Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot jaunu produktu un pakalpojumu izveidē. Hakatona dalībnieki aicināti radīt pašvaldībām, to iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai tūristiem noderīgus produktus un pakalpojumus, izmantojot tieši Latvijas datu kopas.

Pieteikties dalībai hakatonā īpaši gaidīti pašvaldību darbinieki un jaunie uzņēmēji, protams, arī programmatūru izstrādātāji, statistiķi, datu analītiķi un pētnieki, žurnālisti, datu kopienas aktīvisti, vizualizāciju eksperti, studenti un citi interesenti, kurus interesē radošas un tehnoloģiskas biznesa idejas, kuras balstītas uz atvērto datu izmantošanu.

Papildu informācija un reģistrācija (līdz 14. oktobrim): LATA mājaslapā. Vietu skaits ir ierobežots, dalība – bezmaksas. Pasākuma darba valodas – latviešu un angļu.

Hakatons būs unikāla iespēja satikties dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ikdienā nesatiekas – pašvaldību, viedokļu līderiem un tehnoloģiju ekspertiem, lai veidotu pašvaldībai, tās iedzīvotājiem, uzņēmējiem noderīgas lietotnes, kas ļauj vērtēt esošo situāciju kopienā, radīt nākotnes scenārijus, tīkloties ar domubiedriem un veicināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

“Ieviesīsim datu atvērtības principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato,” – tā ir teikts valdības deklarācijā. Lai kļūtu par atvērto datu lielvalsti, mums jāspēj parādīt un pierādīt datu atvēršanas lietderība. Hakatoni ir lielisks veids, kā parādīt atvērto datu izmantošanas iespējas un ieguvumus. Aicinām pašvaldības aktīvi iesaistīties datu sagatavošanā hakatonam, gan pašā hakatona norisē, gūstot jaunu pieredzi un idejas, kā pašvaldības darbu veidot atvērtāku, sabiedrībai pieejamāku un saprotamāku,” aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Publisko pakalpojumu departamenta speciālists, atvērto datu eksperts Mikus Jēkabsons.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs aicina pašvaldības būt aktīvām un  atvērt datu kopas: “Latvijas pašvaldību rīcībā ir interesanti, sabiedrībai svarīgi dati, kuru potenciālu līdz galam vēl neesam izpratuši. Ceram, ka hakatona laikā, apvienojot dažu aktīvāko pašvaldību datu kopas ar valsts rīcībā esošajām, kā arī pievienojot atsevišķas mūsu atbalstītāju datu kopas no privātā sektora, mēs spēsim no jauna ieraudzīt atvērto datu spēku darbībā.”

Hakatona norises laikā dalībniekus konsultēs starptautiski atzīti eksperti un mentori, piemēram, atvērto un ģeotelpisko datu eksperti no Čehijas Karels Čarvats (Karel Charvat) un Mihals Kepka (Michal Kepka), ģeotelpisko datu eksperti Una Krutova un Dāvis Kļaviņš, datu vizualizācijas un žurnālistikas eksperte Nika Aleksejeva, atvērto datu eksperti Mikus Jēkabsons, Toms Ceļmillers, atvērto datu un tehnoloģiju eksperts no Vācijas Florians Loretans (Florian Loretan), virtuālās realitātes eksperts un programmētājs Mareks Zirdziņš, pašvaldību datu eksperts Jānis Kauliņš u.c.

Uzvarētāju komanda saņems atbalstītāju sarūpētu naudas balvu 1000 eiro apmērā, 2.vietas ieguvēji – 750 eiro un 3.vietas – 500 eiro apmērā. Papildus balvās no atbalstītājiem būs arī biļetes uz Valmieras teātra izrādēm, trīs mēnešus apmaksāta darba vieta Cēsu coworking telpā, Tech Chill  biļetes u.c.

Pašvaldību atvērto datu hakatons notiks Valmierā, Vidzemes Augstskolā Tērbatas ielā 10. Hakatonu organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociāciju. Pasākuma partneri un atbalstītāji – Valmieras Attīstības aģentūra, Vidzemes augstskola, Centrālā statistikas pārvalde, Veselības ministrija, projekts “Plan 4 All”,  Tieto Latvia, HERE, eazyBI, Datu skola, Valmieras teātris, Cēsu, Kuldīgas, Valmieras un Jelgavas pašvaldības, Wunder, Rīgas Tehniskā universitāte, Vividly, projekts “Augmented Urbans”, Aldaris, Tiamo Grupa, Coca-Cola HBC, Linux centrs.

Gados jaunāki, protams, ir aktīvāki

Biežāk gatavību lietot e-adresi apliecina regulārie interneta lietotāji, 25 līdz 44 gadus vecie respondenti (69% un 68%), Rīgā dzīvojošie (58%), pašnodarbinātie (66%), vadītāji (67%), speciālisti (62%), ģimenēs ar bērniem dzīvojošie (64%) un cilvēki ar ienākumiem vismaz 600 EUR mēnesī (66%). Kā liecina aptaujas dati, salīdzinot ar 2018. un 2017. gadu, sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nebūtu gatavi lietot e-adresi.

“Šādas atšķirības dažādās vecuma grupās saistītas ar dažādiem faktoriem,“ rezultātus komentē VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gatis Ozols, turpinot – “Jaunāki cilvēki ir atvērtāki digitālajām tehnoloģijām un gatavi izmēģināt jaunas lietas arī tad, ja nav visos sīkumos izpētījuši to darbības principus,”

Kā norāda Gatis Ozols, VARAM veiktās aptaujas dati tiks rūpīgi analizēti, lai iedzīvotāju informēšanā par e-adresi un citiem valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem pievērstu uzmanību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām.

Vai iedzīvotāji saprot e-adreses būtību?

Būtiskas ir atšķirības informētībai par e-adresi un gatavībai to lietot  dažādās respondentu grupās.  Pēc pētījuma rezultātiem, var secināt, ka vecāki cilvēki ir vairāk informēti par e-adresi, bet retāk norādījuši, ka būtu gatavi to izmantot. Piemēram, 34% jaunu cilvēku  (25 līdz 34 gadi) ir informēti par e-adresi un 69% no viņiem būtu gatavi  lietot e-adresi. Savukārt vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem par e-adresi ir dzirdējuši aptuveni puse jeb 49% respondentu, bet gatavību to  lietot  norāda mazāk kā trešdaļa (28%).

Zparks komentārs:

Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka gados vecāki respondenti vairāk skatās televīzijas ziņu raidījumu un arī laikrakstos pieejamo informāciju. Savukārt gados jauni respondenti informāciju vairāk saņem sociālajos tīklos, kas nav valsts iestāžu noklusējuma Twitter un Facebook kanāli.

Tāpat ir loģiski, ka informētāki ir ekonomiski aktivāki iedzīvotāji; Tie ar augstākiem ienākumiem un tie, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo tiem biežāk ir nepieciešama saziņa ar valsti. Uzņēmēji gaida veidu, kādā tiks saņemta dažāda informācija, primāri no Valsts Ieņēmumu dienesta tiek saņemtas ziņas e-pastā, kas bieži tikai norāda uz to, ka ir jauns paziņojums, bet nesatur pašu informāciju, kādēļ e-pasts ir sūtīts. Protams, tas ir saistīts ar datu aizsardzības regulu un drošību, valstij cenšoties piegādāt informāciju tikai drošā veidā un tikai respondenta acīm, kas ir saprotami.

“Palasot” sociālo tīklu lietotāju viedokli, WhatsApp laikmetā ir daudzi, kas nesaprot, kāpēc vienkārši nevar atsūtīt saziņas vēstu WhatsApp, jo valsts iestādes zina lietotāju tālruņu numurus. Taču tas ir svešzemju serviss, par kuru nav precīzi zināms, kā tiek nodrošināta lietotāju informācijas drošība un pakalpojuma pieejamības nepārtrauktība, tādēļ valsts nevar būvēt savu saziņas risinājumu, izmantojot šādas platformas. Atliek e-platforma, kurā iedzīvotājiem ir jāautentificējas, izmantojot eID vai banku autentifikācijas metodes. Iespējams, tādēļ tas joprojām nav un nebūs tik triviāli, kā gribētos.

Relīzes infografika: