Lasot šo rakstu dungojam līdzi - "mazā bilžu rāmītīī.. man ir bilde ta'ava". Ar to atšķirību, ka bilde ir liela - 55 vai 65 collas.
Izziņojot UHD, atceros, ka pat žurnālisti šaubījās, vai tik augstas izšķirtspējas televizori būs noderīgi lietotājiem, ņemot vērā pieejamo saturu, kas lielākoties ir labi ja HD kvalitātē. Nu ir pagājis kāds laiks un mēs redzam gan mazumtirdzniecības pieaugumu, gan ražotāju centienus laist tirgū arvien jaunus modeļus.
Šodien varam teikt, ka UHD ir atnācis un parādīsies arvien vairāk mājokļos.

Samsung'am bija laiks parādīt kaut ko jaunu un tas ir QLED. QLED ir gaišāks, rāda vēl vairāk krāsas un nodrošina labāku attēla kvalitāti. Mēs zinām, ka galvenā TV funkcija ir laba bilde! Tomēr dažādas attēla veidošanas tehnoloģijas savā starpā konkurē un lietotāji kļūst arvien imūnāki pret dažādiem saīsinājumiem, apzīmējumiem un citām tehnoloģiskām niansēm. Galvenais, lai labi rāda. Līdzīgi kā superauto tirgū, mums ir dažādi superauto ar 1000 un vairāk zirgspēkiem, bet auto pamatlietotāju interesē - lai labi brauc, ir taupīgs un smuki izskatās.

Par televizoriem gan jāatzīmē, ka viens gan ir spēkā - lielāks cilvēkiem joprojām liekas labāks. Un kamēr vidusmēra mājokļu kvadratūra pieaugot urbanizācijai paliek arvien mazāka, TV mūsu mājokļos paliek arvien lielāki. Lielāka nozīme tiek piešķirta arī tam kā tie izskatās un iederas interjeros. Līdzīgi kā ar viedtālruni, arī televizoram ir .. tikai ekrāns ar šauru malu. Šodien tas ir plāns un mala riņķī nu jau ir tik šaura, ka ražotājiem ir problēmas novietot logotipu. Savukārt lietotājiem ir problēmas glīti novietot lielu televizoru savās istabās. Un kur nu vēl visi vadi un saistītās iekārtas, skaļruņi u.c. Risinājums ir montēt televizoru pie sienas un visas iekārtas, kas ir saistītas ar TV iegādāties tādas, kas strādā bez vadiem. Savādāk visiem vadiem aiz televizora, kas piestiprināts pie sienas vienkārši nav vietas un vadu kūlis, kas no tā karājas, galīgi neizskatās labi, lai cik dārgs un glīts būtu televizors.
Un lai televizors būtu pilnībā pie pašas sienas, Samsung nācās pilnībā no jauna pārstrādāt stiprinājumus. Turklāt šim vienam stiprinājumam ir jāpilda dažādas funkcijas, lai televizoru ar šo stiprinājumu varētu lietot arī, uzstādot uz "kājas".

Lai TV, kad izslēgts, nebūtu tikai melns klucis pie sienas, Samsung ir izveidojis attēla veidošanas konceptu "the frame", lai brīžos, kad TV neskatāmies, tas varētu tikt izmantots kā rāmis fotogrāfiju vai mākslas darbu attēlošanai.
Risinājums ir papildināts ar gaismas jūtības sensoru, kas ļauj attēlu veidot ne spilgtāk, ne vājāk kā pārējām īstajām fotogrāfijām vai mākslas darbiem, kas jums karājas pie sienas. Rezultātā viss izskatās labi kopskatā un lūdzu - jūsu mājoklī nu ir arī pasaules atzīti mākslas darbi, jo televizorā varam attēlot visu, ko vēlamies. Savas bildes tuvākas? Lūdzu!

Jā, izskatās skaisti, bet - kas notiks ar mūsu elektrības rēķinu? Par laimi, Samsung par šo ir padomājis, jo TV ir aprīkots ar sensoriem un ja TV jūt, ka telpā neviena nav, tas izslēdzas. Savukārt pustumsā automātiski tiek samazināts TV spilgtums. Šie rāmīši, kas ir apkārt pašam televizoram arī ir izpildīti dažādā kokā un piedāvā iespēju, ka lietotājs pats tos pat var nokrāsot kādā krāsā vien vēlas, lai tas saskanētu ar pārējo mājokļa interjeru.

"The Frame" sasniegs lietotājus Eiropā maija beigās un būs pieejams 55 un 65 collu izmēros.

