Nominācija: Atvērtākā iestāde

• Latvijas Nacionālais arhīvs – par Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva izveidoto  interneta  vietni www.redzidzirdilatviju.lv,  kurā  piedāvā  ikvienam  interesentam meklēt informāciju par arhīvā uzkrātajiem kinodokumentiem un videodokumentiem, kā arī skatīties vietnē publicētos video. Projekta realizācijai izmantotas atvērtas tehnoloģijas: darbinieku un lasītavas vides izstrādātas uz atvērtā pirmkoda satura vadības platformas Drupal (PHP/PostgreSQL), vietne www.redzidzirdilatviju.lv  izstrādāta, izmantojot Angular JS un citas atvērtā koda tehnoloģijas, risinājuma komponentes  izvietotas uz virtuāliem Linux serveriem.
• Ventspils pašvaldības iestāde “Ventspils Digitālais Centrs” – par ieviesto visaptverošo atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumu sistēmu pašvaldības darbības un pakalpojumu nodrošināšanā Ventspils pilsētas pašvaldībā un ar to saistītajās organizācijās, iestādēs, kā arī  ārējiem klientiem. Kompleksais risinājums nodrošina vairāk kā 6000 Ventspils pilsētas pašvaldības darbinieku (t.sk. izglītības iestāžu pedagogu un audzēkņu) darbu, kopumā aptverot vairāk kā 8000 dažādas IKT aprīkojuma vienības.
• Vidzemes plānošanas reģions – par projekta “Uptake of Open Geographic Information Through Innovative Services Based on Linked Data” jeb “SDI4Apps” ieviešanu Latvijā. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu.

Nominācija: Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesā

• SIA “Intelligent way” – par izstrādāto CEnOS (Connecting Engineering Open Source)  integrēšanas platformu, kas apvieno dažādas inženiermodelēšanas (CAD/CAE) atvērtā pirmkoda programmatūras.
• Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs – par izstrādāto inovatīvo uz e-ekosistēmu balstīto e-studiju tehnoloģiju eBig3. Jaunā eBig3 tehnoloģija integrē trīs lietotājiem labi pazīstamās lietošanas prasmes – Internetu, televīziju un mobilo tālruni.
• SIA “Wunderkraut Latvia” – par Latvijas Dzelzceļa intranetu jeb iekštīklu – iekšējo sistēmu, kas būvēta uz atvērtā pirmkoda tehnoloģijas Drupal.

Nominācija: Būtiskākais ieguldījums  tehnoloģiju popularizēšanā

• Nika Aleksejeva  – par datu pratības iniciatīvas Datu skola vadīšanu, popularizējot atvērto datu koncepciju un sekmējot datu atvēršanas procesus Latvijā.
• Uldis Bojārs – par atvērto tehnoloģiju un datu popularizēšanu Latvijā,  pētniecisko darbību atvērto datu jomā un dalību aktivitātēs, kas veicina Latvijas publiskās pārvaldes datu atvēršanu, tajā skaitā atvērto datu vadlīniju izstrādi.
• Ernests Gabrāns – par atvērtā pirmkoda tehnoloģijas Drupal popularizēšanu, Drupal kopienas izveidi Latvijā, aktīvu darbību Drupal kopienā, iniciējot un organizējot pasākumus ne tikai vietējā, bet arī starpvalstu līmenī, kā arī par sniegto atbalstu IKT studentiem, sniedzot lekcijas, nodrošinot prakses vietas un stipendijas.

Galvenās balvas ieguvēji tiks nosaukti un apbalvoti 2017. gada 2. februārī LATA gadskārtējā  konferencē “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei” (http://lata.org.lv/konference2017/)

Kandidāti atbilstoši nolikumam (ODT formāts, PDF formāts) tiks vērtēti un balvas pasniegtas trīs kategorijās:

• publiskajam sektoram – Atvērtākā iestāde;
• privātajam sektoram – Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesā;
• fiziskai personai – Būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā.

Atvērtākā iestāde:

Šajā kategorijā aicinātas pieteikties valsts vai  pašvaldības iestādes, tajā skaitā izglītības iestādes, kas savā ikdienas darbībā izmanto atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērtā pirmkoda programmatūru vai arī iestādes, kas kļuvušas pieejamākas sabiedrībai, ieviešot uz atvērtām tehnoloģijām balstītus risinājumus, piemēram, e-pakalpojumus vai atvērušas, tas ir, padarījušas publiski pieejamus noteikta veida datus. Šajā kategorijā aicinātas pieteikties arī tās iestādes, kas ar savu darbību ir veicinājušas atvērtības ideju popularizēšanu sabiedrībā.

Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesā:

Šajā kategorijā ir aicināti pieteikties uzņēmumi, kuri ir radījuši oriģinālus risinājumus un produktus, vai lokalizējuši risinājumus, kur izmantotas atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērti standarti, atvērtais pirmkods vai atvērtie dati.

Būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā:

Šajā kategorijā var pieteikties ikviens, kurš ieviesis, latviskojis atvērtā pirmkoda risinājumus, gatavojis mācību materiālus, izglītojis sabiedrību par atvērtiem standartiem, atvērto pirmkodu, atvērtiem datiem, organizējis pasākumus vai savādāk popularizējis atvērtās tehnoloģijas.

