Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēkiem piekļuve tehnoloģijām ir teju neierobežota un attīstība notiek ik dienas. Mēs spējam sasniegt vēlamo rezultātu ātrāk, vieglāk un efektīvāk.

To visu varam paveikt, pateicoties tehnoloģijām,
kas ir sasniegušas tik augstu attīstības līmeni, ka spēj paredzēt mūsu rīcību pat vairākus soļus uz priekšu.

Tas ir iespējams ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvēs un nav vairs vien zinātniskās fantastikas filmās vērojama parādība.

Par mākslīgā intelekta attīstību runā arī viedtālruņu ražotājs Huawei, kas aizvadītā gada laikā mākslīgā intelekta pētniecībā investējis aptuveni 18 – 27 miljardus eiro, no kuriem 90 miljoni ieguldīti mākslīgā intelekta izpētē un attīstībā.

„Mākslīgā intelekta klātbūtne viedtālrunī jau var tikt uzskatīta par neatņemamu tā sastāvdaļu. Viedtālrunis vairs nav tikai saziņas līdzeklis, bet gan virtuālais asistents, kas nu jau mājo progresīvākajos viedtālruņu modeļos un atpazīst lietotāja paradumus, nepārtraukti mācoties no tiem,” stāsta J. Kabakovs. Piemēram, ja lietotājs vairākas reizes vakaros pirms miega, ienākot guļamistabā, pārslēdz viedtālruni klusuma režīmā, tālrunī esošais mākslīgais intelekts to saprot, iegaumē un nākotnē izpilda bez lietotāja iesaistes. Lai arī tā var likties pavisam vienkārša darbība, te jāizprot, cik daudzas nianses ierīcei ir jāņem vērā un jāmācās, lai precīzi saprastu, kas un kad tieši tai ir jādara.

Jāatzīst, ka viedtālruņu apveltīšana ar mākslīgo intelektu ir iespaidojusi jaunas tehnoloģiskas ēras aizsākumu. Aizvadītā gada sākumā, kad pasaulē tika prezentēts jaunākais Huawei flagmanis Mate 10 Pro, tika iezīmēts attīstītāku mobilo ierīču laikmeta sākums. Ja kādreiz mākslīgais intelekts tika uztverts kā atklājums, kas ir redzēts vien zinātniskās fantastikas filmās un būs pieejams tikai tālā nākotnē, tad Huawei jaunākā viedtālruņa ienākšana tirgū nodrošināja mākslīgā intelekta pieejamību katram patērētājam.

Francisko Džeromimo (Francisco Jeronimo), IDC pētījumu direktors Eiropas mobilajām ierīcēm veiktajā pētījumā „Mobilais mākslīgais intelekts un inteliģento ierīču nākotne” atklāj, ka „2016. gadā uz katru datoru tika pārdoti 5,6 viedtālruņi. Ātrums, kādā tie ir iekarojuši pasauli, pārspēj jebkuru citu elektronisko iekārtu, un IDC prognozē, ka līdz 2021. gadam viedtālrunis būs jau vairāk kā 60% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Tieši tādēļ mākslīgā intelekta pievienošana viedtālruņiem ir būtisks solis to tālākai attīstībai.” Jaņs Fejs piebilst, ka tieši straujais viedtālruņu tirgus attīstības ātrums ir veicinājis ražotāju investīcijas tieši viedtālruņu tehnoloģiju uzlabošanā, lai patērētājam piedāvātu arvien attīstītākus viedtālruņus. Pasaulē arvien vairāk strauji pieaug ieguldījumu apjoms mākslīgajā intelektā.

„Nākotnes perspektīvā MI jeb programmas spēja patstāvīgi apgūt jauno ir ļoti interesanta, ja tā tiek salīdzināta ar cilvēka mācīšanās spējām. MI visdrīzāk pastāv neierobežota mācīšanās kapacitāte, tas neko neaizmirst un iespējams spēj dzīvot teju mūžīgi, tātad spēj paveikt krietni lielāku procesu skaitu vienlaicīgi kā cilvēks dzīves laikā. Savukārt joma, kurā pārāki vēl aizvien ir cilvēki, ir radošums – pagaidām neviens nav spējis MI iemācīt domāt radoši, izfantazēt kaut ko jaunu, kas nekad nav pastāvējis,” stāsta BiSMART vadītājs.

Runājot par nozarēm, eksperts domā, ka agri vai vēlu MI tehnoloģijas ietekmēs praktiski visu nozaru uzņēmumus. Sākumā izzudīs viss, ko varēs viegli automatizēt, un pēc tam ietekmi jutīs arī visas pārējās nozares. Acīmredzams piemērs, pēc viņa domām, ir klientu apkalpošana, kur MI jau tagad spēj ļoti labi aizstāt cilvēku. Klientu konsultants vienmēr var nogurt, viņš spēj atcerēties tikai konkrētu informācijas apjomu, turpretī MI šādu ierobežojumu nav, tas nenogurst un tas iegūst informāciju no līdzīgām programmām visā pasaulē, kas ievērojami atvieglo arī problēmsituāciju risināšanu. Taču Latvijā šādu tehnoloģiju ienākšanas procesu pagaidām aizkavē valodas barjera, kas neļauj mums izmantot pasaulē jau plaši zināmas un izmantotas tehnoloģijas, secina Kabakovs.

