Tuvojas Latvijas prezidentūra ES Padomē
2015.gada pirmā puse paies Eiropas zīmē, jo Latvija kļūs par prezidējošo valsti ES padomē. Tikko ES Mājā, Rīgā notika žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” otrā numura prezentācijas pasākums un diskusija “Digitālā programma Eiropai: kādi esam Latvijā?”. Tika diskutēts par tādām Latvijā un Eiropā aktuālām tēmām, kā kibertelpas drošība, Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē, informatizācija izglītības jomā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu svarīgi izmantot Latvijas prezidentūras sniegtās iespējas digitālajā jomā, jo digitālā prioritāte ir noteikta par vienu no Latvijas prezidentūras prioritārajām jomām. Vēl jo vairāk, ir pamats cerēt, ka Rīgā 2015.gada jūnijā notiks Eiropas lielākais informācijas sabiedrības forums – Digitālās programmas asambleja.
Jau pieminētā pasākuma laikā diskusijas pārstāvji sprieda par sagatavošanās procesu Latvijas prezidentūrai, uzsverot, ka Latvijai noteikti būtu jāizmanto šī iespēja, lai izceltu digitālās jomas veiksmes stāstus un pievērstu lielāku uzmanību tām lietām informācijas sabiedrības veidošanā, kas būtu jāpilnveido. Par galvenajām prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā noteikta digitālā vienotā tirgus uzticamības veicināšana, e-pārvaldības attīstība un drošība digitālajā vidē.
Digitālais vienotais tirgus ir nozīmīgs stratēģijas Eiropa 2020 un Digitālās programmas Eiropai elements. Tā potenciāls šobrīd nav pietiekami izmantots. Latvijas prezidentūras laikā ir iecerēts pievērst īpašu uzmanību ES normatīvā regulējuma harmonizācijai darījumiem digitālajā vidē. Savukārt, e-pārvaldības attīstība ir viens no apjomīgākajiem Digitālās programmas Eiropai elementiem, un Latvijas prezidentūras laikā plānots pievērst uzmanību atvērto datu principu ievērošanai. Tāpat informācijas sabiedrības un digitālās uzņēmējdarbības izaugsmei būtiska ir drošība un uzticība virtuālajai telpai, jo nepietiekama informācijas, datu un tīklu aizsardzība veicina iedzīvotāju un uzņēmēju uzticības deficītu darījumiem digitālajā vidē, kā arī palielina apdraudējuma riskus IT sistēmām. Tāpēc Latvijas prezidentūras laikā vienu no fokusa tēmām plānots veltīt kiberdrošības jautājumiem.
Diskusijas dalībnieki norādīja uz IKT nozares ievērojamo ieguldījumu valsts kopējās tautsaimniecības izaugsmē. To apliecina IKT nozares ieguldījuma īpatsvars kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos, kas 2013. gada 3. ceturksnī sasniedza 7%, savukārt datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports 2014. gada 1. ceturksnī audzis par 17%, salīdzinot ar attiecīgo 2013. gada ceturksni, sasniedzot vairāk nekā 47 milj. eiro. Neskatoties uz to, tika akcentēts nepietiekamais valsts atbalsts IKT pētniecībai Latvijā, – proti, saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem tas 2011. gadā bija 0,7 miljoni eiro, jeb tikai 2,4% no kopējā publiskā finansējuma pētniecībai un attīstībai. Jaunākie pieejamie dati par uzņēmumu izdevumiem liecina, ka 2009. gadā uzņēmumu izdevumi pētniecībā un attīstībā IKT sektorā Latvijā bija 5,5 miljoni eiro (0,7% no nozares pievienotās vērtības). IKT uzņēmumu kopējo izdevumu pētniecībā un attīstībā īpatsvars bija aptuveni 20%, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (17%), tajā pašā laikā kopējie uzņēmējdarbības izdevumi pētniecībai un attīstībai bija tikai 0,2% no IKP, nesasniedzot ES vidējo rādītāju (1,2%). Tas skaidri parāda, ka IKT sektora uzņēmumi izprot ieguldījumu pētniecībā un attīstībā nepieciešamību, – tajā pašā laikā būtu nepieciešams lielāks atbalsts finansējuma piesaistē no valsts puses.
Tika minēts arī, ka Latvija var lepoties ar vairākiem sasniegumiem - mums ir viens no augstākajiem rādītājiem interneta ātruma ziņā pasaulē, visā Latvijā pieejams plašs bezmaksas WiFi tīkls, ko šobrīd veido vairāk nekā 3700 bezmaksas punkti, kā arī veiksmīgi tiek īstenotas programmas, lai veicinātu iedzīvotāju digitālās prasmes. Taču, kā norādīja diskusijas dalībnieki, ir būtiski domāt, kā veicināt inovācijas, jo šajā jomā Latvija atrodas 25. vietā Eiropas Savienībā un tiek uzskatīta par „pieticīgu inovāciju ieviesēju”. Lai panāktu progresu, būtiski nodrošināt pietiekamu finansējumu, kā arī cilvēkresursus zinātnē un pētniecībā, veicinot veiksmīgu ideju komercializāciju. Ne mazāk svarīga ir arī efektīva sadarbība starp valsts un privāto sektoru.
Viens no Digitālās Programmas Eiropai mērķiem ir veicināt e-komerciju, tai skaitā tiešsaistes iepirkšanos. Mērķis 2015. gadā ir, ka tiešsaistē pirkumus veic 50% no iedzīvotājiem. Pašlaik šis rādītājs vidēji ES ir 47,2%, savukārt Latvijā 31,7%. Otrs būtisks mērķis ir e-pārvaldes pakalpojumu izmantošana. Mērķis ir, ka 50% no iedzīvotājiem lieto e-pārvaldes pakalpojumus 2015. gadā. Pašlaik šis rādītājs ES ir 41,5%, bet Latvijā 35,4%.
Neskatoties uz atsevišķiem sasniegumiem, nākas secināt, ka Latvijai vēl daudz darāmā informācijas sabiedrības veidošanā un e-iespēju izmantošanā. Varbūt gatavošanās prezidentūrai un iespējamai Digitālās programmas asamblejai Rīgā palīdzēs latviešiem beidzot “iespringt” un parādīt ko tādu, kas igauņu bāleliņiem nav pa spēkam?
