Cik zaļš patiesībā ir elektroauto?

Elektroautomobiļiem piepildot pilsētu ielas un sabiedrībai koncentrējoties uz ilgtspējas jautājumiem, elektrificētā transporta reālā ietekme uz vidi patērētājiem kļūst arvien interesantāka. Cilvēki vairāk pēta, no kā tiek izgatavoti akumulatori, kāds ir elektrisko automašīnu oglekļa pēdas nospiedums visā to dzīves ciklā, un kā tās tiek pārstrādātas. Audi automobiļu importētāja un vairumtirgotāja Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen automobiļu importētāja Baltijas valstīs Moller Baltic Import rīkotajā vebinārā tika atbildēts uz šiem un citiem jautājumiem, kā arī tika atspēkoti joprojām pastāvošie mīti par elektroautomobiļu akumulatoriem.

Pievienojoties ilgtspējas iniciatīvai

Pret straujo pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem noskaņotie skeptiķi pieprasa argumentus, kāpēc viņiem tagad vajadzētu pārstāt lietot jau ierasto automašīnu ar iekšdedzes dzinēju un tā vietā izmantot elektroauto. Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis skaidro, ka galvenajai motivācijai vajadzētu būt atbildībai samazināt ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības (ES) līmenī izstrādāta programma Fit for 55, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas par 55%. Šī iniciatīva galvenokārt ietekmēs enerģētikas nozari, taču svarīgs ir arī katra personīgais ieguldījums.

ES iniciatīva ir vērsta uz dalībvalstīm, taču tai pievienojas arī privāti uzņēmumi. Volkswagen Group un Moller Baltic Import mātesuzņēmums Moller Mobility Group ir starp uzņēmumiem, kas apņēmušies sasniegt ļoti līdzīgus emisiju samazināšanas mērķus (CO₂ emisiju samazinājums ražošanas procesos līdz 2030. gadam par 50,4%). Svarīgi, ka šie mērķi ir noteikti, lai ne tikai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību.

“Atbildība par oglekļa emisiju samazināšanu jāuzņemas ne tikai galalietotājiem vai pārstrādes rūpnīcām. Mums ir jāņem vērā arī piegādes ķēdes ietekme uz vidi neatkarīgi no tā, vai tā ir ražošana, degvielas vai enerģijas piegāde. Tam seko konkrēti pasākumi – detaļas rūpnīcām piegādā ilgtspējīgi uzņēmumi, mēs efektīvi izmantojam elektrību no atjaunojamiem resursiem, kas ideālā gadījumā būtu jānodrošina arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādei,” semināra laikā sacīja Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis.

Vienkāršota konstrukcija

Salīdzinot ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, elektrisko automašīnu nepārprotama priekšrocība ir to mehāniski daudz vienkāršāka konstrukcija. Ja tradicionālajam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju un transmisiju ir aptuveni 1400 detaļu, tad elektromobilim ir tikai aptuveni 200. Tas ļauj ražotājiem vienkāršot automašīnu montāžu un nodrošina to, ka tās ekspluatācijas laikā zaudē ievērojami mazāk enerģijas.

Visprogresīvākie jaunie elektriskie automobiļi ir tie, kas ir izstrādāti pilnībā no nulles. Volkswagen ID. modeļu saime, kā arī Audi Q4 e-tron modeļi nav izņēmums – to pamatā ir modulārā elektromobiļu konstrukcijas sistēma jeb MEB. Elektriskie automobiļi var nebūt identiski, taču tiem visiem ir tādi galvenie komponenti kā uzlādes ligzda, viens vai divi elektromotori, vadības bloki, invertori, dzesēšanas/apsildes sistēmas un akumulators. Arī to izkārtojums lielā mērā paliek nemainīgs.

Elektromobiļa svarīgāko daļu – akumulatoru – veido savstarpēji savienoti moduļi. Šāda veida dizains nodrošina, ka pat nopietnu bojājumu gadījumā akumulatoru joprojām var salabot, nomainot atsevišķu segmentu. Nelieli negadījumi nerada risku elektromobiļu akumulatoriem, lai gan šādas baumas izskan jau sen. Volkswagen arī garantē, ka akumulators saglabās vismaz 70% no sākotnējās neto ietilpības astoņus gadus vai 160 000 kilometru.

