- Vai varat ieskicēt sava izgudrojuma idejas pirmsākumus? Varbūt paši esat saistīti ar mūziku un kādā brīdī konstatējāt, ka pastāv problēma saistībā ar reverberācijas efektiem, ko jūsu izgudrojums varētu risināt?

Toms Lazdovskis: Mēs šajā industrijā strādājam jau sešus gadus. Būdami kolēģi arī agrāk, darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju dažādu iemeslu dēļ pārtrūka. Tomēr kopīgi strādājot, paguvām ne tikai sadraudzēties, bet arī spēlēt vienā grupā un pavadīt daudz laika kopā. Kādā mirklī sākām apsvērt iespēju veidot kaut ko kopīgu – sapratām, ka esam lieliska komanda, kurā viens otru papildinām ar savām īpašībām un spējām. Sākotnēji mūsu mērķis bija izveidot kopīgu uzņēmējdarbību, un tikai pēc tam radās ideja par konkrētu produktu. Ideja mūsu pirmajam produktam izrietēja no pašu mūzikas projektiem.

Mūsu pirmais produkts ir ģitāras efektu pedālis. Man pašam tādu jau ir ļoti daudz, un šī joma ir mana galvenā interese – par to lasu un domāju ik vakaru. Tieši šī aizrautība ar efektu pedāļiem ļāva radīt lietotāja saskarnes inovāciju, kuru vēlamies piedāvāt. Par lietotāja pieredzi un to, kā es pats vēlētos, lai šie pedāļi darbotos, domāju jau ilgi. Skaņas ideja, savukārt, radās no kādas videoinstalācijas, kurai veidoju mūziku. Tajā izmantoju eksperimentālu paņēmienu, par ko pastāstīju Matīsam. Pārrunājot šo ideju, Matīss dažu sekunžu laikā izdomāja produkta nosaukumu, kas perfekti definēja mūsu darba uzdevumu. Kopumā mūsu ceļš sākās ar vēlmi darboties kopā, balstoties uz iepriekšējo pieredzi industrijā. Tad radās nosaukums, un visbeidzot izstrādājām konceptu, kas šo nosaukumu “attaisnoja”.

Matīss Tazāns: Mēs nenākam no uzņēmēju ģimenēm un mums nav tā saucamā uzņēmēja gēna. Tomēr iepriekš strādājām veiksmīgā jaunuzņēmumā, un es vēlāk sapratu, ka vēlos uzņemties lielāku risku, veidojot pats savu uzņēmumu, lai gan tobrīd vēl nebija skaidrs, kā un kur to realizēt. Kad beidzot pieņēmu lēmumu spert šo soli, šķita loģiski turpināt darboties industrijā, kurā esmu strādājis sešus gadus un kuru labi pārzinu. Tā arī sākām aktīvi meklēt un domāt, kas būs mūsu produkts.

- Kā jūs izskaidrotu, ko šie efektu pedāļi dod attiecībā uz skaņu, spēlēšanu, un kas īsumā ir tā inovācija, kas tirgū šobrīd nav pieejama un kas varētu jums sniegt priekšrocības?

TL: Pedāļi tiek saukti tādēļ, ka tās ir elektriskas ierīces, kuras nospiež ar kāju, lai mainītu vai papildinātu mūzikas instrumenta skaņu. Ja atceramies 20. gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu rokmūzikas uzplaukumu, tipiskā rokmūzikas ģitāras skaņa – tā agresīvā “dž-dž-dž” skaņa – rodas no ierīcēm, kas maina ģitāras skanējumu. Tie var būt pastiprinātāji vai arī efektu pedāļi.

Piemēram, Džimija Hendriksa uzstāšanās laikā Vudstokā acīgākie var pamanīt, ka pie viņa kājām ir vairāki pedāļi. Tos ieslēdzot un izslēdzot, viņš izmainīja, kā skan rokmūzika. Ģitāras pedāļu vēsture ir ļoti sena. Sākotnēji tie bija ārkārtīgi vienkārši un piedāvāja tikai divus vai trīs efektus. Taču mūsdienās pasaule ir kļuvusi ārkārtīgi daudzveidīga, un pedāļi skaņu spēj mainīt visdažādākajos veidos. Tos izmanto ne tikai ģitāristi, bet arī vijolnieki, sintezatoru lietotāji, vokālisti un daudzi citi.

Turklāt pedāļi arvien biežāk tiek pacelti no grīdas un novietoti uz darbagalda, lai tos varētu izmantot kopā ar mūzikas instrumentiem, kas atrodas uz galda virsmas, piemēram, sintezatoriem vai bungu mašīnām. Daudzi producenti studijā izmanto pedāļus, lai radītu efektus dažādiem skaņu avotiem. Turklāt pedāļi vairs nav tikai ieslēdzami vai izslēdzami – tie ir kļuvuši par ierīcēm, ar kurām var aktīvi mijiedarboties, meklējot jaunas skaņas un eksperimentējot.

Daži eksperimentālie mūziķi pat spēlē pašu pedāli, izmantojot ārēju skaņas avotu. Piemēram, pēc ģitāras akorda nospēlēšanas viņi minūti no vietas eksperimentē ar pedāli. Tieši šeit parādās mūsu inovatīvais piedāvājums. Pedāļu kompānijas meklē jaunus lietotnes risinājumus, mēs piedāvājam savējo – tā vietā, lai ilgi regulētu katru pogu uz ierīces vai asi pārslēgties starp iepriekš iestatītām skaņām, piedāvājam vienkāršu risinājumu, kas ļauj mūziķim plūdeni pāriet no vienas skaņas uz citu un izpētīt neparedzētus skanējumus pa vidu.

Tas padara pedāli ne tikai par ierīci, kas nosaka skaņu, bet arī par performances instrumentu, kas piemērots mūsdienu mūziķu vajadzībām. Agrāk pedāļi atradās uz grīdas, un, spēlējot instrumentu, bija neiespējami regulēt pogas. Mēs padarām pedāļa lietošanu par interaktīvu un radošu procesu, kas daudz vairāk atbilst mūsdienu mūzikas radīšanas un izpildīšanas stilam.

- Vai šajā procesā jums izdevās iedot savu izgudrojumu kādam mūziķim, producentam, lai to notestētu praksē un sniegtu atsauksmes?

TL: Līdz šim esam atradušies fāzē, kurā stāstām par savu ideju. Patlaban mums ir tikai viens prototips – tas ir nenovērtējams un nekad mūžā netiks nests ārpus mājām. Turklāt šobrīd tajā vēl nav iestrādāta visa paredzētā funkcionalitāte. Līdz šim par savu ideju un produktu esam runājuši ar dažādiem industrijas pārstāvjiem: industrijas “YouTube” satura veidotājiem, māksliniekiem, pašmāju industrijas kolēģiem, piemēram, “Erica Synths”. Saņemtās atsauksmes ir pozitīvas: “O, forši, džeki, tas ir interesanti, turpiniet!” Tādējādi zināma ārēja validācija jau ir bijusi.

Jāpiebilst, ka mūsu inovācija nav revolucionāra, un tas ir apzināti. Esam izvēlējušies veidot savu produktu, balstoties uz jau esošajiem pedāļu izmantošanas pamatiem, pievienojot savu unikālo “odziņu”. Mūsu mērķis nav visu procesu apgriezt kājām gaisā, sakot, ka līdzšinējie pedāļu izmantošanas veidi ir nepareizi un tagad viss jādara pavisam citādi. Gluži pretēji, mēs vēlamies jau esošām lietām pievienot papildu vērtību.

MT: Visplašāk par šo ideju esam runājuši ar izstrādes inženieriem. Mēs sadarbojamies ar augstas klases speciālistiem, kuriem ir ilggadēja pieredze darbā ar prestižiem uzņēmumiem. No viņiem esam saņēmuši vērtīgu apstiprinājumu. Pirmkārt, viņi apliecinājuši, ka mūsu ideja ir īstenojama un nav nekāda kosmosa fantāzija. Otrkārt, esam prasījuši viņu viedokli par to, vai šis produkts varētu patikt cilvēkiem, un arī šajā ziņā atsauksmes ir bijušas pozitīvas. Tas mums dod lielu pārliecību un cerību, ka mūsu ideja varētu uzrunāt un saistīt daudzus. Ar šādu atbalstu un perspektīvu ejam uz priekšu par mūsu produkta potenciālu.

- Pēc apbalvošanas ceremonijas Toms izteicās, ka jūs jau pavasarī mērķējat uz pirmajiem pārdošanas darījumiem. Tagad ir decembris, pavasaris ir diezgan drīz, vēl jātiek līdz gatavam prototipam, tad jau esat ieplānojuši darboties pamatīgā skrējienā?

TL: Jā, to var saukt par skrējienu. No otras puses, strādājot iepriekšējās darba vietās, mums jau izveidojusies izpratne par to, kas ir reāli izdarāms. Godīgi sakot, mūsu sākotnējais plāns bija vēl straujāks, bet šobrīd sākam mazliet piezemēties. Ir dažas sākotnēji plānotas lietas, kuras, iespējams, nemaz nav nepieciešams darīt, lai tempa ziņā saglabātu mērenību.

Tomēr jāatzīst, ka pirmie pārdošanas darījumi notiks vēl pirms produkta pabeigšanas. To varētu saukt par priekšpārdošanu vai “crowd-funding” (pūļa finansējuma) kampaņu. Es to uztveru nevis kā ieguldījumu, bet gan kā naudas plūsmas pielāgošanu realitātei – vienkārši nepieciešamas detaļas, no kurām produkts tiks saražots, un tad, attiecīgi, varēsim turpināt.

- Jūs no LIAA saņemsiet desmit tūkstošus. Bet vai ar to pietiek, lai tiktu līdz pirmajam startam, vai jums ir jāmeklē vēl citi atbalstītāji, investori, pašu finansējums?

TL: Ar minēto summu pietiek, lai sāktu. Tā nav pietiekama, lai pilnībā izstrādātu produktu, un pavisam noteikti nepietiek, lai sāktu ražošanu. Taču mēs nesūdzamies, jo ar šo summu var uzsākt nepieciešamos finansiālos procesus.

Matīss ir paveicis lielu darbu, un mēs esam nokļuvuši arī inkubācijas programmā, kas būs vēl viens būtisks atbalsts no LIAA puses. Šī naudas balva ļauj garantēt mūsu pašu līdzdalību, piemēram, piesakoties “Altum” aizdevumam.

MT: “Altum” aizdevums šajā procesā ir ļoti būtisks faktors. Tur var būt dažādi aizdevuma nosacījumi, un vienā no tiem ir nepieciešama sava līdzdalība 10% apmērā. Ja mēs būtu ieguvuši trešo vietu ar 5000 eiro balvu, mums būtu pieejams 50 000 eiro aizdevums. Taču mums tagad ir cerības saņemt jau 100 000 eiro, un tieši tur rodas tā milzīgā atšķirība.

Mēs esam ļoti priecīgi par šiem desmit tūkstošiem, jo tie paver daudz plašākas iespējas. Viss ir atkarīgs no tā, kā skatās uz šo naudas balvu. Ja to uztver tikai kā summu, par kuru tūlīt kaut ko iegādāties, tā noteikti ne tuvu nenosedz visas nepieciešamās izmaksas. Taču, ja uz to skatāmies kā uz biļeti, kas paver ceļu pie vēl lielākiem finanšu resursiem, tad desmit tūkstoši ir ļoti nozīmīga summa uzņēmumam, kas vēl tikai sper pirmos soļus.

TL: Tas būtu daudz, ja runa būtu par mūsu privātajiem iekrājumiem, kuri būtu jāiztukšo, lai iekustinātu šo procesu. Ir skaisti, ka tas nav jādara, un ka ģimenes “drošības spilvens” netiek novirzīts biznesam, bet paliek pie ģimenes.

- Ir labi, ka jums ir arī citas programmas, kurās varat pieteikties. Es sapratu, ka skatāties uz Ameriku un Rietumeiropu. Īsumā – kāpēc tieši šīs valstis? Tur varētu būt lielākais pieprasījums, esat jau papētījuši, aprunājušies?

MT: Elektriskā ģitāra ir Amerikas nacionālais instruments.

TL: Bet, ja nopietni, protams, ir arī tirgus statistika. Turklāt lielākie statistikas datu apkopotāji nāk no ASV, jo tieši tur šajā industrijā viss notiek. Kāpēc ASV, Rietumu un Ziemeļeiropa? To reizēm ietekmē arī virspusējākas lietas, piemēram, valodas barjera, kuru ASV un Rietumu pasaulē nav jāpārkāpj. Arī modernais biznesa modelis, kurā tu pats pārdod klientiem vai vadi vairumtirdzniecības tīklu, nevis piesaisti izplatītāju, kas rada papildu izmaksas… Tas ir iespējams tikai tad, ja vari sarunāties vienā valodā ar cilvēkiem, kuriem tu kaut ko pārdod.

MT: Un gluži vienkārši tās industrijas, kuras mēs apkalpojam – mūzikas, filmu, reklāmas industrija, kurās ir nepieciešams šis skaņas dizains un audio skaņas pakalpojumi – vislielākajos mērogos darbojas tieši ASV un Rietumeiropā.

TL: Mēs tiešām varam pilnīgi godīgi pateikt, ka skatāmies, ko dara citi – mūsu agrākais darba devējs, “Gamechanger Audio”, kuri šo ir īstenojuši, mūsu draugi “Erica Synths”, kas gan darbojas sintezatoru tirgū, arī “ELTA Music”. Vienkārši jāskatās, kādi veiksmes stāsti šajās nozarēs ir bijuši, un jārīkojas līdzīgi. Tā nav situācija, kurā kaut kas drastiski jāmaina. Protams, būs nianses, kā organizējam pārdošanu, bet mums ir pieejami labi piemēri.

- Vai ir kāda skaidrība par cenu amplitūdu? Vai produktam tiks piedāvāta t.s. bāzes versija un modernizēta versija?

TL: Mēs drīzāk plānojam sērijveida produktus, nevis veidot vairākas versijas par vienu produktu . Pašreizējais plāns ir vienu fizisko platformu izmantot atkārtoti, proti kārba, elektroinženierija un lietotāja saskarne paliek nemainīgi, mainās skaņa, ko pedālis piedāvā, pielāgots grafiskais dizains, varbūt tiek pamainīts kaut kas no lietotāja saskarnes niansēm. Un mūsu industrijā ir piemēri, kad šāds piegājiens ir pareizs. Turklāt šobrīd attiecīgajai industrijai, tāpat kā virknei citu, neklājas īpaši viegli, un ir jādomā par mērogošanu – kā uz vienu izmaksu bāzes gūt lielākus ienākumus, rēķinoties ar to, ka viena atsevišķa produkta pārdošana nebūs tik spīdoša, kāda tā varbūt būtu bijusi Covid laikā, kad visi cilvēki meklēja, ko vēl nopirkt, lai sevi izklaidētu mājās.

- Kādi ir plānotie mārketinga, popularizēšanas kanāli? Vai ir kāda mazā mārketinga “kastīte”, ko plānojat izmantot, lai par jums uzzinātu?

MT: Tā kā mēs plānojam lielu daļu produkta pārdot no mājaslapas, mūsu industrijā vislabāk darbojas sociālie tīkli, organisks saturs un uzņēmuma stāsts. Un to vislabāk var izstāstīt ar sociālo tīklu starpniecību. Mūsu gadījumā labākais sociālais tīkls ir “YouTube”, jo to apmeklē visa mūsu auditorija, kas dažādos veidos meklē padziļinātu informāciju – gan “deep dive” par produktiem, gan vienkārši izklaidējošu saturu par tiem. Šos kanālus mēs esam izmantojuši arī iepriekšējā darbā, un šī pieeja darbojas, to tikai vajag attīstīt atbilstoši mūsu gadījumam. Otra lieta ir izstādes, uz kurām noteikti ir jābrauc, jārāda un jātiekas ar cilvēkiem…

TL: Tas vairāk biznesa darījumu pusei….

MT: Jā. Un ir tāda lieta, ar ko Tomam ir ļoti liela pieredze – mazumtirgotāju tīkls, kas arī palīdz izplatīt šo produktu un iekļauj savu mārketingu. Viņiem, īpaši lielākajiem, arī ir savi “YouTube” kanāli. Pēdējos gados no lielākajiem uzņēmumiem, kas pārdod mūzikas instrumentus, visveiksmīgākie izrādījušies tie, kas savlaicīgi izmantoja “YouTube” savā labā. Tie arī ir ļoti strauji izauguši, piedāvājot attiecīgu saturu.

TL: Pirms daudziem gadiem mani ļoti iespaidoja kāds piemērs par autoražotāju, kur augstākajā vadības stratēģiskajā līmenī bija jāapzinās, ka viņi vairs nav autoražošanas biznesā, bet gan lietotņu izstrādes biznesā, jo ir jāizstrādā informācijas un izklaides sistēma… Un tas nekas, ka lietotne ir daļa no automašīnas, bet šobrīd tu izstrādā lietotni… Un līdzīga situācija ir ļoti daudzās citās industrijās – tu vairs neesi tikai pedāļu ražotājs, bet satura radīšanas biznesā. Protams, galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā šo pedāli nogādāsim līdz kastītei, kuru var pārdot, kas strādā, neplīst utt. Bet otra daļa, kas ir milzīga – mēs domājam par to, kas būs mūsu pirmais saturs. Reālistiski domāju, ka mums abiem vēlāk, kad produkts nonāks tirdzniecībā, tā būs ikdienas lielākā darba daļa. Jo ne jau mēs ar Matīsu sēžam un kaut ko lodējam.

MT: Turklāt produkti neiznāk katru dienu, taču pie sava tēla soctīklos gan jāstrādā katru dienu un regulāri.

TL: Bet tas ir darbs, kas mums no savas puses vēl ir jāparāda. Tas viss vēl ir jāiesāk.

- Skatos, ka esat divi. Gan “YouTube”, gan citu kanālu popularizēšanai ir nepieciešams regulārs darbs. Un tie pirmie mēneši, kamēr “piešauj roku”…. Ir slaveni soctīklu lietotāji, kuri pirmajās dienās vairākas stundas veidoja ierakstu, ko šobrīd paveic 10 minūtēs. Jūs jau minējāt, ka šajā jomā ieguldīsiet nopietnus resursus. Vai jums ir plānots komandu paplašināt?

TL: Mums ir plāns komandu paplašināt, tomēr tas nav pašmērķis. Viss jādara pēc vajadzības, un ir skaidrs, ka visu izdarīt nevarēsim. Paplašināšana notiks arī komunikācijas daļā, respektīvi, vajadzēs kādu, kurš nodarbojas ar atbalsta lietām. Uz pirmajiem e-pastiem atbildēsim paši, lai cik ļoti arī mēs to negribētu. Bet vēlāk tas būs kādam jāuztic. Arī saturu filmēsim paši, paši montēsim un publicēsim, paši rakstīsim visus aprakstus. Par laimi, mums abiem – man mazāk, Matīsam vairāk – ar to ir reāla pieredze, tāpēc domāju, ka pirmajiem diviem mācību soļiem varam pārlēkt pāri. Datumus, kad šeit strādās jauni darbinieki, nosaukt nevaram, bet nebūs tā, ka līdz kapa malai darbosimies divatā.

- Par LIAA “Ideju kausu”. Ja abstrahējamies no naudas balvas – kas ir tas, ko jūs personīgi ieguvāt? Jo pēc pieteikuma iesniegšanas notika semināri, kursi utt. Turklāt process bija laikietilpīgs – no rudens līdz ziemai. Ko no šī darba cēliena varat paņemt tālāk?

TL: Lielākais ieguvums ir prezentēšanas māksla. Es kopumā nejūtos tā, ka prezentēšana lauztu kaulus, bet – noprezentēt trīs minūtēs visu savu biznesa plānu, produktu, inovāciju, pašam sevi, mērķa tirgu, pašizmaksu un ko tikai vēl nē… izplatīšanas kanālus, to izdarīt “garšīgi”, pārliecinoši, iepinot pa kādam jokam, lai sasmīdinātu publiku… Es teiktu, ka trīs minūtēs tas ir ļoti grūti, un tā tam nevajadzētu būt, kopumā cilvēkiem vajadzētu dot vairāk laika izteikties. Bet, ja nav vairāk laika, tad šis bija tas pasākums, kas noteikti šīs manas prasmes būtiski uzlaboja. Trīs minūšu prasība kopā ar noteikto informācijas daudzumu… mēs it kā prezentējam produktu, bet ir jāprezentē pašiem sevi ar netiešiem tekstiem… Tā bija mācīšanās, ne tikai par pašu “pitch” prezentāciju, bet faktiski arī mentori – īpaši Viesturs Sosārs pateica, kā ir, kā izklausās, un tas bija ļoti labs materiāls, lai sēdētu un to apgūtu. Tā noteikti ir prasme, kas paliks pie mums.

MT: Šāda veida konkurss tiešām piespiež uzņēmumus ne tikai domāt par lielām idejām, bet arī strukturēt tās, pārliecinoties, ka katrs solis un detalizēts plāns ir skaidri izstrādāts. Bez šādiem ārējiem termiņiem un spiediena, uzņēmējiem dažreiz ir viegli atlikt būtiskus soļus vai nerisināt tos uzreiz, taču šāds konkurss palīdz pārvarēt šo stagnāciju, liekot apzināties visus aspektus, kas jāņem vērā, lai biznesu virzītu uz priekšu. Tas ir vērtīgs stimuls, kas palīdz gan stratēģiski, gan praktiski, īpaši agrīnā stadijā, kad daudz kas vēl ir jāprecizē.

- Pēdējā laikā saistībā ar dažādiem projektiem esmu runājis ar daudziem jaunuzņēmumu vadītājiem un esmu gana pārliecināts, ka ir daudz tādu cilvēku kā jūs – ar savu ideju, vēlmi kaut ko pamēģināt savā jomā, kurā ir zināmas prasmes un pieredze, bet pietrūkst uzdrīkstēšanās, motivācijas, dažādu citu faktoru. Kāds būtu jūsu iedrošinājums tiem, kuri ir ar labu, jaudīgu ideju, bet joprojām atrodas ārpus līdzīgām programmām, jo viņus kaut kas attur? Galu galā ir nepieciešams noteikts prāta stāvoklis, gatavība iet uz priekšu, pieņemt kritiku, ko pasaka. Kas citus varētu iedvesmot pieteikties programmās, kaut ko uzsākt? Jums ir kāds padoms?

TL: Es personīgi negribētu neko komentēt par uzņēmējdarbību kopumā, jo mums vēl ir jāpierāda sevi. Tāpēc negribu, lai sanāktu “dari šitā, jo…” un beigās būtu izgāšanās. Tur vēl mazliet jāpastrādā, lai varētu runāt ar pārliecību. Bet par piedalīšanos atbalsta programmās – man šķiet, ka piedaloties var iegūt ārējos termiņus, uz kuriem tiekties. Man tā šķiet absolūti svarīga lieta. Ja tev ir ideja un vēlies kādam kaut ko pārdot, bet vēl neesi apsolījis, kad produkts tiks nosūtīts vai sekos lietotnes atjauninājums, ir nepieciešama situācija, ka līdz parītdienai jānosūta pieteikums, bet tev nekā nav. Un tad izrādās, ka līdz parītdienai tu vari sagatavot tik daudz!. Pirms tam šķita, ka, lai jebko nodefinētu par savu biznesu, vajadzēs mēnešus, bet izrādās, ka to var izdarīt divās dienās.

Tāda pati pieredze bija ar pieteikšanos LIAA inkubācijai, kad bija jāaizpilda naudas plūsma trim gadiem. Bez ārējā termiņa mēs būtu fokusējušies tikai uz savu ideju – kā pedālis skanēs, kā izskatīsies, kādai jābūt tā garšai. Mēs būtu pilnībā ignorējuši visus pārējos uzņēmējdarbības aspektus. Kaut arī zinājām, ka tas ir jāizdara “pēc visa fen šui”, tas nav jautri un aizraujoši. Un, uzsākot uzņēmējdarbību industrijā, kas manai sirdij ir ļoti tuva, automātiski notiek fokuss tikai uz to sirdij tuvo lietu. Šīs atbalsta programmas, pat ja tu nedabū naudas balvu, liek vienkārši apsēsties pie datora. Tie, kuriem šādu ārēju motivāciju nevajag, jau visu ir izdarījuši. Ja ir kāda biznesa ideja un tu kaut ko nevari izdarīt, vajag ārēju termiņu. Vismaz man tā šķiet.

MT: Es drīzāk varu piebilst par mentālo pusi. Pats atceros, cik ilgu laiku man aizņēma doma, ka ļoti gribas kaut ko darīt, kaut ko vajag, un tu staigā apkārt divus gadus pa parku ar suni vakaros, klausoties biznesa podkāstus, mēģini ievirzīt savas smadzenes tajā domāšanā, gūt iekšējo pārliecību, ka tu to vari… Tas paņem ilgu laiku un ir ļoti grūti, šķiet, pat visgrūtākais visā šajā procesā. Grūti jau nav darīt, grūti ir pārkāpt tam domāšanas slieksnim. Bet tas ir jādara un jāstrādā. Ja kādam tas kalpo kā iedrošinājums, es varu teikt, ka Latvijā ir ļoti daudz biznesa atbalsta programmas, un mēs ar Tomu tagad sēžam un lauzām galvas, kā tās visas apgūt. Un tad mēs aizbraucam uz tikšanos ar LIAA inkubatora pārstāvjiem, un viņi vēl stāsta par jaunām programmām, par kurām neko nezinājām. Kā var Latvijā netaisīt biznesu, ja ir šādas atbalsta programmas? Man divus, trīs gadus vajadzēja, lai mentāli nofokusētos, reāli darīt kaut ko sākām no augusta. Līdz šim brīdim ir pagājuši daži mēneši, kad kaut kas pa īstam iet uz priekšu. Es teiktu – mentālais ir visgrūtākais, taču izdarīt var visu!

Konkurss “Ideju kauss” tiek rīkots ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros.