Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības jaunā digitālā ieceļošanas/izceļošanas sistēma (Entry/Exit System – EES). Latvija ir viena no tikai četrām ES dalībvalstīm, kas to ieviesusi visās robežas šķērsošanas vietās un izmanto robežkontrolē.

Entry/Exit System – EES ieviešana nozīmē atteikšanos no līdzšinējās ceļošanas dokumentu zīmogošanas prakses un pāreju uz vienotu ES līmeņa digitālo pārbaudes sistēmu. Trešo valstu pilsoņiem, kuri ieceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā, tiek izveidots digitāls profils, kas ietver datus par ceļošanas dokumentu, noņemti pirkstu nospiedumi, veikta fotografēšana, pievienoti biometriskie rādītāji un reģistrēti robežšķērsošanas datumi.

Tādējādi sistēma ļauj visām pārējām ES dalībvalstīm ātri apstrādāt atkārtotus ieceļošanas gadījumus, konstatēt neatļauti ilgstošu uzturēšanos, novērst dokumentu viltošanu un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus.

Projekta ietvaros tika pilnībā pārveidota iepriekšējā Valsts robežsardzes informācijas sistēmu funkcionalitāte, izstrādāta sistēmas arhitektūra, radīta jauna datu noliktava ar analītiku, izveidota mobilā lietotne Imigrācijas dienestam un nodrošinātas integrācijas ar gala iekārtām – dokumentu skeneriem, pirkstu nospiedumu un biometrijas ierīcēm.

Sistēma spēj turpināt darbu arī īslaicīgu sakaru traucējumu laikā, izmantojot offline jeb bezsaistes režīmu un sinhronizāciju pēc savienojuma atjaunošanas.

Viena no pēdējā laika tehniski sarežģītākajām sistēmām valsts pārvaldē

Sistēmu izstrādāja SIA Codex.

“Šī ir viena no tehniski sarežģītākajām drošības sistēmām, kas pēdējos gados ieviesta Latvijas valsts pārvaldē. Darbs prasīja gan esošo robežsardzes sistēmu pilnīgu modernizāciju, gan jaunu integrāciju izstrādi ar biometrijas un dokumentu pārbaudes iekārtām. Fakts, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas spējusi šo risinājumu ieviest pilnā apjomā, apliecina ne vien komandas profesionālo kapacitāti, bet arī Latvijas IT nozares konkurētspēju Eiropas līmenī. Šis projekts būtiski stiprina valsts robežkontroles drošību un rada stabilu pamatu turpmākai digitalizācijai un modernu risinājumu ieviešanai,” uzsver Vladimirs Dagenvalds, izstrādātāja uzņēmuma SIA Codex valdes loceklis.

Sistēmas reāla pārbaude Eiropas čempionāta basketbolā laikā

Tā kā Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kur EES darbojas pilnā apjomā, sistēmas noturība jau pārbaudīta reālos, intensīvos apstākļos. Eiropas čempionāta basketbolā laikā Latvijā ieradās ievērojams skaits ārvalstu līdzjutēju, tostarp liela ceļotāju plūsma no Serbijas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Uz Latvijas robežām – īpaši lidostā “Rīga”, kur dienā tiek veikti vairāki tūkstoši pārbaudes operāciju, tostarp tranzīta ceļotājiem – EES darbojās stabili un bez būtiskiem traucējumiem, kas apliecina sistēmas gatavību ikdienas darba slodzēm.

Arī pārējā Eiropa ievieš pakāpeniski

Eiropas Komisija paredzēja, ka sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīs tiks ieviesta pakāpeniski, katrai dalībvalstij izvēloties piemērotāko ieviešanas procesu.

“Ieguvumi no IIS Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem ir ES ārējo robežu pārvaldības modernizācija un uzlabošana, vienmērīgas un ātras robežšķērsošanas nodrošināšana, nelikumīgas migrācijas novēršana, kā arī drošības stiprināšana uz ES ārējām robežām un visā ES kopumā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC) sadarbībā ar Valsts robežsardzi kopš 2021. gada īstenoja vairākus ES finansējuma projektus, lai nodrošinātu jaunas Valsts robežsardzes informācijas sistēmu un IIS integrāciju izstrādi un ieviešanu,” norāda IeM IC priekšnieks Āris Dzērvāns.

Šis ir lielisks piemērs, ka Latvijā savlaicīgi paveiktais darbs un sistēmas lietošana praksē ir izdevies rezultāts, vieniem no pirmajiem Eiropā, kā arī nozīmīgs ieguldījums kopējā Eiropas mēroga digitālās robežkontroles attīstībā un drošībā.

Ilustratīvs attēls no Pexels. Autors Kelly.

