Neskatoties uz augstajām algām IT sektorā, nereti labākām atzīmēm skolā vai līdzvērtīgu prasmi darboties ar viedierīcēm vai datoru, nozarei joprojām neizdodas piesaistīt sievietes informācijas tehnoloģiju darbavietām. Ir, bet maz.

Pasaulē šogad notiks vairāk nekā 5000 dažādu pasākumu, kas vērsti uz sieviešu un meiteņu iesaisti informācijas tehnoloģijās. Iespējams, esat dzirdējuši par vienu no pazīstamākajām kustībām programmēšanas pamatu apguvē jaunietēm - "Rails Girls" ar Ruby programmēšanas valodas apguvi. Šogad "Meitenes IKT nozarē" diena - 28. aprīlis tiks atzīmēts ar dažādiem pasākumiem vairāk nekā 130 valstīs.

Ja paraugāmies Latvijā, tikai 22% no informācijas tehnoloģijas studējošiem, kas saņem bakalaura vai maģistra grādus, ir meitenes. Visai droši varam teikt, ka citur pasaulē nav visai savādāk. Līdzīgi kā citās tehniskās nozarēs, jau pēc pirmā gada daļa no universitāšu studentiem, "atbirst", jo, protams, tas "nav katram".

Runājot ar dažādiem IT sektora uzņēmumu vadītājiem vai izstrādes vadītājiem, nedzirdēju nekādus aizspriedumus sieviešu piesaistei IT darbavietām, nekādus apgalvojumus, ka vīrieši būtu labāki programmētāji, nekā sievietes vai tamlīdzīgi. Toties dzirdēju - "bet viņu jau nav!". No visiem CV, kas tiek iesūtīti konkrētām projektu vadības, testētāju vai programmētāju vakancēm, sieviešu dzimuma pārstāve būs labi ja dažas.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā no visiem IKT speciālistiem 23% ir sievietes, kamēr Eiropā šis skaitlis ir mazāks - 18%. Kamēr es nezinu, ko iekļauj šī statistika, kādas specialitātes tiek vai netiek uzskatītas par IKT piederīgām, tas vēl neko neizsaka. Nevajag domāt, ka IKT ir tikai programmēšana, pareizi?

CV Online vadītājs Aivis Brodiņš, runājot par IT darba tirgus pieprasījuma statistiku portālā, norāda, ka 2010. gadā portālā regulāri bija vidēji 150 IT vakances, savukārt 2016. gadā vidējais aktuālo IT vakanču skaits portālā ir dubultojies. Lielākā daļa no vakanču pozīcijām ir programmatūras izstrādātāji. Pēc tam seko dažādi analītiķi, dizaineri, projektu vadītāji u.c.

Trešā daļa no IT vakancēm pieprasa "senioru" līmeņa pieredzi, 17% nepieciešami "junioru" līmeņa programmētāji. Ko nozīmē šī "juniora" vakance praksē? Iemācamies pašmācības ceļā programmēšanas pamatus (kaut vai internetā, piemēram CodeAcademy.com), un droši ejam pieteikties, jo ar šīm zināšanām pietiks, lai saņemtu algu un jau darba vietā attīstītu savas prasmes.

Runājot par algām, šobrīd Latvijā vidējā "juniora" līmeņa IT darbinieka alga ir 700 Eiro, kamēr "seniora" līmeņa darbiniekiem jau ap 3000. Varam tikai kārtējo reizi konstatēt ka algas IT sektorā joprojām ir vienas no augstākajām Latvijā, pie kam, pārsvarā tiek maksātas ar visiem nodokļiem.

Saskaņā ar CV Online datiem, aptuveni 20% sieviešu Latvijā ir pieredze IT sektorā vai vismaz vēlme strādāt IT sektorā. Piektā daļa. Praksē, ienākot kādā IT uzņēmumā Rīgā diez vai konstatēsiet piekto daļu. Tomēr CV Online izsakās, ka šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tāpat Aivis Brodiņš uzsver, ka IT sektorā atšķirība starp algām vienādām pozīcijām vīriešiem un sievietēm, atšķirībā no citām nozarēm, ir vien 2 - 3 procenti.

Zaiga Zirdziņa, uzņēmuma "Evolution Gaming" izstrādes vadītāja kā labu piemēru reāliem datiem, piemin šī gada StackOverflow.com portālā veikto lietotāju aptauju, kurā redzam, ka 92% lietotāju ir vīrieši, sekojoši tikai 8% ir sievietes. Kāpēc ir tik maz sieviešu IT nozarē? Zaiga min stereotipus, kas ir ļoti dziļi iesakņojušies sabiedrībā - fizika, matemātika u.c. it kā neesot meitenēm un šādi stereotipi joprojām pastāv! 66% no meitenēm skolā 4. klasē saka, ka tām patīk matemātika un zinātne, bet tikai 18% sasniedz universitāti IT zinātnēs.

Tendence gan ir pozitīva un tieši jauniešu vidū. Jo jaunāku vecumu statistikā pētām, jo lielāks meiteņu īpatsvars, kas interesējas par IT. Ko tad dara meitenes IT sektorā? Lielākā daļa strādā dizainera amatā, tālāk seko kvalitātes uzraudzība, projektu vadība un tikai pēc tam jau pēc vairākām citām pozīcijām seko programmēšana. Tāpat šī aptauja atklāj - jo jaunāka vecuma grupa, jo līdzīgākas ir algas vīriešiem un sievietēm vienādās pozīcijās.

Skandināvija ir labi zināma ar dzimumu līdztiesību un atvērtību. Tādēļ interesanti ir uzzināt zviedru Tele2 grupas vadītājas Alisones Kirkbī viedokli. Īpatsvara skaitlis, kas tiek pieminēts, ir 29% IT industrijā kopumā, 15,6% izstrādē un 22,5% sieviešu ir IT uzņēmumu vadībā. Alisone atminas, ka viņas IT karjera sākās ar grāmatvedību, kas arī savā ziņā nozīmē skaitļus un lai arī tajos laikos vēl pat nebija datoru, biznesa karjeru veidot, strādājot un analizējot skaitļus, ir iespējams. Kā? Tādēļ, ka "jauno laiku" "nafta" ir dati un šie dati ir jāiegūst un jāapstrādā. Varam vien pieminēt, ka šajā nozarē ir sagaidāma strauja izaugsme un datu analītiķi būs viena no pieprasītākajām IT specialitātēm.

Pirmkārt, jāsāk ar kopējo studējošo īpatsvaru, kas vispār izvēlas tehniskās studijas. Kā būtu ar programmēšanas pamatiem sākumskolā? Bērniem patiktu veidot savas spēles vai scenārijus vizuāliem stāstiem. Tādā veidā varētu radīt interesi un noņemt jebkādas bailes vēlāk, ka tas ir kaut kas sarežģīts, nesaprotams un nepiemērots.

Bērni ir vienādi un interesējas par visu! Ja vien viņiem nepasaka, ka ir jāinteresējas par kaut ko citu. Vecākiem, iespējams, nevajadzētu, tikai balstoties uz savu dzīves pieredzi, saviem bērniem atkarībā no dzimuma ļaut vai neļaut kādas tehniskās nodarbes, jo "tas nav meitenēm, to labāk atdod brālim darīt".

Motivācija. Sievietes tiek gaidītas IT kolektīvos, kur to trūkst. Algas ir labas, faktiski dzimumiem līdzvērtīgas, turklāt nav nekādu pierādījumu, ka sievietes IT sektorā "performētu" vājāk, nekā vīrieši un karjeras izaugsmei atvērtos IT kolektīvos šķēršļi netiks likti.

“Girls Make IT Happen 2016”. pasākumā tika izsludinātas 100 stipendijas 3. - 4. klašu meitenēm programmēšanas pamatu apguvei. Tele2 Shared Service Center iniciatīvas stipendijas tiks piešķirtas pirmajām 100 meitenēm, kas tiks reģistrētas mājaslapā www.learnit.lv, no tām pilsētām, kurās būs vislielākais interesentu skaits. Stipendija segs LearnIT kursu apguvi, kas norisināsies no 2016.gada septembra katru otro sestdienu divu mēnešu garumā. Pieteikšanās stipendijai sākas šodien, 29.aprīlī.
Nodarbībās meitenēm būs iespēja apgūt mūsdienu tehnoloģijas, attīstīt loģisko un kritisko domāšanu un izpaust radošumu, bet mācībām noslēdzoties skolnieces spēs izprast programmēšanas pamatprincipus.

Konkursā aicināts piedalīties ikviens jaunietis vecumā no 12 – 19 gadiem, kurš vēlas parādīt savas zināšanas informācijas komunikācijas tehnoloģijās un iesaistīties interesantā un aizraujošā darba procesā.
Dalībnieki savus darbus var iesniegt divās kategorijās – Windows 10 lietotnes, jeb aplikācijas un mājas lapas uz Azure. Pēc darbu izvērtēšanas veiksmīgākie darbu autori 9. martā tiks uzaicināti uz konkursa noslēguma pasākumu, kas notiks “Microsoft Latvia” birojā E-prasmju nedēļā.

