Maksājumi mazumtirdzniecībā ar mobilo tālruni – kāpēc Latvijā bremzējam?
Mēs esam sasnieguši "Always On" punktu savā darbā, sadzīvē un ikdienā. Mūsu iekārtas ir vienmēr ieslēgtas, esam sasniedzami, paziņoja Jurgens Boinijs, IFA preses konferencē prezentējot GfK datus par viedtālruņu izmantošanu, paradumiem un pieaugumu.
Jurgens orāda, ka 2017. gadā vien, visā pasaulē tiks pārdoti 1,48 miljardi tālruņu! Un mēs ar tiem veicam visu ko vien var iedomāties - komunicējam, izklaidējamies, publicējam, fotografējam, filmējam.. pārvaldām savu naudu internetbankā, bet vēl nemaksājam ar tiem.
Pasaulē lielākie maksātāji mazumtirdzniecībā, izmantojot mobilos tālruņus, ir Ķīna un pat Āfrikas valstis, piemēram, Kenija. Ķīnā cilvēki izmanto WeChat vai Alibaba Pay, lai jebkurā veikalā ar uzģenerēta skenējama koda palīdzību maksātu par precēm, neizmantojot maksājumu kartes vai skaidru naudu. Un to dara nevis daži, bet lielākā iedzīvotāju daļa - faktiski visi viedtālruņu īpašnieki. Jaunattīstības valstīs internets ienāca ar telefonu, jo nebija pieejama nedz vadu, nedz banku maksājumu infrastruktūra. Saprotamu iemeslu dēļ Ķīna vispār neielaida Vīsu vai Masterkarti. Iedzīvotāji Āfrikas valstīs ir piedzimuši ar domu, ka internets ir telefons. Viņi nav pazinuši interneta vadus. Tas pats iemesls, kādēļ mums Latvijā ir ātrs internets - mums, atšķirībā no Rietumeiropas, ir jauna infrastruktūra! Tikai nu ir sajūta, ka pie šī sasnieguma esam arī apstājušies.
Latvijā, kur banku sektors ir "sens" un konservatīvs, pārstāv "seno" Eiropu un tās tradīcijas, mēs tikai šobrīd ieviešam elementāras lietas - Smart ID, MobileScan un līdzīgus risinājumus, lai varētu tālrunī lietot internetbanku, nemeklējot somās un kabatās kodu kartes vai kodu kalkulatorus, ar kuriem praktiski vispār nav iespējams neko izdarīt, ejot pa ielu. Tāpat ir tikai dažas tirdzniecības vietas, kas eksperimentē ar NFC risinājumiem autorizācijai vai maksājumam, kas ir tikai dažiem Android tālruņiem vai ar Apple Pay, kas mums Latvijā vispār nav un visticamāk nebūs. Lēni, ļoti ļoti lēni! Ir sajūta, ka nedz mazumtirgotāji, nedz bankas nav īsti ieinteresētas šādos risinājumos un nav gatavi ieguldīt.
Valsts vispār abstrahējas no maksājumu sfēras un vienīgais ko spēj izdomāt, ir, ka lielāki skaidras naudas maksājumi "ir slikti", viss ir jādeklarē vai bankām būtu jāziņo par iedzīvotāju skaidras naudas aktivitātēm. No vienas puses, cīņa ar pelēko ekonomiku, no otras puses, atkal tieša banku un maksājumu karšu izsniedzēju interešu un peļņas veicināšana.
Vai tad lokāla visiem pieejama maksājumu sistēma, lietotājiem norēķinoties veikalos ar viedtālruni un autorizējot maksājumus nebūtu lētāka, caurspīdīgāka un pelēko ekonomiku mazinoša? Un neļausim sev iegalvot, ka tas nav droši. Ja tas strādā Amerikā vai Ķīnā, nav iemeslu, lai mēs - "mazā lielīgā interneta ātruma lielvalstiņa" izrādītos "gudrāki" un to nedarītu! Turklāt arī bankas necietīs un tirgotājiem varētu piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, nekā norēķinoties ar Visa un MasterCard. Un būsim reāli - no kartēm cilvēki arī neatteiksies un bankas varēs saglabāt savus pāris eiro mēnesī no katra Latvijas iedzīvotāja par kartes izsniegšanu, apkalpošanu vai ko viņas tur prasa.
Ķīnā uzreiz atteicās no dārgiem risinājumiem, kas prasa NFC tālruņos. Ir jāizmanto process, ko spēj jebkurš tālrunis. Autentifikācijas risinājums idejiski ir līdzīgs Citadeles MobileScan, jeb unikāls skenējams kods ekrānā ikreiz kad jāveic transakcija. Gribam? Varam? Mums "atļaus"? Un kāds ir reāls iekāpšanas slieksnis naudas izteiksmē, lai mums tas būtu?
