Aplikācijā papildus funkcija – “atstāj pie durvīm”

“Mēs steidzamā kārtā izstrādājām papildu funkciju, lai nodrošinātu pasūtījumu piegādi, izvairoties no tieša kontakta. Tagad lietotnē var atzīmēt, lai kurjers pasūtījumu atstāj pie durvīm, tādējādi izvairoties no personīga kontakta,” teic Wolt izpilddirektore Baltijas valstīs Liza Ristala (Lisa Ristall).

Kā skaidroja Ristala, Wolt veic visu tirgu monitoringu un ievēro oficiālo iestāžu sniegtos ieteikumus. Kā kurjeri-partneri, tā arī restorāni var paši izlemt, vai vēlas būt tiešsaistē vai nē.
“Kurjeru, klientu un partneru veselība mums ir pati galvenā prioritāte. Tādēļ mēs sekojam līdzi situācijai un cienām to kurjeru lēmumu, kuri izvēlas palikt mājās,” sacīja Ristala.

Iespēja piegādāt ēdienu uz mājām palīdzēs restorāniem pārdzīvot grūto laiku. ”Pat gadījumā, ja restorāni būs spiesti slēgt durvis apmeklētājiem, iesakām nepārtraukt darbu virtuvē un apkalpot klientus, veicot piegādes,” aicina Ristala. Bez jau minētā, uzņēmums Wolt ir nosūtījis restorāniem ieteikumus par papildu tīrības nodrošināšanu un kurjeru pieņemšanas zonas izveidi, lai samazinātu sabiedriskos kontaktus.

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) sniegtajiem datiem nav nekādu pierādījumu, kas apliecinātu, ka COVID-19 tiek izplatīts ar pārtikas produktu palīdzību. Partneri-kurjeri ēdienam nepieskaras, un parasti pasūtījuma saņemšana no restorāna neaizņem vairāk par dažām minūtēm, bet klientam tas tiek nodots dažās sekundēs.

Wolt no visas sirds lūdz klientus un partnerus būt pacietīgiem, jo atbalsta dienests saņem vairāk jautājumu nekā parasti. Atbildes sniegšanai var būt nepieciešams mazliet vairāk laika. Tāpat Wolt dara visu iespējamo, lai ēdiena piegāde uz mājām tiktu nodrošināta, taču tikai tādā gadījumā, ja būs radīta pilnīga pārliecība par kurjeru un klientu drošību un labsajūtu.

“Dati par Latvijas iedzīvotāju informētību un attieksmi pret digitālo drošību ir patiešām satraucoši,” uzskata Samsung Electronics Baltics tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Māris Ķikāns. “Puse aptaujāto atzīst, ka nesaprot, kādas darbības jāveic, lai panāktu digitālo drošību, bet vēl 23 % neizprot digitālās drošības ieguvumus – attiecīgi 73 % Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami parūpējušies par savu ierīču drošību. Tas nozīmē, ka par digitālo drošību ir jāturpina runāt biežāk un skaidrāk, kā arī jāizvēlas drošas ierīces, kas var atpazīt un novērst digitālās problēmsituācijas pat tad, ja lietotājs to nespēj. Samsung viedtālruņos ir iestrādāta virkne drošības risinājumu, kas pasargās lietotāja datus no digitālās vides apdraudējuma.”

LIKTA (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija) prezidente Signe Bāliņa uzsver digitālās pratības nozīmi gan uzņēmējdarbības, gan individuālā līmenī. “Tehnoloģijas sniedz jaunas attīstības iespējas mums katram individuāli, uzņēmējiem un valstij kopumā, bet jāapzinās arī digitālās vides riski un jāzina veidi, kā tos novērst. Šī aptauja apliecina, ka šobrīd tehnoloģijas attīstās straujāk nekā sabiedrības izpratne par tām, tāpēc ir būtiski aktīvāk informēt iedzīvotājus un runāt viņiem saprotamā valodā,” saka S. Bāliņa.

Svarīgi aizsargāt savus sociālo tīklu kontus

Cilvēki apdomā riskus, kad izmanto viedtālruni, piemēram, maksājumiem, taču, lietojot sociālos tīklus, par drošību netiek domāts. Trešdaļa kiberuzbrukumu ir notikusi caur sociālo tīklu profilu uzlaušanu, tai pat laikā –  28 % respondentu atzīst, ka nekad nav mainījuši paroli sociālo tīklu profilam, lai gan tas ir viens no vienkāršākajiem risinājumiem, kā pasargāt savu kontu. 66 % arī atklāj, ka nezinātu, ko iesākt, ja viņu sociālo tīklu konts tiktu uzlauzts.

Latvijas blogeru un influenceru asociācijas vadītāja Maija Armaņeva ir novērojusi, ka nozares kolēģiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība digitālajai drošībai, jo arī slavenības Latvijā ir piedzīvojušas kontu uzlaušanu. “Savu kontu es pasargāju, veidojot stipras paroles un regulāri tās mainot, telefona piekļuvei izmantoju pirkstu nospiedumu, kā arī piesardzīgi izturos pret trešās puses aplikācijām, kas prasa piekļuvi kontam,” savos digitālās drošības paradumos dalās Maija Armaņeva. Viņa arī piebilst, ka ir svarīgi atcerēties par piesardzību gan sarakstē, gan daloties ar informāciju sociālajos tīklos, piemēram, jāizvairās no mājas adreses, automašīnas numura, dokumentu un citas svarīgas informācijas publiskošanas.

Pirmais solis – droša ierīce

Aptaujas rezultāti liecina, ka visvairāk iedzīvotāju (44 %) satrauktu finansiāla rakstura informācijas noplūšana, 22 % kā nevēlamāko atzina fotogrāfiju, bet 21 % – privātās sarakstes noplūšanu. Savukārt profesionālās informācijas drošībai netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība, tās noplūšanu kā vissatraucošāko minēja vien 6 % lietotāju.

Daļu no drošības riskiem spēj identificēt un novērst drošas ierīces, piemēram, Samsung mobilajās ierīcēs mikročipa līmenī ir iestrādāta daudzpakāpju drošības platforma KNOX, kas pasargā lietotāja datus kopš telefona iegādes brīža. Samsung partneri nodrošina operētājsistēmas un lietotņu atjauninājumus nepārtraukti, lai ierīces būtu drošas un spētu pasargāt lietotāju. Android ierīcēs ir iespējams izmantot Samsung interneta pārlūkprogrammu, kas neļauj citām programmām tajā izsekot lietotāja darbības. Sensitīvas un svarīgas informācijas uzglabāšanai Samsung piedāvā Secure Folder iespēju, kur informācija tiek šifrēta, atdalīta no pārējā telefona satura un aizsargāta ar atsevišķu paroli, tādējādi radot dubultu drošību.

*Aptauju pēc Samsung Electronics Baltics pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija “Norstat” 2019. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju.