Tieši darbaspēka kapacitātes palielināšana bija viens faktoriem, kas pozitīvi ietekmēja uzņēmuma rādītājus. Salīdzinājumam, IT sistēmu programmēšanas uzņēmuma SIA “Codex” apgrozījums 2020. gadā bija 2,8 miljoni eiro, kas ir par 7,7% vairāk, nekā gadu iepriekš, apgrozījuma apjoms bija 2,6 miljoni eiro. Uzņēmums nodokļos pērn valstij samaksājis gandrīz 1,1 miljonu eiro.

Tātad darbu Covid ierobežojumu laikā nevar vērtēt viennozīmīgi ar labāk vai sliktāk?

Uldis Semeiks stāsta: “Pandēmija būtiski ietekmēja kompānijas ikdienas darbu. Socializēšanās un komunikācijas trūkums joprojām ir jūtams kolektīvā. Gaidām, kad būs iespēja atkal visiem tikties klātienē pilnā sastāvā. Neskatoties uz ārējo apstākļu izaicinājumiem, komanda spēja elastīgi pielāgoties un turpināt virzīties un noteiktajiem mērķiem. Neskatoties uz iepriekš minēto, pērn ir pieaudzis arī klientu skaits, ir uzsākts darbs pie jauniem un unikāliem ilgtermiņa projektiem”.

Joprojām novērojams digitālo prasmju trūkums

Kā norāda U. Semeiks, tad, viņaprāt, pērn “sabiedrībā varēja novērot digitālo prasmju trūkumu, kas neapšaubāmi ietekmēja ne viena vien uzņēmuma darbību”. Ierobežojumi daudzus piespieda mācīties jaunas lietas. “Tomēr pamanīju diezgan daudz piemēru, kur ne tikai darbinieki, bet pat uzņēmumu vadība nebija gatava šādai situācijai, nevēlējās mainīt ikdienā pierasto un meklēt jaunus risinājumus, kā pielāgoties situācijai.”

“Skaidrs, ka bija nozares un uzņēmumi, kuru darbību ierobežojumi skāra ļoti tieši, tomēr ir daudz piemēru no mazumtirdzniecības, ēdināšanas, pat tūrisma u.cc nozarēm, kur, izmantojot digitālus risinājumus (saziņu, piekļuvi sistēmām, komunikāciju-reklāmu), uzņēmumi ir izdzīvojuši un domā par izaugsmi. Mēs kā komanda sasniedzām savus uzstādītos mērķus un plānojam savu attīstību uz priekšu,” tā U. Semeiks. 2021. gadā SIA “Codex” plānot “turpināt attīstīt kompetences, lai kļūtu par ilgtermiņa sadarbības partneri mūsu klientiem un pievilcīgāko darba devēju industrijā”.

Codex agrāk pazinām kā Datakom

2018. gada augustā tika izveidots uzņēmums SIA “Datakom Software”, bet 2020. gada augustā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz “Codex”. Uzņēmums veic IT sistēmu programmēšanu.

Lietotņu un programmu atjauninājumi drošam darbam

Komunikācija ar kolēģiem un klientiem nepārprotami ir neatņemama darba ikdienas sastāvdaļa un aizvadītā gada laikā, pārejot uz attālinātu darba režīmu, īpaši augstu popularitāti piedzīvojušas tādas tiešsaistes videozvanu lietotnes kā Zoom, MS Teams un Google Hangouts, kas padarījušas attālinātu komunikāciju un darbu no mājām daudz ērtāku. Tāpat augstu popularitāti iegūst gan dažādas tiešsaistes saziņas platformas, gan to mobilās versijas, kas piedāvā sazināties rakstiski, veikt failu apmaiņu starp platformas lietotājiem, gan piedāvā zvanu iespējas.

Ikdienas saziņai un īsām konsultācijām piemērotākas būs tādas platformas, kā, piemēram, Slack. Turklāt šeit iespējams ne tikai nosūtīt ziņas kolēģiem, bet arī izveidot grupas, lai apspriestos par atsevišķiem projektiem, kā arī nosūtīt bildes, dokumentus un pat uzjautrinošus gif. attēlus. Minētā platforma kalpo arī kā uzņēmuma iekšējās komunikācijas rīks, kas spēj aizstāt e-pasta saziņu un nodrošināt ātrāku komunikāciju darbinieku vidū.

Tāpat ikdienā noderēs parūpēties par failu koplietošanas programmām “mākonī”, kuras ļaus droši uzglabāt nepieciešamos dokumentus tiešsaistē. Tādas programmas kā Google docs vai SharePoint nodrošinās ērtu piekļuvi failiem, lai varētu strādāt kopā ar kolēģiem un veikt izmaiņas reāllaikā, nodrošinot visiem pieejamas aktuālākās dokumentu versijas.

Darbs no vairākām ierīcēm vienlaikus

Lai padarītu darbu no mājām pēc iespējas ērtāku un produktīvāku, ieteicams izvēlēties sev piemērotāko un ērtāko ierīci, sākot no klēpjdatora un viedtelefona, beidzot ar austiņām un jaunākajām platformām un to atjauninājumiem. Tehnoloģijas šobrīd piedzīvo strauju izaugsmi un katrs spēs atrast sev piemērotāko. Lai izdarītu pareizo izvēli, piemēram, labi aprīkota klēpjdatora izvēlē, vērts iepazīties ar jaunākajām aktualitātēm tehnoloģiju jomā un modernākajiem risinājumiem, kas īpaši aktuāli, darba pienākumus veicot attālinātā režīmā.

