Raķetes starts notika plkst.3.59 pēc universālā laika sistēmas (UTC) jeb plkst.6.59 pēc Latvijas laika. No nesējraķetes satelīts «Venta-1» atdalījās 22 minūtes pēc raķetes starta - plkst.7.21 pēc Latvijas laika.

"Venta-1" riņķo Zemajā zemes orbītā aptuveni 505 kilometru augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu labi varēs uztvert tikai divas līdz trīs reizes dienā, aptuveni 10 minūtes.

Latvijas pirmais satelīts «Venta-1» izstrādāts, sadarbojoties VeA un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei.

Jāpiebilst, ka «Venta-1» tehniski bija gatavs startam jau pirms gada - to bija plānots nogādāt Zemes orbītā ar ISRO nesējraķeti PSLV-C34. Tomēr ISRO inženieru kļūdas dēļ, tas bija neveiksmīgi novietots nesējraķetē, un aprēķini liecināja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, tādēļ Latvijas satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Šī projekta galvenais mērķis ir veicināt inženierzinātņu studiju attīstību VeA. Galvenie eksperimenti, ko plānots veikt ar «Venta-1», ir kuģu satiksmes identifikācijas (AIS) datu uztveršana ar satelīta palīdzību un to pārraide uz Zemes staciju VeA. Ar šādu satelīttehnoloģiju palīdzību iespējams sekot kuģu maršrutiem daudz plašākā teritorijā, nekā to iespējams izdarīt ar tradicionālām AIS sistēmām, kas izvietotas gar krasta līniju un darbojas 20 - 40 kilometru rādiusā.

Turpmāk vēl.

ISRO nesējraķetes PSLV-C38 (Polar Satellite Launch Vehicle C38) starts vērojams video.