Būtisks pieaugums šī gada 3. ceturksnī

E-adreses izmantošana būtiski pieaugusi šā gada 3. ceturksnī, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotā informācija. Proti – gada laikā no 2018. gada 1. jūnija līdz šā gada 1. jūnijam e-adresē bija nosūtīti 396 600 ziņojumu, tātad laika posmā no 2019. gada jūnija līdz oktobrim (ieskaitot) – apmēram 215 100 jeb 35% no kopējā ziņojumu skaita.

Pieņemot, ka katrs elektroniski nosūtītais ziņojums ir viena standarta A4 papīra lapa, tad kopš e-adreses darbības sākuma būtu iztērētas 1224 pakas biroja papīra (vienā biroja papīra pakā ir 500 lapas). Vienas biroja papīra pakas augstums ir apmēram 5 cm. Ja visas “iztērētās” pakas saliktu vienu uz otras, papīra tornis sniegtos 61,2 metru augstumā. Salīdzinājumam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas torņa smaile slejas 63 metru augstumā.

Uzņēmējiem būs obligāta, iedzīvotājiem būs brīvprātīga

Kā jau ziņots iepriekš, lai pagarinātu termiņu, kurā noteiktām grupām e-adreses lietošana kļūtu obligāta, pašlaik Saeimā izskatīšanai iesniegti grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā. Plānots, ka uzņēmējiem e-adreses obligāta lietošana būs no 2023. gada 1. janvāra, bet iedzīvotājiem e-adreses lietošana arvien būs brīvprātīga. Tāpat plānots papildināt e-adreses funkcionalitāti, dodot iespēju e-adresi izveidot arī tiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki vai vadītāji ir ārvalstnieki. Pašlaik tas nav iespējams, ja ārvalstu pilsoņiem nav Latvijas izsniegta personas koda un personas apliecības.

Tāpat tiek plānots paplašināt e-adreses izveidošanai nepieciešamo autentifikācijas rīku klāstu. Pašlaik e-adresi var izveidot, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām, bet grozījumos paredzētā autentifikācija ar internetbanku risinājumiem būtiski palielinātu pakalpojuma pieejamību un brīvprātīgo lietotāju loku.

Savu e-adresi izveidot portālā Latvija.lv var, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām.

Digitāla komunikācija ir videi draudzīgāka

“Atklājot, ka e-adrese ļauj operatīvi sazināties ar visām valsts iestādēm, uzreiz novērtēju ieguvumus, ko tā sniedz, proti, nepieciešams mazāk laika, lai nodrošinātu komunikāciju, turklāt visa sarakste atrodama vienuviet – ērti un pārskatāmi,” komentē Juris Karlinskis, SIA “JK Media group” vadītājs. “Apzinoties, kādas problēmas pasaulē ir vides jomā, šāda komunikācija ļauj arī dzīvot “zaļāk”, kas arī nav mazsvarīgi, it sevišķi tiem, kuri domā ilgtermiņā.”

Ātrā un dinamiskā vidē bez digitāliem pakalpojumiem neiztikt

“Uzņēmējdarbības vide mūsdienās ir ļoti ātra un dinamiska. Ja gribi attīstīt veiksmīgu biznesu, ir jābūt gatavam daudz mācīties un iet līdzi laikam. Manuprāt, veiksmīgam uzņēmējam valsts digitālo pakalpojumu izmantošana ir absolūta nepieciešamība, lai varētu sasniegt savus mērķus ātrāk, labāk un veiksmīgāk. Izmantoju gan e-adresi, gan e-paraksts mobilo versiju – eParaksts mobile,” teic Agnese Fūrmane, zīmola “Claudia papīra lelles” vadītāja.

Ietaupa laiku saziņā ar valsts iestādēm

“Es jau iepriekš lietoju eID karti ar e-parakstu, tad pieteicos eParaksts mobile, lai varu dzīvot mobilāk. Arī e-adresi izveidoju, tikko tā bija pieejama uzņēmumiem,” savā pieredzē dalās Māris Vēveris, SIA “MID-Lab” valdes loceklis. “Tās lietošana krietni ietaupa laiku saziņai ar valsts iestādēm. Nav vairs jāiet klātienē, vai uz pastu, lai nosūtītu un saņemtu dokumentus. Ar e-adresi tos vari nosūtīt un saņemt jebkur, kur ir interneta pieslēgums, pirms tam gan jāaktivizē e-paraksts eID kartē vai jāpiesakās mobilai lietotnei eParaksts mobile.”

Vairs nekādu ierakstīto vēstuļu pastā no valsts iestādēm

“Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Situācijās, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties, mani, kā vienīgo paraksttiesīgo personu “glābj” eParaksts. Savukārt e-adrese paātrina dokumentu apriti ar iestādēm – sūtījums ātrāk nonāk “pareizajās rokās” un man nav jāiet uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei, kas vienmēr raisa zobu sāpes,” atzīst SIA “Communications & Strategies” valdes loceklis Viesturs Deksnis.

Laiks, ātrums un efektivitāte

“Man ļoti patīk, ka ir iespējams parakstīt un iesniegt dokumentus, nav jāsēž rindās. Izmantojot e-pakalpojumus ir trīs galvenie ieguvumi: laiks, ātrums un efektivitāte. E-adreses sistēma ir salīdzinoši jauna un ir nepieciešami arī kādi uzlabojumi, taču jo vairāk mēs to izmantosim, jo ātrāk to varēs uzlabot – vēršoties ar ieteikumiem un atsaucoties uz kādām sistēmas kļūdām, ja ar tādām sastopies,” pārdomās dalās uzņēmuma SIA “Milzu!” īpašnieks un vadītājs Enno Ence.

Iedzīvotāji var izveidot savu e-adresi jau šodien

Digitālā pastkastīte jeb e-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem rada iespēju saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. E-adrese neaizstāj e-pastu – izveidojot e-adresi, ir iespēja norādīt savu e-pasta adresi, uz kuru tiks sūtīta informācija par saņemtajiem ziņojumiem, bet ne paši ziņojumi. Pašlaik e-adresi lieto visas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī e-adresi izveidojušas un lieto vairāk nekā 5500 privātpersonas.

Savu e-adresi vari izveidot portālā Latvija.lv, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām. Iedzīvotāji e-adresi var izveidot portālā Latvija.lv, savukārt juridiskām personām ir divas iespējas – Latvija.lv vai pieslēdzot e-adresei savu dokumentu vadības sistēmu. Vairāk par e-adresi var uzzināt vietnē mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese” (pieejamas arī infografikas un video pamācības). Valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī rezerves karavīriem e-adreses lietošana ir obligāta, iedzīvotājiem – brīvprātīga.

Gados jaunāki, protams, ir aktīvāki

Biežāk gatavību lietot e-adresi apliecina regulārie interneta lietotāji, 25 līdz 44 gadus vecie respondenti (69% un 68%), Rīgā dzīvojošie (58%), pašnodarbinātie (66%), vadītāji (67%), speciālisti (62%), ģimenēs ar bērniem dzīvojošie (64%) un cilvēki ar ienākumiem vismaz 600 EUR mēnesī (66%). Kā liecina aptaujas dati, salīdzinot ar 2018. un 2017. gadu, sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nebūtu gatavi lietot e-adresi.

“Šādas atšķirības dažādās vecuma grupās saistītas ar dažādiem faktoriem,“ rezultātus komentē VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gatis Ozols, turpinot – “Jaunāki cilvēki ir atvērtāki digitālajām tehnoloģijām un gatavi izmēģināt jaunas lietas arī tad, ja nav visos sīkumos izpētījuši to darbības principus,”

Kā norāda Gatis Ozols, VARAM veiktās aptaujas dati tiks rūpīgi analizēti, lai iedzīvotāju informēšanā par e-adresi un citiem valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem pievērstu uzmanību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām.

Vai iedzīvotāji saprot e-adreses būtību?

Būtiskas ir atšķirības informētībai par e-adresi un gatavībai to lietot  dažādās respondentu grupās.  Pēc pētījuma rezultātiem, var secināt, ka vecāki cilvēki ir vairāk informēti par e-adresi, bet retāk norādījuši, ka būtu gatavi to izmantot. Piemēram, 34% jaunu cilvēku  (25 līdz 34 gadi) ir informēti par e-adresi un 69% no viņiem būtu gatavi  lietot e-adresi. Savukārt vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem par e-adresi ir dzirdējuši aptuveni puse jeb 49% respondentu, bet gatavību to  lietot  norāda mazāk kā trešdaļa (28%).

Zparks komentārs:

Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka gados vecāki respondenti vairāk skatās televīzijas ziņu raidījumu un arī laikrakstos pieejamo informāciju. Savukārt gados jauni respondenti informāciju vairāk saņem sociālajos tīklos, kas nav valsts iestāžu noklusējuma Twitter un Facebook kanāli.

Tāpat ir loģiski, ka informētāki ir ekonomiski aktivāki iedzīvotāji; Tie ar augstākiem ienākumiem un tie, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo tiem biežāk ir nepieciešama saziņa ar valsti. Uzņēmēji gaida veidu, kādā tiks saņemta dažāda informācija, primāri no Valsts Ieņēmumu dienesta tiek saņemtas ziņas e-pastā, kas bieži tikai norāda uz to, ka ir jauns paziņojums, bet nesatur pašu informāciju, kādēļ e-pasts ir sūtīts. Protams, tas ir saistīts ar datu aizsardzības regulu un drošību, valstij cenšoties piegādāt informāciju tikai drošā veidā un tikai respondenta acīm, kas ir saprotami.

“Palasot” sociālo tīklu lietotāju viedokli, WhatsApp laikmetā ir daudzi, kas nesaprot, kāpēc vienkārši nevar atsūtīt saziņas vēstu WhatsApp, jo valsts iestādes zina lietotāju tālruņu numurus. Taču tas ir svešzemju serviss, par kuru nav precīzi zināms, kā tiek nodrošināta lietotāju informācijas drošība un pakalpojuma pieejamības nepārtrauktība, tādēļ valsts nevar būvēt savu saziņas risinājumu, izmantojot šādas platformas. Atliek e-platforma, kurā iedzīvotājiem ir jāautentificējas, izmantojot eID vai banku autentifikācijas metodes. Iespējams, tādēļ tas joprojām nav un nebūs tik triviāli, kā gribētos.

Relīzes infografika:

Starp paveiktajiem darbiem valsts elektronisko pakalpojumu attīstībā viņš min arī oficiālās e-adreses ieviešanu, kas attiecībā uz Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanu īpaši palīdz juridiskām personām, kuru apjomīgos pārskatus uzņēmumu pārstāvji tagad var saņemt uzņēmuma oficiālajā e-adresē un vairs nav klātienē jāapmeklē Latvijas Banka.

Latvijas iedzīvotāju e-adrese

No 2019. gada janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums var izveidot savu digitālo pastkastīti – oficiālo e-adresi saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Latvijas Bankas speciālisti šo saziņas veidu popularizē personām, kuras klātienē vai ar e-pasta starpniecību vēršas Latvijas Bankā, lai saņemtu Kredītu reģistrā par sevi iekļautās ziņas.

Sekojoši iedzīvotājiem tiek ieteikts izveidot savu e-adresi un ar tās starpniecību saņemt Kredītu reģistra ziņas. Tas ir iespējams ātri – ziņu pieprasījumu persona nosūta Latvijas Bankai no savas e-adreses un ziņas no Kredītu reģistra tiek nosūtītas atpakaļ uz personas e-adresi nekavējoties, bet ne vēlāk, kā vienas darba dienas laikā. Tas ir arī droši, jo e-adreses vide nodrošina personas informācijas aizsardzību un, protams, bez maksas – ziņas no Kredītu reģistra tiek izsniegtas bez maksas; nav nekur jābrauc, lai tās saņemtu.

Kredītu Reģistrs

Persona var arī tieši pieslēgties Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnei https://manidati.kreg.lv, kurai nesen izveidota jauna versija. Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnē var autentificēties ne tikai ar eID karti, bet arī ar eParaksts Mobile lietotni caur mobilo tālruni, kā arī juridiskas personas ar eParaksta karti un par sevi/ savu pārstāvēto uzņēmumu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas var saņemt ne tikai datorā, bet arī citās viedierīcēs (mobilajos tālruņos, planšetēs utml.).

Noderīgi arī statistikai

E-adrese palīdz sazināties ar uzņēmumiem statistikas datu vākšanai. Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir statistikas veidošana par dažādām tautsaimniecības nozarēm. Lai iegūtu datus, Latvijas Banka sūta vēstules uzņēmumiem un lūdz piedalīties datu apkopošanā.

“Pašlaik vienīgais veids savstarpējai saziņai ir ierakstīta vēstule, bet ne visi uzņēmumi ir sasniedzami savās juridiskajās adresēs. Līdz ar to mēs nevaram būt pārliecināti, ka adresāts mūsu vēsti vispār ir saņēmis. Tādēļ gaidām to brīdi, kad visiem Latvijas uzņēmumiem būs oficiālās e-adreses,” e-adreses lietošanas priekšrocības arī citās Latvijas Bankas darbības jomās iezīmē K. Rauhvargers.

Sagatavojot elektroniskās vēstules un nosūtot tās uz oficiālajām e-adresēm, Latvijas Bankai būs lielāka pārliecība, ka adresēts ziņas tiešām saņem.

Kā saņemt savu e-adresi?

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids iedzīvotājiem un uzņēmējiem ar valsti, kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai – slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam ir pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. Savu e-adresi ikviens var izveidot portālā Latvija.lv.

Plašāku informāciju par e-adresi var uzzināt vietnes mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese”.