“Jaunās paaudzes klēpjdatori tiek ražoti, optimizējot to dizainu un funkcionalitāti, piemēram, ražotāja Huawei jaunākais klēpjdators MateBook X Pro apvieno funkcijas, kas to padara īpaši piemērotu darba un profesionālajām vajadzībām – jaudīga veiktspēja, telpiskā skaņa un precīza skaņas uztveršana – viss nepieciešamais produktīvai saziņas nodrošināšanai. Papildus tam, šis modelis piedāvā arī uzlabotu 3:2 pilnskata ekrānu, kas ļaus vienlaicīgi labāk pārredzēt gan kolēģus videozvanā, gan arī veicamos darbus,” stāsta Aleksandrs Jekimovs, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Lai padarītu darbu attālinātā režīmā vēl produktīvāku un uzlabotu pieejamību, ieteicams izveidot nevainojamu savienojamību starp ierīcēm, kuras izmanto dažādas operētājsistēmas. “Sinhronizēt klēpjdatoru un viedtālruni palīdzēs tādas funkcijas, kā piemēram, Huawei Share. Tas noderēs brīžos, kad, veicot darbu ar datoru, pēkšņi nepieciešamībs piedalīties arī kādā svarīgā zvanā. Izmantojot šo funkciju, iespējams pārnest audio vai video zvanu no viedtālruņa uz klēpjdatoru, kur tā skaļruņi, mikrofoni un kameras nodrošinās labāku audio un video pieredzi,” skaidro eksperts.

Ar šādu funkciju palīdzību iespējams arī rediģēt tālruņa failus tieši no klēpjdatora. “Kad zvans ir beidzies, atverot klēpjdatorā tālruņa piezīmju bloku var rediģēt saturu, izmantojot datora tastatūru un peli, lai pēc tam nosūtītu rediģētos failus kolēģiem e-pastā. Šādi iespējams paveikt darbus daudz ātrāk un efektīvāk nekā ierasts,” atklāj A. Jekimovs.

Mājas darbavietas iekārtošana

Papildus funkcionālam klēpjdatoram, citām viedierīcēm un funkcionālām platformām, noteikti nepieciešams arī padomāt par atsevišķas telpas iekārtošanu, kurā iespējams pilnībā koncentrēties darbam. Lai nodrošinātu produktivitāti visas dienas garumā, ergonomikas eksperti iesaka uzturēt kārtīgu un ērtu darba vidi, kā arī pievērst uzmanību gan galda, gan datora novietojuma augstumam un izvēlēties ērtu krēslu, lai samazinātu statisko slodzi, līdz ar to izvairītos no pārlieka noguruma un darba efektivitātes mazināšanās.

Eksperts arī skaidro, ka veicot profesionālos pienākumus ir svarīgi izmantot savu pilno potenciālu – zināšanas, pieredzi un prasmes, taču, lai to veiksmīgi paveiktu, ir ne tikai nepieciešamas piemērotākās ierīces, bet arī jānodrošina vide, kurā nav apkārtējo traucēkļu un jāpielāgo darba grafiks, lai ieplānotu arī atpūtas mirkļus un izkustētos, lai rastu balansu starp darbu un mājas dzīvi.

Sagatavots izmantojot Huawei preses materiālus

Tamāra stāsta:

“Daudzi mana vecuma cilvēki – seniori baidās no datora, interneta un dažādām lietotnēm, tādēļ pārmaksā par daudzām lietām, ko citkārt varētu saņemt bez maksas.  Arī es uzskatīju, ka, piemēram, e-parakstu mobilajā tālrunī (eParaksts mobile) lietot ir sarežģīti. Taču, apmeklējot digitālo aģentu mācības, es atskārtu, cik digitālie rīki ir vienkārši un ērti, ja vien ir kāds kurš Tev visu parāda. ”

Tamāra ir pensionāre un vada kultūras biedrību. Kā pensionārei, Tamārai ir vairāk brīva laika, tādēļ biedrības dalībnieki Tamāru deleģēja doties uz digitālo aģentu mācībām, lai viņiem vēlāk visu izstāstītu. Arī ikdienā pie Tamāras vēršas paziņas un lūdz palīdzību noskaidrot dažādus jautājumus.

Liekas tik vienkārši – atrast kaut ko internetā. Bet visi to nevar. Baidās, nemāk vai nav iekārtu.

Tamāra: “Es meklēju informāciju internetā un viņiem stāstu. Ne vienmēr visu var atrast, taču informācijas ir ļoti daudz. Arī turpmāk kā digitālā aģente es vēlos stāstīt savas biedrības dalībniekiem, tuviniekiem un citiem senioriem, cik lieliskas un vienkāršas ir dažādas mobilās lietotnes, interneta vietnes un citi digitālie rīki, par kuriem viņi vēl nezina un tādēļ neizmanto. Protams, lai digitālos rīkos jēgpilni izmantotu – ir jāizpilda dažādas darbības un tas cilvēkam šķiet sarežģīti, bet, ja vienreiz tam izej cauri, nākamajā reizē jau būs vienkāršāk.”

Bez datorprasmēm iztikt būs arvien grūtāk

Arī Tamāra bija spiesta iemācīties strādāt ar datoru, jo tagad daudzas lietas notiek elektroniski. Kad pirmo reizi Tamāra devās uz datoru kursiem, viņa bija pirmā un vienīgā šajā grupā, faktiski tikai mācēja datoru tikai ieslēgt un izslēgt.
Lai gan kursi bija iesācējiem, visi pārējie jau mācēja darboties ar vienkāršākām programmām.

