Parakstot ESVP hartu, Latvijas valdība ciešā sadarbībā ar EKA nākamo piecu gadu laikā īstenos Latvijai un EKA nozīmīgus un inovatīvus projektus saskaņā ar EKA programmatiskajām nostādnēm. Latvijas ieguldījums EKA šo projektu realizācijā būs aptuveni 7 miljonus eiro.

EKA ģenerāldirektors Žans Žaks Dordens apsveica Latvijas valdību ar šo nozīmīgo soli, kas tiek veikts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē laikā. Parakstot ESVP hartu, tajā ir ietverti pirmie pieci ESVP projekti kosmosa zinātnē, zemes novērošanā un izglītībā, paturot prātā, ka daudzi citi vēl sekos. Daži no tiem ir ļoti daudzsološi, piemēram, Valsts Koksnes Ķīmijas institūta projekts var tikt integrēts nākotnes raķešu programmā, norādīja EKA ģenerāldirektors.

EKA ģenerāldirektors atkārtoti piedāvāja Latvijas studentiem izmantot stažēšanās iespējas EKA pētniecības centros. Līdz šim to ir izmantojuši divi jaunie doktoranti. Šī noteikti ir nozīmīga diena EKA, jo Latvija pievienojas EKA Eiropas Sadarbības valstu klubam, uzsvēra Žans Žaks Dordens.

Latvijas vēstniece Francijā, valdības vārdā parakstot šo hartu, apsveica visu Latvijas kosmosa nozari un uzsvēra ar to saistītajiem uzņēmumiem, zinātniskajiem institūtiem un universitātēm doto iespēju un izaicinājumu pierādīt, ka Latvijas valdības ieguldītais finansējums valsts tautsaimniecības un zinātnes attīstībai tiks izlietots visefektīvākajā veidā. Vēstniece norādīja, ka Latvija ir spērusi soli tuvāk EKA dalībvalsts statusam, tādēļ pieci gadi, kuros Latvija būs EKA sadarbības valsts statusā ir jāizmanto kā platforma, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk sagatavotos EKA dalībvalsts statusam un pietuvotos līdzvērtīgai konkurencei ar pārējām EKA dalībvalstīm.

Avots: IZM

Iestāde, kas virza iestāšanās procesu ir IZM. IZM vairākkārt ir lūgusi valdību rast finansējumu sadarbībai ar EKA, tomēr nauda tā arī nav atradusies. 2015. gada budžetā tā nav plānota. Lai saprastu mērogus, jāpiebilst, ka ir runa par nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro. Tā ir summa, ko Latvija noteikti var atļauties un kuru, ja vien vēlētos, atrast varētu.

Diez vai ir jāskaidro, kādi būs zaudējumi nozarei, kas visā pasaulē rada produktus ar augstu pievienoto vērtību un sniedz neatsveramu atbalstu tautsaimniecībai. EKA paspārnē top tehnoloģijas, kas atgriežas atpakaļ uz Zemes un kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu rūpniecībā, lauksaimniecībā, sakaru tehnoloģijās. Kosmosam paredzētais tiek izmantots cilvēku glābšanai, kuģu vadīšanai jūrās utt.

Esot EKA Sadarbības valstij vai dalībvalstij, Latvijai būtu iespēja apgūt finansējumu pielietojumu izstrādei, kurus varētu izmantot Latvijas mežsaimnieki, lauksaimnieki un pilsētu plānotāji efektīvai darba veikšanai un plānošanai. Ieguvums noteikti pārsniegtu iztērēto. Kādas ir mūsu perspektīvas, ja kā tagad plānots, tiks uzsāktas sarunas par EKA Eiropas sadarbības valsts līguma Eiropas Sadarbības valsts hartas parakstīšanas pārcelšanu no 2015. gada 31. janvāra uz 2018. gada janvāri?

Tie ir nelietīgi nozagti trīs iespējamās sadarbības gadi, kuru laikā varētu tapt pirmie moduļi Eiropas kosmosa misijām. Tie ir Latvijā nesaražoti jauni materiāli utt. Tie ir aizbraukuši specialisti, kuri vairs tik drīz neatgriezīsies, ja to vispār izdarīs.

Zaudējumi noteikti pārsniedz ieguvumus, ja tādi vispār ir. Attopieties!

Video, kas kādam, varbūt būs kā auksta ūdens spainis...