un Super Mario, kādu pie ZX Spectrum programmēšanas, bet kādam tas atvērs jaunu, neizzinātu pasauli.”  Retro Artūrs

Visas dienas garumā būs iespēja uzspēlēt savas iemīļotās bērnības spēles, aptaustīt vēl kādu neredzētu konsoli, uzspēlēt pinbolu un piedalīties turnīros.

Mini-festivāls ir video spēļu un tehnoloģiju entuziastu veidots bezmaksas pasākums veltīts retro tematikas popularizēšanai, klasisko video spēļu un tehnoloģiju saglabāšanai, kā arī jaunās paaudzes informēšanai un tehniskās kreativitātes veicināšanai.

Audi Concept C debitēja Milānā septembra sākumā, un drīz pēc tam to bija iespējams aplūkot stendā Starptautiskajā auto izstādē IAA Minhenē. Pilnībā elektriskais rodsters pārsteidza ar savu nepārprotamo skaidrības, tehnoloģiju, inteliģences un emociju kombināciju, kas ir četri Audi jaunā dizaina principi.

Ceļu satiksmei apstiprinātais konceptauto sniedz norādes par nākotnes sērijveida modeli – pilnībā elektrisku sporta automobili ar izcilu braukšanas dinamiku, kura izstrādē uzsvars likts uz dizainu, ātrumu un emocijām. Tāpat kā Audi Concept C, arī sērijveida versijā būs pieejams kabriolets ar cieto jumtu.

Ar savām proporcijām, virsmām un detaļām Concept C veido drosmīgu un nepārprotamu identitāti, kam būs noteicošā loma Audi attīstībai nākotnē. Automobiļa salonā jūtama kvalitāte ar īpaši piemeklētiem materiāliem un krāsām. Šie materiāli ne tikai veido telpu, bet arī rada pieredzi – taustes, vizuālo un emocionālo. Dizaina, estētikas un vadības elementu savstarpējā saspēle uzrunā visas cilvēka maņas.

Audi Concept C salonā ir izveidota unikāla tehnoloģiju un emociju simbioze. Smalki integrētās tehnoloģijas nodrošina intuitīvu lietošanas pieredzi, un katra fiziskā vadības ierīce ir veidota tā, lai nodrošinātu augstu mehānisko kvalitāti un izsmalcinātu skaņu – raksturīgo “Audi klikšķi”. Pateicoties haptiskiem vadības elementiem uz stūres un viduskonsolē, dizains sniedz arī lietošanas skaidrību un precizitāti. Digitālie elementi vienmēr ir blakus, taču nekad nav dominējoši. Nolokāmais 10,4 collu displejs ir paslēpts, līdz tas tiek aktivizēts, tādējādi salonā saglabājot mierīgu un askētisku noskaņu. Informācija ir redzama tikai tad, kad tā ir nepieciešama.

Drosmīgas inovācijas un progresīvas tehnoloģijas apvienojumā ar bezkompromisa koncentrēšanos uz dizainu ir neatņemama Audi DNS sastāvdaļa. Daudzi zīmola leģendārie modeļi, tai skaitā TT, R8, RS 6 (C6, 2004. gads) un Auto Union Type C sacīkšu auto, iemieso šo kombināciju. Audi Concept C turpina šo mantojumu un raksturo zīmola pārliecinošo soli jaunā skaidrības laikmetā.

Sagatavots izmantojot Audi preses materiālus.