Tamārai gāja ļoti grūti, taču viņa iemācījās

Tamāra: “Piemēram, es gatavoju biedrības atskaites, rakstu projektus – viss jāiesniedz elektroniski. Tas ne tikai ir ērtāk, bet arī ātrāk. Lietoju arī portālu Latvija.lv, piemēram, maksāju un deklarēju nodokļus par pirkumiem internetā.”

Jā, katru dienu var apgūt ko jaunu!

Tamāra: “Digitālo aģentu mācībās uzzināju, ka arī es – seniors, varu iesniegt deklarāciju (iedzīvotāju ienākumu) Valsts ieņēmumu dienestā un saņemt atpakaļ daļu naudas, ko esmu iztērējusi. Es to līdz šim nedarīju, man nepatika kārtot papīrus, bet šogad obligāti iesniegšu! Turklāt ir arī mobilā lietotne, kurā var nofotografēt čekus un sistēma tos uzreiz pievieno deklarācijai.”

Interesanta ir arī mobilā lietotne “Ceļo droši”, kas sniedz padomus, kā sagatavoties ceļojumam. Tamāra ar biedrību nereti dodas ceļojumos – gan pa Latviju, gan ārpus tās, tādēļ šāda informācija ir ļoti noderīga. Šādas un citas lietotnes un interneta vietnes ir ļoti noderīgas, vienkārši cilvēki par tām nav informēti, jo ne visi, arī strādājošie, ir saistīti ar datoriem., tādēļ Tamāra uzsver: “mans uzdevums būs viņiem šo visu informāciju parādīt”!

Datorprasmes paver jaunus apvāršņus

Palīdzēt lietot e-pakalpojumus ir mana ikdiena. Blīdenē vienā ēkā ar bibliotēku atrodas pagasta pārvalde un ģimenes ārsta privātprakse. Noslēdzot B grupas darbnespējas lapu, iedzīvotāji dodas uz bibliotēku, jo zina, ka es palīdzēšu elektroniski iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā slimības pabalsta pieprasīšanai. Vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem mājās nav datora, nāk uz bibliotēku un internetbankā apmaksā rēķinus.

Vairāki bibliotēkas klienti jau apguvuši datorprasmes un nu aktīvi izmanto interneta un e-pakalpojumu sniegtās iespējas. Kāda Blīdenes iedzīvotāja ar lielu neatlaidību pusotra gada laikā ne tikai iemācījās lietot datoru un internetu, bet arī pārkvalificējās no pavāra par klientu apkalpošanas speciālistu –ieguva jaunas zināšanas un kardināli mainīja savu nodarbošanos.

Mazs solītis uz priekšu – liela uzvara pašam sev

Pagājis nedaudz vairāk nekā gads kopš kļuvu par digitālo aģentu, mācībās apgūstot daudz jaunas, praktiskas zināšanas. Šobrīd manā viedtālrunī ir lejupielādētas vairākas mobilās lietotnes, kas atvieglo manu ikdienu – Attaisnotie izdevumi, SmartID, Mobilly, Mobile-pocket, CSDD. Sev ērtā un vēlamā laikā varu daudz ko darīt attālināti, taupot resursus un laiku.

Visspilgtākās atmiņas ir par pirmo ievadīto čeku lietotnē Attaisnotie izdevumi – cik tas bija vienkārši! Nav vairs jākrāj čeki gadu līdz deklarācijas iesniegšanai – tiklīdz saņem čeku, ievadi to lietotnē un tas jau ir Elektroniskās deklarēšanās sistēmā. To arī cenšos stāstīt bibliotēkas apmeklētājiem – ir jāsper pirmais solis, jāpārvar sava nedrošība un noteikti viss izdosies!

Digitāla komunikācija ir videi draudzīgāka

“Atklājot, ka e-adrese ļauj operatīvi sazināties ar visām valsts iestādēm, uzreiz novērtēju ieguvumus, ko tā sniedz, proti, nepieciešams mazāk laika, lai nodrošinātu komunikāciju, turklāt visa sarakste atrodama vienuviet – ērti un pārskatāmi,” komentē Juris Karlinskis, SIA “JK Media group” vadītājs. “Apzinoties, kādas problēmas pasaulē ir vides jomā, šāda komunikācija ļauj arī dzīvot “zaļāk”, kas arī nav mazsvarīgi, it sevišķi tiem, kuri domā ilgtermiņā.”

Ātrā un dinamiskā vidē bez digitāliem pakalpojumiem neiztikt

“Uzņēmējdarbības vide mūsdienās ir ļoti ātra un dinamiska. Ja gribi attīstīt veiksmīgu biznesu, ir jābūt gatavam daudz mācīties un iet līdzi laikam. Manuprāt, veiksmīgam uzņēmējam valsts digitālo pakalpojumu izmantošana ir absolūta nepieciešamība, lai varētu sasniegt savus mērķus ātrāk, labāk un veiksmīgāk. Izmantoju gan e-adresi, gan e-paraksts mobilo versiju – eParaksts mobile,” teic Agnese Fūrmane, zīmola “Claudia papīra lelles” vadītāja.

Ietaupa laiku saziņā ar valsts iestādēm

“Es jau iepriekš lietoju eID karti ar e-parakstu, tad pieteicos eParaksts mobile, lai varu dzīvot mobilāk. Arī e-adresi izveidoju, tikko tā bija pieejama uzņēmumiem,” savā pieredzē dalās Māris Vēveris, SIA “MID-Lab” valdes loceklis. “Tās lietošana krietni ietaupa laiku saziņai ar valsts iestādēm. Nav vairs jāiet klātienē, vai uz pastu, lai nosūtītu un saņemtu dokumentus. Ar e-adresi tos vari nosūtīt un saņemt jebkur, kur ir interneta pieslēgums, pirms tam gan jāaktivizē e-paraksts eID kartē vai jāpiesakās mobilai lietotnei eParaksts mobile.”

Vairs nekādu ierakstīto vēstuļu pastā no valsts iestādēm

“Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Situācijās, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties, mani, kā vienīgo paraksttiesīgo personu “glābj” eParaksts. Savukārt e-adrese paātrina dokumentu apriti ar iestādēm – sūtījums ātrāk nonāk “pareizajās rokās” un man nav jāiet uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei, kas vienmēr raisa zobu sāpes,” atzīst SIA “Communications & Strategies” valdes loceklis Viesturs Deksnis.

Laiks, ātrums un efektivitāte

“Man ļoti patīk, ka ir iespējams parakstīt un iesniegt dokumentus, nav jāsēž rindās. Izmantojot e-pakalpojumus ir trīs galvenie ieguvumi: laiks, ātrums un efektivitāte. E-adreses sistēma ir salīdzinoši jauna un ir nepieciešami arī kādi uzlabojumi, taču jo vairāk mēs to izmantosim, jo ātrāk to varēs uzlabot – vēršoties ar ieteikumiem un atsaucoties uz kādām sistēmas kļūdām, ja ar tādām sastopies,” pārdomās dalās uzņēmuma SIA “Milzu!” īpašnieks un vadītājs Enno Ence.

Iedzīvotāji var izveidot savu e-adresi jau šodien

Digitālā pastkastīte jeb e-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem rada iespēju saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. E-adrese neaizstāj e-pastu – izveidojot e-adresi, ir iespēja norādīt savu e-pasta adresi, uz kuru tiks sūtīta informācija par saņemtajiem ziņojumiem, bet ne paši ziņojumi. Pašlaik e-adresi lieto visas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī e-adresi izveidojušas un lieto vairāk nekā 5500 privātpersonas.

Savu e-adresi vari izveidot portālā Latvija.lv, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām. Iedzīvotāji e-adresi var izveidot portālā Latvija.lv, savukārt juridiskām personām ir divas iespējas – Latvija.lv vai pieslēdzot e-adresei savu dokumentu vadības sistēmu. Vairāk par e-adresi var uzzināt vietnē mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese” (pieejamas arī infografikas un video pamācības). Valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī rezerves karavīriem e-adreses lietošana ir obligāta, iedzīvotājiem – brīvprātīga.

Stāsta Ilze Kupčus, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīdze

Aicina uzzināt ar tiesas procesu saistīto informāciju elektroniski –  nenākot uz tiesu

Ikvienu tiesas klientu allaž aicinām piekrist sazināties elektroniski, tai skaitā personas, kuras ir apsūdzētie krimināllietās. Ja persona piekrīt, tad sūtām tai informāciju e-pastā. Tomēr tieši krimināllietu tiesu procesos reizēm gadās situācijas, ka apsūdzētajiem nav pat personu apliecinoša dokumenta, viņš nezina, kas ir eID karte un to nekad nav redzējis.

Lietas izskatīšanas gaitai ikviens lietas dalībnieks pats var sekot līdzi arī Tiesu informatīvā sistēmā (TIS). Jau vairākus gadus ir nodrošināta iespēja, ievadot lietas numuru noskaidrot, kādus lēmumus tiesa ir pieņēmusi, kad nolikta kārtējā tiesas sēdē utt. Informācija pieejam vietnē manas.tiesas.lv. Turpat atrodams arī nodevu kalkulators, proti – pirms vērsties tiesā ar prasību, ikviens var aprēķināt, cik liela valsts nodevas summa būs jāmaksā.

Elektroniskais paraksts – atslēga ātrai un ērtai saziņai

Jau ilgāku laiku tiesas savā starpā un arī ar dažādām iestādēm sazinās elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Tas būtiski paātrina informācijas apriti, ir daudz ērtāk strādāt, viss notiek daudz raitāk.

Civillietās iesaistītās personas arī labprāt izmanto elektronisko saziņu – dokumentu iesniegšanai, tiesas informācijas un lēmumu saņemšanai utt. Piemēram, maksātnespējas procesos ļoti daudz jautājumu tiek risināti tieši elektroniski. E-parakstu aktīvi lieto arī advokāti, prokurori, jo novērtē šī risinājuma sniegtās ērtības.

Tiesas process digitalizējas

Arvien vairāk dažādu darbību tiesās notiek elektroniski, būtiski atvieglojot tiesu darba ikdienu. Piemēram, tiesas sēdes protokolus sen vairs nepierakstām ar roku. Ikvienā tiesas sēdē tiek veikts audio ieraksts, kurš pēc tam glabājas lietā. Ja lietas dalībniekam ir vēlme – viņš šo ierakstu var noklausīties. Savukārt tiesas sēdes sekretārs tikai piefiksē veiktās procesuālās darbības.

Savukārt, kad lieta izskatīta, lēmums pieņemts un stājies spēkā, norādītajā vietnē manas.tiesas.lv var atrast un izlasīt anonimizētu nolēmuma tekstu. Šo informāciju var izmantot ikviens – gan juristi, gatavojoties tiesu procesiem, gan pētnieki, gan studenti. Lietas dalībniekiem, protams, ir pieejams nolēmums ar visiem nepieciešamajiem datiem, bet plašākai publikai – anonimizēta versija.

Pieredze, dalīšanās ar pieredzi ir tas, kā cilvēki uzzina jaunas lietas un var izdarīt izvēli, kā turpmāk darīt pašiem – braukt uz iestādi un gaidīt rindā, vai piekļūt pakalpojumiem digitāli un atrisināt dzīves situāciju, neizejot no mājas.

Stāsta Līga Meņģele – Stillere, Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja. 

Vēl viens no pamudinājumiem lietot e-pakalpojumus ir skaidri nosacījumi, kādus labumus cilvēks saņem, ja strādā attālināti, digitāli un, kas notiek, ja jautājumus risina klātienē.

Un nav runa tikai par to, ka tas ir ātrāk un ērtāk, jo nekur nav jāiet, svarīgi ir šis priekšrocības nostiprināt arī normatīvajos aktos. Piemēram, ja kāda darbība vai process, izpildot e-pakalpojumu, ir īsāks, nekā tad, ja to pašu dara klātienē. Tā cilvēks uzreiz pamana atšķirību un ir gatavs e-pakalpojumus lietot atkārtoti. To mēs novērojam arī savā ikdienas darbā, strādājot ar mežu īpašniekiem.

Jo aizņemtāks cilvēks, jo vairāk vēlas izmantot digitālās iespējas

Mežu īpašnieki ir ļoti raiba un daudzveidīga publika. Tas ir gan īpašnieks, kuram pieder salīdzinoši lielas meža platības, gan arī pensionārs, kuram īpašumā ir daži hektāri meža. Un no tā atkarīgs, cik cilvēks ir atvērts un cik viņš vēlas izmantot Valsts meža dienesta piedāvātos digitālos risinājumus.

Seniors noteikti labprātāk atnāks uz mežniecību, aprunāsies pusstundu un, protams, kārtos visu vairāk vai mazāk papīra formātā. Lielie meža īpašnieki, kam ir daudz mežu, daudz saimnieciskās darbības, domā un risina jautājumus digitālā formā, jo nav ne laika, ne enerģijas, ne vēlmes nākt uz iestādi un saņemt dokumentus papīra formā. Te jau tiek izmantots e-paraksts, elektroniskie dokumenti, dažādas saziņas iespējas utt., jo lielu platību īpašniekam un aktīvam uzņēmējam viņa laiks ir svarīgs.

Arī mežs kļūst “digitāls”

Arī Valsts meža dienests ir mainījies. Mežsargs, kurš uz celma raksta dokumentus un šādā veidā darbojas – tā ir vēsture. Mēs ļoti daudz esam ar tehnoloģijām gājuši uz priekšu.

Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir lielā informācijas sistēma – Valsts mežu reģistrs, kas pirms dažiem gadiem piedzīvoja ļoti lielas reformas un atjauninājumus, un šobrīd cilvēkiem ir iespējams ne tikai redzēt savus datus internetā, bet arī iesniegt dokumentus, dažādus pārskatus, meža inventarizācijas lietas u.c.

Valsts meža dienesta piedāvātās digitālās iespējas tiek arvien vairāk izmantotas un mēs no savas puses arī aicinām tās lietot. Cilvēki saskata iespēju strādāt efektīvāk un jūtas tiešām apmierināti ar to, ka dažādus jautājumu var atrisināt attālināti.

Bieži vien cilvēks pats dzīvo Rīgā, bet meža īpašums ir tālu Latgalē. Digitālie risinājumi dod iespēju sazināties ar attiecīgo Valsts meža dienesta nodaļu un noskaidrot visu nepieciešamo, nevis veltīt veselu dienu tam, lai no Rīgas brauktu uz reģionu, iespējams, pat meklētu kādu, kas aizved, plānotu, vai paspēs norādītajā darba laikā utt. E-risinājumi ir daudz ērtāki un ātrāki.

Informācijai:

* Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu speciālisti. Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki.

Uzņēmējiem ikdienas ritms ir ļoti dinamisks – komandējumi, konferences, sanāksmes. Tam visam pa vidu ir jāpagūst veikt virkne birokrātisku lietu – jāparaksta dokumenti, jāsazinās ar valsts un pašvaldību iestādēm, jāveic maksājumi. Ja uzņēmums ir liels, tad parasti daļu funkciju veic darbinieki, taču mazā un vidējā uzņēmuma vadītājs ir cilvēks “orķestris”, kuram ir jānodarbojas ne tikai ar stratēģisko plānošanu un klientu apkalpošanu, bet arī vienlaikus jāpilda jurista, grāmatveža un lietveža pienākumi. Šāds “universālais kareivis” esmu arī es, taču vienā brīdī sapratu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, proti, procesiem jākļūst efektīvākiem. Šeit lielisks palīgs ir digitālie rīki, kas darbu padara ātrāku un mobilāku.

Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Ir situācijas, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties. Piemēram, mana sabiedrisko attiecību aģentūra bieži rīko dažādus pasākumus publiskās vietās, kur nepieciešams vietējās pašvaldības saskaņojums, un saistošie noteikumi nosaka saskaņošanas termiņu. Taču dažreiz pasākumi tiek rīkoti pēkšņi, reaģējot uz kādu sabiedriski svarīgu notikumu, tātad – iesnieguma ar lūgumu saskaņot pasākumu pēdējā diena citreiz ir šodiena, bet es, kā vienīgā paraksttiesīgā persona, atrodos ārzemēs. Šādos gadījumos mani “glābj” eParaksts.

Teikšu atklāti, pirms vairākiem gadiem, uzsākot lietot eParakstu, izjūtas bija divējādas. No vienas puses, es sapratu, ka darīt pa vecam vairs nevar un ir jāiet laikam līdzi – jākļūst mobilākam un digitālākam, no otras puses, tās bija īstas galvassāpes, jo apgūt jauno rīku nebija nemaz tik vienkārši. Šobrīd, kad eParaksts ir pilnveidojies, pietam ir pieejams arī mobilajā versijā, vairs savu ikdienu nespēju bez tā iedomāties. Līgumi, iesniegumi, akti, rēķini – tos visus es varu parakstīt jebkurā vietā un laikā, pietam ir simtprocentīga garantija, ka dokumentus saņems tieši tas adresāts, kuram tie ir domāti, turklāt interneta, ne pastnieka ātrumā.

Tas pats attiecas uz Smart-ID, ko, atzīšos, sāku lietot pavisam nesen, pateicoties sievas pamudinājumam, kura to jau lietoja kopš tā izveidošanas. Atkal, smags sākums ar reģistrēšanos un uzticēšanos lietotnei, vai viss notiks korekti, taču paiet laiks un es arī bez šī rīka vairs nevarētu jau iztikt. Piemērs no dzīves, biznesa ikdienas. Organizējot reģionā pilsētas svētku ietvaros pasākumu, piegādātājs, ar kuru ir sarunāta telts uzlikšana, neierodas, un steidzami, pietam sestdienā, nepieciešams jauns piegādātājs. Šādos apstākļos firmas gatavas strādāt tikai ar simtprocentīgu avansa maksājumu. Man, protams, nav līdzi nedz dators, nedz kodu kalkulators, lai veiktu pārskaitījumu, savukārt vienīgā vietējā bankas filiāle brīvdienā nestrādā. Pēdējais “glābšanas riņķis” bija Smart-ID, ar kura palīdzību maksājumu varēju veikt pusminūtes laikā, un piegādātājs spēja operatīvi atvest un uzstādīt telti mūsu pasākumam.

Šobrīd, kad tautsaimniecības nozares strauji attīstās un mainās biznesa modeļi, uzņēmējiem laiks ir vērtīgāks par naudu. Arī pats esmu ieguldīto laiku konkrētos procesos vērtējis naudas izteiksmē. Piemēram, stāvēšana pusstundu rindā kādā iestādē, lai iesniegtu dokumentus, un pierēķinot klāt pusstundu turp un atpakaļ ceļā, manā gadījumā ir ekvivalenta viena preses materiāla uzrakstīšanai savam klientam.

Šajā gadījumā jaunievedums papildus jau minētajai dokumentu elektroniskās parakstīšanas iespējai ir valsts izveidotā e-adrese, ko iedzīvotāji un uzņēmēji var brīvi lietot jau šobrīd. Tas ir moderns un ērts veids kā visu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm turpmāk veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. Pietam saziņa ir ne vien ērta un ātra, bet arī droša.

Gan man, gan arī citiem maniem biznesa partneriem nereti dokumentu aprites ar iestādēm ātrumu kavē divi faktori: pirmkārt, ne vienmēr mēs zinām, tiešo iestādes e-pasta vai fizisko adresi, kā rezultātā dokumenti “klejo pa kabinetiem”, kamēr atrod īsto adresātu; otrkārt; nekas nesagādā lielākas ciešanas, kā paziņojums no pasta, ka iestāde ir atsūtījusi ierakstītu vēstuli. Varu atzīties – bieži pat nokavēju vēstuļu izņemšanas termiņu, jo biznesa aktīvajos periodos man tam vienkārši nav laika. Sekas novēlotai saziņai ar iestādēm mēdz būt dažādas – sākot ar soda naudas aprēķinu par kāda maksājuma kavējumu un beidzot ar novēlotu atļaujas saņemšanu par jauna produkta ieviešanu tirgū.

Biznesā ir jābūt godīgam pret sevi un jāpieņem, ka uzņēmējdarbība nav tikai darbs, tas ir arī dzīvesveids. Lai kā es plānotu savu laiku, lai kādu komandu piesaistītu, mana iesaiste procesos ir 24/7. Pat netieši, atrodoties atvaļinājumā ārzemēs, zemapziņā es skatos, mācos, smeļos pieredzi, kā strādā mediji citās valstīs, kā sabiedrisko attiecību speciālisti konsultē politiķus u.tml. Atminos nesenu divu dienu lidojumu uz Londonu, abi ar sievu gājām apskatīt Vestminsteras abatiju, taču garām bija jāiet britu valdības namam, kur ārpusē notika Brexit protesta akcijas – skaidrs, ka profesionālā ziņkāre ņēma virsroku, un “kājas mani aiznesa” uz žurnālistu telšu pilsētiņu, kur nepārtraukti tika veidoti jaunākie sižetus par britu valdības nedienām. Šis piemērs spilgti ilustrē uzņēmēja dzīves stilu.

Interesanti, bet tieši atvaļinājumos, kuri gan man ir reti un īsi, es visvairāk izjūtu digitālo rīku sniegtās iespējas. Viens no pēdējā laika atklājumiem man ir lietotne “Zoom”, kas dod iespēju pieslēgties klienta video konferencei no sava viedtālruņa jebkurā vietā, kur ir tīkla pārklājums. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka biznesā saziņas kanāli ar klientiem ir ļoti dažādi, ir jāpielāgojas katras organizācijas un katra vadītāja paradumiem. Viens ir sasniedzams tikai WhatsApp, cits Facebook Messenger, bet kādam vislabāk patīk izmantot tradicionālo e-pastu. Tāpēc es priecājos, ka vismaz valsts sektorā mēs pamazām ejam uz vienu saziņas platformu – e-adresi.

