Vēlamies apbalvot un izcelt 2025. gadā paveiktos darbus, kas veicinājuši atvērto datu un tehnoloģiju digitālo transformāciju. Aiz katra paveiktā darba ir cilvēks, tāpēc balvai aicinām pieteikt arī personības, kas šogad devušas ieguldījumu nozares un procesu attīstībā. Ja Tu vai Tavs pārstāvētais uzņēmums ir bijis nozīmīga daļa atvērto tehnoloģiju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izveidē, izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā, aicinām pieteikties LATA gada balvai gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvjus, kā arī akadēmiskās vides pārstāvjus un privātpersonas. Ja zini kādu, kurš ir veicinājis sadarbību starp atvērtajiem datiem un tehnoloģijām – piesaki viņu LATA gada balvai! Pieteikšanās šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2025

“Šobrīd pasaulē mākslīgā intelekta attīstībā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi – finanšu tirgi aug, tehnoloģiju uzņēmumi investē miljardus, un tiek radīta jauda, kādas iepriekš nav bijis. Taču patiesais jautājums nav par to, cik daudz naudas tiek ieguldīts, bet gan – vai mēs spējam šīs tehnoloģijas reāli izmantot savā ikdienā. Ja sabiedrība, uzņēmumi un iestādes pratīs mākslīgo intelektu pielietot praktiski, šie ieguldījumi atradīs savu patērētāju un radīs vērtību. Ja nē – risks, ka šis burbulis plīsīs, kļūst ļoti reāls,” uzsver Rolands Strazdiņš, LATA valdes priekšsēdētājs.

Mēs atrodamies intensīvā valsts sektora ITK risinājumu atjaunošanas un nākamā attīstības cikla plānošanas posmā. Pēdējos gados ir īstenotas vairākas iniciatīvas arhitektūras atvērtības, sadarbspējas un caurspīdīgākas pārvaldības virzienā. Konferencē atskatīsimies uz paveikto, novērtēsim rezultātus un iezīmēsim nākamos soļus. Konferencē piedalīsies vairāki nozares profesionāļi – Artis Birziņš, VARAM, ministra padomnieks IKT jautājumos, Jānis Upmanis, VID ģenerāldirektores vietnieks, Evijs Taube LVRTC valdes loceklis, Pēteris Jurčenko, Piekļūstamības eksperts, Balsu talkas aktīvists.

Konferences laikā tiks apspriesti 3 aktuāli temati:

Procesi – kā tiek organizēta valstiska mēroga digitālās arhitektūras plānošana un ieviešana? Kā mainās iepirkumu pieejas, pārvaldības modeļi un sadarbības principi starp iestādēm? Apspriedīsim līdzšinējās mācības un turpmākos attīstības virzienus. Emergn prakses vadītājs Aigars Mačiņš atklās, kā izvirzīties priekšā un tur noturēties – get ahead, stay ahead! Ar vērtīgu informāciju dalīsies arī ZZ Dats direktors Edžus Žeiris.

Datu centri – sistēmu noturību un drošību nodrošina arī infrastruktūra. Analizēsim valsts datu centru brieduma pakāpi, koplietošanas jaudas un pakalpojumu attīstību. Runāsim par to, cik sistēmas ir atvērtas, cik – slēgtas, un kā nodrošināt augstu pieejamību un uzticamību.

Mākslīgais intelekts – ITK vide mainās strauji, īpaši līdz ar lielo valodu modeļu un MI rīku ienākšanu. Apskatīsim, kā MI ieviešana un atvērtības standarti ietekmēs nākotnes IT portfeļus, kā sagatavoties šīm pārmaiņām un kā MI var veicināt valsts pakalpojumu efektivitāti, drošību un inovāciju. “Helve” radošais direktors Kristaps Cīrulis lekcijā dalīsies zināšanās par mākslīgo intelektu.

Balva tiks pasniegta divās nominācijās – “Avērtākais risinājums” un “Atvērtākā personība”. Pieteikumus “LATA gada balva 2025” var iesniegt līdz 2026. gada 13. martam šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2025

Plašāk iepazīties ar konferences programmu un reģistrēt dalību var šeit: https://www.lata.org.lv/konference-2026

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.