29. jūnijā BiSMART organizēja pirmo video konferenci ar iespēju jebkuram interesentam ne tikai vērot gandrīz 2 stundu garo video konferenci sev ērtā vietā un ekrānā, bet arī reālā laikā piedalīties aptaujās un uzdot jautājumus video konferences lektoriem.

Tiešraide tika nodrošināta gan FaceBook plūsmā, gan Straume.lv un bismart.lv mājas lapās. Sasniegtie rezultāti rāda, ka šāds formāts ir ļoti interesants, tika paši izmantots un, visdrīzāk, jau ļoti tuvā nākotnē lielā mērā aizstās klātienes konferenču formātu.

"Konferences "Smart HR" saturs bija izglītojošs, profesionāls un veltīts konkrētam segmentam, tiešraidē video konferenci vēroja apmēram 4 tūkstoši cilvēku un tika sasniegti vairāk nekā 13 tūkstoši FaceBook lietotāju”, infomēja BiSMART vadītājs Juris Kabakovs.

Video konferences laikā, pateicoties Slido.com iespējām, daudzi desmiti tiešraides skatītāju uzdeva precizējošus un provokatīvus jautājumus video konferences lektoriem un piedalījās aptaujās, kuru rezultātā organizatori uzzināja gan skatītāju viedokli, gan arī spēja identificēt savu skatītāju.

BiSMART pirmo video konferenci "Smart HR" no satura viedokļa veidoja četri profesionāļi, kas no dažādiem skatu punktiem iztirzāja personālvadības izaicinājumus digitālajā laikmetā.

Paradokss gan Latvijas, gan visas pasaules mērogā ir diametrāli pretējas tendences, kas no vienas puses parāda, ka līdz 2030.gadam izzudīs apmēram 47% darbavietu, taču tajā pašā laikā 38% darba devēju atzīst, ka arvien grūtāk ir atrast piemērotus darbiniekus. Latvijas situācijā šis cipars pat uzaug līdz 60%. Hamletisks jautājums - kurā pusē - darba devēja vai darbinieka, izaicinājums ir lielāks un vēlamo rezultātu sasniegt grūtāk?

Lai risinātu aktuālās problēmas abas šķautnes, Zane Čulkstēna, ERDA dibinātāja piedāvā 3 inovatīvas metodes darbinieku piesaistei: čatbotu intervēšanu, FaceBook rekrutēšanu un mobilās vides attīstīšanu. Savukārt, CakeHR biznesa attīstības vadītājs Jānis Dubinskis uzsver, ka tieši sadarbībā starp uzņēmuma personālvadības un IT nodaļām ir rodama ilgtspējīga attīstība un veiksme.

Ļoti daudz kļūdu ir mūsos pašos, par uzņēmumu grūtībām piesaistīt labākos kandidātus stāsta Aivis Brodiņš, CV Online vadītājs Latvijā. Pēc pētījumu rezultātiem var konstatēt, ka gandrīz 95% gadījumu pretendents pat nesaņem atbildi par to, ka viņa pieteikums ir saņemts. Uzņēmumi ļoti pavirši izturas pret saviem potenciālajiem darba ņēmējiem, neapzinoties, ka katrs no viņiem var kļūt par uzņēmuma staigājošu reklāmas rullīti vai gluži pretēji - nomelnojošas kampaņas autoru. "Uzņēmumiem ir ļoti jādomā par savu kā darba devēja tēlu, jo slava iet pa priekšu un apmierināti darbinieki vai pat atteikumus saņēmušie pretendenti var būt jūsu vēstnieki", iesaka Brodiņš.

Videokonferences noslēgumā Ainārs Bemberis, SAP Latvija vadītājs, demonstrēja jau ļoti konkrētu rīku personālvadības procesu automatizācijai. Stereotips par to, ka jebkura sistēma ir lēni, smagnēji ieviešama un ļoti dārga, šodien vairs neiztur nekādu kritiku, jo visu var darīt pakāpeniski un arī SAP piedāvātos risinājumus var atļauties jebkurš uzņēmums, kurš domā par savu attīstību un nākotni ilgtermiņā. Ir taču tik ērti, ja jebkura informācija par darbiniekiem, sasniegumiem, potenciālu un drīzumā gaidāmām vakancēm ir viena klikšķa attālumā reālā laika režīmā!

Lektoru prezentāijas un video materiāli ir pieejami BISMART mājas lapā: http://bismart.lv/pasakumu-arhivs/smart-human-resources-personala-vadiba-digitalaja-laikmeta-78