ZPARKS.LV - Tehnoloģiju jaunumi, padomi un apskati » Startup

LMT IoT Shortcut – pasaulē mazākais mobilo datu modulis sensoru iekārtām

Reinis Zitmanis — Tue, 09 Dec 2025 13:22:53 +0000

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – unikālu pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu.
Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Pirmo testu rezultāts

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

Pēc IoT Shortcut pirmajiem testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV, jo modulis sniedz iespēju ātri integrēt mobilo datu savienojumu plašā sensoru iekārtu klāstā. Svarīga pievienotā vērtība ir LMT grupas radītā programmatūra, kas automatizē datu apstrādi, integrāciju un savienojamību un nodrošina mākoņdatu pakalpojumus ar pielāgojamu klientu platformu un lietotni. Moduli raksturo arī ļoti zems enerģijas patēriņš, kas nodrošina sensoru ierīces baterijas darbības laiku līdz pat 10 gadiem.

“IoT Shortcut ir visaptverošs LMT grupas radīts risinājums, kas ļauj ikvienam ierīču izstrādātājam būtiski paātrināt jaunu produktu izstrādi. Mobilo datu savienojamība parasti ir viena no sarežģītākajām un izmaksu ietilpīgākajām funkcijām iekārtu izstrādē. Tā ir iespēja jaunuzņēmumiem, ražotājiem, sensoru izstrādātājiem un IoT ierīču radītājiem koncentrēties uz savas ierīces pamatrisinājumu un vienkārši ietvert mūsu moduli kā komponentu galaproduktā. Rezultātā IoT ierīču izstrādes laiks tiek saīsināts no vairākiem gadiem uz mēnešiem.
Vienlaikus mūsu tehnoloģija izceļas ar augstas pakāpes drošību, jo ierīces komponentes tiek ražotas Eiropā, savukārt dati uzglabāti Eiropas serveros. Tādējādi tā ir vērtīga komponente arī aizsardzības un kosmosa izpētes tehnoloģiju ražošanā,” skaidro LMT IoT tehnoloģiju izstrādes vadītājs Valters Skrastiņš.

Jāattīsta sadarbība ar ražotājiem

Šobrīd notiek moduļa testēšana un pārrunas par sadarbību ar tādiem Latvijas uzņēmumiem kā bezvadu sensoru ražotājs SAF Tehnika, mizgraužu aktivitātes monitoringa ierīču izstrādātājs Spruceful un būvniecības procesu un konstrukciju monitoringa iekārtu ražotājus Adventum Tech, kā arī vairāki citi partneri, kas aptver tādas jomas kā dzīvnieku veselības monitorings, zemkopība un kuģniecība.

Turpmākie soļi

Starptautiskajā tirgū svarīgākais solis ir sadarbības veidošana ar Eiropā lielāko čipu ražotāju, vācu koncernu Infineon Technologies AG. Uzņēmums pērn strādāja ar 15 miljardu eiro lielu apgrozījumu, apliecinot savas līderpozīcijas Eiropas pusvadītāju tirgū. Sadarbības ietvaros paredzēta IoT Shortcut integrācija Infineon Edge AI risinājumos, kas ļaus IoT sensoru ierīcēs datus apstrādāt lokāli, izmantojot mākslīgo intelektu, un uz mākoņpakalpojumiem nosūtīt tikai būtiskāko informāciju. Šāda pieeja samazinās pārsūtāmo datu apjomu, uzlabos ierīces reakcijas ātrumu un paildzinās bateriju darbības laiku, būtiski palielinot IoT sensoru ierīču funkcionalitāti un lietderību.

Šobrīd LMT grupa ir līguma parakstīšanas fāzē arī ar Eiropas Kosmosa aģentūru (European Space Agency, ESA) par finansējumu satelīta sakaru funkcijas integrācijai IoT Shortcut modulī, būtiski paplašinot tā potenciālo pielietojumu nākotnē.

No datu moduļa līdz pirmajam pielietojumam

Modulis ir bijis par pamatu arī pirmajai LMT grupas ražotajai iekārtai galalietotājiem – Aer jeb jaunākā viedo gaisa kvalitātes sensoru produktu līnijai. To pilnībā izstrādājusi un ražo LMT IoT komanda. Šai iekārtai ir līdz pat 10 gadu ilgs darbības laiks no vienas baterijas, un tai nav nepieciešams ne Wi-Fi, ne Bluetooth, jo datu pārraide notiek mobilajā tīklā, un datu savienojumu nodrošina LMT grupas IoT modulis. Aer monitorē telpas mikroklimatu – CO₂ un gaistošo organisko savienojumu līmeni, relatīvo gaisa mitrumu, temperatūru un atmosfēras spiedienu, apkopojot informāciju lietotnē un arī sūtot brīdinājumus lietotājiem, ja gaisa kvalitāte pasliktinās. Šobrīd izgatavota pirmā ierīču testa partija. Paredzams, ka pēc sekmīgiem testiem ierīce pie pircējiem nonāks nākamā gada laikā.

Intervija ar LIAA Ideju kauss 2024 uzvarētājiem – Monk Echo efektu pedāļa ģitārai radītājiem

Reinis Zitmanis — Mon, 06 Jan 2025 13:30:41 +0000

Tikko aizvadītā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2024” uzvarētāji, uzņēmuma “TTT Audio” radītā efektu pedāļa “MONK ECHO” (pieteikts konkursam ar nosaukumu “Monk Reverb”) autori Toms Lazdovskis un Matīss Tazāns, intervijā dalās ar ieteikumiem potenciālajiem dalībniekiem, atklāj, kādas iespējas cer pavērt ar iegūto 10 tūkstošu eiro balvu, un vai tiešām pirmais inovatīvā produkta pārdošanas darījums varētu notikt jau dažu mēnešu laikā.

- Vai varat ieskicēt sava izgudrojuma idejas pirmsākumus? Varbūt paši esat saistīti ar mūziku un kādā brīdī konstatējāt, ka pastāv problēma saistībā ar reverberācijas efektiem, ko jūsu izgudrojums varētu risināt?

Toms Lazdovskis: Mēs šajā industrijā strādājam jau sešus gadus. Būdami kolēģi arī agrāk, darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju dažādu iemeslu dēļ pārtrūka. Tomēr kopīgi strādājot, paguvām ne tikai sadraudzēties, bet arī spēlēt vienā grupā un pavadīt daudz laika kopā. Kādā mirklī sākām apsvērt iespēju veidot kaut ko kopīgu – sapratām, ka esam lieliska komanda, kurā viens otru papildinām ar savām īpašībām un spējām. Sākotnēji mūsu mērķis bija izveidot kopīgu uzņēmējdarbību, un tikai pēc tam radās ideja par konkrētu produktu. Ideja mūsu pirmajam produktam izrietēja no pašu mūzikas projektiem.

Mūsu pirmais produkts ir ģitāras efektu pedālis. Man pašam tādu jau ir ļoti daudz, un šī joma ir mana galvenā interese – par to lasu un domāju ik vakaru. Tieši šī aizrautība ar efektu pedāļiem ļāva radīt lietotāja saskarnes inovāciju, kuru vēlamies piedāvāt. Par lietotāja pieredzi un to, kā es pats vēlētos, lai šie pedāļi darbotos, domāju jau ilgi. Skaņas ideja, savukārt, radās no kādas videoinstalācijas, kurai veidoju mūziku. Tajā izmantoju eksperimentālu paņēmienu, par ko pastāstīju Matīsam. Pārrunājot šo ideju, Matīss dažu sekunžu laikā izdomāja produkta nosaukumu, kas perfekti definēja mūsu darba uzdevumu. Kopumā mūsu ceļš sākās ar vēlmi darboties kopā, balstoties uz iepriekšējo pieredzi industrijā. Tad radās nosaukums, un visbeidzot izstrādājām konceptu, kas šo nosaukumu “attaisnoja”.

Matīss Tazāns: Mēs nenākam no uzņēmēju ģimenēm un mums nav tā saucamā uzņēmēja gēna. Tomēr iepriekš strādājām veiksmīgā jaunuzņēmumā, un es vēlāk sapratu, ka vēlos uzņemties lielāku risku, veidojot pats savu uzņēmumu, lai gan tobrīd vēl nebija skaidrs, kā un kur to realizēt. Kad beidzot pieņēmu lēmumu spert šo soli, šķita loģiski turpināt darboties industrijā, kurā esmu strādājis sešus gadus un kuru labi pārzinu. Tā arī sākām aktīvi meklēt un domāt, kas būs mūsu produkts.

- Kā jūs izskaidrotu, ko šie efektu pedāļi dod attiecībā uz skaņu, spēlēšanu, un kas īsumā ir tā inovācija, kas tirgū šobrīd nav pieejama un kas varētu jums sniegt priekšrocības?

TL: Pedāļi tiek saukti tādēļ, ka tās ir elektriskas ierīces, kuras nospiež ar kāju, lai mainītu vai papildinātu mūzikas instrumenta skaņu. Ja atceramies 20. gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu rokmūzikas uzplaukumu, tipiskā rokmūzikas ģitāras skaņa – tā agresīvā “dž-dž-dž” skaņa – rodas no ierīcēm, kas maina ģitāras skanējumu. Tie var būt pastiprinātāji vai arī efektu pedāļi.

Piemēram, Džimija Hendriksa uzstāšanās laikā Vudstokā acīgākie var pamanīt, ka pie viņa kājām ir vairāki pedāļi. Tos ieslēdzot un izslēdzot, viņš izmainīja, kā skan rokmūzika. Ģitāras pedāļu vēsture ir ļoti sena. Sākotnēji tie bija ārkārtīgi vienkārši un piedāvāja tikai divus vai trīs efektus. Taču mūsdienās pasaule ir kļuvusi ārkārtīgi daudzveidīga, un pedāļi skaņu spēj mainīt visdažādākajos veidos. Tos izmanto ne tikai ģitāristi, bet arī vijolnieki, sintezatoru lietotāji, vokālisti un daudzi citi.

Turklāt pedāļi arvien biežāk tiek pacelti no grīdas un novietoti uz darbagalda, lai tos varētu izmantot kopā ar mūzikas instrumentiem, kas atrodas uz galda virsmas, piemēram, sintezatoriem vai bungu mašīnām. Daudzi producenti studijā izmanto pedāļus, lai radītu efektus dažādiem skaņu avotiem. Turklāt pedāļi vairs nav tikai ieslēdzami vai izslēdzami – tie ir kļuvuši par ierīcēm, ar kurām var aktīvi mijiedarboties, meklējot jaunas skaņas un eksperimentējot.

Daži eksperimentālie mūziķi pat spēlē pašu pedāli, izmantojot ārēju skaņas avotu. Piemēram, pēc ģitāras akorda nospēlēšanas viņi minūti no vietas eksperimentē ar pedāli. Tieši šeit parādās mūsu inovatīvais piedāvājums. Pedāļu kompānijas meklē jaunus lietotnes risinājumus, mēs piedāvājam savējo – tā vietā, lai ilgi regulētu katru pogu uz ierīces vai asi pārslēgties starp iepriekš iestatītām skaņām, piedāvājam vienkāršu risinājumu, kas ļauj mūziķim plūdeni pāriet no vienas skaņas uz citu un izpētīt neparedzētus skanējumus pa vidu.

Tas padara pedāli ne tikai par ierīci, kas nosaka skaņu, bet arī par performances instrumentu, kas piemērots mūsdienu mūziķu vajadzībām. Agrāk pedāļi atradās uz grīdas, un, spēlējot instrumentu, bija neiespējami regulēt pogas. Mēs padarām pedāļa lietošanu par interaktīvu un radošu procesu, kas daudz vairāk atbilst mūsdienu mūzikas radīšanas un izpildīšanas stilam.

- Vai šajā procesā jums izdevās iedot savu izgudrojumu kādam mūziķim, producentam, lai to notestētu praksē un sniegtu atsauksmes?

TL: Līdz šim esam atradušies fāzē, kurā stāstām par savu ideju. Patlaban mums ir tikai viens prototips – tas ir nenovērtējams un nekad mūžā netiks nests ārpus mājām. Turklāt šobrīd tajā vēl nav iestrādāta visa paredzētā funkcionalitāte. Līdz šim par savu ideju un produktu esam runājuši ar dažādiem industrijas pārstāvjiem: industrijas “YouTube” satura veidotājiem, māksliniekiem, pašmāju industrijas kolēģiem, piemēram, “Erica Synths”. Saņemtās atsauksmes ir pozitīvas: “O, forši, džeki, tas ir interesanti, turpiniet!” Tādējādi zināma ārēja validācija jau ir bijusi.

Jāpiebilst, ka mūsu inovācija nav revolucionāra, un tas ir apzināti. Esam izvēlējušies veidot savu produktu, balstoties uz jau esošajiem pedāļu izmantošanas pamatiem, pievienojot savu unikālo “odziņu”. Mūsu mērķis nav visu procesu apgriezt kājām gaisā, sakot, ka līdzšinējie pedāļu izmantošanas veidi ir nepareizi un tagad viss jādara pavisam citādi. Gluži pretēji, mēs vēlamies jau esošām lietām pievienot papildu vērtību.

MT: Visplašāk par šo ideju esam runājuši ar izstrādes inženieriem. Mēs sadarbojamies ar augstas klases speciālistiem, kuriem ir ilggadēja pieredze darbā ar prestižiem uzņēmumiem. No viņiem esam saņēmuši vērtīgu apstiprinājumu. Pirmkārt, viņi apliecinājuši, ka mūsu ideja ir īstenojama un nav nekāda kosmosa fantāzija. Otrkārt, esam prasījuši viņu viedokli par to, vai šis produkts varētu patikt cilvēkiem, un arī šajā ziņā atsauksmes ir bijušas pozitīvas. Tas mums dod lielu pārliecību un cerību, ka mūsu ideja varētu uzrunāt un saistīt daudzus. Ar šādu atbalstu un perspektīvu ejam uz priekšu par mūsu produkta potenciālu.

- Pēc apbalvošanas ceremonijas Toms izteicās, ka jūs jau pavasarī mērķējat uz pirmajiem pārdošanas darījumiem. Tagad ir decembris, pavasaris ir diezgan drīz, vēl jātiek līdz gatavam prototipam, tad jau esat ieplānojuši darboties pamatīgā skrējienā?

TL: Jā, to var saukt par skrējienu. No otras puses, strādājot iepriekšējās darba vietās, mums jau izveidojusies izpratne par to, kas ir reāli izdarāms. Godīgi sakot, mūsu sākotnējais plāns bija vēl straujāks, bet šobrīd sākam mazliet piezemēties. Ir dažas sākotnēji plānotas lietas, kuras, iespējams, nemaz nav nepieciešams darīt, lai tempa ziņā saglabātu mērenību.

Tomēr jāatzīst, ka pirmie pārdošanas darījumi notiks vēl pirms produkta pabeigšanas. To varētu saukt par priekšpārdošanu vai “crowd-funding” (pūļa finansējuma) kampaņu. Es to uztveru nevis kā ieguldījumu, bet gan kā naudas plūsmas pielāgošanu realitātei – vienkārši nepieciešamas detaļas, no kurām produkts tiks saražots, un tad, attiecīgi, varēsim turpināt.

- Jūs no LIAA saņemsiet desmit tūkstošus. Bet vai ar to pietiek, lai tiktu līdz pirmajam startam, vai jums ir jāmeklē vēl citi atbalstītāji, investori, pašu finansējums?

TL: Ar minēto summu pietiek, lai sāktu. Tā nav pietiekama, lai pilnībā izstrādātu produktu, un pavisam noteikti nepietiek, lai sāktu ražošanu. Taču mēs nesūdzamies, jo ar šo summu var uzsākt nepieciešamos finansiālos procesus.

Matīss ir paveicis lielu darbu, un mēs esam nokļuvuši arī inkubācijas programmā, kas būs vēl viens būtisks atbalsts no LIAA puses. Šī naudas balva ļauj garantēt mūsu pašu līdzdalību, piemēram, piesakoties “Altum” aizdevumam.

MT: “Altum” aizdevums šajā procesā ir ļoti būtisks faktors. Tur var būt dažādi aizdevuma nosacījumi, un vienā no tiem ir nepieciešama sava līdzdalība 10% apmērā. Ja mēs būtu ieguvuši trešo vietu ar 5000 eiro balvu, mums būtu pieejams 50 000 eiro aizdevums. Taču mums tagad ir cerības saņemt jau 100 000 eiro, un tieši tur rodas tā milzīgā atšķirība.

Mēs esam ļoti priecīgi par šiem desmit tūkstošiem, jo tie paver daudz plašākas iespējas. Viss ir atkarīgs no tā, kā skatās uz šo naudas balvu. Ja to uztver tikai kā summu, par kuru tūlīt kaut ko iegādāties, tā noteikti ne tuvu nenosedz visas nepieciešamās izmaksas. Taču, ja uz to skatāmies kā uz biļeti, kas paver ceļu pie vēl lielākiem finanšu resursiem, tad desmit tūkstoši ir ļoti nozīmīga summa uzņēmumam, kas vēl tikai sper pirmos soļus.

TL: Tas būtu daudz, ja runa būtu par mūsu privātajiem iekrājumiem, kuri būtu jāiztukšo, lai iekustinātu šo procesu. Ir skaisti, ka tas nav jādara, un ka ģimenes “drošības spilvens” netiek novirzīts biznesam, bet paliek pie ģimenes.

- Ir labi, ka jums ir arī citas programmas, kurās varat pieteikties. Es sapratu, ka skatāties uz Ameriku un Rietumeiropu. Īsumā – kāpēc tieši šīs valstis? Tur varētu būt lielākais pieprasījums, esat jau papētījuši, aprunājušies?

MT: Elektriskā ģitāra ir Amerikas nacionālais instruments.

TL: Bet, ja nopietni, protams, ir arī tirgus statistika. Turklāt lielākie statistikas datu apkopotāji nāk no ASV, jo tieši tur šajā industrijā viss notiek. Kāpēc ASV, Rietumu un Ziemeļeiropa? To reizēm ietekmē arī virspusējākas lietas, piemēram, valodas barjera, kuru ASV un Rietumu pasaulē nav jāpārkāpj. Arī modernais biznesa modelis, kurā tu pats pārdod klientiem vai vadi vairumtirdzniecības tīklu, nevis piesaisti izplatītāju, kas rada papildu izmaksas… Tas ir iespējams tikai tad, ja vari sarunāties vienā valodā ar cilvēkiem, kuriem tu kaut ko pārdod.

MT: Un gluži vienkārši tās industrijas, kuras mēs apkalpojam – mūzikas, filmu, reklāmas industrija, kurās ir nepieciešams šis skaņas dizains un audio skaņas pakalpojumi – vislielākajos mērogos darbojas tieši ASV un Rietumeiropā.

TL: Mēs tiešām varam pilnīgi godīgi pateikt, ka skatāmies, ko dara citi – mūsu agrākais darba devējs, “Gamechanger Audio”, kuri šo ir īstenojuši, mūsu draugi “Erica Synths”, kas gan darbojas sintezatoru tirgū, arī “ELTA Music”. Vienkārši jāskatās, kādi veiksmes stāsti šajās nozarēs ir bijuši, un jārīkojas līdzīgi. Tā nav situācija, kurā kaut kas drastiski jāmaina. Protams, būs nianses, kā organizējam pārdošanu, bet mums ir pieejami labi piemēri.

- Vai ir kāda skaidrība par cenu amplitūdu? Vai produktam tiks piedāvāta t.s. bāzes versija un modernizēta versija?

TL: Mēs drīzāk plānojam sērijveida produktus, nevis veidot vairākas versijas par vienu produktu . Pašreizējais plāns ir vienu fizisko platformu izmantot atkārtoti, proti kārba, elektroinženierija un lietotāja saskarne paliek nemainīgi, mainās skaņa, ko pedālis piedāvā, pielāgots grafiskais dizains, varbūt tiek pamainīts kaut kas no lietotāja saskarnes niansēm. Un mūsu industrijā ir piemēri, kad šāds piegājiens ir pareizs. Turklāt šobrīd attiecīgajai industrijai, tāpat kā virknei citu, neklājas īpaši viegli, un ir jādomā par mērogošanu – kā uz vienu izmaksu bāzes gūt lielākus ienākumus, rēķinoties ar to, ka viena atsevišķa produkta pārdošana nebūs tik spīdoša, kāda tā varbūt būtu bijusi Covid laikā, kad visi cilvēki meklēja, ko vēl nopirkt, lai sevi izklaidētu mājās.

- Kādi ir plānotie mārketinga, popularizēšanas kanāli? Vai ir kāda mazā mārketinga “kastīte”, ko plānojat izmantot, lai par jums uzzinātu?

MT: Tā kā mēs plānojam lielu daļu produkta pārdot no mājaslapas, mūsu industrijā vislabāk darbojas sociālie tīkli, organisks saturs un uzņēmuma stāsts. Un to vislabāk var izstāstīt ar sociālo tīklu starpniecību. Mūsu gadījumā labākais sociālais tīkls ir “YouTube”, jo to apmeklē visa mūsu auditorija, kas dažādos veidos meklē padziļinātu informāciju – gan “deep dive” par produktiem, gan vienkārši izklaidējošu saturu par tiem. Šos kanālus mēs esam izmantojuši arī iepriekšējā darbā, un šī pieeja darbojas, to tikai vajag attīstīt atbilstoši mūsu gadījumam. Otra lieta ir izstādes, uz kurām noteikti ir jābrauc, jārāda un jātiekas ar cilvēkiem…

TL: Tas vairāk biznesa darījumu pusei….

MT: Jā. Un ir tāda lieta, ar ko Tomam ir ļoti liela pieredze – mazumtirgotāju tīkls, kas arī palīdz izplatīt šo produktu un iekļauj savu mārketingu. Viņiem, īpaši lielākajiem, arī ir savi “YouTube” kanāli. Pēdējos gados no lielākajiem uzņēmumiem, kas pārdod mūzikas instrumentus, visveiksmīgākie izrādījušies tie, kas savlaicīgi izmantoja “YouTube” savā labā. Tie arī ir ļoti strauji izauguši, piedāvājot attiecīgu saturu.

TL: Pirms daudziem gadiem mani ļoti iespaidoja kāds piemērs par autoražotāju, kur augstākajā vadības stratēģiskajā līmenī bija jāapzinās, ka viņi vairs nav autoražošanas biznesā, bet gan lietotņu izstrādes biznesā, jo ir jāizstrādā informācijas un izklaides sistēma… Un tas nekas, ka lietotne ir daļa no automašīnas, bet šobrīd tu izstrādā lietotni… Un līdzīga situācija ir ļoti daudzās citās industrijās – tu vairs neesi tikai pedāļu ražotājs, bet satura radīšanas biznesā. Protams, galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā šo pedāli nogādāsim līdz kastītei, kuru var pārdot, kas strādā, neplīst utt. Bet otra daļa, kas ir milzīga – mēs domājam par to, kas būs mūsu pirmais saturs. Reālistiski domāju, ka mums abiem vēlāk, kad produkts nonāks tirdzniecībā, tā būs ikdienas lielākā darba daļa. Jo ne jau mēs ar Matīsu sēžam un kaut ko lodējam.

MT: Turklāt produkti neiznāk katru dienu, taču pie sava tēla soctīklos gan jāstrādā katru dienu un regulāri.

TL: Bet tas ir darbs, kas mums no savas puses vēl ir jāparāda. Tas viss vēl ir jāiesāk.

- Skatos, ka esat divi. Gan “YouTube”, gan citu kanālu popularizēšanai ir nepieciešams regulārs darbs. Un tie pirmie mēneši, kamēr “piešauj roku”…. Ir slaveni soctīklu lietotāji, kuri pirmajās dienās vairākas stundas veidoja ierakstu, ko šobrīd paveic 10 minūtēs. Jūs jau minējāt, ka šajā jomā ieguldīsiet nopietnus resursus. Vai jums ir plānots komandu paplašināt?

TL: Mums ir plāns komandu paplašināt, tomēr tas nav pašmērķis. Viss jādara pēc vajadzības, un ir skaidrs, ka visu izdarīt nevarēsim. Paplašināšana notiks arī komunikācijas daļā, respektīvi, vajadzēs kādu, kurš nodarbojas ar atbalsta lietām. Uz pirmajiem e-pastiem atbildēsim paši, lai cik ļoti arī mēs to negribētu. Bet vēlāk tas būs kādam jāuztic. Arī saturu filmēsim paši, paši montēsim un publicēsim, paši rakstīsim visus aprakstus. Par laimi, mums abiem – man mazāk, Matīsam vairāk – ar to ir reāla pieredze, tāpēc domāju, ka pirmajiem diviem mācību soļiem varam pārlēkt pāri. Datumus, kad šeit strādās jauni darbinieki, nosaukt nevaram, bet nebūs tā, ka līdz kapa malai darbosimies divatā.

- Par LIAA “Ideju kausu”. Ja abstrahējamies no naudas balvas – kas ir tas, ko jūs personīgi ieguvāt? Jo pēc pieteikuma iesniegšanas notika semināri, kursi utt. Turklāt process bija laikietilpīgs – no rudens līdz ziemai. Ko no šī darba cēliena varat paņemt tālāk?

TL: Lielākais ieguvums ir prezentēšanas māksla. Es kopumā nejūtos tā, ka prezentēšana lauztu kaulus, bet – noprezentēt trīs minūtēs visu savu biznesa plānu, produktu, inovāciju, pašam sevi, mērķa tirgu, pašizmaksu un ko tikai vēl nē… izplatīšanas kanālus, to izdarīt “garšīgi”, pārliecinoši, iepinot pa kādam jokam, lai sasmīdinātu publiku… Es teiktu, ka trīs minūtēs tas ir ļoti grūti, un tā tam nevajadzētu būt, kopumā cilvēkiem vajadzētu dot vairāk laika izteikties. Bet, ja nav vairāk laika, tad šis bija tas pasākums, kas noteikti šīs manas prasmes būtiski uzlaboja. Trīs minūšu prasība kopā ar noteikto informācijas daudzumu… mēs it kā prezentējam produktu, bet ir jāprezentē pašiem sevi ar netiešiem tekstiem… Tā bija mācīšanās, ne tikai par pašu “pitch” prezentāciju, bet faktiski arī mentori – īpaši Viesturs Sosārs pateica, kā ir, kā izklausās, un tas bija ļoti labs materiāls, lai sēdētu un to apgūtu. Tā noteikti ir prasme, kas paliks pie mums.

MT: Šāda veida konkurss tiešām piespiež uzņēmumus ne tikai domāt par lielām idejām, bet arī strukturēt tās, pārliecinoties, ka katrs solis un detalizēts plāns ir skaidri izstrādāts. Bez šādiem ārējiem termiņiem un spiediena, uzņēmējiem dažreiz ir viegli atlikt būtiskus soļus vai nerisināt tos uzreiz, taču šāds konkurss palīdz pārvarēt šo stagnāciju, liekot apzināties visus aspektus, kas jāņem vērā, lai biznesu virzītu uz priekšu. Tas ir vērtīgs stimuls, kas palīdz gan stratēģiski, gan praktiski, īpaši agrīnā stadijā, kad daudz kas vēl ir jāprecizē.

- Pēdējā laikā saistībā ar dažādiem projektiem esmu runājis ar daudziem jaunuzņēmumu vadītājiem un esmu gana pārliecināts, ka ir daudz tādu cilvēku kā jūs – ar savu ideju, vēlmi kaut ko pamēģināt savā jomā, kurā ir zināmas prasmes un pieredze, bet pietrūkst uzdrīkstēšanās, motivācijas, dažādu citu faktoru. Kāds būtu jūsu iedrošinājums tiem, kuri ir ar labu, jaudīgu ideju, bet joprojām atrodas ārpus līdzīgām programmām, jo viņus kaut kas attur? Galu galā ir nepieciešams noteikts prāta stāvoklis, gatavība iet uz priekšu, pieņemt kritiku, ko pasaka. Kas citus varētu iedvesmot pieteikties programmās, kaut ko uzsākt? Jums ir kāds padoms?

TL: Es personīgi negribētu neko komentēt par uzņēmējdarbību kopumā, jo mums vēl ir jāpierāda sevi. Tāpēc negribu, lai sanāktu “dari šitā, jo…” un beigās būtu izgāšanās. Tur vēl mazliet jāpastrādā, lai varētu runāt ar pārliecību. Bet par piedalīšanos atbalsta programmās – man šķiet, ka piedaloties var iegūt ārējos termiņus, uz kuriem tiekties. Man tā šķiet absolūti svarīga lieta. Ja tev ir ideja un vēlies kādam kaut ko pārdot, bet vēl neesi apsolījis, kad produkts tiks nosūtīts vai sekos lietotnes atjauninājums, ir nepieciešama situācija, ka līdz parītdienai jānosūta pieteikums, bet tev nekā nav. Un tad izrādās, ka līdz parītdienai tu vari sagatavot tik daudz!. Pirms tam šķita, ka, lai jebko nodefinētu par savu biznesu, vajadzēs mēnešus, bet izrādās, ka to var izdarīt divās dienās.

Tāda pati pieredze bija ar pieteikšanos LIAA inkubācijai, kad bija jāaizpilda naudas plūsma trim gadiem. Bez ārējā termiņa mēs būtu fokusējušies tikai uz savu ideju – kā pedālis skanēs, kā izskatīsies, kādai jābūt tā garšai. Mēs būtu pilnībā ignorējuši visus pārējos uzņēmējdarbības aspektus. Kaut arī zinājām, ka tas ir jāizdara “pēc visa fen šui”, tas nav jautri un aizraujoši. Un, uzsākot uzņēmējdarbību industrijā, kas manai sirdij ir ļoti tuva, automātiski notiek fokuss tikai uz to sirdij tuvo lietu. Šīs atbalsta programmas, pat ja tu nedabū naudas balvu, liek vienkārši apsēsties pie datora. Tie, kuriem šādu ārēju motivāciju nevajag, jau visu ir izdarījuši. Ja ir kāda biznesa ideja un tu kaut ko nevari izdarīt, vajag ārēju termiņu. Vismaz man tā šķiet.

MT: Es drīzāk varu piebilst par mentālo pusi. Pats atceros, cik ilgu laiku man aizņēma doma, ka ļoti gribas kaut ko darīt, kaut ko vajag, un tu staigā apkārt divus gadus pa parku ar suni vakaros, klausoties biznesa podkāstus, mēģini ievirzīt savas smadzenes tajā domāšanā, gūt iekšējo pārliecību, ka tu to vari… Tas paņem ilgu laiku un ir ļoti grūti, šķiet, pat visgrūtākais visā šajā procesā. Grūti jau nav darīt, grūti ir pārkāpt tam domāšanas slieksnim. Bet tas ir jādara un jāstrādā. Ja kādam tas kalpo kā iedrošinājums, es varu teikt, ka Latvijā ir ļoti daudz biznesa atbalsta programmas, un mēs ar Tomu tagad sēžam un lauzām galvas, kā tās visas apgūt. Un tad mēs aizbraucam uz tikšanos ar LIAA inkubatora pārstāvjiem, un viņi vēl stāsta par jaunām programmām, par kurām neko nezinājām. Kā var Latvijā netaisīt biznesu, ja ir šādas atbalsta programmas? Man divus, trīs gadus vajadzēja, lai mentāli nofokusētos, reāli darīt kaut ko sākām no augusta. Līdz šim brīdim ir pagājuši daži mēneši, kad kaut kas pa īstam iet uz priekšu. Es teiktu – mentālais ir visgrūtākais, taču izdarīt var visu!

Konkurss “Ideju kauss” tiek rīkots ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros.

Mi, La, Sol, Re – DIMD PP10

Olivers Tarvids — Mon, 31 Jul 2017 19:29:34 +0000

Jāatzīstas, ka, lasot DIMD pieteikuma relīzē par mūziku kā mūsu valsts vērā ņemamu eksportpreci, mana, tipiskā popkultūras pārstāvja, pirmā asociācija bija bēdīgi slavenais kādas Latvijas populārās mūzikas grupas koncerts Krievijas politizētajā festivālā "Našestvije". Tomēr, brīdi padomājis, atskārtu, ka pastāv taču arī klasiskā mūzika, kuras pārstāvjiem nebūt nav jākaunas par mugurkaula trūkumu. Un pastiprinātāja DIMD PP10 stāsts sakņojas galvenokārt tieši klasiskajā mūzikā.
Kaut arī zinu par vairākiem latviešu pastiprinātāju meistariem, viņu izgatavotie produkti tiek galvenokārt radīti pēc individuāla pasūtījuma vai, vienkārši, pašu prieka pēc. Nenoliedzami man ir patiess prieks par pirmo sērijveidā Latvijā ražoto elektronu lampu pastiprinātāju.

Izskats un uzbūve

Pirmo reizi ieraugot DIMDu, neviļus nāk prātā Pjotra Mamonova teiktie vārdi - "tut ļudji dumaļi!". Dizains ir nenoliedzami pārdomāts, alumīnija un ozolkoka korpuss izgatavots nevainojami precīzi un lieliski izskatīsies prasīga aparatūras cienītāja viesistabas interjerā.

Pastiprinātāja uzbūvē tikuši izmantoti augstas kvalitātes komponenti - ALPS ražoti skaļuma regulēšanas potenciometrs un ieeju selektors un SCR kondensatori. Savukārt lampu izgatavotājs ir čehu kompānija JJ-Electronic (pirms 1994. gada reorganizācijas zināma kā Tesla). Kā montāžas šasija kalpo pastiprinātāja augšējais vāks, komponenti savienoti, izmantojot point to point tehnoloģiju, kas šādas sarežģītības pakāpes aparatūrā ir pašsaprotami. Priekšējā paneļa frēzējums rada ilūziju - vizuāli korpuss šķiet plānāks. Tomēr tā augstuma nepilnie 16 cm ir pietiekami, lai noslēptu barošanas toroidālo un divus EI fromas 20 vatu izejas transformatorus.