LATA valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko: “Ik gadu mūsu asociācija rīko konferenci, lai sabiedrībā aktualizētu jautājumus par atvērtajām tehnoloģijām. Šo sešpadsmit gadu laikā ir ieguldīts liels resurss sabiedrības un īpaši publiskā sektora darbinieku izglītošanā par jaunajām tehnoloģijām, atvērtiem standartiem un to izmantošanas iespējām. Izpratne par atvērtajām tehnoloģijām sabiedrībā kopumā ir uzlabojusies, tomēr priekšā ir vēl daudz darba, jo nozarei ir radušies jauni izaicinājumi. Šobrīd pasaulē un arī Latvijā par stratēģisko prioritāti ne tikai tehnoloģiju nozarē  ir izvirzīta drošība un šis mērķis ikvienam no mums ir izaicinošs, bet tajā pašā laikā arī saprotams. Šo izvirzīto mērķi, lai ar pārliecību skatītos nākotnē, var sasniegt tikai savstarpēji sadarbojoties gan publiskai pārvaldei, gan privātajam sektoram, kā arī akadēmiķiem un nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc arī šī gada viena no konferences tēmām ir sadarbspēja, kuru mēs kopā varam veicināt.”

Šobrīd dalību konferencē jau ir apstiprinājuši Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, Latvijas Digitālais akselerators valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka,  Kārlis Skuja, Tehnoloģiju transformācijas pakalpojumu vadītājs, KPMG Latvija, Dmitrijs Ņikitins, Tet tehnoloģiju direktors un valdes loceklis kā arī pārstāvji no informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv, Slimības profilakses kontroles centra. Uzaicinātie eksperti konferencē dalīsies pieredzē par inovācijām, izaicinājumiem un sadarbības iespējām, kas noderīgas ne tikai digitālās transformācijas procesā kā publiskajā sektorā, tā arī privātajā sektorā un arī akadēmiskajā vidē.

Šī pasākuma laikā pasniegs arī LATA gada balvas divās kategorijās par ieguldījumu atvērto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un to popularizēšanā.

Pieteikumus “LATA gada balva 2022” var iesniegt līdz šī gada 11. aprīlim LATA tīmekļa vietnē https://www.lata.org.lv/balva-2022.

Konferences rīkošanu šogad atbalsta: TET, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Rīgas Tehniskā Universitāte.

LATA rīkotā konference šogad notiks klātienē Rīgas Tehniskās Universitātes ēkā Āzenes ielā 12 K-1, 302. un 115. auditorijā. Konferenci bez maksas tiešsaistē ikviens interesents no informācijas nozares, valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām varēs vērot tiešsaistē LATA:

• tīmekļa vietnē https://www.lata.org.lv/
• Facebook https://www.facebook.com/lata.org.lv/
• Youtube  https://www.youtube.com/@lata6131

Ar konferences programmu plašāk var iepazīties un reģistrēt dalību  https://www.lata.org.lv/konference-2023

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.

LATA ikgadējo konferenci, kuras ietvaros aktualizē tematus, kas saistīti ar atvērtajām tehnoloģijām, organizē jau piecpadsmito gadu pēc kārtas. Atskatoties uz LATA pirmajiem darbības gadiem, LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Tupulis atzīmē, ka sākotnēji liels darbs tika veltīts sabiedrības un jo īpaši ierēdņu, politiķu izglītošanai par atvērtajiem standartiem un atvērtajām tehnoloģijām. Viņš secina, ka šajā jomā ir daudz izdarīts, jo atvērto tehnoloģiju izpratne valsts pārvaldē ir krietni uzlabojusies. Un tomēr J.Tupulis reizē arī atzīst, “Darāmā vēl ir daudz. Šobrīd ar optimismu un zināmām bažām skatāmies nākotnē. Ar optimismu, jo digitālajai transformācijai paredzēti milzu līdzekļi un Eiropas Savienība, tai skaitā arī Latvija, atvērto tehnoloģiju lietošanu ir izvirzījusi stratēģiskā politikas līmenī.  Ar bažām, jo Latvijas un Eiropas Savienības digitālās transformācijas mērķi ir ļoti izaicinoši un saprotam, ka priekšā stāv milzīgs darbs, kas ir jāpaveic kopīgi sadarbojoties gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram un  akadēmiskajai videi, kā arī nevalstiskajam sektoram, kuru pārstāv LATA.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norāda, “Sadarbībā ar LATA, Valsts Zemes dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un nozares partneriem esam panākuši būtisku progresu principa “atvērts pēc noklusējuma” ieviešanā — 2022. gadā sabiedrībai bez maksas būs pieejami augstvērtīgi adrešu, kadastra un meteoroloģiskie dati. Vērtīga un sabiedrībai noderīga informācija ir ne tikai valsts rīcībā, tādēļ aicinām uzņēmējus un pētniekus pievienoties stratēģiskajai datu partnerībai un darīt pieejamus augstvērtīgus datus sabiedrībai pieejamā veidā atbilstoši atvērto datu labākajai praksei.”

Uzaicinātie eksperti konferencē dalīsies pieredzē par inovācijām, izaicinājumiem un sadarbības iespējām, kas noderīgas digitālās transformācijas procesā kā publiskajā sektorā, tā arī privātajā sektorā un akadēmiskajā vidē. “Šī brīža viens no karstākajiem tematiem, ne tikai IT pasaulē, ir mākoņtehnoloģijas un konteinerizācija. Šajā konferencē mēs vēlamies vērst uzmanību uz to, kā digitālā tranformācija ietekmē jebkuru biznesa procesu un kā mākoņtehnoloģijas ar Nutanix un konteinerizācija ar RedHat rada spēcīgu plaftormu izaugsmei un biznesa risku balansam,” atklāj Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks.

Konferenci bez maksas varēs vērot tiešsaistē ikviens interesents – IKT jomas profesionāļi, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji, kā arī atvērto datu un tehnoloģiju entuziasti. To pārraidīs LATA tīmekļa vietnē un Facebook kontā. Konferences programma un reģistrācija pieejama saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2022

Šī pasākuma ietvaros tiks pasniegtas arī LATA gada balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā. Pieteikties LATA gada balvai var līdz šī gada 18.janvārim LATA tīmekļa vietnē.

LATA 2022 konference

Konferenci atbalsta: Datakom, Latvijas Mobilais Telefons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Oracle East Central Europe Limited Filiāle Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Mērniecības datu centrs.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.

​Prezentācijā Aleksejs Vladiševs stāstīs par atvērtā pirmkoda programmatūru, kas padara to tik spēcīgu un kā izveidot biznesu. Aleksejs Vladiševs dalīsies pieredzē par SIA “Zabbix” vadīšanu. SIA “Zabbix” ir pasaules mēroga uzņēmums, kas pilnībā koncentrējas uz Zabbix – labi pazīstama bezmaksas un atvērtā pirmkoda monitorēšanas risinājuma  izstrādi, ko izmanto tūkstošiem lietotāju visā pasaulē, tostarp daudzi no Fortune 500 saraksta.

Uzņēmums “Zabbix” ir LATA gada balvas konkursa uzvarētājs 2020. gadā kategorijā “Atvērtākais risinājums”. SIA “Zabbix” balvu ieguva par atvērtā pirmkoda IKT infrastruktūras uzraudzības risinājuma izstrādi, kas tiek plaši lietots pasaulē un par sabiedrības izglītošanu par atvērtā pirmkoda programmatūru.

​Seminārs notiks angļu valodā. Dalība seminārā ir bez maksas. Reģistrācija šeit: https://ieej.lv/LATA_seminars_novembris

Seminārs notiek “LATA lietas tējas laikā – sarunas par atvērtajām tehnoloģijām” pasākumu ietvaros.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus

LATA gada balva tiks pasniegta par atvērto datu un tehnoloģiju kultūras veicināšanu 2 nominācijās.

1) Atvērtākais risinājums:

Šajā nominācijā ir aicināti pieteikties uzņēmumi, kuri ir radījuši oriģinālus risinājumus un produktus, vai lokalizējuši risinājumus, kur izmantotas atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērti standarti, atvērtais pirmkods vai atvērtie dati.

Tāpat šajā nominācijā aicinātas pieteikties valsts vai pašvaldības iestādes, tajā skaitā izglītības iestādes, kas savā ikdienas darbībā izmanto atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērtā pirmkoda programmatūru. Pieteikties aicinātas arī iestādes, kas kļuvušas pieejamākas sabiedrībai, ieviešot uz atvērtām tehnoloģijām balstītus risinājumus, piemēram, e-pakalpojumus vai atvērušas un padarījušas publiski pieejamus noteikta veida datus. Šajā kategorijā aicinātas pieteikties arī tās iestādes, kas ar savu darbību ir veicinājušas atvērtības ideju popularizēšanu sabiedrībā.

2) Personība, kas veicinājusi atvērtību:

Šajā nominācijā var pieteikties fiziskas personas – ikviens, kurš ieviesis, latviskojis atvērtā pirmkoda risinājumus, gatavojis mācību materiālus, izglītojis sabiedrību par atvērtiem standartiem, atvērto pirmkodu, atvērtiem datiem, organizējis pasākumus, popularizējis atvērtās tehnoloģijas vai veicinājis sabiedrības izpratni par atvērtām tehnoloģijām.

Sagatavots izmantojot LATA publicitātes materiālus.

Šis ir jau tradicionāls ikgadējs LATA pasākums, kas tiek organizēts, lai izglītotu jauniešus par atvērto datu pieejamību un to nozīmi jaunu, noderīgu pakalpojumu izstrādē. Šī gada mērķis ir veidot izpratni par atvērtajiem ģeotelpiskajiem datiem un to ietekmi sabiedrības ikdienas dzīvē. LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Tupulis uzsver: “Atvērtie dati vairs nav jaunums. Jaunu datu kopu atvēršana valsts pārvaldē nav gluži ikdienišķs process, tomēr nepieciešamība pēc tā vairs neraisa izbrīnu un neizpratni. Viens no jauniešu hakatona mērķiem ir radīt pretēju situāciju sabiedrībā – lai izbrīnu un neizpratni raisītu datu nepieejamība. Hakatoni arī mūsu asociācijai kļuvuši par regulāru darba rīku. Darba rīku, kas, no vienas puses, veicina piedāvājumu – jaunu datu kopu atvēršanu, bet – no otras – sabiedrības pieprasījumu pēc tām.”

Skolēnu uzdevums hakatonā ir veicināt radošu, inovatīvu un praktisku atvērto datu izmantošanu sabiedrībai noderīga produkta vai pakalpojuma radīšanai, izmantojot tehnoloģijas. Savukārt beigās dalībniekiem ir jārada inovatīva lietotne, kas, izmantojot atvērtos ģeotelpiskos datus, risina sabiedrībai būtisku problēmu. Vērtējot rezultātus, tiks ņemta vērā idejas dzīvotspēja un sociāli ekonomiskais ieguvums, tāpat arī prezentācija un idejas progress jeb tas, cik tuvu tas ir gaidāmajam rezultātam. Trīs komandas, kas saņems augstāko punktu skaitu, un to piesaistītie eksperti saņems naudas balvas. Dalībnieki tiks priecēti arī ar Valsts zemes dienesta (VZD), Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un TET specbalvām.

VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka jebkuras valsts pārvaldes iestādes, tostarp VZD, uzdevums ir iet līdzi laikam un izmantot arvien straujāk progresējošās datu tehnoloģijas, pielāgojot tās konkrētajai specifikai un tādējādi pakalpojumus padarot pieejamākus un ērtākus gan iedzīvotājiem, gan arī uzņēmumiem. Datu atvēršana ir nozīmīga un pozitīvi ietekmē tautsaimniecību. “Ļoti būtiski ir panākt, lai dati par būvju un zemju īpašumiem iespējami operatīvi, bez laika nobīdes un birokrātiskām darbībām nonāktu valsts sistēmās, tādējādi atvieglojot darbu gan to īpašniekiem, gan arī valstij,” saka V. Narnicka.

Atvērto ģeotelpisko datu hakatonu skolēniem atbalsta virkne digitāli domājošu organizāciju: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts izglītības satura centrs, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, “eazyBI”, SIA “Poss.lv”, SIA “Wunder Latvia”, SIA “Tet”, “HERE Technologies” un “zparks.lv”. Kā uzsver “eazyBI” pārstāve Līva Pavasare: “Mēs atbalstām ne tikai publisko datu atvērtības principu, bet arī centienus padarīt pieejamus arvien jaunus datus, jo saredzam to kā būtisku ieguvumu sabiedrībai. Hakatons ir lielisks paņēmiens, kā šo datu pieejamību pārvērst inovatīvos risinājumos, kuri būtu noderīgi Latvijas iedzīvotājiem.” Savukārt Mārtiņš Valainis, “HERE Technologies” biznesa attīstības vadītājs Baltijas valstīs, norāda: “Mēs, “HERE Technologies”, ļoti novērtējam LATA darbu sabiedrības izglītošanā par atvērto datu izmantošanas iespējām un to nozīmīgumu jaunu produktu izstrādē. Hakatons ir tikai viena, iespējams – redzamākā, daļa no LATA pasākumiem. Atbalstot šos pasākumus, mums ir prieks piedalīties un palīdzēt jauniem, radošiem cilvēkiem veidot nākotnes produktus un programmatūru.”

