Datorprasmes paver jaunus apvāršņus

Palīdzēt lietot e-pakalpojumus ir mana ikdiena. Blīdenē vienā ēkā ar bibliotēku atrodas pagasta pārvalde un ģimenes ārsta privātprakse. Noslēdzot B grupas darbnespējas lapu, iedzīvotāji dodas uz bibliotēku, jo zina, ka es palīdzēšu elektroniski iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā slimības pabalsta pieprasīšanai. Vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem mājās nav datora, nāk uz bibliotēku un internetbankā apmaksā rēķinus.

Vairāki bibliotēkas klienti jau apguvuši datorprasmes un nu aktīvi izmanto interneta un e-pakalpojumu sniegtās iespējas. Kāda Blīdenes iedzīvotāja ar lielu neatlaidību pusotra gada laikā ne tikai iemācījās lietot datoru un internetu, bet arī pārkvalificējās no pavāra par klientu apkalpošanas speciālistu –ieguva jaunas zināšanas un kardināli mainīja savu nodarbošanos.

Mazs solītis uz priekšu – liela uzvara pašam sev

Pagājis nedaudz vairāk nekā gads kopš kļuvu par digitālo aģentu, mācībās apgūstot daudz jaunas, praktiskas zināšanas. Šobrīd manā viedtālrunī ir lejupielādētas vairākas mobilās lietotnes, kas atvieglo manu ikdienu – Attaisnotie izdevumi, SmartID, Mobilly, Mobile-pocket, CSDD. Sev ērtā un vēlamā laikā varu daudz ko darīt attālināti, taupot resursus un laiku.

Visspilgtākās atmiņas ir par pirmo ievadīto čeku lietotnē Attaisnotie izdevumi – cik tas bija vienkārši! Nav vairs jākrāj čeki gadu līdz deklarācijas iesniegšanai – tiklīdz saņem čeku, ievadi to lietotnē un tas jau ir Elektroniskās deklarēšanās sistēmā. To arī cenšos stāstīt bibliotēkas apmeklētājiem – ir jāsper pirmais solis, jāpārvar sava nedrošība un noteikti viss izdosies!

Būtisks pieaugums šī gada 3. ceturksnī

E-adreses izmantošana būtiski pieaugusi šā gada 3. ceturksnī, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotā informācija. Proti – gada laikā no 2018. gada 1. jūnija līdz šā gada 1. jūnijam e-adresē bija nosūtīti 396 600 ziņojumu, tātad laika posmā no 2019. gada jūnija līdz oktobrim (ieskaitot) – apmēram 215 100 jeb 35% no kopējā ziņojumu skaita.

Pieņemot, ka katrs elektroniski nosūtītais ziņojums ir viena standarta A4 papīra lapa, tad kopš e-adreses darbības sākuma būtu iztērētas 1224 pakas biroja papīra (vienā biroja papīra pakā ir 500 lapas). Vienas biroja papīra pakas augstums ir apmēram 5 cm. Ja visas “iztērētās” pakas saliktu vienu uz otras, papīra tornis sniegtos 61,2 metru augstumā. Salīdzinājumam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas torņa smaile slejas 63 metru augstumā.

Uzņēmējiem būs obligāta, iedzīvotājiem būs brīvprātīga

Kā jau ziņots iepriekš, lai pagarinātu termiņu, kurā noteiktām grupām e-adreses lietošana kļūtu obligāta, pašlaik Saeimā izskatīšanai iesniegti grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā. Plānots, ka uzņēmējiem e-adreses obligāta lietošana būs no 2023. gada 1. janvāra, bet iedzīvotājiem e-adreses lietošana arvien būs brīvprātīga. Tāpat plānots papildināt e-adreses funkcionalitāti, dodot iespēju e-adresi izveidot arī tiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki vai vadītāji ir ārvalstnieki. Pašlaik tas nav iespējams, ja ārvalstu pilsoņiem nav Latvijas izsniegta personas koda un personas apliecības.

