LISA Pathfinder ir tā saucamā ceļa meklētāja misija, kuras mērķis ir pārliecināties, ka tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai izveidotu ESA plānoto eLISA gravitācijas viļņu observatoriju, darbojas.

Zīmīgi, ka EKA VEGA raķete LISA Pathfinder nogādājusi kosmosā Einšteina vispārīgās relativitātes teorijas simtgades gadā. Gravitācijas viļņi ir viena no lietām, ko šī teorija prognozē esam, bet kas nav eksperimentāli atklāti. No teorijas vienādojumiem izriet, ka paātrinātā kustībā esoši masīvi objekti, piemēram, eksplodējošas zvaigznes vai virpuļojošu melno caurumu pāris, rada laiktelpas viļņus.

eLISA plānots palaist kosmosā ap 2034. gadu. Eksperiments sastāvēs no trim kosmiskajiem aparātiem, kas nesaistīti lidos trijstūrī ar malu garumu miljons kilometru. Kosmosa kuģiem būs katram divas “rokas” kuru galos būs piestiprināti masīvi objekti. Ar lāzeru ļoti precīzi (0.01 nanometri vai mazāk) mērot to atrašanās vietu, domājams ir iespējams uztvert to vibrāciju ko izraisa gravitācijas viļņi, kas nāk no tāliem masīviem objektiem.

 Video: LISA Pathfinder starts no EKA kosmodroma, Kuru (Franču Gviāna), 03.12.15, 6:04

Parakstot ESVP hartu, Latvijas valdība ciešā sadarbībā ar EKA nākamo piecu gadu laikā īstenos Latvijai un EKA nozīmīgus un inovatīvus projektus saskaņā ar EKA programmatiskajām nostādnēm. Latvijas ieguldījums EKA šo projektu realizācijā būs aptuveni 7 miljonus eiro.

EKA ģenerāldirektors Žans Žaks Dordens apsveica Latvijas valdību ar šo nozīmīgo soli, kas tiek veikts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē laikā. Parakstot ESVP hartu, tajā ir ietverti pirmie pieci ESVP projekti kosmosa zinātnē, zemes novērošanā un izglītībā, paturot prātā, ka daudzi citi vēl sekos. Daži no tiem ir ļoti daudzsološi, piemēram, Valsts Koksnes Ķīmijas institūta projekts var tikt integrēts nākotnes raķešu programmā, norādīja EKA ģenerāldirektors.

EKA ģenerāldirektors atkārtoti piedāvāja Latvijas studentiem izmantot stažēšanās iespējas EKA pētniecības centros. Līdz šim to ir izmantojuši divi jaunie doktoranti. Šī noteikti ir nozīmīga diena EKA, jo Latvija pievienojas EKA Eiropas Sadarbības valstu klubam, uzsvēra Žans Žaks Dordens.

Latvijas vēstniece Francijā, valdības vārdā parakstot šo hartu, apsveica visu Latvijas kosmosa nozari un uzsvēra ar to saistītajiem uzņēmumiem, zinātniskajiem institūtiem un universitātēm doto iespēju un izaicinājumu pierādīt, ka Latvijas valdības ieguldītais finansējums valsts tautsaimniecības un zinātnes attīstībai tiks izlietots visefektīvākajā veidā. Vēstniece norādīja, ka Latvija ir spērusi soli tuvāk EKA dalībvalsts statusam, tādēļ pieci gadi, kuros Latvija būs EKA sadarbības valsts statusā ir jāizmanto kā platforma, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk sagatavotos EKA dalībvalsts statusam un pietuvotos līdzvērtīgai konkurencei ar pārējām EKA dalībvalstīm.

Avots: IZM

Iestāde, kas virza iestāšanās procesu ir IZM. IZM vairākkārt ir lūgusi valdību rast finansējumu sadarbībai ar EKA, tomēr nauda tā arī nav atradusies. 2015. gada budžetā tā nav plānota. Lai saprastu mērogus, jāpiebilst, ka ir runa par nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro. Tā ir summa, ko Latvija noteikti var atļauties un kuru, ja vien vēlētos, atrast varētu.

Diez vai ir jāskaidro, kādi būs zaudējumi nozarei, kas visā pasaulē rada produktus ar augstu pievienoto vērtību un sniedz neatsveramu atbalstu tautsaimniecībai. EKA paspārnē top tehnoloģijas, kas atgriežas atpakaļ uz Zemes un kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu rūpniecībā, lauksaimniecībā, sakaru tehnoloģijās. Kosmosam paredzētais tiek izmantots cilvēku glābšanai, kuģu vadīšanai jūrās utt.

Esot EKA Sadarbības valstij vai dalībvalstij, Latvijai būtu iespēja apgūt finansējumu pielietojumu izstrādei, kurus varētu izmantot Latvijas mežsaimnieki, lauksaimnieki un pilsētu plānotāji efektīvai darba veikšanai un plānošanai. Ieguvums noteikti pārsniegtu iztērēto. Kādas ir mūsu perspektīvas, ja kā tagad plānots, tiks uzsāktas sarunas par EKA Eiropas sadarbības valsts līguma Eiropas Sadarbības valsts hartas parakstīšanas pārcelšanu no 2015. gada 31. janvāra uz 2018. gada janvāri?

Tie ir nelietīgi nozagti trīs iespējamās sadarbības gadi, kuru laikā varētu tapt pirmie moduļi Eiropas kosmosa misijām. Tie ir Latvijā nesaražoti jauni materiāli utt. Tie ir aizbraukuši specialisti, kuri vairs tik drīz neatgriezīsies, ja to vispār izdarīs.

Zaudējumi noteikti pārsniedz ieguvumus, ja tādi vispār ir. Attopieties!

Video, kas kādam, varbūt būs kā auksta ūdens spainis...

Philae ir nolaidusies uz komētas. Iespējams pat divreiz. Kā liecina saņemtie telemetrijas dati, Philae iespējams pēc nolaišanās palēcies un tad nolaidies otrreiz. Ticamākais iemesls ir, ka nav korekti nostrādājušas harpūnas, kuru uzdevums ir noenkurot Philae uz komētas virsmas.

Lai vai kā, Philae ir uz komētas un telemetrijas dati no tā tiek saņemti. Nu jāgaida jauni atklājumi, kas sniegs jaunas zināšanas par vēl neizpētīto.

Komēta 67P uzņemta ar Philae ROLIS kameru, 12.11.2014, 14:38:41 UT. Attālums līdz virsmai apmēram 3 km. Izšķirtspēja – 3 m uz pikseli.

Prieks lidojumu vadības centrā un paziņojums par sekmīgu nolaišanos

Pāris bildes no nolaišanās dienas

SEPARATION CONFIRMED! Safe journey @Philae2014! pic.twitter.com/dsM5Xaedzp

— ESA Rosetta Mission (@ESA_Rosetta) November 12, 2014

Lidojumu vadības centrā darbinieki apsveic viens otru pēc tam, kad telemetrijas dati (ap 11:03 pēc Latvijas laika) apstiprināja, ka Philae ir atdalījies no Rosetta.

Eiropas kosmosa aģentūras (EKA) zonde Rosetta devās ceļā 2004. gada martā, un ceļā līdzi ņēma īpaši veidotu nolaišanās aparātu Philae, kura uzdevums ir nolaisties uz komētas 67P.

Nu ir klāt brīdis, kad Philae jādodas ceļā. Rīt (12.11.2014, 08:35 GMT) – laika atskaite te – Philae atdalīsies no Rosetta, kas šobrīd riņķo ap Čurjumova—Gerasimenko komētu (67P).

Kā uzsver speciālisti un misijas plānotāji, nolaišanās uz komētas ir īpaši sarežģīts un grūts uzdevums. Daži pat apmēram septiņas stundas, kas nepieciešamas, lai nosēstos uz komētas pielīdzina “septiņām šausmu stundām”. Te saskatāma analoģija ar NASA Curiosity mobiļa nolaišanos uz Marsa, ko kāds NASA specialists nosaucis par “septiņām šausmu minūtēm”.

To, kā EKA un Philae rīt veiksies varēs vērot tiešraidē, ko nodrošina livestream.com Tik jāņem vērā, ka radio signāls no komētas 67P līdz Zemei nonāks vien apmēram 28 minūtes pēc paša notikuma. Tādēļ vārds “tiešraide” ir jāuztver ļoti nosacīti.

Rosetta pašiņš ar Čurjumova—Gerasimenko komētu fonā.

NASA video par to, kā nolaisties uz komētas

Vācu aviācijas un kosmonautikas centra DLR video, kas paskaidro kādi instrumenti ir Philae rīcībā