CERN projekta «I-FAST» (Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology) mērķis ir veicināt jaunradi daļiņu paātrinātāju kopienā un, sadarbojoties zinātniekiem un industrijai, izstrādāt jaunas alternatīvas paātrinātāju koncepcijas un radīt jauno tehnoloģiju prototipus. Šajā projektā piedalās arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

J. Zālītis CERN piedāvāja vairākus projekta grafiskās identitātes risinājumus. CERN izvēlējās piedāvājumu, kurā simboliski ir parādīts gandrīz 27 kilometrus garais tunelis, kurš izvietots 100 metru dziļumā Šveices un Francijas teritorijā un kurā atrodais Lielais hadronu paātrinātājs – ierīce, ar kuru tiek pētīti jauni fizikas fenomeni.

«Logotipā apvienojas vairāki apļi, veidojot sadarbības simbolu, jo šis projekts ir balstīts uz zinātnieku un industrijas sadarbību, kā arī simbolizē cilvēka zināšanu apvārsni – pirmais, mazākais, parāda, ko cilvēks saskata ar aci, bet otrs, lielākais, rāda, ko cilvēks spēj ieraudzīt, meklējot, pētot un uzkrājot zināšanas,» stāsta J. Zālītis. Krāsas grafiskajai identitātei dizainers izvēlējies, domājot par to, lai veidotos futūristiska sajūta un asociācijas ar spēcīgiem lāzeriem vai gaismas stariem, «lai rodas sajūta, ka notiek brīnums – kaut kas netverams, citādāks.»

«Šis ir pirmais gadījums vēsturē, kad Latvijas mākslinieks rada logo CERN projektam, un šis ir pierādījums, ka Latvijas sadarbība ar CERN ir pavisam reāla un iespējama. Šajā pasaules vadošajā zinātnes laboratorijā var strādāt gan mūsu zinātnieki un inženieri, gan tās pasūtījumus var saņemt Latvijas mākslinieki, uzņēmēji un citās jomās strādājošie, jo, lai noritētu sekmīgs zinātnes darbs, ir nepieciešams radīt atbilstošu infrastruktūru, un tās izveidē var piedalīties visdažādāko jomu pārstāvji. Latvijai kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, sadarbības iespējas tikai paplašināsies,» saka Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims.

J. Zālītim sadarbība ar CERN bijusi ļoti konstruktīva. Lielākais izaicinājums – saprast eksperimenta būtību, lai piedāvātu mākslinieciskos risinājumus. Dizainers pēc vairākām sarunām un tikšanās reizēm piedāvāja vairākus grafiskās identitātes virzienus, no kuriem CERN izvēlējās divus, kurus virzīja tālākai izstrādei, līdz kamēr noslīpēja gala variantu. «Man, strādājot pie šī projekta, ļoti patika tas, kā veidojās mūsu komunikācija, uzticēšanās otra zināšanām un viedoklim,» saka J. Zālītis, uzsverot, ka galvenais šādā sadarbībā ir savstarpējā komunikācija, «lai varu jebkurā brīdī zvanīt, rakstīt, lai viens otru saprotam.»

J. Zālīša un CERN sadarbība, iespējams, vēl turpināsies, jo centru ir ieinteresējuši vēl divi no mākslinieka izstrādātajiem projekta logotipa piedāvājumiem, un, ļoti ticams, J. Zalīša dizains būs pamatā vēl vismaz viena CERN projekta identitātei.

Sagatavots izmantojot RTU preses materiālus  

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, vērtējot Latvijas pievienošanos CERN, pauž gandarījumu un pateicību par darbu, ko ministrija un Latvijas pārstāvji ir paveikuši, lai mūsu valstij būtu iespēja kļūt par CERN asociēto dalībvalsti un pievienot savu devumu globālu problēmu risināšanā. «Iestājoties pasaules vadošajās ekonomiskajās un zinātniskajās apvienībās kā OECD un Eiropas Kosmosa aģentūra, Latvija jau ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju pasaules attīstīto valstu vidū. CERN ir viens no pasaules ambiciozākajiem projektiem, kurā piedalās zinātnieki no visas pasaules. Iestāšanās šajā organizācijā pavērs jaunas iespējas un līdzdalības potenciālu Latvijas zinātniekiem, kā arī Latvijas uzņēmējiem. Starptautiskā vide palīdzēs iegūt salīdzinošu pieredzi un zinātnes sadarbības partnerus pasaules augstākajā līmenī,» uzsver Reinis Znotiņš.

Latvijas valdība lēmumu sākt valsts iestāšanās procesu CERN pieņēma 2018. gadā, un mērķtiecīgi strādā, pilnveidojot augstas enerģijas daļiņu fizikas studiju un pētniecības jomu. Iecerēts, ka CERN padome, kurā darbojas pa diviem pārstāvjiem no katras dalībvalsts, par iestāšanās sarunu sākšanu ar Latviju varētu lemt jau martā. Provizoriski Latvijas pievienošanās CERN varētu notikt 2021. gadā.

«Latvijas dalība CERN būtu būtisks atspēriens Latvijas zinātnei, jo mēs pievienotos vienam no izcilākajiem zinātnes centriem pasaulē un Latvijas zinātnieki jau kā pilntiesīgi partneri varētu piedalīties CERN pētniecības projektos. Plašs darba lauks CERN ir arī inženieriem, jo viņi pēc fiziķu pasūtījuma konstruē iekārtas, ko izmanto globāli nozīmīgajos eksperimentos,» saka RTU zinātnes prorektors Tālis Juhna.

Jau patlaban pieci zinātnieki no Latvijas strādā CERN. Četri no viņiem piedalās eksperimentā, kura mērķis ir, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus.

Lai koordinētu zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbību ar CERN, ir izveidota starpdisciplinārā nacionālā darba grupa. Līdztekus tai darbojas arī CERN Baltijas darba grupa, kurā apvienojušās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zinātniskās institūcijas, lai stiprinātu augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienu Baltijā.

CERN jau vairāk nekā 60 gadu ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. RTU ar CERN sadarbojas jau kopš 2012. gada.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs CERN