Šobrīd Deezer ir pārstāvēts praktiski visā pasaulē. Tāpat kā konkurenti, arī mēs cenšamies ātri izplesties visā pasaulē un augt cik vien ātri iespējams. Nesen ienācām Amerikas tirgū un šobrīd notiek saturas ar Ķīnu un Japānu. Katra valsts ir savādāka un arī likumdošana atšķiras, autortiesības. Turklāt ir arī dažādi uzdevumi, kas ir jāizpilda, lai valstī varētu klausīties Deezer, piemēram, pakalpojums ir jāiztulko un jārunā ar vietējiem ierakstu turētājiem, jo mēs vēlamies, lai cilvēkiem būtu pieejama arī vietējā mūzika. 

Neaizmirsīsim arī sarunas ar lokālajiem mobilo sakaru operatoriem, piemēram, Biti Latvijā. Jāatzīst, ka ar Biti mums paveicās. Tie bija ieinteresēti un mēs visu paveicām visai ātri. Viens no jautājumiem, kas skar visu Baltijas reģionu, ir tas, ka mūzikas bizness Baltijā ir ļoti fragmentēts. Ir ļoti daudz labas mūzikas, bet ir sarežģīti visus apzināt un dabūt iekšā mūsu servisā. Somijā viss ir centralizētāks un krietni vieglāk izdarāms.

Latvijā mēs atklājām fantastiskus mūzikas izpildītājus, piemēram, Carnival Youth. Man arī ļoti patīk Alise Joste un The Sound Poets. Ir interesanti un ceru, ka tie muzicēs arī pie mums Somijā. Deezer komandā ir mūzikas redaktori, kas speciāli atlasa un izceļ mūsuprāt talantīgus izpildītājus un mēs palīdzam tos izcelt gan lokālajā tirgū un arī starptautiski. Tādā veidā mēs varam palīdzēt kļūt populāriem arī citā reģionā, ne tikai Latvijā. Pasaulē ir neskaitāmas mūzikas blices, kas ir mazas, bet rada ļoti interesantu mūziku, kas noteikti ir jādzird un te parādās Deezer iespējas.

Pirmkārt tā ir popmūzika un elektroniskā deju mūzika, tomēr tā tas ir arī visā pasaulē. Visklausītākais izpildītājs Latvijā ir David Guetta, kas arī nav pārsteigums. Rokmūziku klausās salīdzinoši maz.Īpaši jāatzīmē, ka Latvijā klausās daudz vietējo mūziku - Top10 klausītāko mākslinieku vidū 4 ir Latvijas mākslinieki, kas atšķiras no citu valstu statistikas.

1. David Guetta
2. Musiqq
3. Calvin Harris
4. Carnival Youth
5. Prāta Vētra
6. OneRepublic
7. Макс Корж
8. Eminem
9. Raimonds Pauls
10. Ed Sheeran

Ir divi veidi kā paraudzīties uz mūzikas patēriņu - lietotāju skaits reģionā un cik daudz tie patērē. Augošākie tirgus protams, ir āzija un dienvidamerika. ASV ir liels tirgus, bet tajā ir arī iespaidīga konkurence ar līdzvērtīgiem mūzikas straumēšanas servisiem. Mūzikas patēriņa ziņā Latvijā šobrīd vizējais Deezer lietotājs noklausās ap 25 dziesmas dienā, kas ir ap 40 stundām mēnesī. Salīdzinot ar to pašu kompaktdisku klausīšanos, tas ir vairāk. Eiropā vidēji gan cilvēki klausās mūziku vairāk, tādēļ Latvijā vēl ir ļoti liels izaugsmes potenciāls un būs interesanti apskatīties uz šiem datiem nākamgad. Lietuvā vidēji lietotājs klausās 32 dziesmas dienā, Igaunijā ir ap 23. Varam droši teikt, ka Baltijā lietotāji ir lieli mūzikas mīļotāji un es ticu, ka būs vēl vairāk.

Vai cilvēki joprojām izvēlēsies pirkt singlus? Jeb mūzikas straumēšanas abonēšanas pakalpojumi kļūs arvien populārāki?

Jouni: Mūzikas nākotne abos gadījumos izskatās lieliski un mūzikas fani no tā tikai iegūs. Cilvēki patērē mūziku vairāk nekā jebkad, turklāt praktiski ikvienam ir iespēja publicēt savu mūziku un padarīt to pieejamu klausītājiem visā pasaulē. Galvenā ideja, kas šeit ir jāizceļ, ka mūzikas patēriņš mainās no īpašumtiesībām uz pieejas tiesībām, jeb no fiziskām lejuplādēm uz straumēšanu. Protams, dažos reģionos tas notiek ātrāk nekā citur, bet tendence ir acīmredzama.

Ziemeļvalstīs tas ir galvenais veids, kā tiek patērēta mūzika. Īpaši jāizceļ Norvēģija un Zviedrija, kur praktiski visa mūzika tiek patērēta straumētā veidā un cilvēki par šiem pakalpojumiem labprāt arī maksā. Faktiski tas ir novedis pie lielākiem ienākumiem visam biznesam un mūzikas pirātisms kā tāds ir praktiski izzudis. Arī patērētāji ir ieguvēji, jo tiem ir pieejams viss, ko sirds kāro.

Mēs, Deezer, ticam, ka straumēšana ir mūzikas biznesa nākotne. Daudzās valstīs jau ir pierādījies, ka cilvēkiem nav tik svarīgi lejuplādēt un turēt visu pie sevis, kā vienkārši ātri piekļūt tam, ko tie vēlas, lai kur tie arī atrastos. Arī mūzikas ierakstu bizness tam piekrīt. Tas, protams, nenozīmē ka CD vai vinils izzudīs, bet vairums cilvēku mūziku patērēs straumējot un pa reizei kādu savu favorītu īpašiem gadījumiem nopirks arī plates formātā.

Mūzu misija ir sniegt mūzikas faniem labāko iespējamo mūzikas klausīšanās pieredzi un saņemto vērtību dot atpakaļ mūzikas biznesam pēc "pirātisma gadsimta".