Eiropas mājokļos cilvēkiem jau pieder vairāki TV ekrāni, tiem pieder dators un pat vairāki, viedtālrunis un citas lietas. Un patērētāji - mēs ar jums, domā - vai man vajag vēl vienu vai arī - kad man vajadzēs nākamo un vai man vispār vajag to mainīt. Rietumeiropā jau ir vidēji 1,9 televizors uz mājokli, Austrumeiropā ir 1,5!

Un tie ir vidējie skaitļi. Kur Eiropā atrodas visvairāk televizori? Ir dažādība - Norvēģijā uz mājokli ir vidēji 3,1 televizors, kamēr Vācijā un Polijā ir 1,5 un 1,2. Protams, TV ražotāji skatās uz to kā uz tirgus potenciālu un uzdod jautājumu - kā mēs šajās valstīs varam pārdot vairāk?

Un kamēr mēs abstrahējamies no domas - vai mums vispār vajag, palūkosimies uz iespējām. Viena atbilde slēpjas izmērā - cilvēki pērk arvien lielākus televizorus. Vispār visvairāk pārdoti ir 32 collu diagonāles televizori. Nākamo televizoru cilvēki pērk bērnistabai, virtuvei u.c. Tāpat ir veikts pētījums, kas izsaka pieņēmumu, ka 20% no visiem imigrantiem, kas pēdējo gadu laikā ir ieradušies Eiropā, veidos savu ģimeni, savu mājokli, un protams, pirks lietas.

Interesanti, ka Itālijā 25% no televizoriem mājokļos atrodas virtuvē, nevis viesistabā. Eiropa ir ļoti dažāda. Televīzija ir joprojām interesanta lietotājiem. Vidējais skatīšanās laiks Vācijā ir 223 minūtes dienā. Protams, pensionāri vairākumā. Jaunieši savukārt vairāk patērē video savos viedtālruņos un planšetēs. TV ražotājiem ir visai sarežģīts uzdevums pārliecināt jauno paaudzi, ka YouTube var skatīties arī lielā ekrānā un tas ir pareizi un stilīgi. Vai ir? Redzēsim, vai izdosies. Tomēr, kamēr Eiropa noveco un pensionāru skaits pieaug, pagaidām TV nākotne vismaz tuvākajam gadu desmitam ir nodrošināta.

Risinājums ir 4K televizori, kas sniedz vizuālu baudījumu, patērējot labas kvalitātes saturu - tos pašus augstas izšķirtspējas YouTube kanālus, nomas filmas, kvalitatīvus HD TV kanālus un papildus - lietotāju pašu saturu - fotogrāfijas, pašu uzfilmētos video un dažādas spēles un aplikācijas. Ar šo joprojām var iekārdināt paaudzi, kas neseko seriāliem, neskatās lineāro televīziju, bet izvēlas paši ko un kad tie vēlas patērēt.

Jaunāka paaudze arī pieprasa dažādas inovācijas un iespējas - dažādi ar bluetooth savienoti skaļruņi vai citi TV aksesuāri, virtuālās realitātes vai 3D brilles un saturs televizoriem, 360 grādu satura formāti un filmēšanas aprīkojums dažādiem "droņiem" vai "pašiņu" kātiem - visādas iekārtas un iespējas, kas ļauj veidot saturu un vēlāk to radošāk un aizraujošāk patērēt.

IFA 2017 Global Press Conference - INDUSTRIJAS POWER BRĪFINGI - GfK tirgus pētījumi: Jurgens Bojnijs, Patērētāju elektronikas pētījumu vadītājs, GfK

Izrādās, ir katastrofāls LED paneļu trūkums. Un vēl - vidēji gadā TV izmērs pieaug vidēji par collu un tie kļūst lielāki un dārgāki. Ražošanas industrija pēdējos sešus mēnešu jau piedzīvo paneļu cenu pieaugumu un varam rēķināties, ka "šis" nonāks arī līdz pircējiem. Interesanti, kā nozare un tirgotāji tiks ar šo galā, jo pircējus pārliecināt par jaunām tehnoloģijām, kamēr cenas aug, nav triviāls uzdevums.

Tāpat pieaugot TV izmēram, ir jārisina jautājums par TV izturību, jo tehniski tie ir tikai divi plāni stikla paneļi, ko kopā tur "rāmītis". Lielāks izmērs nozīmē, ka rāmim jābūt stigrākam un diemžēl pieaug svars. Pircēji negrib lielāku svaru un situācijas, kad pie "papīra" jeb rīģipša sienas pieskrūvēts panelis nokrīt "uz mutes" būs biežākas. Atkal tehnoloģiska problēma, kas ir jārisina

IFA 2017 Global Press Conference - IHS tirgus pētījumi: Pols Grejs, Analītiķis / Pētnieks. IHS Technology.

IHS, Pols Grejs, analītiķis, stāstot par izmaiņām patēriņa paradumos norāda vēl vienu būtisku lietu - lielākais video satura patēriņa pieaugums ir gaidāms tieši mobilajos telefonos un planšetēs. Daudzās jaunattīstības valstīs pats fakts, ka internets nāk no kaut kāda vada istabas stūrī un tas ir jāiesprauž ekrānā, ir nesaprotams. VIņi to nesaprot un šādā veidā arī video patērēt negrib. Viņiem internets ir vienmēr nācis tikai un vienīgi no kabatas - no viedtālruņa un nekādu vadu nav. Tāpēc arī tam pašam Netflix nākamais lielais klientu pieaugums ir tieši mobilajā segmentā.

Mums Eiropā vadi mājās ir norma, tomēr arī mēs video patērējam arvien vairāk personiski, nevis ģimenes kopā skatīšanās ietveros.

Neliela melna kastīte, kas tipiskākajā gadījumā pieslēdzama pie jūsu televizora ar HDMI kabeli, plus pults. Televizora ekrānā redzēsiet saskarni, kas drīzāk atgādina portālu vai viedtālruņa saskarni - dažādi tv raidījumi, Google veikalā ielādējamas aplikācijas, filmu nomu, pat spēles.
Ja jūsu rīcībā jau ir kāds no jaunākās paaudzes viedtelevizoriem, kurā iebūvēta Android operētājsistēma, ar saskarni būsiet jau pazīstami. Lietas, ko noteikti uzreiz atpazīsiet ir, piemēram, YouTube, Vimeo, TED vai līdzīgas lietotnes, kas ļauj skatīties dažādus video. Ar pults palīdzību virzīsieties pāri dažādi iekrāsotiem taisnstūriem un bildītēm, izvēlēsieties lietotni un tālāk jau patērēsiet konkrētu saturu, ko piedāvā lietotne.

Bet vai TV kanāli tur ir?

Jā, ir arī TV kanāli. Ņemot vērā, ka pakalpojums plašai sabiedrībai būs pieejams tuvāk rudenim, šobrīd, protams, varam tikai minēt par kādu naudu cik kanāli būs pieejami, taču atklāšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas Televīzijas vadītājs, sekojoši jūsu iemīļoto TE raidījumu vai kādu seriālu noteikti redzēsiet.

Vēl vairāk, dažādi raidījumi, koncertu, pasākumu ieraksti būs pieejami arī atsevišķi, ārpus klasiskā laika, kad tos rāda TV (standarta, jeb lineārā televīzija, kas rāda to un tad, kad rāda).

Ar ko LMT TV atšķiras no Interaktīvās televīzijas?

Interaktīvā televīzija piedāvā patērēt jau ierastos lineārās (parastās) TV kanālus ar iespēju ierakstīt uz laiku raidījumu un dažādus bonusus, piemēram, pārtīt reklāmas jau ierakstītiem raidījumiem, izīrēt filmu.
Viedtelevīzija, līdzīgi kā viedtālrunis, piedāvā dažādas aplikācijas, kas rāda video saturu kad un kā vēlamies, tikai papildus jau ierastajiem YouTube vai TED video vai iespējai patērēt lietotnēs pieejamās filmas (Netflix), var skatīties arī klasisko TV un uzspēlēt kādu spēli vai ielādēt no Google lietotņu veikala tūkstošiem TV domātu aplikāciju.

Izziņots 23. martā, testēšanai pieejams no aprīļa, bet visiem pieejams būs tuvāk rudens pusei.
Ja vēlies izmēģināt, piesakies šajā lapā: http://www.lmt.lv/lv/tvtests
Par "cik maksās", diemžēl šobrīd ziņu nav. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis jokojot atbildēja, ka maksās "normāli", respektīvi nekas traks nebūšot. Zparks informēs, kad būs zināms kas vairāk.

Kanāls Fox atjaunojis TV seriālu Kosmoss.

Jaunā seriāla nosaukums ir „Kosmoss: laiktelpas odiseja” un tas ir Karla Sagana 1980. gada leģendārās raidījumu sērijas „Kosmoss: personiskais ceļojums” turpinājums.

Atjaunotā seriāla vadītājs astrofiziķis Nīls deGrass Taisons savus skatītājus vedīs aizraujošā ceļojumā pa daudzveidīgo pasauli gan iedziļinoties visuma tālēs, gan ielūkojoties matērijas uzbūves pamatos un apskatot citas tēmas.

Sērijas veidotāju mērķis ir ne tikai radīt turpinājumu populāram TV seriālam, bet arī veidot to atbildoši mūsdienu skatītāja uztverei, lai tas būtu aizraujošs ikvienam.