Šis stāsts sākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad BBC (British Broadcasting Corporation) bija radusies nepieciešamība pēc nelieliem tuvā lauka monitoriem – LS3/5. Uzlabojot šajās akustiskajās sistēmās izmantotos skaļruņus, dažus gadus vēlāk tika radītas LS3/5a. Radītas kā profesionālie monitori, tās iekaroja vietu ne tikai ierakstu studijās, bet arī klausītāju viesistabās un sirdīs. Laika posmā no 1977. līdz 1988. gadam tika pārdotas vairāk nekā 60000 skandu. Nelielo monitoru veiksmes stāsts iedvesmoja vairākus LS3/5a radīšanas procesā iesaistītos cilvēkus, un tās kļuva par pamatu tādām labskanīgo akustisko sistēmu ražotājkompānijām kā Rogers, Harbeth un Spendor. Šajā procesā visai nozīmīga loma ir bijusi arī kompānijai KEF, kura tika dibināta jau 1961. gadā. KEF izgatavoja abus LS3/5a konstrukcijā izmantotos skaļruņus. Svinot savas pastāvēšanas piecdesmitgadi, KEF nolēma pārskatīt LS3/5a uzbūvi, un, izmantojot mūsdienu kompjūtermodelēšanas tehnoloģijas, radīt to jaunu inkarnāciju – LS50.

Izskats un uzbūve

Melnā klavieru lakā tērptās KEF LS50 nešaubīgi ir pamanāmas un liecina par ''dižciltīgu asiņu'' klātbūtni. Kaut gan ''tehnodizaina'' piekritēji savā īpašumā var iegūt to mūsdienīgajam interjeram atbilstošas melnzeltaino kefu, ar ziliem skaļruņiem rotātās, baltās māsas. Novietotas uz statīviem, skandas rada piezemētas stabilitātes sajūtu, – to dziļums tikai par dažiem centimetriem piekāpjas augstumam. Izliektā priekšējā paneļa centrā atrodas zelta krāsas UniQ koaksiālais skaļrunis, kuru veido 5,25 collu vidējo un zemo frekvenču skaļrunis un collīgs pīkstulis. 

Zemo frekvenču skaļrunis patapināts no kompānijas Z un Q sērijas modeļiem, toties, augšējo frekvenču ticis aizgūts no KEF lepnuma - Blade. Pīkstuļa virziendarbības uzlabošanai tā diafragmas priekšā izvietoti viļņa virzītāji. Šo uzdevumu turpina īstenot zemo un vidējo frekvenču skaļruņa piekare un korpusa izliektā priekšēja plakne. Skandas aizmugures paneļa augšējā stūrī atrodas ovāla fāzu invertora atvere, tās forma un porainā virsma mazina gaisa plūsmas turbulenci.

LS50 ir tikušas projektētas izmantojot galīgo un robeželementu kompjūtermodelēšanas programmatūru, tā prognozējot mehāniskos procesus, kas rodas akustiskās sistēmas darbības rezultātā. Izmantojot simetrijas asīs novietotas iekšējās ribas, ir būtiski mazināta iekšējā rezonanse un līdz ar to nevēlama skanējuma krāsošana. Savukārt, lai izvairītos no vidējo frekvenču rezonanses, fāzes invertora vidējās sekcijas sienas izgatavotas no kustīga materiāla. Kaut arī sākotnēji iecerētas darbojošamies biwiring slēgumā, daudzo iterāciju rezultātā LS50 ir pieslēdzamas, izmantojot tikai vienu klemmju pāri.

Skanējums

Ņemot vērā audio apskatnieku, piemēram, Džona Atkinsona, sajūsmu par KEF LS50 spēju lieliski atskaņot sievietes balsi, kā pirmo likumsakarīgi izvēlos Vīnes filharmonijas orķestra Pjēra Buleza vadībā iespēlēto un Deutche Grammophon izdoto Gustava Mālera Das lied von der Erde. Šajā zemes dziesmas versijā Mālera iecerētā tenora vietā ir izvēlēts Violetas Urmanes soprāns. To atskaņojot uz pietiekami precīzas audio aparatūras, šī atkāpe no ģēnija gribas top saprotama. Un tā ir arī šoreiz. Noslēdzošās kompozīcijas Der Abscied muzikālais stīgu un flautas pavadījums ir skaudri liegs, un gaisīgā, bet precīzā un tonāli tīrā balss liek dvēselei sažņaugties sāpēs.

Zemes  dziesmas iedrošināts, kā nākamo atskaņoju Bendžamina Zandera diriģēto un Telarc izdoto Mālera 5. simfoniju. Viss Māleram raksturīgais milzu orķestris disciplinēti, tomēr nezaudējot emocionalitāti, ar hologrāfisku precizitāti atskaņo sēru marša pasāžas, arī kāpinājuma brīžos nepazaudējot stīgu trauslo tonalitāti cauri vijolēm ļaujot izskanēt arī čelliem. Tīrs ir arī pūšamo instrumentu tonis.

Lai atgrieztos Mālera manāmi iedragātajā emocionālās stabilitātes stāvoklī, atskaņoju Tool albumu 10000 Days. Mana pēdējo gadu pārliecība, ka šajā ierakstā un pēcapstrādē ir izmantotas citplanētu tehnoloģijas, kārtējo reizi tikai nostiprinās. Jo es vairāk uzzinu par ieraksta procesu, jo mazāk es saprotu, kā šis albums spēj skanēt pilnīgi uz visām audio sistēmām. Parasti ieraksti, kuri ir paredzēti atskaņošanai mašīnās, podos un boomboxminisistēmās, uz augstas precizitātes aparatūras skan, labākajā gadījumā, neizteiksmīgi. Ar „desmit tūkstoš dienām” tā nebūt nav. Skanējums ir precīzs, dzidrs tembrāli piesātināts, bet arī enerģijas pilns un „pumpējošs”, pie tam LS50 ļauj uztvert līdz šim (pat Dali Mentor 6 sniegumā) nedzirdētas Meinarda Kīnana balss apstrādes nianses. 

Nākamo nolemju noklausīties Haralda Sīmaņa albumu „Es esmu rīts”. Ierakstā līdzās Haraldam darbojas Latvijas etnodžeza grandi Ilze un Andris Gruntes. Varbūt dēļ viņu dalības un smalkā aranžējuma, varbūt dēļ “pareizā” un paskaistinātā ieraksta, kaut gan, visticamāk, abu šo faktoru dēļ, man vienmēr ir šķitis, ka šajā ierakstā Sīmanim ticis nolaupīts viņa čigāniskpanciski dumpīgais gars. Kefi šo garu iznīcina pavisam, sniedzot ierakstu tieši tā, kā to ir iecerējuši aranžētāji un skaņu režisors – kā smalku, pārdomātu, “cakainu”, ar interesi klausāmu un analizējamu etnodžeza ierakstu, kurā Haralda Sīmaņa balss ir tikai vēl viens mūzikas instruments. Un droši, ka nekas cits no tā arī nav jāgaida. Un, ja es vēlos dzirdēt panciski degošo Sīmani, es vienmēr varu klausīties kādu no nelegālajiem koncertierakstiem.

Diemžēl LS50 spilgtais uzvaras gājiens beidzās līdz ar Tindersticks albumu Tindesticks. Pirmais, ko pamanīju, - basģitāras zemo frekvenču „klibošanu” un tādu kā džinkstēšanzvanīšanu. Vilšanās sajūtu paspilgtināja drobenes atsperes izvilkšana priekšplānā. Nenoliedzami, atspere ir šī instrumenta nozīmīga un neatņemama sastāvdaļa, tomēr šādu versiju - ar atsperi kā solo instrumentu - vēl nebiju novērojis neviena līdz šim sastapta audio komponenta sniegumā. Lai pabeigtu tā jau neveiksmīgi uzburto parasti liegi krēslaino Tindersticks  skaņu ainavu, kefi nolēma izcelt saulītē arī bungu slotiņas. Protams, arī tās ir no metāla un savā skanējumā tik tuvu balss izcelšanai nepieciešamajam frekvenču diapazonam.

Apstiprinot lēnām augošās aizdomas, piecdesmitajiem neveicās arī ar Midnight Choir ierakstu Waiting for the brick to fall.   Parasti mūzikā veiksmīgi apslēptā neuzbāzīgā balss tika noslēpta pavisam. Protams, ka, balstoties uz pēdējo divu mākslinieku daiļrades atskaņošanas pieredzi, man ne prātā nenāca atskaņot Lambchop un Migala. Savukārt, mēģinājums atskaņot This Mortal Coil - It will end in tears beidzās jau piektajā ieraksta skanēšanas sekundē.

Pēdējo pilienu LS50 neveiksmju plejādei deva Stīva Albini ierakstītais OM albums God is good. Šķiet, ka kefi sajuka prātā, mēģinot tikt galā ar Ala Kisnerosa basģitāras ritmisko plūdumu. Tika atskaņotas tikai dažas aprautas bezizskaņas notis, ko nu nekādi nevarētu nosaukt par līdzenu frekvenču-amplitūdas līknes kritumu, bet gan uz 55Hz noskaņotā fāzu invertora izmisīgu Sīzifa cienīgu darbību. Es neuzskatu, ka šai parādībai būtu jel kāds sakars ar iespējami neveiksmīgu skandu novietojumu telpā. Uz brīdi noraizējies par pēkšņu Regas 63 vatu mazspēju, pieslēdzu savas jaunās mājas gaidošās un pavisam citu cenu kategoriju pārstāvošās Phonar Compact. Protams, ka skanējumā zuda skatuves plašums un dzidrums, toties bija izgaisusi arī dīvainā basģitāras skanējuma interpretācija.

"Tomēr, ja jau skandas ir radītas, turpinot leģendāro LS3/5a mantojumu, ir lieliskas sieviešu balsu izpildītājas, un ir nepārprotami parādījušas savu raksturu, kādēļ lai es no tām prasītu neiespējamo ?" - tā nodomājis, atmetu ar ausi OM, un uzlieku Mediaeval Baebes.  Ketrīnas Bleikas vadītā ansambļa stilu sev esmu nodefinējis kā viduslaiku kiču, un tieši tādu tā skanējumu padara LS50. Nav vairs ne miņas no ierasti dzirdamās pārproducēšanas un līdz ar to samocītības sajūtas. No skandām plūst tīra un pārdomāta albuma veidotāju iecere. Albuma Illumination katrs skaņdarbs ir veidots, izceļot kādas no kolektīva dalībnieču vokālās dotības, – līderbalss dzied solo partijas, un pārējās tai piebalso. Šķiet, ka piecdesmitās to vien bija gaidījušas. Katras balss individuālās iezīmes tiek atskaņotas patiešām lieliski, tikai nezināmu iemeslu dēļ iekšējā spīta pilnā un līdz ar to varbūt ne tik tīrā Bevas Lī Haringas balss skaņdarbā Blacksmiths ir kļuvusi pārāk asa un nedaudz sēcoša. Manu Epos M12 izpildījumā Yonder Lea izteiktā dejojamība, šķiet, tikusi upurēta jau minētās ieceres labā. Bet mēs taču pieejam atskaņotajam materiālam analītiski - kādas te vēl dejas ! Toties Ecce Chorus Virginum skan plaši un lieliski un krāšņi, un rada tik populāro klātbūtnes efektu, pievienojot hologrāfisku skatuves ainu un neaizmirstot lieku reizi pievērst klausītāja uzmanību izsmalcināti rotaļīgajai pašas Ketrīnas balsij.

Turpinot sieviešu balsu plejādi, atskaņoju Sidselas Endrsenas un Buges Vesseltofta kopdarbu Out here in there. Balss un pavadošā elektronika tiek atskaņota informatīvi un tīri, kaut gan, manuprāt, tomēr pārāk spilgti. Līdzīgi klājās arī franču „darkveivam” – Dark sanctaury, madame Pandora soprāns bija ierastās izmisuma apdvesmotās tīrības pilns, bet klausītāja uzmanība tika pievērsta arī sintezatoru pavadījumam, diemžēl, klaji neglaimojot to skanējumam.

Atļaušos arī divas nākamās balsis ierindot sieviešu vokāla kategorijā. Baby Dee minimālistiskais ieraksts Little Window tiek atskaņots godam, kaut arī no cienījamās mākslinieces balss ir tikusi iznīdēta Rīgas koncertos piedzīvotā krietnā deva ironijas. Arī ar Anthony and the Johnsons pirmsamerikas slavas pirmo albumu LS50 saprotas labi. Es gan būtu vēlējies vairāk emocionalitātes, piemēram, River of Sorrow atskaņojumā, bet, tā kā šajā gabalā ir nepieciešama precīza basģitāras melodijas, kurai vēlāk pievienojas stīgas, atskaņošana, ir jāņem vērā šis kefus daļēji reabilitējošais papildu apgrūtinājums.  