Jurgens orāda, ka 2017. gadā vien, visā pasaulē tiks pārdoti 1,48 miljardi tālruņu! Un mēs ar tiem veicam visu ko vien var iedomāties - komunicējam, izklaidējamies, publicējam, fotografējam, filmējam.. pārvaldām savu naudu internetbankā, bet vēl nemaksājam ar tiem.
Pasaulē lielākie maksātāji mazumtirdzniecībā, izmantojot mobilos tālruņus, ir Ķīna un pat Āfrikas valstis, piemēram, Kenija. Ķīnā cilvēki izmanto WeChat vai Alibaba Pay, lai jebkurā veikalā ar uzģenerēta skenējama koda palīdzību maksātu par precēm, neizmantojot maksājumu kartes vai skaidru naudu. Un to dara nevis daži, bet lielākā iedzīvotāju daļa - faktiski visi viedtālruņu īpašnieki. Jaunattīstības valstīs internets ienāca ar telefonu, jo nebija pieejama nedz vadu, nedz banku maksājumu infrastruktūra. Saprotamu iemeslu dēļ Ķīna vispār neielaida Vīsu vai Masterkarti. Iedzīvotāji Āfrikas valstīs ir piedzimuši ar domu, ka internets ir telefons. Viņi nav pazinuši interneta vadus. Tas pats iemesls, kādēļ mums Latvijā ir ātrs internets - mums, atšķirībā no Rietumeiropas, ir jauna infrastruktūra! Tikai nu ir sajūta, ka pie šī sasnieguma esam arī apstājušies.
Latvijā, kur banku sektors ir "sens" un konservatīvs, pārstāv "seno" Eiropu un tās tradīcijas, mēs tikai šobrīd ieviešam elementāras lietas - Smart ID, MobileScan un līdzīgus risinājumus, lai varētu tālrunī lietot internetbanku, nemeklējot somās un kabatās kodu kartes vai kodu kalkulatorus, ar kuriem praktiski vispār nav iespējams neko izdarīt, ejot pa ielu. Tāpat ir tikai dažas tirdzniecības vietas, kas eksperimentē ar NFC risinājumiem autorizācijai vai maksājumam, kas ir tikai dažiem Android tālruņiem vai ar Apple Pay, kas mums Latvijā vispār nav un visticamāk nebūs. Lēni, ļoti ļoti lēni! Ir sajūta, ka nedz mazumtirgotāji, nedz bankas nav īsti ieinteresētas šādos risinājumos un nav gatavi ieguldīt.
Valsts vispār abstrahējas no maksājumu sfēras un vienīgais ko spēj izdomāt, ir, ka lielāki skaidras naudas maksājumi "ir slikti", viss ir jādeklarē vai bankām būtu jāziņo par iedzīvotāju skaidras naudas aktivitātēm. No vienas puses, cīņa ar pelēko ekonomiku, no otras puses, atkal tieša banku un maksājumu karšu izsniedzēju interešu un peļņas veicināšana.
Vai tad lokāla visiem pieejama maksājumu sistēma, lietotājiem norēķinoties veikalos ar viedtālruni un autorizējot maksājumus nebūtu lētāka, caurspīdīgāka un pelēko ekonomiku mazinoša? Un neļausim sev iegalvot, ka tas nav droši. Ja tas strādā Amerikā vai Ķīnā, nav iemeslu, lai mēs - "mazā lielīgā interneta ātruma lielvalstiņa" izrādītos "gudrāki" un to nedarītu! Turklāt arī bankas necietīs un tirgotājiem varētu piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, nekā norēķinoties ar Visa un MasterCard. Un būsim reāli - no kartēm cilvēki arī neatteiksies un bankas varēs saglabāt savus pāris eiro mēnesī no katra Latvijas iedzīvotāja par kartes izsniegšanu, apkalpošanu vai ko viņas tur prasa.
Ķīnā uzreiz atteicās no dārgiem risinājumiem, kas prasa NFC tālruņos. Ir jāizmanto process, ko spēj jebkurš tālrunis. Autentifikācijas risinājums idejiski ir līdzīgs Citadeles MobileScan, jeb unikāls skenējams kods ekrānā ikreiz kad jāveic transakcija. Gribam? Varam? Mums "atļaus"? Un kāds ir reāls iekāpšanas slieksnis naudas izteiksmē, lai mums tas būtu?