“LIKTA kā Latvijas e-prasmju partnerības koordinators ir gandarīta, ka kopā ar biedru “Microsoft Latvia” varam jauniešus arī šādā veidā mudināt apgūt jaunākās programmēšanas tehnoloģijas. Vienlīdz svarīgi turpināt iesākto darbu Datorikas mācību priekšmeta programmas aprobācijas īstenošanā, kas palīdzēs skolēniem pilnveidot algoritmisko domāšanu, sekmēs izglītojamā zināšanu pilnveidošanu un praktisko prasmju attīstīšanu datorikā. Šīs prasmes ir īpaši nepieciešamas informācijas iegūšanai, apstrādei, analīzei un veidošanai daudzveidīgās dzīves situācijās, kā arī efektīvai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmantošanai mācību procesā. Datorikas ieviešana pašreiz notiek 157 mācību iestādēs jeb pilotskolās, no kurām 99 datorzinības apgūst jau 1.-3. klašu skolēni,” stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

“Novērojam, ka skolēni ar aizrautību apgūst darbu ar tīmekļa tehnoloģijām, dažādu lietotņu­ – arī mobilo, programmēšanu un dizainu. Sākotnējā iepazīšanā veicina jauniešos tālāko izpratni par informācijas komunikācijas tehnoloģijām (IKT) kā profesiju, rada būtisku praktisko pieredzi darbā ar jaunākajām IKT tehnoloģijām ­– Windows 10 lietotnēm, HTM, JavaScript. Ja tikpat mērķtiecīgi virzīsimies mūsdienīgu tehnoloģiju prasmju apguvē vispārizglītojošajās skolās, tad nākotnē mums, kā darba devējiem, noteikti netrūks IKT speciālistu, kā tas ir šobrīd,” prognozē Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs. “Ja arī ne visi nākotnē kļūs par programmētājiem, programmēšanas prasmes viennozīmīgi veicinās jauniešu loģisko un analītisko pieeju ikdienas jautājumu risināšanai, attīstīs kritisko domāšanu – īsi sakot, dos nenovērtējamu ieguldījumu personības attīstībā,” uzsver Ēriks Eglītis.

Nereti dzirdam cilvēkus sakām ka programmētāji ir īpaši cilvēki, tiem noteikti piemīt gan analītiska domāšana, gan spēcīgas matemātiskās dotības. Dzirdam, ka tas nav pa spēkam katram no mums.

Tomēr cilvēki visā pasaulē programmē gan ar, gan bez atbilstošas izglītības, mācās veidot savas lietotnes jeb aplikācijas viedtālruņiem, veido spēles, veido mājas lapas savam uzņēmumam vai veikalam. Vai tiešām tas nav tik grūti, kā izklausās?

Nav noslēpums, ka IT nozarē bezdarbnieku nav, cilvēki saņem labu atalgojumu un nozares asociācijas medijos sūkstas, ka nozarē katastrofāli trūkst darbinieku. IT nozare ir viens no mūsdienu pasaules stūrakmeņiem. Praktiski viss, ko ikdienā izmantojam pakalpojumu sniegšanai, komunikācijai, norēķiniem vai pirkumiem, ir programmēts un elektronisks.

Cilvēki labprāt vēlētos iegūt darbu IT nozarē vai izvēlēties studijas turpmākām darba gaitām tehnoloģiju nozarē, taču nezina kā lai uzsāk. Ja vien tiem būtu iespēja izmēģināt kā tas ir - programmēt un saprast vai tas ir saistoši, interesanti un .. sev noderīgi, lai varētu pateikt - es arī to varu, man sanāk!

Šodien Eiropas Savienība izjūt konkurenci arī tehnoloģiju jomā, sacenšoties ar ASV, Ķīnu, DienvidKoreju, kas ir tehnoloģiju lielvalstis, tādēļ, lai veicinātu jauniešu un strādājošo izvēli par labu informācijas tehnoloģiju nozarei, tiek rīkoti dažādi pasākumi intereses veicināšanai, kurā interesentiem ir iespēja uzzināt un izmēģināt - Codeweek.

Codeweek ir īpaša nedēļa, kuras ietvaros visā Eiropas Savienībā tiek organizēti pasākumi un apmācības, kuros tūkstošiem interesentu iegūst pamata iemaņas, kas ļauj cilvēkiem “sajust drēbi” un saņemt turpmāko soļu “ceļa karti”.

Viena no modernajām programmēšanas valodām, ko iesaka programmēšanas pamatu apguvei, atbilstoši industrijas standartiem un praktiskam pielietojumam, ir Python. Latvijas Python programmēšanas entuziastu grupa piektdien, 17. septembrī “Codeweek” ietvaros organizē bezmaksas programmēšanas pamatu apmācību ar Python programmēšanas valodu. Apmeklētāji uzzinās gan noderīgu informāciju par IT tirgū nepieciešamām iemaņām un cilvēku pieredzi, kas nesen pašmācības ceļā apguvuši šīs iemaņas, gan arī ar praktiskiem uzdevumiem veiks programmēšanas apguvi.

Kamēr pieejamas vietas, pieteikties iespējams adresē: http://events.codeweek.eu/view/905/start-programming-today/