Elektromobiļu ekoloģiskie rādītāji

ES gatavojas noteikt stingrāku regulējumu attiecībā uz visu veidu akumulatoru ražošanu un pārstrādi. Tuvākajā nākotnē akumulatoriem būs jāizstrādā digitālā pase, bet to dizains jāpielāgo atkārtotai izmantošanai. Līdz 2031. gadam pakāpeniski jāpārtrauc arī neuzlādējamo akumulatoru izmantošana. Vienlaikus būs obligāti jānodrošina informācija par oglekļa pēdas nospiedumu, ko rada elektromobiļa akumulatora ražošana.

Pēdējos gados īpaši asas diskusijas izraisījuši salīdzinājumi starp emisijām, ko savā dzīves ciklā rada ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotas automašīnas un elektromobiļi. Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO₂ izmešu apjoms ir par 32% mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Šī atšķirība tiek panākta, uzlādējot elektrisko automobili ar enerģiju, kas atbilst Eiropas vidējam piegādes veidam, no kuras tikai daļa ir videi draudzīga.

“Materiālu piegāde un elektriskā automobiļa ražošana patērē vairāk enerģijas nekā ar iekšdedzes dzinēju aprīkotas automašīnas montāža, taču ar to viss neapstājas. Izmantojot enerģiju no tādiem atjaunojamiem avotiem kā saules elektrostacijām, kopējās elektromobiļa dzīves cikla emisijas ir pat par 65% zemākas nekā automašīnai ar benzīna vai dīzeļdzinēju,” stāsta Zemītis.

Divi dažādi risinājumi lietotiem akumulatoriem

Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektromobiļu akumulatoriem netiek veikta vietējā pārstrāde, bet citās Eiropas valstīs tā jau ir gadiem. Ir mīts, ka akumulatori, kas vairs nav izmantojami automašīnā, glabājas servisa partneru noliktavās. Patiesībā importētājam ir pienākums atgriezt vecos akumulatorus ražotājam.

Atkarībā no akumulatoru stāvokļa iespējami divi risinājumi – atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Pirmajā gadījumā akumulatorus var izmantot, piemēram, enerģijas uzkrāšanai uzlādes punktos. Tas vienlaikus dod iespēju uzlādēt elektroauto lielāku jaudu, nekā piedāvā tīkls, kā arī samazināt elektrotīkla noslodzi pīķa patēriņa laikā.

Audi ir uzbūvējis modernu uzlādes centru Nirnbergā, izmantojot konteineru sistēmu un lietotus akumulatorus enerģijas uzkrāšanai. Uzlādes jauda nav liela, taču pietiekama, lai ilgākā laika periodā spētu uzlādēt Audi e-tron koncepta automašīnu akumulatorus, kas tiek izmantoti šai uzlādes centrā. Visa uzlādes centra kopējā enerģijas uzkrāšanas jauda ir 2,5 MWh. Dienas laikā iespējams uzlādēt aptuveni 80 elektromobiļus, pa nakti uzkrāt enerģiju un pēc tam šo ciklu atkārtot,” saka Zemītis.

Rūpīga lietotu akumulatoru savākšana ir svarīga ne tikai procesu uzturēšanai, bet tā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus. 400 kilogramus smagā akumulatorā ir 126 kilogrami alumīnija, 71 kilograms grafīta, 41 kilograms niķeļa, 22 kilogrami vara, 12 kilogrami mangāna un daudzi citi noderīgi izejmateriāli. Volkswagen norāda arī uz vēl vienu priekšrocību – akumulatoru ražošana no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem patērē pat mazāk enerģijas nekā ražošana no jauniem izejmateriāliem.

“Norvēģijas elektronikas savākšanas un pārstrādes uzņēmums BatteriRetur norāda, ka tehnoloģija ir tik ļoti uzlabojusies, ka, pārstrādājot vienu lietotu 35,8 kWh e-Golf akumulatoru, tagad varam saražot līdz pat trim 55 kWh ID.3 modeļa akumulatoriem. Tas ir iespaidīgs piemērs īsā laikā sasniegtajam progresam. Tas arī parāda, ka katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai ir ekonomiski lietderīgi lietotu akumulatoru pielāgot otrās dzīves projektam vai arī labāk vienkārši to pārstrādāt,” secina Zemītis.

Sagatavots izmantojot Moller Baltic Import preses materiālus.

audi Moller Baltic Import Volkswagen