Man ir tāds mīļš teiciens – “Ziedot īstermiņu, ilgtermiņa vārdā”, proti, es ik pa laikam nolieku malā rutīnas darbus, lai iedziļinātos, kā procesus padarīt efektīvākus, un ilgtermiņā no tiem saņemtu lielāku ieguvumu. Digitalizācija ir stāsts tieši par to. Īpaši būtiski tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), kuri veic gan biznesa vadības funkcijas, gan arī nodrošina dokumentu apriti un finanšu plūsmu. Līdz ar to es ieteiktu katram MVU vadītājam padomāt, kas ir viņa digitālajā komplektā. Manējā noteikti ir eID karte, kas ir digitālā atslēga, lai varētu lietot eParakstu un e-adresi – nodrošinot ātru, ērtu un drošu dokumentu apriti ar valsts un pašvaldību iestādēm, tas ir Smart-ID – ļaujot veikt ātrus maksājumus jebkurā vietā un laikā, tā ir lietotne “Zoom” – savienojot mani un klientu drošā tiešsaistes režīmā, lai zibenīgi organizētu “prāta vētru” par kādu aktualitāti un pieņemtu ātru lēmumu par rīcību.

Viss sākas ar bailēm un beidzas ar gandarījumu, ja tās pārvar. Šī pieeja lielā mērā ir attiecināma arī uz digitālo iespēju izmantošanu. Viss jaunais, nezināmais nereti rada nedrošību un bažas, vai man izdosies. Es ieteiktu nebaidīties un, ja arī pašam ar pirmo piegājienu neizdodas uzsākt lietot vienu vai otru digitālo rīku, tomēr nemest plinti krūmos un lūgt padomu pie tiem, kuri jau e-rīkus izmanto. Es pats ilgi domāju, vai man bez parastā eParaksta ar karšu lasītāju vajadzētu arī eParakstu Mobile, lai parakstītu līgumus es varētu ātrāk. Atzīšos, ka tikai ar kādu trešo piegājienu es saņēmos, lai pieietu pie atsaucīgajām Latvijas Valsts radio un televīzijas centra darbiniecēm, kuras man ar smaidu uz lūpām pieslēdza elektroniskā paraksta mobilo versiju. Tāpēc uzticēšanās digitālajām iespējām un uzdrīkstēšanās lūgt palīdzību kādam zinošākam tās ieviest biznesā – noteikti dos uzņēmējdarbībai jaunu pievienoto vērtību.

36% Latvijas uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka apsver elektroauto iegādi nākotnē, turklāt 12% elektroauto jau izmanto, liecina “Volkswagen komerctransporta” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja. Savukārt 68% respondentu  zina biznesa vidē vismaz vienu uzņēmumu, kurā elektroauto jau tiek izmantots.

Arvien vairāk cilvēki meklē iespējas kā ikdienā pievērsties videi draudzīgākiem risinājumiem un automašīnas, īpaši komerctransports, ir viens no efektīvākajiem soļiem, ko spert pretī ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanai. Tieši “0” izmešu tika minēts kā lielākais ieguvums, lai sāktu izmantot elektroauto uzņēmumā – to atzīmēja 29% respondentu. “Volkswagen komerctransporta” zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners gan uzsver, ka ir arī spiediens no Eiropas Savienības (ES) puses – viens no elektroauto katalizatoriem ir ES noteiktais vidējais automašīnas izmešu apjoms – 95 grami ogļskābās gāzes uz kilometru. Tas tiešā veidā skar tieši komerctransportu, jo komercauto ir gan apjomos lielākas, gan arī smagākas, kas nozīmē, ka šo auto saražoto izmešu daudzums uz kilometru ir krietni lielāks.

Kā nākamos ieguvumus elektroauto iegādei 25% uzņēmēju atzīmēja, ka elektroauto izmantošana biznesā ir finansiāli izdevīgāka, savukārt 20% par lielu plusu minēja to, ka elektroauto pārvietojas klusāk. Tāpat pie plusiem tika izcelta iespēja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu un Rīgas bezmaksas autostāvvietām.

Uzņēmēji vēlas zemas ekspluatācijas izmaksas un degvielas ekonomiju

Uzņēmēji, sarindojot svarīgākos faktorus darba automašīnai, par vienlīdz svarīgiem atzīmēja zemas ekspluatācijas izmaksas un degvielas ekonomiju, aiz tiem kā nākamos atstājot auto iegādes cenu un drošību. Saistībā ar šo jautājumu M. Zoltners norāda, ka  ES tiek mainīti arī emisiju standarti, low emission zones  (LEZ), jeb satiksmes piesārņojuma nodevu shēma, un e-tehnoloģiju pieejamība – kā sekas šīm izmaiņām ir masīva automašīnu elektrifikācija, ko pašlaik novērojam Eiropā, kā arī iekšdedzes dzinēju un modeļu klāsta optimizācija. Cenas ziņā elektriskie automobiļi kļūst lētāki, savukārt iekšdedzes dzinēja modeļi kļūst dārgāki, kas dabiski virzīs pāreju uz elektroauto, kuri, kā eksperti paredz, tuvāko desmit gadu laikā pārņems autoparkus.

Viens no šķēršļiem elektroauto iegādei patlaban ir salīdzinoši lielās spēkratu iegādes izmaksas – uz to norādīja 50% aptaujāto, bet 28% respondentu atzīmēja, ka tieši mazākas iegādes cenas pamudinātu uzņēmējus papildināt autoparkus ar elektroauto. Savukārt 22% papildus stimuls elektroauto iegādei būtu lielāks valsts atbalsts. Ir skaidrs,  ka interese par videi draudzīgāku auto ir liela un tas, cik dinamiski elektriskie transporti parādīsies arī uz ceļiem Baltijā, lielā mērā ir atkarīgs no valstu politikas un atbalsta.

Kā ar uzlādes staciju pieejamību?