“Datu pieejamībai un spējai tos izmantot ir trīs būtiskas funkcijas. Pirmkārt – tā ir iespēja iestādēm, organizācijām un indivīdiem pieņemt lēmumus, kas ir balstīti nevis minējumos, abstraktos pieņēmumos vai teorijā, bet gan konkrētos faktos. Otrkārt – dati ļauj organizācijām efektīvāk noteikt problēmu cēloni, uzskatāmi vizualizējot to, kas notiek starp dažādām sistēmām, organizācijas nodaļām un klientiem. Tas sekmē ne vien problēmu novēršanu, bet arī savlaicīgu identificēšanu un preventīvu rīcību. Treškārt – atvērtie dati vairo pārskatāmību un uzticēšanos iestādēm un organizācijām, kā arī dod iespēju piekļūt datu avotiem, kas viltus ziņu laikmetā ir būtisks pilsoniskās sabiedrības stūrakmens. Iesaistoties ikgadējā LATA hakatonā, ceram stiprināt jauniešu interesi par IKT un citu nozaru ciešo mijiedarbību, veicināt radošās dzirkstis un drosmīgas idejas, kas var uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” saka LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Dalība hakatonā ir bez maksas, tajā aicināti piedalīties Latvijas vispārizglītojošo, profesionālo izglītības iestāžu, kā arī interešu izglītības iestāžu audzēkņi. Ieteicamais vecumposms: 10.–12. klase. Komandas lielums: 1–5 skolēni, un katrai komandai jābūt piesaistītam vienam ekspertam–skolotājam vai citam pilngadīgam ekspertam. Kā eksperts var būt arī, piemēram, kāda bērna vecāks (tēvs, māte). Hakatona noteikumus un pieteikšanās kārtību var izlasīt LATA tīmekļvietnē: https://www.lata.org.lv/skolas-2021

LATA konferences laikā tika godināti LATA gada balvas laureāti par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā.

Kategorijā “Atvērtākais risinājums” balvu saņēmusi SIA “Zabbix” par atvērtā pirmkoda IKT infrastruktūras uzraudzības risinājuma izstrādi, kas plaši tiek lietots pasaulē, un par sabiedrības izglītošanu par atvērtā pirmkoda programmatūru.

Kategorijā “Personība, kas veicinājusi atvērtību” apbalvota Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pētniece un docente Anastasija Ņikiforova par aktīvu atvērto datu popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu un zinātnisko darbību atvērto datu tematikā.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pētniece un docente Anastasija Ņikiforova

Edmunds Beļskis, LVRTC valdes priekšsēdētājs: “Izstrādājot risinājumus, IKT nozarei  ir ne tikai jāparedz potenciālie riski, bet arī jāuzņemas iepriekš nepieredzēts sociālās atbildības līmenis. Pasaulē IKT ekspertu aprindās 2020. gads tiek saukts par digitālās identitātes gadu, bet 2021. gadā globāli jārisina uzticēšanās jautājumi jaunajām e-komercijas un pārrobežu sadarbības formām.”

“Kā palikt atvērtiem jaunajā laikmetā” lektoru vidū bija vairāk nekā desmit pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri dienas gaitā iepazīstināja ar tādām tēmām kā digitālā identitāte un tās lietošanas iespējas mūsdienās, ģeotelpisko datu atvēršana Latvijā, interneta vēlēšanas, atvērtības principu ieviešanas pieredze valsts pārvaldē, uzņēmuma tēla veidošanā un citās jomās.

Konferences atvērtajās diskusiju istabās norisinājās darbsemināri – “Atvērtie ģeotelpiskie dati: kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai veicinātu ģeotelpisko datu atvēršanu”, “Interneta vēlēšanas: tehnoloģiju iespējas un riski brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā”, “LATA vērtības: kāpēc ir vērts būt LATA biedram –  priekšrocības, iespējas un ieguvumi”, “Atvērtā programmatūra: atvērtais pirmkods valsts pārvaldē, izglītībā, privātajā sektorā; atvērtās saskarnes; tālmācības/tāldarba tehnoloģijas” un “ATEA tehnoloģiju istaba”, kur tika pārrunāta vienotas un atvērtas IT infrastruktūras resursa izveide uzņēmumā.

“Atvērtie ģeotelpiskie dati: kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai veicinātu ģeotelpisko datu atvēršanu” darbseminārs pulcēja plašu interesentu loku, kas diskutēja, vai visiem ģeotelpiskajiem datiem jābūt atvērtiem un cik labs vai slikts datu veids ir bezmaksas dati ar reģistrētu piekļuvi. Apspriežot ekonomiskos ieguvumus no atvērtajiem ģeotelpiskajiem datiem, eksperti secināja, ka atvērti dati rada interesi, zināšanas, kam seko darbība produktu radīšanā, kas nes finansiālo ieguvumu. Atvērto datu portāls no sabiedrības sagaida datu atkalizmantošanas piemērus, veiksmes stāstus un pozitīvu pieredzi. Ģeotelpisko datu zinātāju kopiena ir gatava iesaistīties dažādu jautājumu apspriešanā un risināšanā, tāpēc darbseminārā tika ierosināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šogad rīkot regulāras atvērto datu domnīcas.

