“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu.
Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde. 

Pirmo testu rezultāts

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV. 

Pēc IoT Shortcut pirmajiem testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV, jo modulis sniedz iespēju ātri integrēt mobilo datu savienojumu plašā sensoru iekārtu klāstā. Svarīga pievienotā vērtība ir LMT grupas radītā programmatūra, kas automatizē datu apstrādi, integrāciju un savienojamību un nodrošina mākoņdatu pakalpojumus ar pielāgojamu klientu platformu un lietotni. Moduli raksturo arī ļoti zems enerģijas patēriņš, kas nodrošina sensoru ierīces baterijas darbības laiku līdz pat 10 gadiem.

“IoT Shortcut ir visaptverošs LMT grupas radīts risinājums, kas ļauj ikvienam ierīču izstrādātājam būtiski paātrināt jaunu produktu izstrādi. Mobilo datu savienojamība parasti ir viena no sarežģītākajām un izmaksu ietilpīgākajām funkcijām iekārtu izstrādē. Tā ir iespēja jaunuzņēmumiem, ražotājiem, sensoru izstrādātājiem un IoT ierīču radītājiem koncentrēties uz savas ierīces pamatrisinājumu un vienkārši ietvert mūsu moduli kā komponentu galaproduktā. Rezultātā IoT ierīču izstrādes laiks tiek saīsināts no vairākiem gadiem uz mēnešiem.
Vienlaikus mūsu tehnoloģija izceļas ar augstas pakāpes drošību, jo ierīces komponentes tiek ražotas Eiropā, savukārt dati uzglabāti Eiropas serveros. Tādējādi tā ir vērtīga komponente arī aizsardzības un kosmosa izpētes tehnoloģiju ražošanā,” skaidro LMT IoT tehnoloģiju izstrādes vadītājs Valters Skrastiņš.

Jāattīsta sadarbība ar ražotājiem

Šobrīd notiek moduļa testēšana un pārrunas par sadarbību ar tādiem Latvijas uzņēmumiem kā bezvadu sensoru ražotājs SAF Tehnika, mizgraužu aktivitātes monitoringa ierīču izstrādātājs Spruceful un būvniecības procesu un konstrukciju monitoringa iekārtu ražotājus Adventum Tech, kā arī vairāki citi partneri, kas aptver tādas jomas kā dzīvnieku veselības monitorings, zemkopība un kuģniecība.

Turpmākie soļi

Starptautiskajā tirgū svarīgākais solis ir sadarbības veidošana ar Eiropā lielāko čipu ražotāju, vācu koncernu Infineon Technologies AG. Uzņēmums pērn strādāja ar 15 miljardu eiro lielu apgrozījumu, apliecinot savas līderpozīcijas Eiropas pusvadītāju tirgū. Sadarbības ietvaros paredzēta IoT Shortcut integrācija Infineon Edge AI risinājumos, kas ļaus IoT sensoru ierīcēs datus apstrādāt lokāli, izmantojot mākslīgo intelektu, un uz mākoņpakalpojumiem nosūtīt tikai būtiskāko informāciju. Šāda pieeja samazinās pārsūtāmo datu apjomu, uzlabos ierīces reakcijas ātrumu un paildzinās bateriju darbības laiku, būtiski palielinot IoT sensoru ierīču funkcionalitāti un lietderību.

Šobrīd LMT grupa ir līguma parakstīšanas fāzē arī ar Eiropas Kosmosa aģentūru (European Space Agency, ESA) par finansējumu satelīta sakaru funkcijas integrācijai IoT Shortcut modulī, būtiski paplašinot tā potenciālo pielietojumu nākotnē.

No datu moduļa līdz pirmajam pielietojumam

Modulis ir bijis par pamatu arī pirmajai LMT grupas ražotajai iekārtai galalietotājiem – Aer jeb jaunākā viedo gaisa kvalitātes sensoru produktu līnijai. To pilnībā izstrādājusi un ražo LMT IoT komanda. Šai iekārtai ir līdz pat 10 gadu ilgs darbības laiks no vienas baterijas, un tai nav nepieciešams ne Wi-Fi, ne Bluetooth, jo datu pārraide notiek mobilajā tīklā, un datu savienojumu nodrošina LMT grupas IoT modulis. Aer  monitorē telpas mikroklimatu – CO₂ un gaistošo organisko savienojumu līmeni, relatīvo gaisa mitrumu, temperatūru un atmosfēras spiedienu, apkopojot informāciju lietotnē un arī sūtot brīdinājumus lietotājiem, ja gaisa kvalitāte pasliktinās. Šobrīd izgatavota pirmā ierīču testa partija. Paredzams, ka pēc sekmīgiem testiem ierīce pie pircējiem nonāks nākamā gada laikā.

“Kā palikt atvērtiem jaunajā laikmetā” lektoru vidū ir vairāk nekā desmit pašmāju un ārvalstu eksperti, tostarp Dr. Keegan McBride (Vācija), kurš dalīsies pieredzē un ieguvumos no Igaunijas atvērto datu ekosistēmas pārveides un “Wunder” pārstāvis Otso Lahti (Somija) – viņa uzstāšanās būs veltīta digitālo risinājumu piekļūstamības pamatprincipiem. LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis iepazīstinās ar digitālās identitātes lietošanas iespējām, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis stāstīs par interneta vēlēšanām, LU Datorikas fakultātes pētniece un docente Anastasija Ņikiforova – par atvērto datu savlaicīgumu nacionālajos atvērto datu portālos ar pandēmiju saistītiem datiem un “Mērniecības datu centra” izpilddirektore Una Krutova – par zelta vidusceļu ģeotelpisko datu atvēršanai Latvijā.

No plkst. 15.45 piecās atvērtajās diskusiju istabās paralēli notiks darbsemināri – “Atvērtie ģeopolitiskie dati: kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai veicinātu ģeopolitisko datu atvēršanu”, “Interneta vēlēšanas: tehnoloģiju iespējas un riski brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā”, “LATA vērtības: kāpēc ir vērts būt LATA biedram –  priekšrocības, iespējas un ieguvumi”, “Atvērtā programmatūra: atvērtais pirmkods valsts pārvaldē, izglītībā, privātajā sektorā; atvērtās saskarnes; tālmācības/tāldarba tehnoloģijas” un “ATEA tehnoloģiju istaba”, kur pārrunās vienota un atvērta IT infrastruktūras resursa izveidi uzņēmumā.

Atvērtajā istabā “Atvērti ģeotelpiskie dati”, kur diskusiju vadīs “Mērniecības datu centra” izpilddirektore Una Krutova, piedalīsies Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, LĢIA direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts,  AS “Latvijas valsts meži” Biznesa sistēmu risinājumu direktors Māris Kuzmins, “Tet” biznesa analītikas vadītāja Andželikai Zaharova un citi ģeotelpisko datu eksperti.

Atvērtajā istabā “Atvērtā programmatūra” LATA valdes loceklis Leo Trukšāns rosinās diskusijas dalībniekus – Valsts kancelejas projekta vadītāju Vitu Vodinsku, LR Saeimas Administrācijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju direktoru Induli Bikši un  LU ITD vadītāju Arni Voitkānu diskutēt par atvērto tehnoloģiju lietošanu valsts pārvaldē un izglītībā.

Interneta vēlēšanu istabā LATA valdes locekļa Aigara Jaundāldera vadībā par tehnoloģiju iespējām un riskiem brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu norisei Latvijā diskutēs Tiesībsargs Juris Jansons, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, kā arī citi IKT jomas eksperti.

LATA vērtību istabā uzzināsiet par priekšrocībām esot LATA biedram: iespējas un ieguvumi, bet Tehnoloģiju istabā ATEA pārstāvji – Aleksandrs Rudovičs, Datu tīklu inženieris un Kaspars Šulcs, IT arhitekts – prezentēs: “Vienota un atvērta IT infrastruktūras resursa izveide uzņēmumā – ar ko sākt?”. “Atea Latvija” valdes loceklis Rolands Naglis vērš uzmanību uz jaunā laikmeta tendencēm iestāžu un uzņēmumu vidē: “Droša un moderna darba vide, kas veicina mobilitāti un nodrošina pat 100% tālvadības iespēju nav utopija, bet gan nepieciešamība. Pēc IBM 2019. gada datiem pastāv 30% varbūtība, ka uzņēmums divu gadu laikā piedzīvos drošības sistēmas pārrāvumu, tādēļ, datu aizsardzības nolūkos, sniegsim ieskatu, kā būt atvērtiem, bet maksimāli pasargātiem, izmantojot mākonī pārvaldītus IT risinājumus. Skatīsim, kas nepieciešams vienota IT infrastruktūras resursa izveidei uzņēmumā un kādas ir tā priekšrocības.”

Jānis Tupulis, LATA valdes priekšsēdētājs uzsver: ”Īpaši gribu pievērst konferences apmeklētāju uzmanību atvērtās programmatūras diskusiju istabai un aicinu iesaistīties sarunās. Gan Eiropas Komisijā, gan Latvijas valsts pārvaldē atvērtā koda programmatūra tiek arvien vairāk atbalstīta gan ar politiku un likumdošanas veidošanu, gan praktiskā rīcībā, izvēloties atvērtā koda risinājumus valsts procesu nodrošināšanai.”

Pasākuma laikā notiks arī ikgadējā LATA gada balvas pasniegšanas ceremonija ar mērķi izcelt un godināt Latvijas privātā un publiskā sektora, akadēmiskās vides pārstāvju un privātpersonu ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā.

​LATA konference notiks jau četrpadsmito gadu un šī ir pirmā reize, kad tā ikvienam interesentam būs pieejama tiešsaistē. Konferenci bez maksas virtuāli apmeklēt aicināti IKT jomas profesionāļi, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji, kā arī atvērto datu un tehnoloģiju entuziasti.

Konferences programma, reģistrācija konferencei un tiešraide būs pieejama saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2021.

Konferenci atbalsta SIA “ATEA”, “Oracle East Central Europe Limited” Filiāle Latvijā, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, SIA “Silvita”, SIA “Mērniecības datu centrs”, SIA “Turn Digital”, SIA “Pedab Latvia”, “Suse”, biedrība “Visa vieda kustība” un Zparks.lv.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus

1) Atvērtākais risinājums:

Šajā nominācijā ir aicināti pieteikties uzņēmumi, kuri ir radījuši oriģinālus risinājumus un produktus, vai lokalizējuši risinājumus, kur izmantotas atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērti standarti, atvērtais pirmkods vai atvērtie dati.

Tāpat šajā nominācijā aicinātas pieteikties valsts vai pašvaldības iestādes, tajā skaitā izglītības iestādes, kas savā ikdienas darbībā izmanto atvērtas tehnoloģijas, tajā skaitā atvērtā pirmkoda programmatūru. Pieteikties aicinātas arī iestādes, kas kļuvušas pieejamākas sabiedrībai, ieviešot uz atvērtām tehnoloģijām balstītus risinājumus, piemēram, e-pakalpojumus vai atvērušas un padarījušas publiski pieejamus noteikta veida datus. Šajā kategorijā aicinātas pieteikties arī tās iestādes, kas ar savu darbību ir veicinājušas atvērtības ideju popularizēšanu sabiedrībā.

2) Personība, kas veicinājusi atvērtību:

Šajā nominācijā var pieteikties fiziskas personas – ikviens, kurš ieviesis, latviskojis atvērtā pirmkoda risinājumus, gatavojis mācību materiālus, izglītojis sabiedrību par atvērtiem standartiem, atvērto pirmkodu, atvērtiem datiem, organizējis pasākumus, popularizējis atvērtās tehnoloģijas vai veicinājis sabiedrības izpratni par atvērtām tehnoloģijām.

LATA gada balvai jāpiesakās līdz 2021. gada 19. janvārim.  Pieteikuma anketa un nolikums ir  pieejams šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2020

Cat S62 Pro ir Cat 60 sērijas trešās paaudzes viedtālrunis, kas var lepoties ar jaunāko FLIR termālās attēlveidošanas tehnoloģiju. FLIR Lepton 3.5 sensors un jaunā lietotne MyFLIR Pro piešķir Cat S62 Pro tādas priekšrocības kā četrreiz vairāk termālo pikseļu un visbagātīgāko funkciju klāstu lietotnē.

Cat S62 Pro ir pārbaudīts saskaņā ar Cat tālruņu prasīgajiem, tirgū vadošajiem izturības standartiem, kā arī tas ir neticami robusts. Tas pārspēj IP68 aizsardzības klases prasības un ASV militārā standarta Mil Spec 810H prasības. Tālrunis ir izturējis pamatīgus testus, tostarp vairākkārtējos nomešanas testus uz tērauda no 1,8 m augstuma uz visām tā malām un stūriem vairākas reizes, kā arī stingrus ūdensizturības, putekļnecaurlaidības, noturības pret netīrumiem, ekstrēmu temperatūru izturības, vibrācijas un centrbēdzes spēka testus. Tas ir arī higiēnisks — to drīkst pilnībā iegremdēt ūdenī, viegli nomazgāt ar ziepēm un dezinfekcijas līdzekļiem vai arī notīrīt ar salvetēm, kas piesūcinātas ar spirtu.

Pirmo reizi gan profesionāļiem, gan patērētājiem viedtālrunī ir pieejama FLIR Systems VividIR attēlu apstrādes funkcija, uzlabota MSX (daudzspektru dinamiskā attēlveidošana) un tehnoloģija vizuālo attēlu sapludināšanai ar termālajiem attēliem. Mainīgas intensitātes MSX tehnoloģija pārklāj termālo attēlu ar ainavas lineārajām detaļām, savukārt alfa kanāla sapludināšanas funkcija apvieno termālā attēla detaļas ar vizuālo attēlu, kas uzņemts ar dubultpikseļu Sony kameru. Ar šīm abām jaunajām funkcijām var panākt ievērojami labāku attēla kvalitāti, lielāku asumu un augstāku termālo izšķirtspēju, lai tādējādi palīdzētu labāk vizuāli izprast termālo attēlu.

Cat S62 Pro

“Piecus gadus esam bijuši vadībā termālās attēlveidošanas mobilo ierīču tirgū, un ar jauno Cat S62 Pro esam pacēluši latiņu vēl augstāk, lai nozarē saglabātu līderpozīcijas. Mēs ne vien sniedzam iespēju radīt neticami augstas profesionālas kvalitātes termālos attēlus, bet arī piedāvājam daudzus citus uzlabojumus. Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, šis tālrunis ir par 12% kompaktāks un tā ekrāns ir par 10% lielāks. Tas ir ātrāks, jaudīgāks un neticami robusts. Tas ir pirmklasīgs darba tālrunis,” skaidro Bullitt Group izstrādājumu klāsta priekšsēdētāja vietnieks Pīters Kaningems (Peter Cunningham).

Jaunajā programmatūrā ir pieejamas tādas analītiskās un pārskatu funkcijas, kas parasti atrodamas augstākā līmeņa termālās attēlveidošanas ierīcēs. Izoterma, izotermas brīdinājuma funkcija, minimālās un maksimālās temperatūras karoga indikatori un pārskatu sagatavošana ir tikai dažas no jaunajām, inovatīvajām funkcijām, kas pieejamas Cat S62 Pro lietotnē MyFLIR Pro.

“Aprīkojot Cat S62 Pro ar FLIR Systems jaunāko Lepton termālo sensoru, mēs turpinām savas inovāciju tradīcijas, kas tiek īstenotas jau trīs Cat tālruņu paaudzēs, lai palīdzētu profesionāļiem paveikt darbu ātrāk un precīzāk,” stāsta FLIR komponenšu nodaļas galvenais direktors Pols Kleitons (Paul Clayton). “Lietotne MyFLIR Pro ir pirmā, kurā viedtālruņu lietotājiem pieejamas vismodernākās termogrāfijas funkcijas, ļaujot vispilnīgāk redzēt un konstatēt siltumenerģiju, kas nav saskatāma ar neapbruņotu aci.”

Izmantojot izotermas brīdinājuma funkciju, izvēlieties temperatūras diapazonu (robežās no -20 °C līdz +400 °C), ko vēlaties monitorēt, un iestatiet brīdinājumus, kas informē par to, ka kāds elements ir sasniedzis šo diapazonu. Tas ir ļoti noderīgi, ja nepieciešams uzraudzīt noteiktu mehānisma temperatūru, vai arī, ja jāpārbauda, vai kāda temperatūra nav netipiski augsta. Šī funkcija noder arī tad, ja vēlaties noteikt, vai grils ir sasniedzis pareizo grilēšanas temperatūru.

