Atakamas tuksnesis Čīlē ir starptautiski nozīmīga astronomiskās izpētes vieta pateicoties tā ģeogrāfiskajām īpašībām – tas ir viens no pasaules sausākajiem tuksnešiem, kurā ļoti reti līst, tajā ir kristālskaidras debesis un nepastāv gaismas piesārņojums. Tuksnesī atrodas vairākas nozīmīgas observatorijas, kuras aprīkotas ar jaudīgu zvaigžņotās debess vērošanas tehniku. Atakamas tuksnesis ir ne tikai zinātniskās astronomiskās pētniecības vieta, bet arī populārs astronomijas entuziastu ceļojumu galamērķis.

Lekcijas pirmajā daļā E. Unda-Sanzana pastāstīs par Atakamas tuksnesi un zvaigžņotās debess vērojumiem tajā, kā arī informēs par lielākajiem Čīlē izvietotajiem teleskopiem, piemēram, APEX – Atacama Pathfinder Experiment – 12 metru diametra šķīvja radioteleskopu, kas atrodas 5100 metrus virs jūras līmeņa. Astronoms stāstīs arī par teleskopu uzbūves tehniskajiem aspektiem un iespējām to izmantošanā, kā arī par jau iesāktajiem un nākotnē paredzētajiem teleskopu būves projektiem, piemēram GMT – Giant Magellan telescope, kura izšķirtspēja būs desmitkārt augstāk nekā Habla kosmiskajam teleskopam. Saskaņā ar iecerēto, GMT varētu nest revolucionāras pārmaiņas tajā, kā mēs redzam un uztveram Visumu.

Lekcijas otrajā daļā E. Unda-Sanzana pievērsīsies Čīles astronomijas pētniecības centriem, observatorijām un laboratorijām, zinātniskās sadarbības iespējām un pētniekiem pieejamam finansējumam. Plašāk zināmā no Čīles observatorijām ir ALMA – Atacama Large Millimeter / submillimeter Array, kurā atrodas pasaulē lielākais radioteleskops, kas sastāv no 66 augstas precizitātes antenām un veic Visuma vērojumus milimetru un mazliet īsāku (submilimetru jeb zemmilimetru) viļņu garumu staros diapazonā starp infrasarkanajiem un radio viļņiem.

Lekcija notiks angļu valodā.

Iepriekšējo reizi tas bija vērojams pirms 13 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojama pēc trim gadiem. Uz Saules fona vairāku stundu garumā būs novērojams Merkurs. Rīgā tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas plkst. 14:11 līdz pat saulrietam (līdz plkst. 21:00-21:31 atkarībā no vietas Latvijā). Šajā brīdī Saule atšķirsies no ierastās ar to, ka uz tās gandrīz pa vidu būs neliels melns aplis, kas 7 stundu laikā lēnām pārvietosies pāri Saules diskam. Diemžēl ar neapbruņotu aci šo notikumu vērot nevarēs, jo Merkurs ir šādam novērojuma par mazu. Ir nepieciešams ar speciālu filtru aprīkot teleskops vai tālskatis.

Rīgā organizēti Merkura tranzīta novērojumi notiks 9. maija pēcpusdienā Daugavmalā pie Swedbank ēkas no plkst. 14:11 līdz aptuveni plkst. 19:00. Plānots, ka šajos novērojumos piedalīsies arī Mobilā observatorija. Tur plānoju būt arī es. Aicināti visi interesenti!

Nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.