Darbseminārā “Interneta vēlēšanas: tehnoloģiju iespējas un riski brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā” eksperti pārrunāja vēlēšanu procesu, kas nav salīdzināms ar internetbankām vai citiem ierastiem procesiem, secinot, ka absolūti droša sistēma pasaulē nav uzbūvēta. Diskusijas dalībnieki aicina atbildīgās iestādes izveidot starpdisciplināru eksperta darba grupu, iesaistot tehniskos ekspertus, juristus, vēlēšanu procesa ekspertus, lai sagatavotu nacionāla līmeņa viedokli, kā Latvijai turpmāk būtu jāizmanto digitālās transformācijas iespējas vēlēšanu procesa uzlabošanai. Arī LATA ir gatava atbalstīt šādu darba grupu un iesaistīties tās darbībā.

Paužot gandarījumu par atvērtā pirmkoda programmatūras lietojumu aktuālākajos IKT projektos, darbistabas “Atvērtā programmatūra: atvērtais pirmkods valsts pārvaldē, izglītībā, privātajā sektorā; atvērtās saskarnes; tālmācības/tāldarba tehnoloģijas” eksperti uzsver Eiropas Savienībā plaši lietoto principu “atvērts pēc noklusējuma”, kas tiks iestrādāts arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 764. Tādejādi tiks noteikts, ka atvērtā pirmkoda programmatūra būs primārā izvēle valsts informācijas sistēmu veidošanā nākotnē. Tas neizslēgs no iepirkumiem un konkurences programmatūras ražotājus, kas piedāvā slēgta tipa licences, tomēr iepirkumos valsts iestādēm būs jāpamato šāda izvēle.

Savukārt “ATEA tehnoloģiju istabas” apmeklētāji uzsver mākoņpārvaldības priekšrocības, kam nav nepieciešama komplicēta IKT inženierija un tīklu pārvaldība, kas ļauj datiem palīdzēt ikdienā. Piemēram, novērtējot cilvēku plūsmu, identificējot pieprasītākās preces veikalā un nodrošinot drošību kopējā tīklā. Ir skaidrs, ka mūsdienu tehnoloģiju risinājumi mazina plaisu starp biznesa prasībām un IKT un, lai palielinātu inovācijas biznesā, nepieciešams optimizēt procesus un palielināt spēju mainīties un pielāgoties, ko nodrošina mākoņpakalpojumi.

Jānis Tupulis, LATA valdes priekšsēdētājs: “LATA vārdā pateicos visiem organizētājiem, lektoriem, dalībniekiem un īpaši atbalstītājiem par ieguldīto naudu, laiku un darbu! Mums bija iespēja pārliecināties, ka atvērtās tehnoloģijas – pirmkods, standarti un dati – ir dabisks veids, kā cilvēce var brīvi radīt nepieciešamo un ne tikai nepieciešamo. Arī atvērtu licencēšanas veidu izmantošana ir būtisks priekšnosacījumus radošās domas dzīvotspējai. Interese par atvērtajām tehnoloģijām arvien pieaug gan biznesa vidē un valsts pārvaldē, gan indivīdu līmenī, un tās ir aizvien būtiskāka sabiedrības atvērtības daļa.”

​LATA konference notika jau četrpadsmito gadu, tās video ieraksts ikvienam interesentam turpmāk pieejams saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2021.

Konferences atbalstītāji: SIA “ATEA”, “Oracle East Central Europe Limited” Filiāle Latvijā, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, SIA “Silvita”, SIA “Mērniecības datu centrs”, SIA “Turn Digital”, SIA “Pedab Latvia”, “Suse”, biedrība “Visa veida kustība” un Zparks.lv.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus

“Kā palikt atvērtiem jaunajā laikmetā” lektoru vidū ir vairāk nekā desmit pašmāju un ārvalstu eksperti, tostarp Dr. Keegan McBride (Vācija), kurš dalīsies pieredzē un ieguvumos no Igaunijas atvērto datu ekosistēmas pārveides un “Wunder” pārstāvis Otso Lahti (Somija) – viņa uzstāšanās būs veltīta digitālo risinājumu piekļūstamības pamatprincipiem. LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis iepazīstinās ar digitālās identitātes lietošanas iespējām, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis stāstīs par interneta vēlēšanām, LU Datorikas fakultātes pētniece un docente Anastasija Ņikiforova – par atvērto datu savlaicīgumu nacionālajos atvērto datu portālos ar pandēmiju saistītiem datiem un “Mērniecības datu centra” izpilddirektore Una Krutova – par zelta vidusceļu ģeotelpisko datu atvēršanai Latvijā.

No plkst. 15.45 piecās atvērtajās diskusiju istabās paralēli notiks darbsemināri – “Atvērtie ģeopolitiskie dati: kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai veicinātu ģeopolitisko datu atvēršanu”, “Interneta vēlēšanas: tehnoloģiju iespējas un riski brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā”, “LATA vērtības: kāpēc ir vērts būt LATA biedram –  priekšrocības, iespējas un ieguvumi”, “Atvērtā programmatūra: atvērtais pirmkods valsts pārvaldē, izglītībā, privātajā sektorā; atvērtās saskarnes; tālmācības/tāldarba tehnoloģijas” un “ATEA tehnoloģiju istaba”, kur pārrunās vienota un atvērta IT infrastruktūras resursa izveidi uzņēmumā.

Atvērtajā istabā “Atvērti ģeotelpiskie dati”, kur diskusiju vadīs “Mērniecības datu centra” izpilddirektore Una Krutova, piedalīsies Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, LĢIA direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts,  AS “Latvijas valsts meži” Biznesa sistēmu risinājumu direktors Māris Kuzmins, “Tet” biznesa analītikas vadītāja Andželikai Zaharova un citi ģeotelpisko datu eksperti.

Atvērtajā istabā “Atvērtā programmatūra” LATA valdes loceklis Leo Trukšāns rosinās diskusijas dalībniekus – Valsts kancelejas projekta vadītāju Vitu Vodinsku, LR Saeimas Administrācijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju direktoru Induli Bikši un  LU ITD vadītāju Arni Voitkānu diskutēt par atvērto tehnoloģiju lietošanu valsts pārvaldē un izglītībā.

Interneta vēlēšanu istabā LATA valdes locekļa Aigara Jaundāldera vadībā par tehnoloģiju iespējām un riskiem brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu norisei Latvijā diskutēs Tiesībsargs Juris Jansons, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, kā arī citi IKT jomas eksperti.

LATA vērtību istabā uzzināsiet par priekšrocībām esot LATA biedram: iespējas un ieguvumi, bet Tehnoloģiju istabā ATEA pārstāvji – Aleksandrs Rudovičs, Datu tīklu inženieris un Kaspars Šulcs, IT arhitekts – prezentēs: “Vienota un atvērta IT infrastruktūras resursa izveide uzņēmumā – ar ko sākt?”. “Atea Latvija” valdes loceklis Rolands Naglis vērš uzmanību uz jaunā laikmeta tendencēm iestāžu un uzņēmumu vidē: “Droša un moderna darba vide, kas veicina mobilitāti un nodrošina pat 100% tālvadības iespēju nav utopija, bet gan nepieciešamība. Pēc IBM 2019. gada datiem pastāv 30% varbūtība, ka uzņēmums divu gadu laikā piedzīvos drošības sistēmas pārrāvumu, tādēļ, datu aizsardzības nolūkos, sniegsim ieskatu, kā būt atvērtiem, bet maksimāli pasargātiem, izmantojot mākonī pārvaldītus IT risinājumus. Skatīsim, kas nepieciešams vienota IT infrastruktūras resursa izveidei uzņēmumā un kādas ir tā priekšrocības.”

Jānis Tupulis, LATA valdes priekšsēdētājs uzsver: ”Īpaši gribu pievērst konferences apmeklētāju uzmanību atvērtās programmatūras diskusiju istabai un aicinu iesaistīties sarunās. Gan Eiropas Komisijā, gan Latvijas valsts pārvaldē atvērtā koda programmatūra tiek arvien vairāk atbalstīta gan ar politiku un likumdošanas veidošanu, gan praktiskā rīcībā, izvēloties atvērtā koda risinājumus valsts procesu nodrošināšanai.”

Pasākuma laikā notiks arī ikgadējā LATA gada balvas pasniegšanas ceremonija ar mērķi izcelt un godināt Latvijas privātā un publiskā sektora, akadēmiskās vides pārstāvju un privātpersonu ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā.

​LATA konference notiks jau četrpadsmito gadu un šī ir pirmā reize, kad tā ikvienam interesentam būs pieejama tiešsaistē. Konferenci bez maksas virtuāli apmeklēt aicināti IKT jomas profesionāļi, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji, kā arī atvērto datu un tehnoloģiju entuziasti.

Konferences programma, reģistrācija konferencei un tiešraide būs pieejama saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2021.

Konferenci atbalsta SIA “ATEA”, “Oracle East Central Europe Limited” Filiāle Latvijā, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, SIA “Silvita”, SIA “Mērniecības datu centrs”, SIA “Turn Digital”, SIA “Pedab Latvia”, “Suse”, biedrība “Visa vieda kustība” un Zparks.lv.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus

LATA konference notiks jau četrpadsmito gadu un šī ir pirmā reize, kad tā ikvienam interesentam būs pieejama tiešsaistē. Konferenci bez maksas virtuāli apmeklēt aicināti IKT jomas profesionāļi, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji, kā arī atvērto datu un tehnoloģiju entuziasti.