Par signāla priekšpastiprinājumu rūpējas divas ECC83 (12AX7), savukārt gala pakāpi veido četras push-pull režīmā slēgtas EL84 (6BQ5) lampas, pie 8 Om slodzes nodrošinot 10 W izejas jaudu uz katru no stereo kanāliem. DIMD aizmugurē izvietotas četras absudrabotas ieejas, kā arī pieslēgspailes, kas paredzētas skandām ar 6-8 omu nominālo pretestību. Kā 6 tā 8 Om skandas paredzēts pieslēgt pie viena un tā paša transformatora sekundārā tinuma izvada.

Skanējums

Izsakot komplimentus citiem Latvijas talantiem, iepazīšanos ar DIMD sāku, atskaņošanai izvēloties vairākus vietējo mākslinieku ierakstus. Kā pirmo atskaņoju Ingus Baušķinieka „Nezināmo šedevru”. Pastiprinātājs visnotaļ atbalstīja Ingus pieeju elektronisko mūzikas instrumentu skanējumam, patīkami akcentējot bungu un basa ritmus, kā arī neaizmirstot par balsi. Arī „Čībās” DIMD saglabāja „Aizlidoja kļavas” uzsākto precīzo basbungas skanējumu, savukārt „Guvernantē diversantē” tas patīkami "atdzīvināja" sintezatora versiju par stīgu aranžējumu, kā arī Edītes Baušķinieces neaizmirstamo balss tembru.

Vecmeistara šedevram sekoja salīdzinoši jaunās, bet jau laurus plūkt paspējušās grupas „Zāle” debijas ieraksts. Taisnības labad gan jāteic, ka šīs grupas skanējumu ir veidojis kāds cits vecmeistars - Uģis Vītiņš. Albuma pirmajā dziesmā DIMD sniedza lielisku Martas un Pētera tembrāli dažādo balsu saspēles interpertāciju, kā arī teicami atskaņoja fona elektronikas pavadījumu un dažādos šķindekļus-grabekļus. Savukārt "Mitago" prieku sagādāja korektais akustiskās ģitāras skanējums un, pretēji koncertos gūtajam iespaidaidam par Kiras instrumenta šķietamo asumu, - obojas liegais tonis. Kopsummā, ja salīdzina šī albuma skanējumu citu pastiprinātāju un DIMD izpildījumā, tieši DIMD vislabāk ļāva tam atvērties un sagādāt ne vienu vien patīkamu muzikālu pārsteigumu.

Savu iemīļoto "Sus dungo" dziesmu „Wolves” sev pieņemamā skanējumā, škiet, ka varu noklausīties tikai pats sēžot pie skaņu pults, jo absolūti nepiekrītu ne ieraksta inženiera versijai par dinamiku, ne izvēlētajam instrumentu un tonālajam balansam.

Tomēr reizēm pārvaru sevi un, sagatavojies kārtējai vilšanās reizei, to tomēr atskaņoju. Šo saņemšanās reizi gan nenožēloju, jo PP10 visai jauki atskaņoja Diānas balsi, kā arī iezīmēja Martas ģitāras korekto draivu, kurš citu pastiprinātāju izpildījumā mēdz pazust. Tāpat ļoti patīkami skanēja arī Elizabetes flauta un Elizabetas arfa. DIMD atdzīvināja tonāli nabadzīgo ierakstu, bet, diemžēl, nekādi nespēja glābt neveiksmīgo dinamiku.

Toties Reiņa Jaunā ieraksts „Gaišs” un pastiprinātājs DIMD, šķiet, ir viens otram kā radīti. Vai tas būtu akustiskās ģitāras bagātīgais un gaišais tonis, vai flautas tīrais skanējums, vai arī sanošās augšējās un liegās basa stīgas, vai skaidri nolasāmā, bet neuzmācīgā halle, - viss skanēja patiesi jauki, gaiši un "mīlīgi". Visticamākais, ka šī ir tā reize, kad pilnībā saskan abu izpildītāju - Reiņa un PP10 - raksturi.

Savukārt „Ēnu kaleidoskopa” pirmā albuma tituldziesmas skanējums PP10 izpildījumā pilnībā attaisno ierakstā izmantoto mikrofonu izvēli - akustiskajai ģitārai Neumann TLM193 un KM184, savukārt vijolei - Oktava MK102 DIMD veiksmīgi atainoja noimanu pāra iemūžināto Mārtiņa akustiskās ģitāras toni, bet vijoles skanējumā bija skaidri dzirdams gan vijoles tonis, gan arī oktāvai raksturīgā viegli netīri sēcošā pieskaņa. Vokāli tika ierakstīti, izmantojot to pašu TLM193; DIMD versijā balsīs gan parādījās pārāk izteikta sibilance, bet kopsummā to atskaņojums bija tīrs un precīzs. Andreja korekti, bet liegi iespēlēto basa partiju gan DIMDs ieskicēja tikai nedaudz, radot nepatiesu spēles nedrošības iespaidu. Toties ar Jāņa Burmeistera iespēlēto bungu partiju DIMD tika galā visai veiksmīgi. Kaut arī skanējums bija nedaudz lēnīgāks un ne tik enerģisks kā ierasts, grīdas toms skanēja tonāli tīri un patīkami.

Šīs pašas iezīmes galvenokārt saglabājās arī „Vilkaču meitenē”. Ģitāras skanējums gan bija kļuvis nedaudz gaišāks, nekā es to būtu vēlējies, toties Irbes soprānam un Signes vijolei šis gaišums nāca tikai par labu. Pateicoties aranžijas tonālajai nepiesātinātībai, šajā skaņdarbā arī basģitāra bija kļuvusi dziļāka un daudz labāk nolasāma. Albuma trešajā kompozīcijā – „Pūces”, līdzās Mārtiņa balsij skan Irbes un Zanes bekvokāli. DIMD šķiet bija precīzi uztvēris manu ieceri, un balsu balanss uzbūra vēlamo vēl neausušas gaismas izceltās rīta miglas radīto pazušanas un nedrošības sajūtu.

Latviešu mūzikas apskatu noslēdzu ar kādu citu ierakstu, kura tapšanā man ir bijusi iespēja ņemt dalību - "Das Sonntags Legion" - "Acid Rain will Eat Our Culture". Daļa šī albuma tika ierakstīta Latvijas Radio 1. studijā, bet pabeigts un miksēts tas tika jau pieminētajā Ģirta Laumaņa ierakstu studijā "Hodila records". Albuma ceturtā kompozīcija sākas ar Madaras Fogelmanes iespēlētu akustiskā čella partiju, čells tika rakstīts 1. studijas centrā, pie čella - Neumann U87, telpai - Schoeps CMC6 MK2. DIMD ļoti veiksmīgi uzbūra cēlā instrumenta un telpas lielisko saspēli. Čella solo pievienojoties ģitārām, to sākotnējais „mazais draivs" bija tonāli tīkams. Ar tam sekojošo smagāko draivu, gan DIMDam vairs negāja tik veiksmīgi, kā arī nedaudz izplūda ģitāras spēlētais tremolo. Apslāpēto zemo frekvenču dēļ šoreiz mani nekaitināja miksēšanas procesā pieļautā kļūda - zemfrekvences trigera paspilgtinātais basbungas pirmais uzsitiens.

"Erzahlung nr. 4" pirmajā daļā PP10 precīzi iezīmēja balansu starp balsi, balss apstrādi, ģitārām un čellu, neviļus liekot atcerēties grupas lielisko koncertu Anglikāņu baznīcā. Ģitārām kļūstot smagākām, DIMDam sāka kļūt būtiski grūtāk, ko PP10 atrisināja tās vienkārši izsmērējot. Līdzīgi, kā tas būs nolēmis rīkoties, mēģinot cīnīties ar "OM" basa visvarenību. Toties pastiprinātājs ne uz brīdi neaizmirsa par čella esamību, pat ņemot vērā tā nepārprotamo vēlēšanos padarīt čellu tonāli gaišāku; uzskatu, ka pati Madara būtu ļoti apmierināta ar šādu atskaņošanas versiju.

Domāju, ka ir tikai likumsakarīgi, ka "Godspeed You Black Emperor" klājās ļoti līdzīgi kā "Das Sonntags Legion". Skanot lieliskajai "Slow riot for new zero Canada" pirmajai kompozīcijai - "Moya", kamēr muzikālā aina bija nepiesātināta, PP10 dara to, ko māk it labi - skan "tīri, precīzi un tonāli bagāti", bet diemžēl Godspeed sniegums klaji neasociējas ar jēdzienu "notiek maz un ir nepiesātināts", kur nu vēl šajā versijā par Gurecka 3. simfoniju. Kompozīcijas ievadā kontrabass un vijoles, kaut arī draivotas, skanēja precīzi un pat aizraujoši, bet līdz ar ģitāru ienākšanu aina nomainījās būtiski - pat nelielais ģitāru draivs skanēja tonāli nepieņemami. Piesātinājumam augot, pastiprinātājs šķiet koncentrējas uz sev tīkamajiem instrumentiem, šajā gadījumā - zvaniņiem, raidu un waha ģitāru, līdz nokavējot kāpinājuma daļu atjēdzas sev svešā toņu un dinamikas virpuļu teritorijā. Nepieciešamās tumšās klausītāju ieraujošās rēkoņas vietā dzirdami bija tikai žēli waha ņaudieni. Vijoles, čella, trīs ģitāru, basģitāras un bungu majestātiskā saspēle bija pārvērtusies zvaniņu pavadītā amorfā masā. Ja vēl DIMDam teorētiski varētu piedot kopējo tonālo gaišumu, tad nekādā gadījumā ne klaju mikro un makro dinamikas zaudēšanu.

Kā nākamo, sekojot suģestējošajai DIMD radīšanas leģendai, izvēlējos noklausīties Leonarda Bernšteina diriģēto Ņujorkas filharmonijas orķestra spēlēto Gustava Mālera 1. simfoniju. Instrumenti skanēja patiešām "tembrāli precīzi un detalizēti". Skaidri, es pat teiktu, pārāk skaidri, iezīmējās katras instrumentu grupas vieta telpā. Vijoļu un čellu saspēle radīja gandrīz ziemassvētku sajūtu. Šeit gan jāatceras, ka, rakstot savu pirmo, Mālers vēl ticēja labajam dzīvē.

Kā labākās zāles, lai atbrīvotos no visaptverošās pūkainības, atskaņoju cita mālerista Benžamina Zandera diriģēto piekto. Sākuma vijoļu partija skanēja patiešām liegi un emocionāli. Trompetes uznāciens bija tonāli tīrs, bet, nezin kādēļ, ar tieksmi kļūt par pārāk izteiktu soloinstrumentu. Stereo aina, kaut arī informatīva un precīza, tomēr bija piesaistīta akustiskajām sistēmām. Skanot reizē vijolēm, čelliem un kontrabasiem, kaut arī visi instrumenti bija samērā labi saklausāmi (ja neskaita kontrabasu picikato), tomēr DIMDs lika skaidri manīt, ka tā prioritāte ir vijoles. Atskanot timpānam, akcents diemžēl tika likts uz vālītes un ādas sadursmes brīdi, nevis uz instrumenta toni un izskaņu.

Līdzīgi kā "Godspeed you black emperor" gadījumā, brīdī, kad atskaņojamās informācijas saradās par daudz, pastiprinātājs vienkārši necentās tikt galā ar visu un atmeta energoneefektīvās zemo frekvenču oktāvas, visus spēkus koncentrējot uz frekvencēm, kuru atskaņošana tam sagādā mazākas grūtības, tā radot slinku un miegainu kopainu, kas ir tiešs pretstats Zandera, un, manuprāt, arī Mālera iecerei.

Arī Bruknera 9. simfonijā DIMDs bija nolēmis koncentrēties uz vijolēm - tās skanēja artikulēti un tonāli tīri. Žēl gan, ka, pateicoties šai vijoļu izcelšanai, citi instrumenti, piemēram, tūbas, tika atstātas novārtā.

Atceroties mongoļu folkmetāla grupas "Nine Treasures" koncertu nu jau slēgtajā "Nabaklab", nolēmu iepazīstināt DIMDu ar nedaudz smagāku mūziku. Jauno muzikālo materiālu PP10 atskaņoja visai entuziastiski. Labi bija sadzirdama metālmūzikai raksturīgā klikšķošā basbunga, ģitāras draivs skanēja pārsteidzoši nekaitinoši, turklāt DIMDa mīlestība pret vijolēm ļāva skaidri sadzirdēt kā balalaiku, tā parasti nedaudz grūtāk saklausāmo "mongoļu čellu" - morin huuru. Varam uzskatīt, ka DIMDs ar šo uzdevumu tika galā visai veiksmīgi, izņemot vienu visai būtisku niansi, - tas bija noslēpis vienu no grupas dalībniekiem līdz ar tā spēlēto instrumentu. Visas albuma klausīšanās laikā basģitārists nedeva par savu esamību ne vismazāko nojausmu, kaut gan atceros, ka koncertā viņu gan redzēju, gan dzirdēju.

Izpatīkot DIMDa nu jau skaidri nolasāmajam tonālajam balansam, nolēmu atskaņot franču darkveivu - "Dark Sanctuary". Manā atmiņā vēl joprojām glabājas savā "mūzikas klausītāja bērnībā" gūtie spilgtie un, nu jau droši varu teikt, - neaizmirstamie iespaidi par šīs grupas lielisko uzstāšanos "Wave Gotik Treffen". Spēlējot "Les Memoires Blessees" pirmo kompozīciju "La Calmeur de Silence", pastiprinātājs labi tika galā ar Dame Pandoras skaudruma pilno mecosoprānu, nedaudz gan pārāk entuziastiski izceļot pēcapstrādē izmantoto halles efektu, kā arī padarīja klausāmas parasti kaitinošās neveiksmīgi ierakstītās un līdz ar to sintētiski skanošās stīgu partijas. Vienīgā izteikti pamanāmā liksta atgadījās, DIMDam neveiksmīgi cenšoties izsekot klavieru zemāko oktāvu partijas dinamikai. Savukārt trešo albuma kompozīciju "D'une mere a sa fille" PP10 atskaņoja patiesi nevainojami.

Pēc nelielās atelpas, nolēmu, ka ir pienācis DIMDa pārbaudījumu sērijas, vismaz vadoties pēc līdzšinējā snieguma rezultātiem, smagākais brīdis - iepazīšanās ar basģitārista Ala Kisnerosa un bundzinieka Emila Amosa dueta - "OM" daiļradi. Godīgi sāku ar albuma "Advaitic Songs" pirmo kompozīciju "Addis", protams, kā balss, tā izteiktais atsperu reverberācijas efekts skanēja tīri un uzrunājoši. Arī ar čellu, kaut gan nu jau ierasti gaišu, viss bija salīdzinoši kārtībā. Pienākot tīrās basģitāras kārtai, DIMDS kļuva viegli tramīgs, gluži kā nojaušot nākamās kompozīcijas tuvošanos, bet vēl joprojām ar atskaņošanu tika galā visai precīzi.

Un tad pienāca "State of Non-Return" laiks.

DIMDs kapitulēja līdz ar pirmajām tomu "bēriena" ievadītajām dārdoši mutuļojošā fūzētā zemā, tumīgā basa taktīm. Šķiet, ka vienīgā reakcijas forma, ko pastiprinātājs bija izvēlējies savas esības glābšanai, bija pilnīgs notiekošā noliegums. Praktiski visa informācija frekvenču joslā zem 160 herciem pārvērtās neizšķiramā vates pikā, virs kuras nepiesaistīti plivinājās būtiski izmērā samazinājušies bungu šķīvji, plakani tomi un bezformantu balss, nemaz nerunājot par basbungu. Jā, diemžēl "OM" šis pastiprinātājs neatskaņo, un "neatgriešanās stāvokļa" pieredzi es vēlētos aizmirst jau tūlīt pēc šo rindiņu uzrakstīšanas.

Apžēlojoties par nabaga pastiprinātāju, nolēmu tā izmisumu mazināt, atskaņojot "Tindersticks" otro albumu "Tindersticks". DIMD jau atkal sevi parādīja kā lielisku stīgu partiju izpildītāju. Diemžēl tas nolēma pie sasniegtā arī palikt un koncentrēties tikai uz augstākminētajām stīgām. Bet, no otras puses, pateicoties DIMDam, es varēju izsekot visām šī ieraksta stīgu aranžijas niansēm. Arī Hammond ērģelēm pastiprinātāja tonālais balanss, protams, lika kļūt gaišākām un izteiktākām, nekā ierasts. Stereo aina tika atspoguļota precīzi, bet "Tindersticks" gadījumā es tomēr būtu to vēlējies vēl plašāku. Toties, izpildot "Travelling Light", Stjuartam Steplam un Karlai Torgersonei sadziedoties, abi unikālie balss tembri izskanēja lieliski, savijoties kopējā emocionālā harmonijā.

Secinājumi

Iespējams, ka lasītājs man pārmetīs spriedumu nežēlību un kategoriskumu, tomēr, uzskatu, ka esmu tiesīgs no jebkura šajā cenu kategorijā esoša pastiprinātāja prasīt universalitāti un izpildījuma izcilību. Un šeit nav vietas argumentam par salīdzinoši zemo Epos M12 jutību, vai pastiprinātājam grūtu reaktīvo skandu pretestību. Pēc ar DIMDu pavadītas nedēļas ir pilnīgi skaidrs, ka ir lietas, ko šis nenoliedzami talantīgais pastiprinātājs dara patiešām labi, bet diemžēl ir arī lietas, kuras tam nav pa spēkam.

Klausoties DIMD, mani pārņēma sajūta, ka šo nespēju un nevēlēšanos apstrādāt sarežģītu zemo frekvenču informāciju esmu jau kaut kur dzirdējis. Un, tiešām, parokoties atmiņās, atskārstu, ka līdzīgi uzvedās arī reiz sastaptais un žurnālā „Hi Fi Tehnika” 2. numurā aprakstītais "amerikānis" Manley Stingrey. Arī Stingrey uzbūvē ir tikušas izmantotas EL84 lampas, dzeloņrajas gadījumā veselas astoņas. Tātad šoreiz nav runa arī par jaudas nepietiekamību. Visticamākais, ka saskaramies ar EL84 rakstura īpatnību. Tās ir zināmā spektra joslā ļoti precīzas un uzrunājoši gaišas, bet, apstrādājot zemo frekvenču informāciju, tās, atkarībā no darba apstākļiem, kļūst vai nu notiekošajā neieinteresētas, vai pat klaji apjūk. Līdzīgu uzvedību esmu novērojis, sastopoties ar EL84 pavisam citā to darba režīmā, proti, sniegumu VOX ražotajos ģitāras pastiprinātājos. Šīs darbības īpatnības noteikti jāņem vērā, izvēloties DIMD pavadošās akustiskās sistēmas.

Ja potenciālais DIMD īpašnieks par savu uzskata salondžezu, liegu klasisko kamermūziku, neuzbāzīgu vieglu elektronisko mūziku, rokpopu, soloinstrumentālistu sniegumu, vai arī autoru-dziesminieku izpildījumu, tad šis pastiprinātājs tam sagādās daudzus lieliskas emocionālās pieredzes brīžus.

No sirds vēlu DIMDam veiksmi, it īpaši ņemot vērā, ka šajā cenu segmentā sastopam tādus smagsvara nelielo tirāžu lampu audioindustrijas pārstāvjus kā Leben vai Shindo.

Toties, tikai pateicoties DIMDa skanējuma apraks tā gan neminētajai, bet visnotaļ jaukajai versijai par Mstislava Rostrapoviča spēlētā Duport Stradivarius skanējumu, es nolēmu iepazīties ar vēl viena Stradivari čella - Annera Bilsmas lolotā Servais Stradivarius skanējumu. Jāteic gan, ka pie Bilsmas (un arī DIMDa) spēles manieres man vismaz pagaidām tomēr ir visai grūti pierast.

Izmantotā audio aparatūra :

Rega Planet, Rega Mira, Rega Maia, Leben CS600, Epos M12, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :

Darbības klase	AB
Izejas pakāpes topoloģija	Divtaktu, UL
Jaudas lampas	4 X EL84
Priekšpastiprinātāja lampas	2 X ECC83
Skaļruņu nominālā pretestība (Om)	6 - 8
Maksimālā izejas jauda (W)	2 X 10
Signālu ieejas	4
Iebūvēts fono priekšpastiprinātājs	Nav
Ieejas jutība (mV)	420
THD pie 1W (1kHz)	< 0,1 %
THD pie 10W (1kHz)	< 0,3 %
Frekvenču diapazons pie 1W (+0/-0.5 dB) (Hz)	20 - 20000
Frekvenču diapazons pie 10W (+0/-3.0 dB) (Hz)	10 - 40000
Dinamiskais diapazons (dB)	90
Stereo crosstalk pie 1W (dB)	-65
Izejas pretestība pie 1W (Om)	2,8
Kopējā negatīvā atgriezeniskā saite (dB)	6
Izmēri (mm)	430 X 159 X 280
Svars (kg)	9
Cena (EUR)	3250

Ražotāja mājaslapa : www.dimd.eu

Latvijas startupi aicināti pieteikties Enerģijas projektu konkurā PowerUp

Reinis Zitmanis — Wed, 28 Jun 2017 12:45:32 +0000

Latvijas Enerģētikas jaunuzņēmumiem, jeb StartUp'iem iespēja piekļūt riska kapitāla investīcijām 150 000 eiro apmērā!

Latvijas enerģijas jaunuzņēmumi aicināti piedalīties lielākajās nozares sacensībās Eiropā. Jau trešo gadu pēc kārtas InnoEnergy organizē lielākās enerģijas nozares jaunuzņēmumu sacensības Eiropā – PowerUp!, kas apvieno dalībniekus no Centrāleiropas, Austrumeiropas, Baltijas un Vidusjūras valstīm. Projektu pieteikumus konkursam var iesniegt līdz šī gada 11. septembrim.
Konkurss notiek jau trešo gadu. Šī gada dalībnieki sacentīsies par naudas balvām un prestižo InnoEnergy Highway akselatoru, kas ja Jums paveiksies, pārvērtīs jūsu StartUp idejas un projektus realitātē.

Viesturs ZepsInnoEnergy pārstāvis Latvijā

Ar šīs iniciatīvas palīdzību vēlamies veicināt un atbalstīt inovāciju enerģijas sektorā. Mūsu mērķis ir būt blakus jaunajam inovātoram visos projekta attīstības posmos, sākot jau no idejas izstrādes līdz pat gala rezultāta nodošanai patērētājiem.

Pateicoties mūsu sadarbības partneru tīklam, mēs varam palīdzēt atrast īstos cilvēkus projekta veiksmīgai realizācijai, savedot kopā absolventus un darba devējus, izgudrotājus un nozares speciālistus, kā arī pētniekus un uzņēmējus

2016. gada laureāti

Konkursa dalībniekiem PowerUp! rada neskaitāmas iespējas un paver daudzas durvis. Šo faktu apstiprina arī pagājušā gada uzvarētāji: jaunuzņēmums no Igaunijas “PolarSol”, jaunuzņēmums no Grieķijas “PleioneEnergy”, “GreenerGizer” no Ungārijas un “Bin-E“ no Polijas.

Lai atlasītu spēcīgākās komandas, konkurss tiek organizēts vairākās kārtās

Latvijas konkursa uzvarētāji tālāk cīnīsies ar citiem reģiona finālistiem Varšavā, bet reģionālo finālu uzvarētāji savā starpā sacentīsies konkursa finālā Budapeštā. Konkursa ietvaros tiks organizēti arī intensīvi semināri, kuru laikā komandām būs iespēja detalizēti strādāt ar savu projektu un prezentēt to ekspertiem un inovātoriem. Šādas tikšanās ir vienreizēja iespēja izveidot ne vien biznesa kontaktus, bet arī pievērst mediju uzmanību, reģionāli sniedzot ieguldījumu Eiropas ilgtspējīgās enerģijas tirgus pozīcijas veidošanā.

Kā un kur pieteikties

Idejas konkursam var iesniegt no 2017. gada 19. jūnija līdz 2017. gada 11. septembrim. Lai piedalītos sacensībās, lūgums aizpildīt anketu: www.powerup.innoenergy.com

Un visbeidzot, par organizatoru "InnoEnergy":

InnoEnergy ir 2010. gadā dibināts un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalstīts inovāciju dzinējs enerģijas ilgtspējas jomā, kas līdzdarbojas un iegulda katrā projekta inovāciju tapšanas posmā. Pateicoties tā dalībnieku tīklam, InnoEnergy nodrošina plašas sadarbības iespējas, savedot kopā izgudrotājus un nozares speciālistus, pētniekus un uzņēmējus, absolventus un darba devējus, kā arī uzņēmējiem paver jaunas tirgus iespējas visā Eiropā. Uzņēmums strādā ar trīs būtiskām inovāciju jomām – izglītību, inovāciju projektiem, kā arī biznesa attīstības pakalpojumiem, kas atbalsta inovatīvus enerģijas jomas uzņēmējus un jaunuzņēmumus (start-up). Savedot kopā visas šīs nozares, InnoEnergy kāpina katras jomas ietekmi, paātrina tirgum gatavo risinājumu izstrādi un veido vidi, kurā realizēt šos inovatīvos risinājumus.

Viedā pilsētvide stāvvietu problēmas risinājumam

Reinis Zitmanis — Mon, 06 Mar 2017 12:52:38 +0000

Ja gadās uzkāpt kādā augstceltnē, varam arī paši novērot, ka pilsēta patiešām ir dzīvs organisms. Ar visām transporta artērijām, uguņiem, cilvēkiem un kravas auto, kas uz veikaliem pārvieto labumus. Tā ir sava veida pilsētas asinsrite. LMT, nu jau mēnesi atpakaļ iepazīstinot ar saviem plāniem 5G infrastruktūras izveidē jau toreiz uzsvaru lika uz dažādām viedierīcēm, kas ir nākamie interneta patērētāji, pieminot arī viedākus veidus transporta plūsmas vadībai. Mobilais internets ir visai ievērojami veicinājis datu patēriņu, daudziem ir neierobežoti datu plāni un uz vienu valsts iedzīvotāju esam izvirzījušies 2. vietā Eiropā pēc Somijas attiecībā uz datu patēriņa apjomu vienam mobilā interneta lietotājam. LMT redz, ka infrastruktūra nu nav problēma, tādēļ mums ir laikus jādomā par viediem šīs infrastruktūras izmantošanas veidiem, lai esam viedvalsts ar gudriem, uzņēmīgiem cilvēkiem, jaudīgām tehnoloģijām un "tīklošanos" (angliski: networking). Tādēļ LMT ar partneriem - jaunuzņēmumiem veidos principiāli jaunu vidi, jeb sadarbības platformu, kas varētu būt noderīga pilsētām un sabiedrībai kopumā. Turklāt darīs to pa soļiem, vispirms identificējot problēmas apgabalus, kopā ar partneriem meklēt risinājumus un būvēs atbilstošus biznesa modeļus.

Problēmas apgabali

Piemēram, zināma problēma - Rīgā ir grūti atrast brīvas stāvvietas, tādēļ LMT kopā ar partneri ir uzbūvējis prototipu kādā veidā šīs stāvvietas var izveidot pārskatāmas un pieejamas. Tas ir solis pretī "viedpilsētai". Jau šobrīd, cilvēkiem nopērkot jaunu auto, ir zināms, ka 90% no laika šī automašīna pavadīs dīkstāvē - tā kaut kur stāvēs. Pasaulē, protams, jau top autonomo auto (pašbraucošo auto) infrastruktūra un risinājumi, bet līdz tam mums pašiem ir jārisina situācija ar neskaitāmiem auto, kas tiek kaut kur novietoti. Mums ir savi ierasti maršruti, ir dažādi veikali un biroji, pie kuriem vēlamies novietot savu auto. Jau pēc pāris gadiem būs iespēja uzkrāt ievērojamu datu apjomu, kas ļaus analizēt auto pārvietošanās un stāvēšanas tendences.

Lielie auto ražotāji jau gatavojas pāriet no "auto īpašumā" modeļa uz īres modeli pēc nepieciešamības. Attīstītās valstīs ar 70% jauniešiem no 18 gadiem šodien ir auto vadītāja apliecība. Zīmīgi ka pēdējo gadu laikā šis skaitlis ir samazinājies no vairāk nekā astoņdesmit procentiem. Arī šī tendence tuvina cilvēkus patēriņa modelim pēc vajadzības. Gan auto ražotāji, gan patērētāji meklē jaunus veidus kā optimizēt savu laiku "pie stūres", gan braucot, gan pavadot sastrēgumos. Un sastrēgumi ir noteikti tā problēma, ko var risināt ar viedu IT sistēmu palīdzību. Protams, pašbraucošie auto to atrisinās, taču līdz tam mums ir jāmeklē veidi kā optimizēt savu laiku gan braucot, gan meklējot kur novietot auto.

Ja Latvijā autovadītājiem pajautāsim, kas ir galvenais, kas ir jārisina, saņemsim jau zināmas atbildes - labāki ceļi, pieejamāka infrastruktūra, zemākas cenas stāvvietām. Ilgtermiņā to uzturēt kļūs arvien sarežģītāk. Ja "parokam dziļāk", galvenā cīņa Latvijā ir veids ar kuru mēs varam ātrāk mainīt iesīkstējušus un novecojušus iedzīvotāju ieradumus.

Un ne jau tikai iedzīvotāju ieradumus. Vai reģistrēto automašīnu skaits Latvijā pieaug, jeb ir pieaudzis pierīgā dzīvojošo skaits ar auto? Vai pieejamais stāvvietu skaits Rīgā pieaug? Vai tiek būvētas jaunas stāvvietas, jeb tieši otrādi, stāvvietu skaits Rīgas centrā samazinās? Un ko sekmē šībrīža stāvvietu izmantošanas cenu politika?

4SmartStreets

Mums ir jauns "buzzword" - mašīnredze. Tas ir tehnisks risinājums, kas ļauj auto analizēt redzamo spektru krietni plašākā diapazonā, nesalīdzināmi ātrāk nekā cilvēks, gan analizēt skaņu, šofera darbības, zinot maršrutu utt.. Lūk, nesenais piemērs ar Tesla automobili, kas uz šosejas vēl pirms sadursmes spēja identificēt potenciālu avāriju un laikus sabremzēt auto, pirms avārija tiešām arī notika, ir lielisks pierādījums tam, ka nākotnē šādā veidā ikdienā tiks glābtas neskaitāmas dzīvības un uzlabota satiksmes plūsma. Latvijā mums vēl tik daudz viedo automobiļu nav, tāpēc strādājam ar to, kas ir. Piemēram, ar novērošanas kamerām pilsētā, tajā skaitā stāvvietās. Šīs kameras, kas Rīgā jau neskaitāmās vietās filmē ielas, patiesībā spēj daudz vairāk, ja analizējam to, ko tās redz. Pie Kaņepes kultūras centra Skolas un Lāčplēša ielas krustojumā uzstādīta kamera jau spēj pateikt, kuras no uz ielas esošajām stāvvietām ir aizņemtas un kuras ir brīvas. Šos datus ir iespējams analizējot kopā ar pārējo informāciju par nedēļas dienu, laiku vai to, kas notiek pilsētā. Bet galvenais - ir iespējams ziņot autovadītājiem, ka viņu maršruta galapunkta tuvumā ir pieejama stāvvieta. 4SmartStreets ir izstrādājis IT risinājumu, kas ļauj apstrādāt šo ielas redzamo informāciju un gatavojas darbam pie mobilās aplikācijas, kas dos lietotājiem informāciju par brīvām stāvvietām. 4SmartStreets pārstāvis Kaspars Egliņš ir gatavs strādāt gan ar pašvaldību, gan dažādiem privātiem stāvlaukumiem, attīstot vietu skaitu, kur var identificēt stāvvietu pieejamību. Šodien tas ir strādājoša prototipa līmenī, bet gan LMT, gan 4SmartStreets ir apņēmības pilni ātri iet uz priekšu.

Kas tālāk?

Šāds novērošanas kameru izmantošanas risinājums un pieejamie dati var tikt integrēts ar citām aplikācijām. Piemēram, LMT ir paziņojis par plāniem sadarbībai ar Waze, kuru izmanto ļoti daudz autovadītāji sava maršruta plānošanai, izvairoties no sastrēgumiem. Papildinot šo aplikāciju ar stāvvietu datiem, Waze kļūtu vēl gudrāka un palīdzētu mums arī atrast vietu, kur nolikt auto. Un mēs Latvijā varētu lepoties ar to, ka esam pionieri šīs pilsētvides problēmas risināšanā pat pasaules līmenī.

Latvijā pieejamais Scoro CRM risinājums piesaista 1,7 miljonus Eiro

Reinis Zitmanis — Wed, 24 Aug 2016 06:18:17 +0000

Igaunijā izstrādātais darba pārvaldības risinājums Scoro, kas paredzēts profesionālo un radošo pakalpojumu sniedzējiem, paziņoja, ka tas ir noslēdzis sākuma finansējuma kārtu EUR 1,7 miljonu apmērā , iesaistoties SmartCap, Inventure un Alchemist Accelerator.

Scoro izmantos šo finansējumu, lai paātrinātu procesu automatizāciju un uzlabotu integrāciju ar citiem biznesa risinājumiem. Tāpat finansējums palīdzēs Scoro paplašināt pārdošanas un atbalsta komandu tīklu tā piecos starptautiskajos birojos, arī Latvijā.