Tāpat tiek plānots paplašināt e-adreses izveidošanai nepieciešamo autentifikācijas rīku klāstu. Pašlaik e-adresi var izveidot, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām, bet grozījumos paredzētā autentifikācija ar internetbanku risinājumiem būtiski palielinātu pakalpojuma pieejamību un brīvprātīgo lietotāju loku.

Savu e-adresi izveidot portālā Latvija.lv var, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām.

Digitāla komunikācija ir videi draudzīgāka

“Atklājot, ka e-adrese ļauj operatīvi sazināties ar visām valsts iestādēm, uzreiz novērtēju ieguvumus, ko tā sniedz, proti, nepieciešams mazāk laika, lai nodrošinātu komunikāciju, turklāt visa sarakste atrodama vienuviet – ērti un pārskatāmi,” komentē Juris Karlinskis, SIA “JK Media group” vadītājs. “Apzinoties, kādas problēmas pasaulē ir vides jomā, šāda komunikācija ļauj arī dzīvot “zaļāk”, kas arī nav mazsvarīgi, it sevišķi tiem, kuri domā ilgtermiņā.”

Ātrā un dinamiskā vidē bez digitāliem pakalpojumiem neiztikt

“Uzņēmējdarbības vide mūsdienās ir ļoti ātra un dinamiska. Ja gribi attīstīt veiksmīgu biznesu, ir jābūt gatavam daudz mācīties un iet līdzi laikam. Manuprāt, veiksmīgam uzņēmējam valsts digitālo pakalpojumu izmantošana ir absolūta nepieciešamība, lai varētu sasniegt savus mērķus ātrāk, labāk un veiksmīgāk. Izmantoju gan e-adresi, gan e-paraksts mobilo versiju – eParaksts mobile,” teic Agnese Fūrmane, zīmola “Claudia papīra lelles” vadītāja.

Ietaupa laiku saziņā ar valsts iestādēm

“Es jau iepriekš lietoju eID karti ar e-parakstu, tad pieteicos eParaksts mobile, lai varu dzīvot mobilāk. Arī e-adresi izveidoju, tikko tā bija pieejama uzņēmumiem,” savā pieredzē dalās Māris Vēveris, SIA “MID-Lab” valdes loceklis. “Tās lietošana krietni ietaupa laiku saziņai ar valsts iestādēm. Nav vairs jāiet klātienē, vai uz pastu, lai nosūtītu un saņemtu dokumentus. Ar e-adresi tos vari nosūtīt un saņemt jebkur, kur ir interneta pieslēgums, pirms tam gan jāaktivizē e-paraksts eID kartē vai jāpiesakās mobilai lietotnei eParaksts mobile.”

Vairs nekādu ierakstīto vēstuļu pastā no valsts iestādēm

“Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Situācijās, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties, mani, kā vienīgo paraksttiesīgo personu “glābj” eParaksts. Savukārt e-adrese paātrina dokumentu apriti ar iestādēm – sūtījums ātrāk nonāk “pareizajās rokās” un man nav jāiet uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei, kas vienmēr raisa zobu sāpes,” atzīst SIA “Communications & Strategies” valdes loceklis Viesturs Deksnis.

Laiks, ātrums un efektivitāte

“Man ļoti patīk, ka ir iespējams parakstīt un iesniegt dokumentus, nav jāsēž rindās. Izmantojot e-pakalpojumus ir trīs galvenie ieguvumi: laiks, ātrums un efektivitāte. E-adreses sistēma ir salīdzinoši jauna un ir nepieciešami arī kādi uzlabojumi, taču jo vairāk mēs to izmantosim, jo ātrāk to varēs uzlabot – vēršoties ar ieteikumiem un atsaucoties uz kādām sistēmas kļūdām, ja ar tādām sastopies,” pārdomās dalās uzņēmuma SIA “Milzu!” īpašnieks un vadītājs Enno Ence.

Iedzīvotāji var izveidot savu e-adresi jau šodien

Digitālā pastkastīte jeb e-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem rada iespēju saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. E-adrese neaizstāj e-pastu – izveidojot e-adresi, ir iespēja norādīt savu e-pasta adresi, uz kuru tiks sūtīta informācija par saņemtajiem ziņojumiem, bet ne paši ziņojumi. Pašlaik e-adresi lieto visas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī e-adresi izveidojušas un lieto vairāk nekā 5500 privātpersonas.

Savu e-adresi vari izveidot portālā Latvija.lv, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām. Iedzīvotāji e-adresi var izveidot portālā Latvija.lv, savukārt juridiskām personām ir divas iespējas – Latvija.lv vai pieslēdzot e-adresei savu dokumentu vadības sistēmu. Vairāk par e-adresi var uzzināt vietnē mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese” (pieejamas arī infografikas un video pamācības). Valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī rezerves karavīriem e-adreses lietošana ir obligāta, iedzīvotājiem – brīvprātīga.

Stāsta Ilze Kupčus, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīdze

Aicina uzzināt ar tiesas procesu saistīto informāciju elektroniski –  nenākot uz tiesu

Ikvienu tiesas klientu allaž aicinām piekrist sazināties elektroniski, tai skaitā personas, kuras ir apsūdzētie krimināllietās. Ja persona piekrīt, tad sūtām tai informāciju e-pastā. Tomēr tieši krimināllietu tiesu procesos reizēm gadās situācijas, ka apsūdzētajiem nav pat personu apliecinoša dokumenta, viņš nezina, kas ir eID karte un to nekad nav redzējis.

Lietas izskatīšanas gaitai ikviens lietas dalībnieks pats var sekot līdzi arī Tiesu informatīvā sistēmā (TIS). Jau vairākus gadus ir nodrošināta iespēja, ievadot lietas numuru noskaidrot, kādus lēmumus tiesa ir pieņēmusi, kad nolikta kārtējā tiesas sēdē utt. Informācija pieejam vietnē manas.tiesas.lv. Turpat atrodams arī nodevu kalkulators, proti – pirms vērsties tiesā ar prasību, ikviens var aprēķināt, cik liela valsts nodevas summa būs jāmaksā.

Elektroniskais paraksts – atslēga ātrai un ērtai saziņai

Jau ilgāku laiku tiesas savā starpā un arī ar dažādām iestādēm sazinās elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Tas būtiski paātrina informācijas apriti, ir daudz ērtāk strādāt, viss notiek daudz raitāk.

Civillietās iesaistītās personas arī labprāt izmanto elektronisko saziņu – dokumentu iesniegšanai, tiesas informācijas un lēmumu saņemšanai utt. Piemēram, maksātnespējas procesos ļoti daudz jautājumu tiek risināti tieši elektroniski. E-parakstu aktīvi lieto arī advokāti, prokurori, jo novērtē šī risinājuma sniegtās ērtības.

Tiesas process digitalizējas

Arvien vairāk dažādu darbību tiesās notiek elektroniski, būtiski atvieglojot tiesu darba ikdienu. Piemēram, tiesas sēdes protokolus sen vairs nepierakstām ar roku. Ikvienā tiesas sēdē tiek veikts audio ieraksts, kurš pēc tam glabājas lietā. Ja lietas dalībniekam ir vēlme – viņš šo ierakstu var noklausīties. Savukārt tiesas sēdes sekretārs tikai piefiksē veiktās procesuālās darbības.

Savukārt, kad lieta izskatīta, lēmums pieņemts un stājies spēkā, norādītajā vietnē manas.tiesas.lv var atrast un izlasīt anonimizētu nolēmuma tekstu. Šo informāciju var izmantot ikviens – gan juristi, gatavojoties tiesu procesiem, gan pētnieki, gan studenti. Lietas dalībniekiem, protams, ir pieejams nolēmums ar visiem nepieciešamajiem datiem, bet plašākai publikai – anonimizēta versija.

Pieredze, dalīšanās ar pieredzi ir tas, kā cilvēki uzzina jaunas lietas un var izdarīt izvēli, kā turpmāk darīt pašiem – braukt uz iestādi un gaidīt rindā, vai piekļūt pakalpojumiem digitāli un atrisināt dzīves situāciju, neizejot no mājas.

Stāsta Līga Meņģele – Stillere, Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja. 

Vēl viens no pamudinājumiem lietot e-pakalpojumus ir skaidri nosacījumi, kādus labumus cilvēks saņem, ja strādā attālināti, digitāli un, kas notiek, ja jautājumus risina klātienē.

Un nav runa tikai par to, ka tas ir ātrāk un ērtāk, jo nekur nav jāiet, svarīgi ir šis priekšrocības nostiprināt arī normatīvajos aktos. Piemēram, ja kāda darbība vai process, izpildot e-pakalpojumu, ir īsāks, nekā tad, ja to pašu dara klātienē. Tā cilvēks uzreiz pamana atšķirību un ir gatavs e-pakalpojumus lietot atkārtoti. To mēs novērojam arī savā ikdienas darbā, strādājot ar mežu īpašniekiem.

Jo aizņemtāks cilvēks, jo vairāk vēlas izmantot digitālās iespējas

Mežu īpašnieki ir ļoti raiba un daudzveidīga publika. Tas ir gan īpašnieks, kuram pieder salīdzinoši lielas meža platības, gan arī pensionārs, kuram īpašumā ir daži hektāri meža. Un no tā atkarīgs, cik cilvēks ir atvērts un cik viņš vēlas izmantot Valsts meža dienesta piedāvātos digitālos risinājumus.

Seniors noteikti labprātāk atnāks uz mežniecību, aprunāsies pusstundu un, protams, kārtos visu vairāk vai mazāk papīra formātā. Lielie meža īpašnieki, kam ir daudz mežu, daudz saimnieciskās darbības, domā un risina jautājumus digitālā formā, jo nav ne laika, ne enerģijas, ne vēlmes nākt uz iestādi un saņemt dokumentus papīra formā. Te jau tiek izmantots e-paraksts, elektroniskie dokumenti, dažādas saziņas iespējas utt., jo lielu platību īpašniekam un aktīvam uzņēmējam viņa laiks ir svarīgs.

Arī mežs kļūst “digitāls”

Arī Valsts meža dienests ir mainījies. Mežsargs, kurš uz celma raksta dokumentus un šādā veidā darbojas – tā ir vēsture. Mēs ļoti daudz esam ar tehnoloģijām gājuši uz priekšu.

Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir lielā informācijas sistēma – Valsts mežu reģistrs, kas pirms dažiem gadiem piedzīvoja ļoti lielas reformas un atjauninājumus, un šobrīd cilvēkiem ir iespējams ne tikai redzēt savus datus internetā, bet arī iesniegt dokumentus, dažādus pārskatus, meža inventarizācijas lietas u.c.

Valsts meža dienesta piedāvātās digitālās iespējas tiek arvien vairāk izmantotas un mēs no savas puses arī aicinām tās lietot. Cilvēki saskata iespēju strādāt efektīvāk un jūtas tiešām apmierināti ar to, ka dažādus jautājumu var atrisināt attālināti.

Bieži vien cilvēks pats dzīvo Rīgā, bet meža īpašums ir tālu Latgalē. Digitālie risinājumi dod iespēju sazināties ar attiecīgo Valsts meža dienesta nodaļu un noskaidrot visu nepieciešamo, nevis veltīt veselu dienu tam, lai no Rīgas brauktu uz reģionu, iespējams, pat meklētu kādu, kas aizved, plānotu, vai paspēs norādītajā darba laikā utt. E-risinājumi ir daudz ērtāki un ātrāki.

Informācijai:

* Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu speciālisti. Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki.