Kā norāda drošības eksperti, arvien biežāk krāpnieciskajās e-pasta vēstulēs tiek izmantotas iebiedēšanas tehnikas, pieprasot lietotājam ātri reaģēt. “Jūsu karte ir bloķēta!”, “Nekavējoties atbildiet uz šo vēstuli!” un citi tamlīdzīgi pamudinājumi lietotājiem ir negaidīti, tāpēc viņi piemirst par visiem piesardzības pasākumiem un metas izpildīt krāpnieku prasības. Balstoties uz pētījumiem, krāpniekiem visbiežāk izdodas gūt panākumus tad, ja lietotāji patiešām gaida svarīgu e-pasta vēstuli.

Lai neuzķertos uz šāda krāpnieku āķa, lietotājiem vajadzētu pievērst uzmanību vairākām lietām. Pirmkārt, jānovērtē, kas ir e-pasta sūtītājs – vai viņu pazīstat, vai viņa e-pasta adrese sakrīt ar to, kas ir norādīta e-pastā. Ļoti bieži krāpnieki piesedzas ar zināmu kompāniju nosaukumiem, taču viņu e-pasta adreses nesakrīt ar izmantotā uzņēmuma domēna nosaukumu.

“Īpaši vajadzētu būt piesardzīgiem ar e-pasta vēstulēm, kurās tiek pieprasīts pieslēgties vai apstiprināt savu internetbankas kontu, atsūtīt pieslēgšanās datus. Neviena banka vai legāli strādājošs uzņēmums nepieprasa sniegt šādus datus e-pastā,” norāda “eScan” antivīrusu programmas izplatītāja uzņēmuma “Baltimax” pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis.

Tāpat ieteicams nesteigties spiest uz e-pastā esošajām saitēm, īpaši tad, ja vēstule saņemta no nepazīstama sūtītāja. Krāpnieku nolūkus atklāj ne tikai uzstājīgie aicinājumi lejuplādēt kādu lietotni vai pievienoto dokumentu, bet arī mudinājumi apmeklēt noteiktu interneta vietni, ja e-pastā ievietotā saite ved pavisam uz citu vietni, visbiežāk – uz fiktīvu interneta vietni.

“Lietotāji bieži vien uzklikšķina uz e-pastā esošajām saitēm pat nepaskatoties, kurp tās ved. Ja saņemat e-pastu no nepazīstama sūtītāja vai arī aizdomīgu ziņu no sava drauga, pirms spiest uz saites, vajadzētu pārbaudīt, uz kādu vietni tā ved – to var redzēt, uzvirzot uz tās datorpeles bultiņu,” iesaka D.Pelenis.

Krāpšanu nereti nodod arī gramatikas un interpunkcijas kļūdas e-pasta saturā. “Ko gan var gribēt, ja krāpšanas tehnikas attīstās, bet krāpnieki joprojām savas vēstules tulko ar internetā pieejamajām bezmaksas tulkošanas programmām,” nosmaida “Baltimax” pārstāvis.

Ja rodas aizdomas, ka e-pastā saņemtā saite vai datne ir krāpnieciskas, ZParks iesaka izmantot tiešsaistes rīku, piemēram, VirusTotal. Tas veic aizdomīgā objekta skenēšanu, izmantojot vairāk nekā 60 dažādus antivīrusu skenerus un kaitīgo objektu datubāzes.

Lai gan tehniskā ziņā šādu piedāvājumu vienkārši nav iespējams īstenot, tas skan patiešām vilinoši. “eScan” antivīrusu programmu izstrādātāji apliecina, ka ar šādu piedāvājumu krāpnieki ir trāpījuši lietotāju sāpīgajā vietā.

“Iedomājieties, ka varat pārlūkot internetu savā viedtālrunī, lai arī kur atrastos, neizmantojot sava mobilo sakaru operatora nodrošināto mobilo internetu, un arī bez nepieciešamības pieslēgties Wi-Fi tīklam. Skan patiešām vilinoši, īpaši, ja esat devies izbraukumā vai atvaļinājumā valstī, kur mobilais internets maksā dārgāk nekā Latvijā. Diemžēl, tik apbrīnojams pakalpojums vēl nepastāv,” skaidro “eScan” antivīrusu programmu izplatītāja uzņēmuma “Baltimax” pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis.

Krāpnieku ziņa, kas piedāvā patiesi apbrīnojamu interneta pielsēgumu, izplatās “WhatsApp” grupās, kā arī ar lietotāju starpniecību, kuri “rekomendē” šo pakalpojumu, neko par to pat nenojaušot. Lietotāji saņem īpašu uzaicinājumu ar iekļautu saiti, kura ved uz vietni tajā valodā, kurā darbojas ierīce vai interneta pārlūks.

Krāpnieku vietnē upuri tiek mudināti dalīties ar šo piedāvājumu ar vismaz 13 cilvēkiem vai 5 grupās, tādā veidā krāpnieku shēma tiek izplatīta tālāk. Krāpnieku vietnē izvietotie citu lietotāju komentāri izskatās diezgan ticami, jo apgalvo, ka piedāvātais pakalpojums lieliski darbojas. Diemžēl šādu lietotāju “Facebook” vietnē nemaz nav – tās visas ir krāpnieku labi apdomātas viltības.

“Interesanti, ka krāpnieki arvien biežāk pielāgo savus uzbrukumus dažādu valstu lietotājiem atbilstoši viņu dzimtajai valodai. Tas ļauj viņiem sasniegt lielāku lietotāju daudzumu, turklāt naiviem lietotājiem šādi krāpnieciski uzbrukumi šķiet daudz ticamāki ,” atzīmē D.Pelenis.

“WhatsApp” lietotāji, daloties ar krāpniecisko bezmaksas interneta piedāvājumu, galu galā nokļūst kaitnieciskās vietnēs, kur tiek piedāvāts abonēt maksas SMS pakalpojumus, instalēt trešo pušu lietotnes vai kā citādi papildināt krāpnieku kabatas.

“eScan” drošības eksperti iesaka lietotājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgāk vērtēt piedāvājumus, kuri skan pārāk labi, lai būtu patiesi. Saņemot krāpnieku ziņu, tā noteikti jāatzīmē kā krāpšanas gadījums. Ja pamanāt, ka draugi izplata šādas ziņas, vislabāk pie viņiem vērsties personiski un brīdināt par krāpšanu.

Iespējams, kādam radīsies jautājums – kāpēc gan jāmaksā par to, ko var dabūt par velti un turklāt vēl apstākļos, kad cilvēkiem raksturīgā pozitīvā domāšana liek uzskatīt, ka “ar mani jau nekas slikts nenotiks”. Ir vairāki iemesli, kādēļ tā domāt nav gluži pareizi.

Bezmaksas risinājumu veidotāji bieži velta daudz mazāk uzmanības un resursu tam, lai to drošības risinājums būtu tik efektīvs, cik vien iespējams. Savukārt citi izstrādātāji bez maksas piedāvā drošības programmas, kam ir tikai daļa funkcionalitātes, kas piemīt viņu pašu maksas programmām.

Tādēļ iesakām izraudzīties kādu no vadošajiem drošības risinājumiem, ko veido kompānijas, kam drošības risinājumu izveide un attīstīšana ir bizness un maizes darbs. Viena no šādām kompānijām ir MicroWorld, kuras produkti ar eScan marku ieņem stabilu vietu labāko desmitniekā un pat augstāk.

Precīzu drošības risinājuma “labumu” noteikt ir grūti, lai neteiktu, ka tas ir neiespējami, jo drošības situācija mainās un katram izstrādātājam palaikam gadās kāds misēklis. No tā nav izsprucis neviens ražotājs, pat tie, kas regulāri gozējas jau minētajā labāko desmit sarakstā.

Tāpēc konkrēta produkta izvēli bieži nosaka ieradums vai kādas papildu funkcijas, kas lietotājam šķiet svarīgas. Apskatāmajam eScan Internet Security Suite arī ir iespējas, kas piemīt ne tuvu visiem konkurentiem.

Standarta rādītāji

Saprotama lieta, ka arī tradicionālā funkcionalitāte nedrīkst palikt novārtā, tādēļ sniegsim nelielu ieskatu AV-Test veiktajos testos, kas atklāj, cik labi drošības risinājums tiek galā ar iespējamiem ikdienas drošības draudiem.

2016. gada septembrī un oktobrī Windows 10 vidē veiktajos testos atklājās, ka eScan spēj aizturēt 100 procentus no zināmiem draudiem un 98 procentus no jauniem drošības draudiem.

Pārlūkprogrammas testā eScan no 1.2 miljoniem testa paraugu pareizi atklāja visas inficētās un atpazina visas tīrās mājaslapas.

Veiktspējas testā eScan vislielāko datora ātrdarbības samazinājumu uzrādīja failu kopēšanas testā. Šis arī ir vienīgais tests, kura rādītājs ir zem vidējā 22 testēto drošības risinājumu konkurencē. Kopumā veiktspējas testi parāda, ka ir iespēja brīžiem sajust antivīrusa izraisītu datora veiktspējas samazināšanos kopējot failus un tātad arī instalējot programmas.

Papildu lietas

Var secināt, ka veiktspējas un aizsardzības rādītāji ir labi. Toties papildu iespējas, ko nodrošina eScan, ir patiesi ievērības cienīgas.

eScan piedāvā tiešsaistes rezerves kopēšanas risinājumu. Tas ir noderīgi gadījumā, ja datoram uzbrucis kāds vīruss un bojājis datus. Tad tos var atjaunot no šīs tiešsaistes rezerves kopijas.

Lai minimizētu iespēju ievazāt kādu ļaunatūru, eScan automātiski skenē e-pastu, ziņojumapmaiņu un arī datoram pieslēgtās USB atmiņas iekārtas.

Paroļu pārvaldnieks pasargās paroles no nozagšanas pat tad, ja kādam hakerim būs izdevies piekļūt jūsu datora failiem.

Savukārt eScan Rescue Mode režīms ļauj ielādēt datoru drošā vidē. Tam nav nepieciešams kompaktdisks, kā daudziem citiem risinājumiem. Šajā drošajā režīmā var veikt sistēmas skenēšanu un attīrīšanu un izlabot izmaiņas sistēmas reģistrā, ko veikuši vīrusi un cita ļaunatūra.

Visu minēto papildina viegli konfigurējams ugunsmūris. Šādas iespējas piemīt tikai retajam tīmekļa drošības risinājumam.

Secinājums

Kaut arī kopējot failus eScan Internet Security Suite nedaudz atpaliek no konkurentiem ātrdarbības ziņā, tomēr risinājums nodrošina labu aizsardzību pret drošības draudiem tīmeklī. eScan Internet Security Suite piemīt arī virkne īpašību, kas ir reti kura konkurentu risinājuma arsenālā.

Izspiedējvīrusam “Popcorn Time” ir tieši tāds pats nosaukums kā populārai bitu torrentu programmai, kas ļauj lejulādēt pirātiskas filmas un citu saturu. Drošības eksperti uzskata, ka hakeri speciāli ir izvēlējušies šādu nosaukumu – lai pēc iespējas vairāk lietotāju lejupielādētu un instalētu kaitniecisko programmu. “Popcorn Time” pat atver tādu pašu instalācijas logu kā legālā programma.

“Interneta lietotājiem, meklējot dažādas bezmaksas programmas vai spēles, vajadzētu tās lejupielādēt tikai no zināmām, uzticamām, oficiālām vietnēm. Pretējā gadījumā, izvēloties instalēt interneta forumos atrastu programmu, nāksies uzņemties arī visu iespējamo risku par iespēju zaudēt svarīgus datus vai sabojāt datora operētājsistēmu,” – norāda “eScan” antivīrusu programmu izplatītāja uzņēmuma “Baltimax” pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis.

Iekļūstot datorā, “Popcorn Time” vispirms pārbauda, vai tajā jau nedarbojas cits aktīvs izspiedējvīruss. Ja dators jau ir inficēts ar līdzīgu vīrusu, ļaunatūra pārtrauc savu darbību. Pretējā gadījumā tas vienkārši sāk šifrēt failus, ieskaitot fotogrāfijas, dokumentus, mūzikas failus, kā arī tādus dokumentus kā .xlsm, .syncdb, .pptm un .mdbackup. Katrs šifrētais fails tiek papildināts ar paplašinājumu “.filock”.

Tad ļaunatūra lietotājam nosūta ziņu, kurā tiek pieprasīts nedēļas laikā samaksāt izpirkuma maksu 1 bitkoina (apmēram 780 EUR) vērtībā. Ja lietotājs nemaz negatavojas maksāt, viņam tiek piedāvāts cits variants – nosūtīt ļaunadru doto saiti diviem saviem draugiem, lai tiktu inficētas arī viņu sistēmas. Ja draugi samaksās pieprasīto izpirkuma maksu, “Popcorn Time” atšifrēs ne tikai viņu, bet arī viņus šajā nelaimē iegrūdušā “drauga” failus.

Lai nenāktos risināt šādas dilemmas, “eScan” drošības eksperti iesaka izmantot uzticamas antivīrusu programmas, neinstalēt nezināmas programmas un neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm. Īpaši ieteicams veidot datu rezerves kopijas, lai sastopoties ar izspiedējvīrusiem netiktu zaudēti svarīgi dokumenti vai fotogrāfijas – šādā gadījumā var ignorēt ļaunatūras prasības un attīrīt sistēmu no infekcijas kopā ar inficētajiem failiem.