Uzlabots ir arī Cat S62 Pro displejs, tagad tas ir  5,7″ FHD+ (18×9) liels, savukārt tālruņa atmiņa ir  6 GB RAM un 128 GB ROM. Cat S62 Pro ar ātrāku Qualcomm mikroshēmojumu, Android™ 10 un ietilpīgu, optimizētu akumulatoru ir arī pilnībā piemērots uzņēmumiem. Tas atbalsta Android Enterprise funkcijas, tostarp Zero-touch, un ir izturējis virkni reģistrācijas un politikas atbilstības testu, izmantojot vadošos EMM risinājumus.

Inovāciju, funkcionāla dizaina un izteiktas izturības paraugs S62 Pro ir apvērsums termālās attēlveidošanas jomā. Izmantojiet to, lai vairāk izzinātu pasauli sev visapkārt un vieglāk atrastu un diagnosticētu mitrumu, caurvēju, noplūdi, pārkarsušas vietas, īssavienojumu, nosprostojumu vai paaugstinātu temperatūru. Monitorējiet, diagnosticējiet, konstatējiet un ietaupiet laiku.

Cat S62 Pro

Galvenie tehniskie parametri

• Integrēta FLIR termālās attēlveidošanas kamera
  • Lepton 3.5 profesionālas kvalitātes kamera
  • 1440 x 1080 HD izeja ar VividIR
  • MSX lineārais pārklājums no vizuālās kameras
  • Izmērāmais diapazons: no -20 °C līdz 400 °C
  • Siltuma uztveršana un virsmu temperatūras mērīšana līdz pat 30 m attālumam
  • Mērogojamas un pārvietojamas termālā attēla zonas ar karstāko un aukstāko punktu indikatoriem
  • Horizontālais redzes lauks ir paplašināts līdz 57 grādiem, lai ietvertu vairāk attēla informācijas
  • Izvēlei ir pieejamas 9 krāsu paletes atkarībā no situācijas
  • PDF pārskatu sagatavošana
• Jaudīgs 4000 mAh akumulators
• Ūdensizturīgs un putekļnecaurlaidīgs (IP68), izturējis nomešanas testus uz tērauda no 1,8 m augstuma, MIL SPEC 810H, Corning® Gorilla® Glass 6 stikls
• Ūdensizturīgs viedtālrunis līdz 1,5 m dziļumam 35 minūšu garumā
• Īpaši spilgts 5,7” FHD+ 18×9 displejs, kas īpaši piemērots lietošanai brīvā dabā un kura skārienjutīgo displeju var lietot ar slapjiem pirkstiem un cimdiem rokās
• Android™ 10 (iespējams atjaunināt uz 11)
• 6 GB RAM, 128 GB ROM, paplašināma krātuve (microSD™ karte)
• Qualcomm Snapdragon 660, 2,0 GHz astoņu kodolu procesors
• 12 MP dubultpikseļu Sony aizmugurējā kamera, 8 MP priekšējā kamera
• LTE Cat 13, VoLTE, VoWiFi, ViLTE
• Noturīgs pret nodilšanu, neslīdošs gumijas TPU aizmugurējais apvalks
• Programmējams īsceļa taustiņš, kas noderīgs Push to Talk (PTT) funkcijai, SOS funkcijai (lietotne Lone Worker) vai ātrai luktura vai kameras ieslēgšanai
• Bluetooth 5.0, NFC
• Ieteicamās lietotnes un satura katalogs
• Versijas ar vienu vai divām SIM kartēm: nano SIM karte + microSD™ (atsevišķi microSD un SIM kartes sloti)
• 2 gadu garantija
• Android Enterprise Recommended (drīzumā)
• Drošības atjauninājumi 3 gadus*
• Zero-touch atbalsts

*Divus gadus ik pēc 90 dienām — drošības apkope, papildus vienu gadu — ārkārtas drošības apkope.

Ražotāja ieteiktā mazumtirdzniecības cena Cat S62 Pro viedtālrunim ir € 649, un tas būs pieejams tīmekļa vietnē www.catphones.com, un pie vairākiem mazumtirgotājiem un mobilo pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc Bullitt Group materiāliem.

