“Galaxy S10 premium klases tālruņi ir jaunums, kuru novērtēs ikviens prasīgs un aizrautīgs tehnoloģiju lietotājs,” norāda LMT Retail & Logistics valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš.

“Galaxy S sērija bijusi premium inovāciju vēstnese jau kopš tās atklāšanas pirms desmit gadiem – piedāvājot lietotājiem izcilu pieredzi un izvēles iespēju atrast sev vispiemērotāko telefonu. Galaxy S10 izriet no līdzšinējā mantojuma un piedāvā jaunākās paaudzes displeju, kameru un veiktspējas inovācijas. Ar četrām premium klases ierīcēm, kur ikkatra ir radīta, lai pielāgotos mūsdienu lietotājam, Samsung izmanto desmit gadus ilgušās nozares līderpozīcijas pieredzi, lai ieviestu jaunu viedtālruņu tehnoloģijas laikmetu,” saka Māris Ķikāns, Samsung Electronics Baltics tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Galaxy S10 lepojas ar līdz šim labāko Samsung ekrānu – pasaulē pirmo dinamisko AMOLED displeju, kas nodrošina izcilu attēla kvalitāti un izteiksmīgas krāsas, profesionāla līmeņa, ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju aprīkotu kameru, bezvadu uzlādes kopīgošanu PwerSohare, daudzveidīgas ierīces optimizēšanas funkcijas, izturību pret ūdeni un putekļiem, vislielāko datu uzglabāšanas spēju un daudz ko citu.

Ja gadās uzkāpt kādā augstceltnē, varam arī paši novērot, ka pilsēta patiešām ir dzīvs organisms. Ar visām transporta artērijām, uguņiem, cilvēkiem un kravas auto, kas uz veikaliem pārvieto labumus. Tā ir sava veida pilsētas asinsrite. LMT, nu jau mēnesi atpakaļ iepazīstinot ar saviem plāniem 5G infrastruktūras izveidē jau toreiz uzsvaru lika uz dažādām viedierīcēm, kas ir nākamie interneta patērētāji, pieminot arī viedākus veidus transporta plūsmas vadībai. Mobilais internets ir visai ievērojami veicinājis datu patēriņu, daudziem ir neierobežoti datu plāni un uz vienu valsts iedzīvotāju esam izvirzījušies 2. vietā Eiropā pēc Somijas attiecībā uz datu patēriņa apjomu vienam mobilā interneta lietotājam. LMT redz, ka infrastruktūra nu nav problēma, tādēļ mums ir laikus jādomā par viediem šīs infrastruktūras izmantošanas veidiem, lai esam viedvalsts ar gudriem, uzņēmīgiem cilvēkiem, jaudīgām tehnoloģijām un "tīklošanos" (angliski: networking). Tādēļ LMT ar partneriem - jaunuzņēmumiem veidos principiāli jaunu vidi, jeb sadarbības platformu, kas varētu būt noderīga pilsētām un sabiedrībai kopumā. Turklāt darīs to pa soļiem, vispirms identificējot problēmas apgabalus, kopā ar partneriem meklēt risinājumus un būvēs atbilstošus biznesa modeļus.