Scoro tika palaists tirgū 2013. gadā Igaunijā, un tā mērķis ir organizēt Jūsu uzņēmuma darbu, apvienojot pārdošanu un rēķinu izsniegšanu ar plašām darba pārvaldības iespējām. Apkopojot datus strukturētā veidā, izmantojot iebūvētos rīkus un citas pasaulē atzītas lietotnes, Scoro plāno kļūt par neaizstājamu rīku tā biznesa klientiem.

Scoro klienti ietver starptautiskus uzņēmumus, piemēram, Grant Thornton, Sotheby's International Realty un Royal Canin un Latvijas klientus, piemēram, Linearis un Infinitum 8.

Freds Krīgers / Scoro vadītājs

„Mēs saskaramies ar daudziem programmatūras risinājumiem, kas mēģina atrisināt nākotnes problēmas. AI un iekārtu apmācība pilnībā izmainīs to, kā mēs strādājam, taču uzņēmumu struktūra un procesi pārsvarā nav tam gatavi. Tieši to mēs vēlamies risināt – nodrošināt šo struktūru mūsu klientiem un kļūt par būtisku šo nākamās paaudzes darba pārvaldības lietotņu sastāvdaļu.”

Tomass Kosonens /Inventure partneris

„Mēs esam priecīgi, ka augsta līmeņi klienti izvēlas Scoro, lai uzlabotu darba pārvaldības sistēmu. Pateicoties inegrācijai ar lielāko daļu plaši izmantotu uzņēmumu programmatūrām, Scoro ir spējis izstrādāt kontroles attīecības centru visam uzņēmumam, atvieglojot pārvaldību un padarot to efektīvāku.”

Ravi Belani /Alchemist Accelerator dibinātājs

„Lietotņu skaits uzņēmumos pieaug ļoti strauji. Scoro ir gatavs kļūt par šī straujā pieauguma centrālo jaunumu. Mūs iespaido Scoro straujā attīstība, salīdzinot ar konkurentiem biznesa procesu pārvaldības jomā, un mēs paredzam, ka sasniegumi turpināsies.”

Par Igaunijas uzņēmuma izstrādāto Scoro CRM risinājumu

Scoro ir visaptverošs darba pārvaldības risinājums, kas ļauj profesionālo un radošo pakalpojumu sniedzējiem vienuviet kontrolēt visu darba plūsmu. Scoro palīdz pilnveidot darbu un izslēdz nevajadzīgos procesus, lai nodrošinātu, ka uzņēmums darbojas bez traucējumiem un, cik vien iespējams efektīvi, sākot no pārdošanas, beidzot ar rēķinu izsniegšanu. Scoro ietver laika plānošanu, uzdevumu un projektu vadību, cenu noteikšanu un rēķinu izsniegšanu, atskaišu sagatavošanu uzņēmuma ietvaros un reālā laika informācijas paneli.

Dibinātāji: Freds Krīgers /Fred Krieger/, Kristīna Lilleoisa /Kristina Lilleõis/, Indreks Sārnaks /Indrek Saarnak/, Prīts Matīsens /Priit Matiisen/
Papildus informācija pieejama www.scoro.lv

Finansētāji

Inventure ir vadošais sākuma riska kapitāla uzņēmums Ziemeļvalstīs. Inventure iepriekšējie ieguldījumi veikti Wolt, Rightware, Canatu.

SmartCap ir Igaunijas Attīstības fonda ieguldījumu mehānisms, kas paredzēts sākuma posma riska kapitāla līdzekļu pārvaldībai un ieguldījumiem inovatīvos un ambiciozos tehnoloģiju uzņēmumos. SmartCap iepriekšējie ieguldījumi veikti GrabCAD (exited), Lingvist, Jobbatical.

Alchemist Accelerator (ASV) ir elitāra sešu mēnešu programma jaunajiem uzņēmumiem, kas ietver 17 uzņēmumu grupu. Techcrunch nosaucis Alchemist par Platīna līmeņa biznesa akseleratoru ASV.

Jauns Latvijas projekts SumoBoy Kikstarterī

Reinis Zitmanis — Thu, 25 Feb 2016 09:52:33 +0000

Cīņas robotu čempioni no Latvijas startē Kickstarterī

Sumo robotu cīņas radās Japānā pirms vairāk nekā 25 gadiem. Pirms 10 gadiem tajās sāka piedalīties arī puiši no Latvijas, laika gaitā iegūstot godalgotas vietas teju visās starptautiskajās sacensībās Japānā, Eiropā un ASV. Tagad, pieredzes un azarta mudināti, latviešu puiši ir apvienojušies uzņēmumā Robot-Nest, radījuši inovatīvu mini sumo robota komplektu SumoBoy un meklē attīsībai finansējumu, izmantojot Kickstarter platformu. Adrese internetā - http://bit.ly/SumoBoy_KickS

Viņu nolūks - savākt pietiekoši daudz līdzekļus, lai uzsāktu robota industriālu ražošanu un izplatīšanu visā pasaulē!

Video - SumoBoy

Sumo robotu sacensību būtība var šķist vienkārša - ierobežotā, apaļā laukumā divi roboti cenšas viens otru izgrūst aiz baltās līnijas. Taču, lai robots būtu konkurētspējīgs, jāveic ļoti nopietns “mājas darbs” mehānikā, elektronikā un programmēšanā. Tāpēc, būvējot robotus un paralēli rīkojot seminārus, apmācot skolniekus un jaunos studentus visā Latvijā, puiši no Robot-Nest saprata, ka tas ir lielisks veids, kā iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Tā tika radīts īpašais SumoBoy komplekts - sacensībai un izglītībai, ar kuru globālā mērogā veicināt programmēšanas un elektronikas pamatu apguvi jauniešu vidū.

SumoBoy “smadzenes” ir Arduino mikrokontrolieris, kas tiek programmēts izmantojot C un C++ programmēšanas valodu pamatus. Tās ir valodas, kuras plaši lieto programmētāji visā pasaulē dažādu ierīču, spēļu un iekārtu būvēšanā, tātad, zināšanas par robota programmēšanu var noderēt arī citās elektronikas jomās. Galu galā no programmētāja prasmēm ir atkarīga arī robota “uzvedība” sacensību ringā un tā spējas uzvarēt pretinieku.

SumoBoy komplektā ietilpst ne tikai pats cīņas robots, bet arī speciāla montāžas plate, elektronikas detaļu komplekts, motoriņi, diodes un vadi, lai iegūtu pamatu zināšanas elektronikā un programmēšanā. Robot-Nest puiši plāno izvietot internetā arī bezmaksas mācību grāmatu, kurā soli pa solim būs izskaidrots, kā šīs detaļas savienot, kā programmēt un kā iegūtās iemaņas izmantot darbojoties ar robotu. Vairāki šādi komplekti jau ir nonākuši Latvijas elektronikas pulciņu rīcībā un, jāteic, tiek izmantoti ar lielu interesi.

SumoBoy komandas mērķis ir panākt jaunu komandu un robotikas pulciņu rašanos visā pasaulē, attīstīt sacensības, piesaistot jaunus entuziastus. Ar savu piemēru puiši vēlas mudināt jauniešus izvēlēties studēt programmēšanu un inženierzinātnes, vienlaikus demonstrējot, ka tas var būt aizraujoši un jautri.

Aicinām sekot līdzi SumoBoy panākumiem pasaulē un atbalstīt viņus Kickstarter kampaņā, kā ar novēlam milzu veiksmi cīņas robotu čempioniem no Latvijas!

10 finālisti gatavojas Tech Chill Baltics 2016 Pitch Battle cīņai

Reinis Zitmanis — Wed, 27 Jan 2016 11:29:27 +0000

Iespēja prezentēt savu start-up iesācējuzņēmumu

TechChill Baltics 2016 ir iesācējuzņēmumu konference, kas 11. februārī Rīgā pulcēs reģiona tehnoloģiju uzņēmējus, starptautiskus investorus un medijus, piedāvājot nozares līderu stāstus un iespēju tikties ar nozares kolēģiem.
Runātāji dalīsies pieredzē par veiksmēm un neveiksmēm, veidojot biznesu, kā arī spēju riskēt, pielāgoties un sasniegt panākumus.

10 veiksmīgie - TechHub Academy finālistu komandas

TechHub Riga žūrija ir izvēlējusies desmit tehnoloģiju iesācējuzņēmumu komandas, kas piedalīsies TechHub Academy 10. februārī. Dalībai TechHub Academy tika saņemti vairāk kā 50 spēcīgi tehnoloģiju iesācējuzņēmumu komandu pieteikumi no 10 valstīm, to skaitā ASV, Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas.

10 izvēlētās komandas konsultēs pieredzējuši starptautiski mentori, investori un komunikācijas eksperti, kuri vērtēs un palīdzēs uzņēmumiem attīstīt savu biznesa stratēģiju.
Savukārt piecas labākās komandas piedalīsies Pitch Battle ideju sacensībās konferences TechChill Baltics 2016 ietvaros, prezentējot savu ideju vairāk kā 400 dalībnieku auditorijai un cīnoties par galveno balvu.

TechHub Academy finālisti ir:

Branchtrack (Latvija), lidojumu simulācijas klientu apkalpošanas speciālistu apmācībām.
Riotmakers (Polija), “Moodnode” gudrais gaismas slēdzis un apgaismojuma vadības aplikācija.
Bike-ID (Vācija), velosipēdu aizsardzības risinājumi.
Deekit (Lielbritānija), tiešsaistes tāfele komandām, kas strādā attālināti.
Wizard.Finance (Igaunija), mobilā aplikācija, kas palīdz grāmatvežiem digitalizēt pirkumu čekus.
Writer.is (Latvija), blogošanas sociālais tīkls, kas attēlo autora rakstīto vārdu pa vārdam.
FOCUSD (Latvija), treniņu sistēmas un programmatūras izstrāde šaušanas entuziastiem un sportistiem.
Nordigen (Latvija), palīdz aizdevējiem automatizēt kredītņēmēju bankas izrakstu analīzi.
Giraffe360 (Lielbritānija), virtuālās panorāmas tūres.
Treamer (Somija), īstermiņa darbu sludinājumu un karjeras tīkls jauniešiem.

TechHub Academy dalībnieku komandas konsultēs veiksmīgā tehnoloģiju uzņēmuma FullContact dibinātājs un vadītājs Barts Lorangs (Bart Lorang, ASV), tehnoloģiju uzņēmumu komunikācijas eksperte Mišela Krauza (Michaela Krause, Vācija) kura strādā ar tādiem zīmoliem kā Evernote, Pinterest, AOL, kā arī izglītības un mobilo tehnoloģiju eksperts, Funzi dibinātājs Ape Pojavirta (Aape Pohjavirta, Somija), pieredzējis uzņēmējs un iesācējuzņēmumu mentors Tals Katrans (Tal Catran, Izraēla), Startup Wise Guys vadītājs un mentors Kalums Kamerons (Calum Cameron, Estonia), kā arī prezentāciju konsultants un Stoneful dibinātājs Gļebs Malcevs (Gleb Maltsev, Estonia).