Situācija uzlabojas. Par elektrotransportu daudz tiek diskutēts kontekstā ar infrastruktūras atbilstību un citiem aspektiem, pētot, vai Baltija ir gatava elektriskajam transportam. Kopumā šis tīkls Baltijas valstīs ir sācis attīstību un turpinās straujiem soļiem. Uzņēmēju attieksme par elektroauto uzlādes staciju pieejamību Latvijā vērtējama kā izteikti pozitīva, jo 22% respondentu uzlādes staciju skaitu norādījuši kā pietiekamu priekš sākuma, savukārt 40% atzīst, ka skaits ir nepietiekams, taču redz, ka situācija uzlabojas un uzlādes staciju daudzums pieaug. Turklāt kopumā 68% aptaujāto uzņēmumā jau ir izveidojuši vai apsver tuvākā nākotnē uzstādīt uzņēmuma autoparkā elektromobiļu uzlādes staciju (-as), kad iegādāsies elektroauto. Paralēli publiski pieejamajiem uzlādes punktiem katram elektroauto īpašniekam ir iespēja auto atstāt uzlādēties pa nakti, kamēr auto netiek lietots, izmantojot elektrības rozeti vai uzstādot uzlādes iekārtu “Wallbox”, kas 88% no respondentiem bija jau zināms.

Kā jau iepriekš ziņots, “Volkswagen Nutzfahrzeuge” jeb komerctransporta nodaļa pagājušajā gadā papildināja savu piedāvājumu ar 100% elektrisko kravas furgonu “e-Crafter”, par kuru 43% aptaujāto jau zināja, savukārt 36% labprāt uzzinātu ko vairāk. Iezīmējot elektrifikācijas gadu, Baltijā tika dots starts “e-Crafter” testiem, kā pirmajiem nododot to “DPD” kurjeru gādīgajās rokās, kas pārliecinājās par šā modeļa piemērotību piegāžu vajadzībām.

Lai noskaidrotu Latvijas uzņēmēju un uzņēmumu pārstāvju (darbinieku) viedokli par elektroauto izmantošanu biznesā, “Volkswagen komerctransports” interneta vidē veica komersantu aptauju, kas ilga no 9. jūlija līdz 23. jūlijam. Pārsvarā respondenti strādā būvniecības/nekustamo īpašumu, transporta/loģistikas vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Starp paveiktajiem darbiem valsts elektronisko pakalpojumu attīstībā viņš min arī oficiālās e-adreses ieviešanu, kas attiecībā uz Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanu īpaši palīdz juridiskām personām, kuru apjomīgos pārskatus uzņēmumu pārstāvji tagad var saņemt uzņēmuma oficiālajā e-adresē un vairs nav klātienē jāapmeklē Latvijas Banka.

Latvijas iedzīvotāju e-adrese

No 2019. gada janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums var izveidot savu digitālo pastkastīti – oficiālo e-adresi saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Latvijas Bankas speciālisti šo saziņas veidu popularizē personām, kuras klātienē vai ar e-pasta starpniecību vēršas Latvijas Bankā, lai saņemtu Kredītu reģistrā par sevi iekļautās ziņas.

Sekojoši iedzīvotājiem tiek ieteikts izveidot savu e-adresi un ar tās starpniecību saņemt Kredītu reģistra ziņas. Tas ir iespējams ātri – ziņu pieprasījumu persona nosūta Latvijas Bankai no savas e-adreses un ziņas no Kredītu reģistra tiek nosūtītas atpakaļ uz personas e-adresi nekavējoties, bet ne vēlāk, kā vienas darba dienas laikā. Tas ir arī droši, jo e-adreses vide nodrošina personas informācijas aizsardzību un, protams, bez maksas – ziņas no Kredītu reģistra tiek izsniegtas bez maksas; nav nekur jābrauc, lai tās saņemtu.

Kredītu Reģistrs

Persona var arī tieši pieslēgties Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnei https://manidati.kreg.lv, kurai nesen izveidota jauna versija. Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnē var autentificēties ne tikai ar eID karti, bet arī ar eParaksts Mobile lietotni caur mobilo tālruni, kā arī juridiskas personas ar eParaksta karti un par sevi/ savu pārstāvēto uzņēmumu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas var saņemt ne tikai datorā, bet arī citās viedierīcēs (mobilajos tālruņos, planšetēs utml.).

Noderīgi arī statistikai

E-adrese palīdz sazināties ar uzņēmumiem statistikas datu vākšanai. Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir statistikas veidošana par dažādām tautsaimniecības nozarēm. Lai iegūtu datus, Latvijas Banka sūta vēstules uzņēmumiem un lūdz piedalīties datu apkopošanā.

“Pašlaik vienīgais veids savstarpējai saziņai ir ierakstīta vēstule, bet ne visi uzņēmumi ir sasniedzami savās juridiskajās adresēs. Līdz ar to mēs nevaram būt pārliecināti, ka adresāts mūsu vēsti vispār ir saņēmis. Tādēļ gaidām to brīdi, kad visiem Latvijas uzņēmumiem būs oficiālās e-adreses,” e-adreses lietošanas priekšrocības arī citās Latvijas Bankas darbības jomās iezīmē K. Rauhvargers.

Sagatavojot elektroniskās vēstules un nosūtot tās uz oficiālajām e-adresēm, Latvijas Bankai būs lielāka pārliecība, ka adresēts ziņas tiešām saņem.

Kā saņemt savu e-adresi?

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids iedzīvotājiem un uzņēmējiem ar valsti, kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai – slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam ir pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. Savu e-adresi ikviens var izveidot portālā Latvija.lv.

Plašāku informāciju par e-adresi var uzzināt vietnes mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese”.