Kā pēdējo šajā klausīšanās sesijā izvēlos Liānas Langas albumu „Skatiens”. Tajā šai spilgtajai latviešu dzejniecei raksturīgajā neaizmirstamajā balss tembrā pašas autores ierunātā dzeja mijas ar Zanes Šmites dziedātām un Ilzes un Andra Gruntu un Ginta Pabērza pavadītām etno džeza versijām par latviešu tautasdziesmām. Kaut arī es nepiekrītu šī albuma „masteringam”, tas tomēr skan labi, un LS50 izpildījumā – lieliski. Līdz ar to, līdzās sarūgtinājumam, ko radīja kefu nespēja tikt galā ar OM, es vienmēr atcerēšos šo skandu versiju par Zanes Šmites dziedāto „Tumša nakte, zaļa zāle”.

Un galu galā, tikai pateicoties KEF LS50, es pēc ilgiem laikiem atkal noklausījos Nightwish – Oceanborn, pie tam visu albumu.

Secinājumi

KEF LS50 ir pirmās akustiskās sistēmas, kuras man sagādāja visai interesantu pārsteigumu - visi mēģinājumi klausīties LS50 sniegumā, izmantojot citus avotus, izņemot kompaktdisku, cieta neveiksmi. Vai tā būtu Anemonia tube un Dissecting table audiokasetē ierakstītais Džeimsa Plotkina „masterētais” splits, vai Master Musicians of Bukkake plate Totem 3, tika iznīcinātas jebkādas nesējam raksturīgās iezīmes, tā unificējot iespējamos nesējus vienkārši atskaņošanas avotā.

Mēģinot izprast Kef LS 50, nāk prātā Roberta Pīrsiga rakstītais - ”Kad pieredze tiek apstrādāta, izmantojot nazi - analītisko domāšanu, procesa rezultātā vienmēr kaut kas tiek nogalināts. Vismaz mākslas pasaulē šī parādība ir labi zināma. Atceros Marka Tvena pieredzi - brīdī, kad tika iegūtas visas (analītiskās) zināšanas, kas nepieciešamas, lai kuģotu pa Misisipi, pati upe bija zaudējusi savu burvību. Kaut kas tiek nogalināts vienmēr. Bet ir kāds fakts, kas mākslas pasaulē parasti netiek pamanīts, - līdzās kaut kā nogalināšanai kaut kas tiek arī radīts. Tā vietā, lai skumtu par nogalināto, ir jāpamana arī tas, kas tiek radīts. Un šis process jāuztver kā nāves--dzimšanas cikla turpināšanās, kas pati par sevi nav ne laba, ne slikta, tā vienkārši ir.”

Uzskatu, ka cikls ir noslēdzies un LS50 ir ieņēmis LS3/5 paredzēto vietu – būt analītiskam un tīrskanīgam tuvā lauka studijas monitoram. Šādā gadījumā tām it kā ir piedodama apsēstība ar sievietes vokālu un neizprotamā uzvedība zemo frekvenču diapazonā.

Ja tomēr nolemsit izmantot šīs skandas klasiskā izvietojumā un mājās, aizmirstiet par jebkādām klausītāja emociju izpausmēm. KEF LS 50 neliks Jums ne dziedāt līdzi, ne dejot. Toties tās sniegs informatīvu, precīzu, plašu un dzidru skanējumu. Pie noteikuma, ja jūsu izvēlētā mūzika tām būs pa prātam. Tā kā – Chesky un Blue Note ierakstu īpašnieki, saausieties !

Izmantotā audio aparatūra :

Rega Planet, Rega RP3, Rega Elys2, Rega Mira, Rega Maia, Rega TT-PSU, Sony TC-K55, Epos M12, Phonar Compact, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :

Ražotāja mājaslapa : www.kef.com

Pārstāvis Latvijā : audiostars.lv

Vairāk par KEF LS50 : www.kefamerica.com/july12/LS50%20White%20Paper.pdf