Veiksmīgākās komandas iegūs iespēju piedalīties konferences TechChill Baltics 2016 Pitch Battle cīņā par labāko ideju, investoru, auditorijas un starptautisku mediju uzmanību, kā arī atbalstītāju balvām. Sacensību žūrijā būs Corum Group International viceprezidents Marks Džonsons (Mark Johnson, Zviedrija), Inventure partneris Tomass Kosonens (Tuomas Kosonen, Somiija), Startup Sauna akseleratora dibinātājs, pieredzējis mentors Juha Rohonens (Juha Ruohonen, Somija) un Practica Capital partneris Donats Keras (Donatas Keras, Lietuva). Pitch Battle žūrijas pārstāvji ir pieredzējuši investori, kuri ikdienā pieņem lēmumus par investīcijām iesācējuzņēmumos un jaunās idejās, un vērtēs gan komandu prezentācijas prasmi, gan idejas vērtību un biznesa stratēģiju.

TECHCHILL BALTICS 2016 Mājaslapa

WashDash – skolēnu “startup” lolojums

Reinis Zitmanis — Wed, 10 Dec 2014 12:41:55 +0000

Iespējamās misijas skolēnu ideja kļūst par Brain Games spēli "Wash Dash".

Piecu Latvijas skolēnu no Siguldas un Allažiem "Iespējamās misijas" vasaras nometnē izveidotā ideja pusotra gada laikā pārtapusi par galda spēli Wash Dash, kuras prototipu Latvijas spēļu uzņēmums Brain Games gada nogalē prezentēja pasaules lielākajā galda spēļu izstādē Vācijā, Esenē, kur tas ieguva starptautisku atzinību.

Ar ko Wash Dash ir īpašāka par citām spēlēm?

To nav radījuši pieaugušie, bet gan Latvijas skolēni — Amanda Gruzdiņa, Intars Ivanovs, Dinija Diāna Miezīte, Kristiāna Strazdiņa un Elena Tavare. Un šie skolēni ir sociālā projekta The Young Can Do It dalībnieki. Sava veida jauniešu startup, kuru kopīgi izstrādātā iecere nu ir tikusi prezentēta kā prototips, ieguvusi atzinību izstādē un nu nonāks ražošanā, tātad arī veikalu plauktos.

Vēlies izmēģināt?

Vēl pirms nonākšanas tirdzniecības tīklos spēli var izmēģināt galda spēļu bodē Brain Games (plašāk pazīstama kā Ludo) Rīgā, arī uzņēmuma spēļu bodēs Tallinā, Viļņā un Tartu.

Pieci skolēni satikās Cēsīs, kur norisinājās Iespējamās misijas vasaras skolas nometne 2013. gadā. Apmeklējot dažādas nodarbības, viņi nonāca Raivja Kalniņa vadītajā Spēļu klubā, kur paralēli teorijai viņi nodarbojās ar gatava produkta — galda un pāra spēļu — prototipu radīšanu.

Ideja, ka tā varētu būt spēle ar drēbju izkarināšanu, radās Intaram Ivanovam. Citiem viņa doma iepatikās. Idejas izstrādes procesā tika iesaistīta firma Brain Games, kura vienu no jauniešu idejām, tagad zināmu kā Wash Dash, novērtēja pozitīvi un ar jauniešiem noslēdza līgumu par idejas tālāko attīstību.

Kopīgi pie tās strādājot un to attīstot tālāk, spēle ir ne tikai ieraudzīja gaismu, bet arī radīja iepatikās izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem. Jaunieši paši atzīst, ka ar labu ideju, kopēju darbu un savstarpēju uzticēšanas ir sasniegts vairāk, nekā bija sapņots. Par katru pārdoto spēli jaunieši saņems autoratlīdzību.

Brain Games ir Latvijas uzņēmums, kas savu darbību sāka pirms 10 gadiem kā Prāta Spēles, izdodot pasaulslaveno Katanas ieceļotāju latvisko versiju. Un, iespējams, populārākā Brain Games spēle Latvijā ir Sabotieris - katru gadu tiek pārdota vairāk nekā 10 000 eksemplāru!

Brain Games mājas lapa

Deezer – stāsts par mūziku!

Reinis Zitmanis — Mon, 08 Dec 2014 11:06:50 +0000

Intervija ar Deezer Somijas un Baltijas valstu pārstāvi Jouni Pesola.

Šobrīd Deezer ir pārstāvēts praktiski visā pasaulē. Tāpat kā konkurenti, arī mēs cenšamies ātri izplesties visā pasaulē un augt cik vien ātri iespējams. Nesen ienācām Amerikas tirgū un šobrīd notiek saturas ar Ķīnu un Japānu. Katra valsts ir savādāka un arī likumdošana atšķiras, autortiesības. Turklāt ir arī dažādi uzdevumi, kas ir jāizpilda, lai valstī varētu klausīties Deezer, piemēram, pakalpojums ir jāiztulko un jārunā ar vietējiem ierakstu turētājiem, jo mēs vēlamies, lai cilvēkiem būtu pieejama arī vietējā mūzika.

Neaizmirsīsim arī sarunas ar lokālajiem mobilo sakaru operatoriem, piemēram, Biti Latvijā. Jāatzīst, ka ar Biti mums paveicās. Tie bija ieinteresēti un mēs visu paveicām visai ātri. Viens no jautājumiem, kas skar visu Baltijas reģionu, ir tas, ka mūzikas bizness Baltijā ir ļoti fragmentēts. Ir ļoti daudz labas mūzikas, bet ir sarežģīti visus apzināt un dabūt iekšā mūsu servisā. Somijā viss ir centralizētāks un krietni vieglāk izdarāms.

Latvijā mēs atklājām fantastiskus mūzikas izpildītājus, piemēram, Carnival Youth. Man arī ļoti patīk Alise Joste un The Sound Poets. Ir interesanti un ceru, ka tie muzicēs arī pie mums Somijā. Deezer komandā ir mūzikas redaktori, kas speciāli atlasa un izceļ mūsuprāt talantīgus izpildītājus un mēs palīdzam tos izcelt gan lokālajā tirgū un arī starptautiski. Tādā veidā mēs varam palīdzēt kļūt populāriem arī citā reģionā, ne tikai Latvijā. Pasaulē ir neskaitāmas mūzikas blices, kas ir mazas, bet rada ļoti interesantu mūziku, kas noteikti ir jādzird un te parādās Deezer iespējas.

Deezer šodien

Jouni stāsta: "šodien Deezer ir otrs lielākais mūzikas straumēšanas serviss pasaulē, mums ir pieci miljoni maksājošu klausītāju, nemaz nerunājot par miljoniem, kas mūziku klausās bez maksas!"

Deezer vēsture

Deezer izveidoja francūzis Daniel Marhely un sākumā tā bija mājas lapa. Tā kļuva populāra un Daniels nolēma neiet Napster ceļu, bet savlaicīgi sāka runāt ar mūzikas kompānijām par legālu un visiem izdevīgu veidu, kā lietotājiem piedāvāt mūziku. Tas izrādījās pareizs veids un pirmā Deezer pieredze citā valstī - Lielbritānijā izrādījās ļoti pozitīva. To novērtēja gan investori, gan klausītāji. Pirmā mobilā aplikācija tika radīta visai ātri, tomēr atceramies, ka tikai tad viedtālruņi kļuva patiešām populāri. Šobrīd Latvijā ap 80% Deezer klausītāju mūziku patērē mobilajās iekārtās. Deezer ir saglabājuši pamatdomu - padarīt mūziku pieejamu un dalīties interesantos muzikālos atradumos visā pasaulē, iepazīstināt klausītājus ar jauniem izpildītājiem, ko tie nav dzirdējuši.

Ko tad Latvijā klausāmies?

Pirmkārt tā ir popmūzika un elektroniskā deju mūzika, tomēr tā tas ir arī visā pasaulē. Visklausītākais izpildītājs Latvijā ir David Guetta, kas arī nav pārsteigums. Rokmūziku klausās salīdzinoši maz.Īpaši jāatzīmē, ka Latvijā klausās daudz vietējo mūziku - Top10 klausītāko mākslinieku vidū 4 ir Latvijas mākslinieki, kas atšķiras no citu valstu statistikas.

Deezer Latvijas Top10

David Guetta
Musiqq
Calvin Harris
Carnival Youth
Prāta Vētra
OneRepublic
Макс Корж
Eminem
Raimonds Pauls
Ed Sheeran

Jouni Pesola

Cik daudz klausāmies?

Ir divi veidi kā paraudzīties uz mūzikas patēriņu - lietotāju skaits reģionā un cik daudz tie patērē. Augošākie tirgus protams, ir āzija un dienvidamerika. ASV ir liels tirgus, bet tajā ir arī iespaidīga konkurence ar līdzvērtīgiem mūzikas straumēšanas servisiem. Mūzikas patēriņa ziņā Latvijā šobrīd vizējais Deezer lietotājs noklausās ap 25 dziesmas dienā, kas ir ap 40 stundām mēnesī. Salīdzinot ar to pašu kompaktdisku klausīšanos, tas ir vairāk. Eiropā vidēji gan cilvēki klausās mūziku vairāk, tādēļ Latvijā vēl ir ļoti liels izaugsmes potenciāls un būs interesanti apskatīties uz šiem datiem nākamgad. Lietuvā vidēji lietotājs klausās 32 dziesmas dienā, Igaunijā ir ap 23. Varam droši teikt, ka Baltijā lietotāji ir lieli mūzikas mīļotāji un es ticu, ka būs vēl vairāk.

Kā tu redzi mūzikas biznesu nākotnē?

Vai cilvēki joprojām izvēlēsies pirkt singlus? Jeb mūzikas straumēšanas abonēšanas pakalpojumi kļūs arvien populārāki?

Jouni: Mūzikas nākotne abos gadījumos izskatās lieliski un mūzikas fani no tā tikai iegūs. Cilvēki patērē mūziku vairāk nekā jebkad, turklāt praktiski ikvienam ir iespēja publicēt savu mūziku un padarīt to pieejamu klausītājiem visā pasaulē. Galvenā ideja, kas šeit ir jāizceļ, ka mūzikas patēriņš mainās no īpašumtiesībām uz pieejas tiesībām, jeb no fiziskām lejuplādēm uz straumēšanu. Protams, dažos reģionos tas notiek ātrāk nekā citur, bet tendence ir acīmredzama.

Ziemeļvalstīs tas ir galvenais veids, kā tiek patērēta mūzika. Īpaši jāizceļ Norvēģija un Zviedrija, kur praktiski visa mūzika tiek patērēta straumētā veidā un cilvēki par šiem pakalpojumiem labprāt arī maksā. Faktiski tas ir novedis pie lielākiem ienākumiem visam biznesam un mūzikas pirātisms kā tāds ir praktiski izzudis. Arī patērētāji ir ieguvēji, jo tiem ir pieejams viss, ko sirds kāro.

Mēs, Deezer, ticam, ka straumēšana ir mūzikas biznesa nākotne. Daudzās valstīs jau ir pierādījies, ka cilvēkiem nav tik svarīgi lejuplādēt un turēt visu pie sevis, kā vienkārši ātri piekļūt tam, ko tie vēlas, lai kur tie arī atrastos. Arī mūzikas ierakstu bizness tam piekrīt. Tas, protams, nenozīmē ka CD vai vinils izzudīs, bet vairums cilvēku mūziku patērēs straumējot un pa reizei kādu savu favorītu īpašiem gadījumiem nopirks arī plates formātā.

Mūzu misija ir sniegt mūzikas faniem labāko iespējamo mūzikas klausīšanās pieredzi un saņemto vērtību dot atpakaļ mūzikas biznesam pēc "pirātisma gadsimta".

Deezer mājas lapa