Balvai var pieteikties juridiska vai fiziska persona līdz  2017. gada 11. janvārim, aizpildot un nosūtot balvas pieteikuma anketu uz e-pastu lata@lata.org.lv. Pretendentu balvai var pieteikt arī cita juridiska vai fiziska persona, aizpildot par pretendentu pieteikuma anketu.

Uzvarētājus noteiks LATA valde. Visi pieteikumi tiks vērtēti, ņemot vērā to atbilstību LATA mērķiem:

• veicināt sadarbību starp tehnoloģiju piegādātājiem un patērētājiem, t.sk. valsts un pašvaldību, kā arī izglītības un zinātnes iestādēm, balstoties uz šādam pamatnostādnēm:
  • tehnoloģiju atvērtība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība un atvērti industrijas standarti;
  • tehnoloģiju kvalitāte, efektivitāte un drošība;
  • brīva un godīga konkurence tehnoloģiju izstrādes un piegādes jomā.
• panākt Latvijas sabiedrības labvēlību pret atvērtām tehnoloģijām, t.i. tādiem IKT risinājumiem, kas balstīti uz atvērtiem standartiem, izmantojot atvērtu vai slēgtu pirmkodu.

Uzvarētāji tiks apbalvoti LATA konferencē 2017. gada  2. februārī LATA konferencē “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei”.

“Konference ir lieliska iespēja iepazīties ar Eiropas līderu pieredzi digitālo stratēģiju veidošanā un tā pielietojumiem gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Šī pieredze var palīdzēt arī Latvijai atbildēt uz jautājumu, kā veiksmīgi veidot un ieviest lielo datu un mākoņa virzītas stratēģijas. Ceru, ka INDUSTRY DAY 2016 ļaus mums visiem kopā pavirzīties nedaudz tuvāk šim mērķim,” tā Sandis Kolomenskis, SQUALIO valdes priekšsēdētājs.

Konferencē piedalīsies izcili tehnoloģiju nozares eksperti, tostarp, Wired Magazine galvenais redaktors Deivids Rovans (David Rowan), Microsoft Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītājs Maikls Kogelers (Michael Kogeler), IBM Analytics biznesa attīstības vadītājs Pāvels Ščeznijs (Pawel Szczesny) un citi.

Deivids Rovans iepazīstinās ar jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm, kurām sekojis līdzi, tostarp, intervējot WhatsApp, LinkedIn, Google, Spotify, Xiaomi, Nest un neskaitāmu citu izcilu IT uzņēmumu vadītājus un analizējot šo uzņēmumu attīstības veiksmes faktorus. Viņš raksta tādiem medijiem kā The Times, The Guardian, The Telegraph Magazine, Sunday Times Magazine un Observer.

Savukārt Maikls Kogelers runās par lielo datu, mākoņa un mobilitātes izraisīto digitālo revolūciju, kas ietekmē ikvienu biznesu un nozari – vai un kā uzņēmumi un valdības spēj to izmantot savās interesēs, lai mainītu spēles noteikumus un radītu jaunas attīstības stratēģijas.

INDUSTRY DAY 2016 tiek organizēta jau otro gadu, šogad pirmo reizi konference notiek ar SQUALIO zīmolu. Konferencē tiks aplūkotas tādas tēmas kā lielo datu izmantošanas un analīzes iespējas, to potenciālā ietekme uz lēmumu pieņemšanu un biznesa konkurētspēju, tehnoloģiju drošības jautājumi biznesā un publiskajā sektorā un citas nozīmīgākās tehnoloģiju tendences un izaicinājumi.

Konferencē piedalīties aicināti uzņēmumu un publiskā sektora organizāciju biznesa un IT vadītāji, pārdošanas vadītāji, finanšu vadītāji un citi interesenti.

Pēc informācijas oficiālajā Huawei mājas lapā, šis viedtālrunis jeb fablets (no angļu phablet) solās būt grandiozs. Izmēri 157.1 x 80.6 x 7.9mm un svars 185g. 6 collu IPS-NEO LCD displejs ar izšķirtspēju 1080 x 1920 pikseļi un Corning Gorilla Glass 4 varbūt īpaši visus nepārsteidz, bet tas, ka tam ir 4000 mAh akumulators, dažādas iebūvētās atmiņas izvēles 32GB ar 3GB RAM/64GB vai 128GB ar 4GB RAM, kā arī Quad-core 2.3 GHz Cortex-A72 + quad-core 1.8 GHz Cortex A53 procesors, noteikti ir ievērības cienīgi. 

Telefonam ir arī ātrā uzlāde (37% 30 minūtēs), android OS v6.0 (Marshmallow), dažādu krāsu metāla vāciņi, pirkstu nospiedumu sensors, 8MP priekšējā kamera, 16 MP aizmugurējā kamera ar Sony sensoru un labu optisko attēlu stabilizāciju, 4K video, 1080p video ar 60fps un 720p uz 720, lai varētu taisīt slow-motion videouzņēmumus.

Internetā jau ir iespējams apskatīties Mate 8 AnTuTu benchmark testu rezultātus un tie ir pārsteidzoši – apmēram 82000/89000, atkarībā no aprīkojuma. Līdz šim pirmajā vietā šajā benchmark testā ir Samsung Galaxy Note 5 ar vidēji 7000 rezultātu.