Jānis Tupulis, LATA valdes priekšsēdētājs: “Šajā laikā, kad klātbūtne nav iespējama, tehnoloģijas nodrošina saikni ar ārpasauli un dod daudzveidīgas komunikācijas iespējas. Informācijas tehnoloģiju profesionāļiem šie rīki ir bijuši ikdiena gadiem, bet redzam, ka kopumā mūsu sabiedrībā pielāgošanās jaunajai realitātei notiek pamazām. Tāpēc LATA konferencē apskatīsim sadarbības iespējas, ieguvumus un izaicinājumus, ar kādiem saskaras valsts pārvalde, uzņēmēji un atvērto tehnoloģiju kopiena šobrīd, kad pasaulē ierasto lietu norisi ietekmē pandēmija un ikvienam ir jāspēj pielāgoties”.

Tāpat konferencē tiks apskatītas tēmas par atvērto pirmkodu un atvērtajiem datiem, kā veicināt uz atvērtām tehnoloģijām un atvērtiem datiem balstītu inovāciju, jaunu pakalpojumu radīšanu, tiks pārrunāta arī hakatonu pieredze un veiksmes stāsti.

“Kā palikt atvērtiem jaunajā laikmetā” lektoru vidū ir vairāk nekā desmit pašmāju un ārvalstu eksperti, tostarp Dr. Keegan McBride (Vācija), kurš dalīsies pieredzē un ieguvumos no Igaunijas atvērto datu ekosistēmas pārveides un “Wunder” pārstāvis Otso Lahti (Somija) – viņa uzstāšanās būs veltīta digitālo risinājumu piekļūstamības pamatprincipiem. LVRTC  valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis iepazīstinās ar digitālās identitātes lietošanas iespējām, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis stāstīs par interneta vēlēšanām, LU Datorikas fakultātes pētniece un docente Anastasija Ņikiforova – par atvērto datu savlaicīgumu nacionālajos atvērto datu portālos ar pandēmiju saistītiem datiem un “Mērniecības datu centra” izpilddirektore Una Krutova – par zelta vidusceļu ģeotelpisko datu atvēršanai Latvijā.

Pilna konferences programma, reģistrācija konferencei un tiešraide būs pieejama saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2021.

Pasākuma laikā notiks arī ikgadējā LATA gada balvas pasniegšanas ceremonija ar mērķi izcelt un godināt Latvijas privātā un publiskā sektora, akadēmiskās vides pārstāvju un privātpersonu ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā.

Savukārt četrās atvērtajās diskusiju istabās notiks darbsemināri par atvērtajiem ģeotelpiskajiem datiem, atvērto programmatūru, interneta vēlēšanām un LATA vērtībām.

Konferenci atbalsta SIA “ATEA”, “Oracle East Central Europe Limited” Filiāle Latvijā, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, SIA “Silvita”, SIA “Mērniecības datu centrs”, SIA “Turn Digital” un Zparks.lv.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus

1) Atvērtākais risinājums:

Šajā nominācijā ir aicināti pieteikties uzņēmumi, kuri ir radījuši oriģinālus risinājumus un produktus, vai lokalizējuši risinājumus, kur izmantotas atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērti standarti, atvērtais pirmkods vai atvērtie dati.

Tāpat šajā nominācijā aicinātas pieteikties valsts vai pašvaldības iestādes, tajā skaitā izglītības iestādes, kas savā ikdienas darbībā izmanto atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērtā pirmkoda programmatūru. Pieteikties aicinātas arī iestādes, kas kļuvušas pieejamākas sabiedrībai, ieviešot uz atvērtām tehnoloģijām balstītus risinājumus, piemēram, e-pakalpojumus vai atvērušas un padarījušas publiski pieejamus noteikta veida datus. Šajā kategorijā aicinātas pieteikties arī tās iestādes, kas ar savu darbību ir veicinājušas atvērtības ideju popularizēšanu sabiedrībā.

2) Personība, kas veicinājusi atvērtību:

Šajā nominācijā var pieteikties fiziskas personas – ikviens, kurš ieviesis, latviskojis atvērtā pirmkoda risinājumus, gatavojis mācību materiālus, izglītojis sabiedrību par atvērtiem standartiem, atvērto pirmkodu, atvērtiem datiem, organizējis pasākumus, popularizējis atvērtās tehnoloģijas vai veicinājis sabiedrības izpratni par atvērtām tehnoloģijām.

LATA gada balvai jāpiesakās līdz 2021. gada 19. janvārim.  Pieteikuma anketa un nolikums ir  pieejams šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2020