Mums ir jauns "buzzword" - mašīnredze. Tas ir tehnisks risinājums, kas ļauj auto analizēt redzamo spektru krietni plašākā diapazonā, nesalīdzināmi ātrāk nekā cilvēks, gan analizēt skaņu, šofera darbības, zinot maršrutu utt.. Lūk, nesenais piemērs ar Tesla automobili, kas uz šosejas vēl pirms sadursmes spēja identificēt potenciālu avāriju un laikus sabremzēt auto, pirms avārija tiešām arī notika, ir lielisks pierādījums tam, ka nākotnē šādā veidā ikdienā tiks glābtas neskaitāmas dzīvības un uzlabota satiksmes plūsma. Latvijā mums vēl tik daudz viedo automobiļu nav, tāpēc strādājam ar to, kas ir. Piemēram, ar novērošanas kamerām pilsētā, tajā skaitā stāvvietās. Šīs kameras, kas Rīgā jau neskaitāmās vietās filmē ielas, patiesībā spēj daudz vairāk, ja analizējam to, ko tās redz. Pie Kaņepes kultūras centra Skolas un Lāčplēša ielas krustojumā uzstādīta kamera jau spēj pateikt, kuras no uz ielas esošajām stāvvietām ir aizņemtas un kuras ir brīvas. Šos datus ir iespējams analizējot kopā ar pārējo informāciju par nedēļas dienu, laiku vai to, kas notiek pilsētā. Bet galvenais - ir iespējams ziņot autovadītājiem, ka viņu maršruta galapunkta tuvumā ir pieejama stāvvieta. 4SmartStreets ir izstrādājis IT risinājumu, kas ļauj apstrādāt šo ielas redzamo informāciju un gatavojas darbam pie mobilās aplikācijas, kas dos lietotājiem informāciju par brīvām stāvvietām. 4SmartStreets pārstāvis Kaspars Egliņš ir gatavs strādāt gan ar pašvaldību, gan dažādiem privātiem stāvlaukumiem, attīstot vietu skaitu, kur var identificēt stāvvietu pieejamību. Šodien tas ir strādājoša prototipa līmenī, bet gan LMT, gan 4SmartStreets ir apņēmības pilni ātri iet uz priekšu.

Lai gan nereti mēdzam sūdzēties par Latvijas drēgno un lietaino vasaru, tajā netrūkst arī dienu, kad gaisa temperatūra var sacensties pat ar dienvidu zemju svelmi. Liels karstums un tiešie saules stari rada draudus ne tikai cilvēku veselībai, bet arī viedtālrunim, radot pārkaršanas risku. Lai karstākajās vasaras dienās nepaliktu bez sakariem, Jānis Ducmanis, LMT Retail & Logistics tehniskā dienesta direktors, aicina ņemt vērā vairākus padomus, kas palīdzēs pasargāt viedtālruni no pārkaršanas.

Laikus samazini pārkaršanas iespēju

Ļauj arī viedtālrunim atpūsties

Padomā par aizsardzību

Kā rīkoties, ja telefons tomēr pārkarsis?

Domājāt, jau sen ir laiks atteikties no TV?

Ne gluži! LMT, izmantojot Google operētājsistēmas risinājumu, savu saskarni un sadarbības modeli ar TV raidījumu sniedzējiem piedāvā savu risinājumu - nelielu kastīti, kas jūsu nu jau nedaudz apnikušo TV pārvērtīs par viedtelevizoru.

Un tomēr - esam daudz dzirdējuši, ka jaunākai paaudzei savā mājoklī televizors nemaz nav. Kādēļ? Tādēļ, ka nevajag - tas esot garlaicīgs, tam nav laika un lineārajai televīzijai ko pazīstam jau 60(?) gadus, sen ir laiks beigties. Viņi nav vienīgie - tie, kuriem mājās ir Android TV, Apple TV vai līdzīgas iekārtas, patērē to, ko tie vēlas tieši konkrētā brīdī un nevis to, ko rāda kāds no televīzijas kanāliem. Arī LMT ir atbilde no klasiskās TV sagurušajiem - mājas viedtelevīzija.

Neliela melna kastīte, kas tipiskākajā gadījumā pieslēdzama pie jūsu televizora ar HDMI kabeli, plus pults. Televizora ekrānā redzēsiet saskarni, kas drīzāk atgādina portālu vai viedtālruņa saskarni - dažādi tv raidījumi, Google veikalā ielādējamas aplikācijas, filmu nomu, pat spēles.
Ja jūsu rīcībā jau ir kāds no jaunākās paaudzes viedtelevizoriem, kurā iebūvēta Android operētājsistēma, ar saskarni būsiet jau pazīstami. Lietas, ko noteikti uzreiz atpazīsiet ir, piemēram, YouTube, Vimeo, TED vai līdzīgas lietotnes, kas ļauj skatīties dažādus video. Ar pults palīdzību virzīsieties pāri dažādi iekrāsotiem taisnstūriem un bildītēm, izvēlēsieties lietotni un tālāk jau patērēsiet konkrētu saturu, ko piedāvā lietotne.

Bet vai TV kanāli tur ir?

Ar ko LMT TV atšķiras no Interaktīvās televīzijas?

Mobilo datu pieejamības un attīstības ziņā gada laikā, kopš pagājušās vasaras, ir noticis tiešām daudz. 2014. gadā Bite tīklā vēl nebija 4G bāzes staciju, šogad tās ir. Līdzīgi ir ar Tele 2, kam dažas 4G bāzes stacijas jau bija uzstādītas, bet tikai Rīgā. Turklāt pērn, veicot testu, nevienu no tām tā arī neizdevās “satikt”. Tagad Tele 2 izveidojusi plašu 4G tīklu. Bez šaubām arī LMT iegulda resursus tīkla attīstībā, jo kaut arī esošais tīkls (pirms gada) bija objektīvi attīstītāks, tomēr lielā noslodze, ko tam rada klienti, neļauj gulēt uz lauriem.

Izmantojot iepriekš gūto pieredzi, uzlabojusies veikto mērījumu kvalitāte. Pirmkārt, tika rūpīgi sekots, lai katram veiktajam mērījumam tiktu fiksēta tā veikšanas ģeogrāfiskā vieta (koordinātes). Tas ir svarīgi, lai izvairītos no situācijas, kāda radās 2014. gadā. Reizēm, ja atrodoties kustībā tika veikti vairāki secīgi testi, testam izmantotā programma Ookla Speedtest Mobile nespēja iegūt vietas, kurā tests veikts koordinātes. Rezultāts bija tāds, ka vairāki dažādās vietās veiktie mērījumi bija ar vienādām koordinātēm. Šovasar šādu mērījumu gandrīz nebija.

Cita problēma, ko šogad izdevās atrisināt bija, ka 2014. gadā bija pieejami tikai divi tālruņi, tādēļ efektīvi varēja vienlaicīgi veikt tikai divu tīklu testus. Šogad pateicoties laipnam Just 5 atbalstam, testu vajadzībām bija pieejami trīs jaunie Just5 BLASTER 2 tālruņi. Trīs pilnīgi vienādu tālruņu esamība tiešām atviegloja testēšanu. Paldies Just5!

Jāpiebilst, ka Just5 BLASTER 2 noteikti ir piemērots veicamajam uzdevumam un jaudas tam pietiek:

• Četru kodolu ARM Cortex-A53 1,5 GHz 64 bitu procesors;
• 2 GB operatīvās atmiņas;
• Android 5.0 Lollipop.

Bet pats galvenais, Just5 BLASTER 2 nodrošina 4G (LTE) atbalstu – augšupielāde līdz LTE CAT4 50 Mbps, lejupielāde – LTE CAT4 150 Mbps. Citas tālruņa tehniskās detaļas testa veikšanai nav svarīgas, bet par šo tālruni vairāk uzzināt var tā apskata rakstā.

Testu metodoloģija

Lai kaut cik ticami novērtētu datu pārraides kanāla veiktspēju, nepieciešama atbilstoša testēšanai izmantojama infrastruktūra. Tika apskatīti vairāki iespējamie mobilo datu pārraides ātruma testi, bet gala rezultātā prasībām vislabāk atbilda Ookla Speedtest Mobile.

Pamata prasības bija, lai testu risinājums spētu novērtēt datu kanāla ātrdarbību, tā divu virzienu latentumu (laiks kas paiet no pieprasījuma nosūtīšana, līdz atbildes saņemšanai), un iegūtos rezultātus kopā ar mērījuma veikšanas laiku un koordinātēm saglabātu viegli eksportējamā un apstrādājamā veidā. Ookla Speedtest Mobile to visu nodrošina, jo Ookla ir plašs testa serveru tīkla visā pasaulē, arī Latvijā un speciāli izstrādāta metodoloģija, kas ļauj izmērīt datu kanāla reālo veiktspēju, nevis kā daudzi testi – saglabāt maksimālo rādītāju, kas iegūts.

Būs oponenti, kas teiks, ka vienkāršs, kaut arī sapratīgi veidots un ar labu infrastruktūru atbalstīts ātrdarbības tests nesniedz ieskatu reālajā lietotāja pieredzē. Tomēr tam nepiekrītu. Ja mēs zinām cik ātri darbojas tīkls un to, kāds ir tīkla latentums (jeb pings), mēs varam arī novērtēt to, cik ātri (salīdzinoši) ielādēsies kāda mājas lapa, vai saturs kāda sociālā tīkla aplikācijā.

Piemēram, lai ielādētu vienkāršu mājas lapas, ar tekstu un pāris bildēm, starp mobilās iekārtas pārlūku un mājas lapas serveri notiek vismaz trīs komunikāciju, sauksim tos par piegājieniem. Viens – lai saņemtu lapas tekstu, vēl divi katras bildes lejupielādei. Pieņemot, ka gan teksts, gan bildes ir nelieli, galvenais faktors lapas ielādes laikam ir tieši tīkla latentums. Ja tas ir ap 20 ms, kas ir tipisks kvalitatīva LTE jeb 4G tīkla rādītājs, tad minētās lapas ielādes laiks visdrīzāk būs zem 100 ms. Turpretī, ja pieejams tikai EDGE tīkls, kura latentums tipiski ir 500 ms, to pašu mājas lapu var nākties gaidīt pat 2 un vairāk sekundes.

Domāju, ka šis vienkāršais piemērs, kurš gan neatklāj tehniskās nianses, labi parāda, ka lai novērtētu to, kāda būs lietotāja pieredze pietiek zināt tīkla caurlaidību un latentumu. Turklāt, pieejamās programmas (vismaz tās, ko apskatīju), kas it kā sniedz “reālāku” lietotāja pieredzes novērtējumu, ir veidotas neprasmīgi, to rezultāti secīgi veiktiem testiem būtiski atšķiras un šos rezultātus nav iespējams uzkrāt, kas testiem “lauka apstākļos” neder.

Testu rezultāti

Pirmais secinājums – salīdzinot ar 2014. gadu, visi mobilo tīklu operatori ir būtiski uzlabojuši mobilo datu pārraides infrastruktūru. Ir plašāks 4G pārklājums un tas ir visiem operatoriem. Tomēr tīkla pārklājums vēl arvien nesniedzas visur, kur šad tad apgrozās arī diezgan daudz cilvēku. Kaut vai Tērvetē, vai uz Ainažu šosejas un arī citviet. Saprotams, ka 100% tīkla pārklājums visdrīzāk būs sasniedzams tikai tad, kad darbu sāks kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas izmantos satelītus. Tomēr vietās, kur mīt ne tikai lāči un vilki, bet arī cilvēki itin bieži sper savu kāju, vismaz stabils EDGE jau nu varēja būt pieejams. Diemžēl nākas secināt, ka tā vēl arvien nav.

Veiktos mērījumus šogad esmu apkopojis Google kartēs. Tie izvietoti to veikšanas koordinātēs kartē, papildu norādot veikšanas laiku, augšupielādes, lejupielādes ātrumu un ping (latentumu). Caurlūkojiet kartes un izdariet savus secinājumus.

Lietotājus, protams, interesē rekordi. Došu tos katram operatoram ar Bold atzīmējot absolūtos rekordus. Visos tīklos bija vietas kur datu pārraide nedarbojās vispār. Procentuāli šādu vietu bija mazāk kā pērn, bet precīzu skaitļu manā rīcībā diemžēl nav, jo visi šādi gadījumi nav fiksēti. Tā ir viena no lietām, kas nākamgad, ja tests tiks veikts atkal, ir jāuzlabo.

Bite tīkla rekordi. Mazākais lejupielādes ātrums – 0.02 Mbit/s, mazākais augšupielādes ātrums – 0.02 Mbit/s, lielākais lejupielādes ātrums – 88.96 Mbit/s, lielākais augšupielādes ātrums – 39.00 Mbit/s. Ping – 15 ms (labākais) līdz 2157 ms.

Tele 2 tīkla rekordi. Mazākais lejupielādes ātrums – 0.03 Mbit/s, mazākais augšupielādes ātrums – 0.00 Mbit/s, lielākais lejupielādes ātrums – 54.58 Mbit/s, lielākais augšupielādes ātrums – 20.04 Mbit/s. Ping – 11 ms (labākais) līdz 1243 ms.

LMT tīkla rekordi. Mazākais lejupielādes ātrums – 0.03 Mbit/s, mazākais augšupielādes ātrums – 0.01 Mbit/s, lielākais lejupielādes ātrums – 125.59 Mbit/s, lielākais augšupielādes ātrums – 33.44 Mbit/s. Ping – 11 ms (labākais) līdz 914 ms.

Šie rekordi paši par sevi daudz informācijas nesniedz, tomēr parāda, ka uz testa veikšanas laiku atšķirības tīklu maksimālajā caurlaidībā ir ievērojamas. Redzam, ka Tele 2 tīkls ir kopsummā lēnāks (nejaukt ar lēns, jo tāds tas nav). Bite tīklā visdrīzāk ir lielāka iespēja saskarties ar latentuma problēmu, jo ping ir sistemātiski sliktāks.

Kaut arī tas nav nekas principiāli svarīgs, tomēr interesanti, ka šogad, šī testa praksē pirmo reizi lejupielādes ātrums rakstāms ar trīs cipariem. Tas sasniegts Vecrīgā, LMT tīklā. Un tas nav kāds “noķerts moments”, kad tīkls ir mazāk noslogots. Lejupielādes rādītājs šajā vietā ap 100 Mbit/s ir gandrīz vienmēr, bet zem 50 Mbit/s nenokrītas nekad. Pērn trīsciparu skaitli iegūt neizdevās. Tas liecina par to, ka LMT tīklā tiešām ir veikti uzlabojumi.

Uzlabojumi ir veikti arī Bite tīklā, jo šogad vairs nav vērojama augšupielādes ātruma mākslīga ierobežošana. Ja atceramies, 2014. gada vasarā Bite tīklā gandrīz trešdaļai mērījumu augšupielādes ātrums bija diezgan precīzi 0,36 Mbit/s. Tātad droši, ka mākslīgs ierobežojums. Šogad tādu nenovēroju.

Tele 2 tīkls kaut arī neuzstāda rekordus, šķiet ir sabalansētākais. Tam vidēji ir mazākā atšķirība starp lejupielādes un augšupielādes ātrumu. Un kopš testa veikšanas Tele 2, kā paši apgalvo, ir veikuši pamatīgus tīkla modernizācijas darbus. Tas jo interesantāku padarīs nākamā gada testu.

Protams, būtu interesanti nākamā gada testam piesaistīt arī ceturto mobilā interneta pakalpojumu sniedzēju – Triatel. Skaidrs, ka ātruma rekordus viņu tīklā nesasniegt, bet pārklājuma tvēriens varētu būt interesants.

Nobeigums

Kopējais secinājums par stāvokli Latvijas mobilās datu pārraides jomā ir iepriecinošs. Visi pakalpojumu sniedzēji uzlabo savu tīklu veiktspēju un mazākā mērā, bet tomēr, arī pārklājumu. Diezgan droši, ka labu ātrumu (mans uzskats, ka labs ātrums ir, ja lejupielāde ir vismaz ar 1 Mbit/s) mobilie tīkli nodrošina vairumā kaut cik ievērojamu apdzīvotu vietu. Reizēm labs tīkls ir arī vietās, kur tam, šķiet nebūtu jābūt. Diemžēl pareizs ir arī pretējais apgalvojums.

Aicinu gan lasītājus, gan mobilo pakalpojumu sniedzējus komentēt šo materiālu! Bet pats galvenais – sniegt idejas, kā šo testu nākamgad veikt vēl efektīvāk un precīzāk.

Bite Latvija mobilo datu testa 2015 rezultātu karte

LMT mobilo datu testa 2015 rezultātu karte

TELE 2 mobilo datu testa 2015 rezultātu karte