No Gmail un Youtube līdz Google meklētājam, kā arī Twitter, Spotify – visi šie servisi darbojas ar Docker konteineriem. Docker konteineru tehnoloģija ir populāra visā pasaulē un to sāk apgūt un piedāvāt arī Latvijā.

Kas tad īsti ir “Docker konteineri” jeb “konteineri”? Konteineri ir programmatūra, kas ir nošķirta no tās pamatā esošās infrastruktūras. Ar konteineriem viss tiek virtualizēts līdz operētājsistēmas līmenim. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kur lietojumprogramma tiek palaista, fiziskā serverī, virtuālā mašīnā, privātajā mākonī vai publiskajos mākoņos, tā vienmēr darbosies vienādi. Konteinerus var izmantot, lai palaistu jebko – no neliela mikro servisa vai programmatūras procesa līdz pat milzīgām lietojumprogrammām. Konteineris satur tikai lietojumprogrammai nepieciešamos izpildfailus, bibliotēkas un konfigurācijas failus. Salīdzinot ar virtuālajām mašīnām, konteineri nesatur operētājsistēmu. Konteinera operētājsistēmas servisus nodrošina saimniekserveris, uz kura tas tiek darbināts, līdz ar to konteinera izmērs var būt tikai pāris megabaiti, piemēram, tīmekļa aplikācijas Alpine Linux konteineris ar nodeJS platformu javascript webservisu darbināšanai aizņem tikai 5 MB. Tas nozīmē, ka konteinera startēšana var ilgt tikai dažas sekundes (salīdzinot ar minūtēm un gigabaitiem, kas nepieciešami tipiskai virtuālai mašīnai serveru virtualizācijā).

Lielākās lietojumprogrammas  var saturēt līdz pat simtiem vai tūkstošiem konteineru, un to pārvaldīšana var sagādāt milzīgas galvassāpes. Risinājums ir Kubernetes platforma, kas ir defacto standarts Docker konteineru orķestrācijā un administrēšanā. Visi lielākie mākoņi izmanto Kubernetes platformu Microsoft Azure, Amazon AWS, Google Cloud Platform un IBM Cloud.  Kubernetes platforma ļauj automātiski, ļoti īsā laikā mērogot tūkstošiem jaunus mikroservisu konteinerus, piemēram, Twitter infrastruktūrā automātiski tiek paceltas tūkstošiem tīmekļa servisu kopijas pīķa stundā, lai izlīdzinātu slodzi un nodrošinātu vienādi ātru apstrādi miljoniem pieprasījumu no lietotājiem un nakts stundās automātiski iznīcina konteinerus, kuri netiek izmantoti. Kubernetes ļauj automātiski veikt lietojumprogrammu versijas atjaunināšanu, t.i. platforma pati aizvieto vecās versijas mikroservisu konteinerus ar jaunās bez sistēmas pārtraukuma, nodrošinot 100% augstu pieejamību sistēmas lietotājiem.

No izstrādēs līdz produkcijai minūšu laikā 

“Kā jau pasaules vēsture rāda, inovācijas rodas brīžos, kad cilvēki meklē veidus kā atvieglot savu ikdienu. Arī Kubernetes konteineru platforma pasaulē tika radīta, lai padarītu ērtāku un ātrāku tīmekļa aplikāciju dzīves ciklu un ļautu efektīvāk izmantot skaitļošanas resursus,” stāsta “Datakom” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Tradicionālās infrastruktūras lietojumprogrammas raksturo smagnēja koda struktūra, kuru ir sarežģīti uzturēt. Programmatūras ieviešana, atjaunināšana un izmaiņu realizācija tradicionālā infrastruktūras modelī ir komplicētas darbības, kuras var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnešus, jo ir zems automatizācijas līmenis un ir iesaistīts liels skaits cilvēkresursu. Savukārt ar Kubernetes platforma var automatizē visas iepriekš minētās darbības un tās veikt minūšu laikā.

Pasaulē jaunais izstrādes virzītājspēks ir DevOps metode, kuru ļoti plaši pielieto tīmekļa aplikāciju un mobilo lietotņu izstrādē. Metode balstās uz mikroservisu izmantošanu un automatizāciju, kas zibenīgi nodrošina jaunas aplikācijas vai jaunas funkcionalitātes pieejamību lietotājiem. Pēc šāda principa ar vien vairāk tiek izstrādātas sistēmas uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm.

“Šobrīd Latvijas tirgū izjūtam pastiprinātu interesi no klientiem par stabilu, augstas pieejamības platformu, kurā droši darbināt konteinerizētas aplikācijas. Mūsu risinājums ietver arī tradicionālās infrastruktūras pārvaldības automatizāciju, kas nodrošina resursu efektīvāku izmantošanu un izmaksu samazinājumu. Platforma ir paplašināma līdz pilnvērtīgam privātajam mākonim, kurš integrējas ar lielākajiem publiskajiem mākoņiem Microsoft Azure un Amazon AWS,“ stāsta “Datakom” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Aldis Ērglis, “Emergn” mašīnmācīšanās laboratorijas vadītājs, prezentējot izstrādāto risinājumu “SmartHR” konferencē, izklāstīja savu redzējumu, kā datu apstrādē balstīti risinājumi var palīdzēt organizācijai kļūt efektīvākai savu darba resursu pārvaldībā un sniegt personāla vadībai ieskatu organizācijas iekšējā komunikācijas plūsmā. Konferences laikā “Emergn” mašīnmācīšanās laboratorijas risinājums “ONReach” tika demonstrēts, papildinot prezentāciju ar piemēriem, kā šādi iegūta informācija var palīdzēt uzņēmumiem.

Šodien uzņēmumu darbinieki savā starpā komunicē nesalīdzināmi vairāk, un arvien pieaugošā tendence attālinātām darba iespējām nozīmē to, ka komunikācija pārsvarā notiek digitālā vidē. Uzņēmumu rīcībā ir neskaitāmi rīki darba uzdevumu deleģēšanai, kopdarbam pie failiem un lēmumu pieņemšanai, kur komunikācija starp kolēģiem notiek elektroniski. Šīs sarunas tiešā veidā ietekmē uzņēmuma lēmumus, izaugsmi un attīstību, tomēr atskaitēs tiešā veidā nav iespējams izsekot lēmumus ietekmējošiem faktoriem.

Ja jūsu organizācija mērķtiecīgi vēlas ieviest jaunus produktus, īstenot jaunu stratēģiju, veicināt pārmaiņas klientu apkalpošanā vai uzņēmuma iekšējā kultūrā, visticamāk organizācijai noderētu iespējas iesaistīties arī neformālā komunikācijā un kvalitatīvi skaidrot mērķus. Ja atceramies, ka viens no svarīgākajiem, populārā Dr. Jana Stringera darbinieku neapmierinātības pētījumā pieminētajiem iemesliem, ir komunikācijas trūkums uzņēmumā. Tajā skaitā gadījumos, kad uzņēmuma vadība nespēj kvalitatīvi un regulāri skaidrot savu pozīciju, informēt par uzņēmuma izaugsmi un mērķiem.

Uzņēmuma un personāla vadībai, kā arī iekšējās komunikācijas komandai šī ir reāla problēma, jo tā saņem atgriezenisko saiti tikai no tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešā veidā ir skaidrots vai uzdots, tādējādi vadībai nav informācijas par tālākiem uzņēmumā notiekošiem procesiem un darbinieku iniciatīvu, vai arī tā to saņem veidā, kas tikai attāli ataino sākotnējās idejas. Loģisks risinājums būtu komunikācija ar lielāku cilvēku skaitu uzņēmumā, taču ir laika un resursu ierobežojumi, tādējādi šie cilvēki ir jāizvēlas rūpīgi.

Komunikāciju īstenojot digitālā veidā, uzņēmuma rīcībā ir pieejams liels apjoms ar sarunas aprakstošiem datiem, tematiku un atslēgas vārdiem, kas var būt noderīgi lēmumu pieņemšanā. “Emergn” ir izveidojis uzņēmuma iekšienē īstenojamu risinājumu, kas izmanto šādus datus, lai kartētu attiecības, kas pastāv uzņēmumā un izceltu iniciatīvas bagātus kolēģus. Uzņēmuma līderi var efektīvāk veidot komunikāciju ar šiem kolēģiem, lai veiksmīgāk skaidrotu un virzītu uzņēmuma mērķus un vēstījumus. Ņemot vērā, ka dati tiek uzkrāti komunikāciju netraucējošā veidā, šo datu analīze arī ilgtermiņā ir neuzkrītoša un var tikt papildināta vai uzlabota.

Ar “ONReach” risinājumu analizējot darbinieku diskutēto sarunu tematiku, uzņēmuma vadībai pieejama organizācijas iekšējā komunikācijas tīkla vizualizācija, kas izgaismo neformālus sarunu līderus. Ņemot vērā šādu neformālu līderu lomu informācijas un viedokļu izplatībā, šāda informācija ir vērtējama kā vitāla jebkuras organizācijas centienos īstenot savu stratēģiju un mērķus.

Par uzņēmumu

“EMERGN” ir starptautiski atpazīstama digitālās transformācijas risinājumu kompānija, kuras uzkrātā pieredze ļauj apkalpot pasaules mēroga uzņēmumus ar mūsdienīgu pakalpojumu kompleksu. “EMERGN” portfelī ir vairāk nekā 150 klientu 15 tautsaimniecības jomās, ietverot tādus pasaulē zināmus zīmolus kā “Walmart”, “GlaxoSmithKline”, “SAP”, “Marsh & McClennan”, “British Petroleum” un daudzus citus.