Kompānija Fiio Electronics Technology ir dibināta 2007. gadā Honkongā, līdz ar to tā ir salīdzinoši jauns spēlētājs augstas kvalitātes pārnēsājamo mūzikas atskaņošanas iekārtu tirgū. Neskatoties uz samērā neilgo darbības laiku, tās radīto produktu klāsts ir visai plašs. Fiio ražo augstas izšķirtspējas digitālos audio atskaņotājus, kā arī pārnēsājamos un stacionāros ciparu-analogos pārveidotājus, un austiņu pastiprinātājus.

2013. gadā Fiio radīja savu pirmo pārnēsājamo atskaņotāju X3, kam sekoja dārgākais X5, un budžeta klases - X1. Salīdzinoši nesen visi X3 un X5 ir piedzīvojuši savu otro pārdzimšanu, kā arī to saimei ir pievienojies "Androīda" darbinātais X7.

Manās rokās ir nonācis pirmā X3 tiešais pēctecis. Jāatzīst, ka, neskatoties uz visai plašo līdzšinējo pārnēsājamo atskaņotāju piedāvājumu, pirmais, kas man nāk prātā, domājot par mp3 pleijeri, tomēr ir kāds no Apple "podiem". Laika gaitā man uzticamo otro nano ir nomainījis piektās paaudzes Classic, kuru tad nu saudzēju kā acuraugu. Bet, lai kā arī to negribētos atzīt, ņemot vērā modeļa visai cienījamo vecumu (Apple piektās paaudzes ražošanas periods sakrīt ar Fiio dibināšanas gadu), diemžēl Classic nebūs mūžīgs, un reiz pienāks tā diena, kad būs jāizvēlas kāds tā mūsdienīgāks pēctecis.

Izskats un uzbūve

 X3 spēj atskaņot DSD, WAV, FLAC, APE, WMA, ALAC, AAC, MP3, MP2 un ogg vorbis formātus, un tā atbalstītā maksimālā samplēšanas frekvence un bitu dziļums ir 192kHz/64biti, turklāt tas spēj darboties arī kā ārējais ciparu analogais pārveidotājs, izmantojot mikro USB pieslēgvietu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku 44,1 un 48 kHz samplētā signāla dekodēšanu, X3 izmanto divus oscilatorus, kuru svārstību frekvences ir attiecīgi 22,5792 un 24,576 MHz. Signāla ciparu-analogu konvertēšanu veic Cirrus Logic CS4398. Datu glabāšanai tiek izmantota mikro SD karte, kuras atbalstītā ietilpība ir līdz 128Gb.

X3 korpusā atrodamas trīs pieslēgvietas - jau minētā mikro USB 2.0, un divas 3,5 milimetru jack ligzdas. Viena - austiņu pieslēgšanai, otra sevī apvieno lietotāja izvēlnē definējamas analogo un digitālo izejas.

Glītā alumīnija korpusā tērptais aparāts ir saskarsmē patīkams un ergonomisks. Tajā brīdī, kad beidzot līdz galam saprotu, ka, neskatoties uz lielo un apaļo griežamo pogu, šis tomēr nav Apple atskaņotājs, arī izvēlne vairs nesagādā nekādas izteiktas problēmas. Pie tam, ja tic ražotājam, tad ar katru nākamo programmnodrošinājuma versiju, ieklausoties lietotāju ieteikumos, šī izvēlne tiek padarīta arvien draudzīgāka.

Lai labāk izprastu X3 skanējuma raksturu, klausoties tā sniegumā izmantoju trīs dažādas austiņas - AKG K240, Sennheiser HD25-1 un Grado SR80. Tā kā Fiio atskaņotājs tomēr ir paredzēts mūzikas klausīšanai kā vaļaspriekam, par galveno sabiedroto izvēlējos ērtākās no trijotnes - Grado. 

Skanējums

Kā pirmo izvēlējos atskaņot "Hodila records" studijā ierakstīto Ēnu Kaleidoskopa debijas albumu. Tituldziesmā Fiio X3 patīkami izcēla Mārtiņa Linka balss īpatnējo tembru un Signes Ābolas nedaudz piesmakušās vijoles skanējumu, arī akustiskā ģitāra skanēja tīri, telpiski un dzidri. Savukārt albuma otrajā kompozīcijā  „Vilkaču meitene”, pārliecinājos par iepriekšējā dziesmā novēroto Fiio vēlmi izcelt frekvenču diapozonus ap 1 un 6,3 kiloherciem, tādēļ Irbes soprāns ir kļuvis gaišāks un nedaudz asāks. Kaut gan šī pati īpašība nenoliedzami ļauj labāk uztvert citu kompozīciju bekvokālus un slēptos čukstus. Albuma noslēguma Šūpuļdziesma, neskatoties uz nedaudz pārāk spilgtu kopainu, tomēr skanēja telpiski, plaši, radot klausītājā iecerēto nemiera un nomāktības sajūtu.

Wolves in a throne room - Celestial lineage ierasti sakārtotajā nosvērtajā plūdumā Fiio bija nolēmis izcelt ģitāras „mazā draiva” skaņu, ar ko gan grēko arī Grado, un vokālu padarīt tuvāku un līdz ar to nepatīkami uzmācīgu, ar ko, savukārt, Grado, vismaz sadarbībā ar iPod, negrēko. Kopumā ģitāras skanējums bija kļuvis pārāk ass, spilgts, tuvāks Latvijas smagās mūzikas pārstāvju iecienītajai „konservbundžā ieslodzīto dusmīgo bišu darbībai”, kā rezultātā tas vairs nekādi neiederējās Rendala Dunna pārdomātajā miksā.  

Arī Om - Advaitic Songs skanējumā dominēja basģitāras draivs, un pirmās kompozīcijas Keitas Ramzijas vokāls bija kļuvis pārāk ass un metālisks, kā arī X3 bija nolēmis OM tumši mutuļojošo skanējumu padarīt gaišu un viegli nolasāmu.

Par jelkādiem centieniem Fiio izpildījumā klausīties Haus Arafna daiļradē nācās aizmirst, jo ar jebkurām no izvēlētajām austiņām skanējums bija pārāk gaišs un nevēlami ass.

Klausoties Anthony and The Johnsons dziesmu Cripple and the Starfish, šī iekrāsojuma īpatnība diemžēl traucēja vēl vairāk. Muzikālā piesātinājuma brīdī pār balsi dominēja saksofons un ieraksts jau atkal skanēja daudz gaišāk nekā pierasts. Pieslēdzot Fiio lineāro izeju pastiprinātājam un salīdzinot X3 versiju ar kompaktdiska skanējumu, kopējā noskaņa bija kļuvusi mazāk emocionāla un būtiski blāvāka, kā arī bija mazinājusies šī albuma aizraujošā dinamika. Jāpiebilst, ka drošības labad šo pašu skaņdarbu noklausījos X3 lielā brāļa - Fiio X5 sadarbībā ar pamīšus Sennheiser HD25, Grado RS2 un Oppo PM-2. X3 iezīmētā Fiio skanējuma rakstura īpašība nemainīgi saglabājās arī šajā gadījumā. Droši vien, ka ir jāpieņem, ka tā nav tikai kāda vienam produktam raksturīga īpašība vai tehniska nepilnība, bet gan kompānijas izvēlēta pieeja skanējumam. Jāpiebilst, ka atskaņojot „Jūraszvaigzni” Grado un iPod sniegumā, visas augstākminētās nepatīkamās īpašības bija pazudušas.

Savukārt, klausoties Ninas Simones dziesmu izlasi Gold, X3 uzvedās gandrīz vai priekšzīmīgi. Tas lieliski iezīmēja telpas ambienci un centīgi iezīmēja visas dziedātājas savdabīgās balss nianses. Savukārt skanot   I love your lovin' ways, X3 neaizmirsa iecelt saulītē arī bekvokālu, ar pārāk uzsvērtu iekrāsošanu nedaudz sagrēkojot tikai nākamajā skaņdarbā Moon Indigo, izceļot klavieres un bungu slotiņas.

Arī ar Ingus Baušķenieka solodarbu izlasi „Neizināmais šedevrs” X3 sapratās visai labi, tā skanējums gan atkal bija būtiski gaišāks nekā ierasts, bet šajā gadījumā tas šķita pat interesanti un palīdzēja atvērties Ingus un Edītes balsīm, tomēr šoreiz nepārspīlējot.

Secinājumi 

Kopš, paziņojis par iPod Classic ražošanas pārtraukšanu, Apple ir izstājies no pārnēsājamo digitālo atskņotāju tirgus, cīņa par jaunā līdera pozīciju rit pilnā sparā. Kā parasti, ja nerunājam par masu psihozēm, plašākam patērētāju lokam interesantākais ir tieši "pieejamo" cenu tirgus segments, kurā Fiio nenoliedzami ir vērā ņemams spēlētājs, savos produktos apvienojot augstas kvalitātes tehnoloģisko risinājumu un samērā pievilcīgo cenu. Arī tā darbība, kā ciparu-analogajam pārveidotājam ir visai labskanīga. Kaut arī tā skanējums nebūt nav lineārs, atļaušos Fiio X3 tomēr ierindot prasīga patērētāja uzmanības vērto produktu kategorijā. Jo, klausoties ikdienā, it īpaši izmantojot iekšauss vai skanējumā blāvas austiņas, domāju, ka mani kaitinošās tā rakstura īpašības varētu arī nebūt tik uzmācīgas, kā sadarbībā ar samērā spilgtajām Grado SR80 vai AKG K240.

Neskatoties uz nedaudz dīvaino pieeju skanējuma iekrāsošanai, otrās paaudzes X3, eksperimentējot ar austiņu un muzikāla materiāla izvēli, tā jaunajam īpašniekam ir potenciāli spējīgs sagādāt ne vienu vien labsajūtas brīdi.  

Izmantotā audio aparatūra :

AKG K240, Sennheiser HD25-1, Grado SR80, Rega Planet, Rega Mira, Rega Maia, Epos M12, Apple iPod Classic 5th gen, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :

Ražotāja mājaslapa : http://fiio.net/en/fiio

Pārstāvis Latvijā : http://hi-fi.lv/