“Emergn” ir pasaules vadošā tehnoloģiju uzņēmuma “SAP” Zelta partneris, un tā piedāvātie analītikas risinājumi palīdz klientiem operatīvi apstrādāt lielus datu apjomus, kā arī uzlabot prognozēšanas un riska analīzes procesus. Savukārt “Emergn” automatizācijas kompetences centra komanda palīdz uzņēmumiem noteikt ar procesu, darbplūsmu un lēmumu automatizācijas palīdzību sasniedzamos mērķus, izvēlēties piemērotākos tehnoloģiju risinājumus (t.sk. “SAP Hana Cloud” platformā pieejamos rīkus) un tos ieviest. Tā rezultātā uzņēmumi ne tikai sāk darboties efektīvāk, bet arī spēj piedāvāt operatīvāku un labāku servisu saviem klientiem.

“Mēs esam lepni saukt “SAP” par klientu un sadarbības partneri dažādu inovāciju ieviešanā jau kopš 2006. gada. Uzņēmums ir apņēmības pilns turpināt sadarbību un priecājas par iespēju piedalīties tādu “SAP” produktu kā – “SAP Screen Personas” vai “Fiori Elements” pilnveidošanā,” norāda Kārlis Mikoss, “Emergn” Eiropas reģionālais vadītājs.

Abi uzņēmumi cieši sadarbojas arī vairāku inovāciju izstrādē. Viens no piemēriem ir nesen publicētais kopīgais pētījums “Taking a smarter approach to notifications through ML and AI” par mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta izmantošanu, kas paredz, ka dažādu programmatūru risinājumu ģenerētie paziņojumi (notifikācijas) tiek lietotājiem piedāvāti pēc iespējas piemērotākā brīdī, lai atvieglotu, nevis traucētu ikdienas darbu.

Papildus informācija:

Diāna Āboltiņa, “Emergn” pārstāve
Tālr.: + 371 20040516
E-pasts: diana.aboltina@strategies.lv

Būtisks pieaugums šī gada 3. ceturksnī

E-adreses izmantošana būtiski pieaugusi šā gada 3. ceturksnī, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotā informācija. Proti – gada laikā no 2018. gada 1. jūnija līdz šā gada 1. jūnijam e-adresē bija nosūtīti 396 600 ziņojumu, tātad laika posmā no 2019. gada jūnija līdz oktobrim (ieskaitot) – apmēram 215 100 jeb 35% no kopējā ziņojumu skaita.

Pieņemot, ka katrs elektroniski nosūtītais ziņojums ir viena standarta A4 papīra lapa, tad kopš e-adreses darbības sākuma būtu iztērētas 1224 pakas biroja papīra (vienā biroja papīra pakā ir 500 lapas). Vienas biroja papīra pakas augstums ir apmēram 5 cm. Ja visas “iztērētās” pakas saliktu vienu uz otras, papīra tornis sniegtos 61,2 metru augstumā. Salīdzinājumam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas torņa smaile slejas 63 metru augstumā.

Uzņēmējiem būs obligāta, iedzīvotājiem būs brīvprātīga

Kā jau ziņots iepriekš, lai pagarinātu termiņu, kurā noteiktām grupām e-adreses lietošana kļūtu obligāta, pašlaik Saeimā izskatīšanai iesniegti grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā. Plānots, ka uzņēmējiem e-adreses obligāta lietošana būs no 2023. gada 1. janvāra, bet iedzīvotājiem e-adreses lietošana arvien būs brīvprātīga. Tāpat plānots papildināt e-adreses funkcionalitāti, dodot iespēju e-adresi izveidot arī tiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki vai vadītāji ir ārvalstnieki. Pašlaik tas nav iespējams, ja ārvalstu pilsoņiem nav Latvijas izsniegta personas koda un personas apliecības.

Tāpat tiek plānots paplašināt e-adreses izveidošanai nepieciešamo autentifikācijas rīku klāstu. Pašlaik e-adresi var izveidot, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām, bet grozījumos paredzētā autentifikācija ar internetbanku risinājumiem būtiski palielinātu pakalpojuma pieejamību un brīvprātīgo lietotāju loku.

Savu e-adresi izveidot portālā Latvija.lv var, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām.

Digitāla komunikācija ir videi draudzīgāka

“Atklājot, ka e-adrese ļauj operatīvi sazināties ar visām valsts iestādēm, uzreiz novērtēju ieguvumus, ko tā sniedz, proti, nepieciešams mazāk laika, lai nodrošinātu komunikāciju, turklāt visa sarakste atrodama vienuviet – ērti un pārskatāmi,” komentē Juris Karlinskis, SIA “JK Media group” vadītājs. “Apzinoties, kādas problēmas pasaulē ir vides jomā, šāda komunikācija ļauj arī dzīvot “zaļāk”, kas arī nav mazsvarīgi, it sevišķi tiem, kuri domā ilgtermiņā.”

Ātrā un dinamiskā vidē bez digitāliem pakalpojumiem neiztikt

“Uzņēmējdarbības vide mūsdienās ir ļoti ātra un dinamiska. Ja gribi attīstīt veiksmīgu biznesu, ir jābūt gatavam daudz mācīties un iet līdzi laikam. Manuprāt, veiksmīgam uzņēmējam valsts digitālo pakalpojumu izmantošana ir absolūta nepieciešamība, lai varētu sasniegt savus mērķus ātrāk, labāk un veiksmīgāk. Izmantoju gan e-adresi, gan e-paraksts mobilo versiju – eParaksts mobile,” teic Agnese Fūrmane, zīmola “Claudia papīra lelles” vadītāja.

Ietaupa laiku saziņā ar valsts iestādēm

“Es jau iepriekš lietoju eID karti ar e-parakstu, tad pieteicos eParaksts mobile, lai varu dzīvot mobilāk. Arī e-adresi izveidoju, tikko tā bija pieejama uzņēmumiem,” savā pieredzē dalās Māris Vēveris, SIA “MID-Lab” valdes loceklis. “Tās lietošana krietni ietaupa laiku saziņai ar valsts iestādēm. Nav vairs jāiet klātienē, vai uz pastu, lai nosūtītu un saņemtu dokumentus. Ar e-adresi tos vari nosūtīt un saņemt jebkur, kur ir interneta pieslēgums, pirms tam gan jāaktivizē e-paraksts eID kartē vai jāpiesakās mobilai lietotnei eParaksts mobile.”

Vairs nekādu ierakstīto vēstuļu pastā no valsts iestādēm

“Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Situācijās, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties, mani, kā vienīgo paraksttiesīgo personu “glābj” eParaksts. Savukārt e-adrese paātrina dokumentu apriti ar iestādēm – sūtījums ātrāk nonāk “pareizajās rokās” un man nav jāiet uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei, kas vienmēr raisa zobu sāpes,” atzīst SIA “Communications & Strategies” valdes loceklis Viesturs Deksnis.

Laiks, ātrums un efektivitāte

“Man ļoti patīk, ka ir iespējams parakstīt un iesniegt dokumentus, nav jāsēž rindās. Izmantojot e-pakalpojumus ir trīs galvenie ieguvumi: laiks, ātrums un efektivitāte. E-adreses sistēma ir salīdzinoši jauna un ir nepieciešami arī kādi uzlabojumi, taču jo vairāk mēs to izmantosim, jo ātrāk to varēs uzlabot – vēršoties ar ieteikumiem un atsaucoties uz kādām sistēmas kļūdām, ja ar tādām sastopies,” pārdomās dalās uzņēmuma SIA “Milzu!” īpašnieks un vadītājs Enno Ence.

Iedzīvotāji var izveidot savu e-adresi jau šodien

Digitālā pastkastīte jeb e-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem rada iespēju saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. E-adrese neaizstāj e-pastu – izveidojot e-adresi, ir iespēja norādīt savu e-pasta adresi, uz kuru tiks sūtīta informācija par saņemtajiem ziņojumiem, bet ne paši ziņojumi. Pašlaik e-adresi lieto visas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī e-adresi izveidojušas un lieto vairāk nekā 5500 privātpersonas.

Savu e-adresi vari izveidot portālā Latvija.lv, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām. Iedzīvotāji e-adresi var izveidot portālā Latvija.lv, savukārt juridiskām personām ir divas iespējas – Latvija.lv vai pieslēdzot e-adresei savu dokumentu vadības sistēmu. Vairāk par e-adresi var uzzināt vietnē mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese” (pieejamas arī infografikas un video pamācības). Valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī rezerves karavīriem e-adreses lietošana ir obligāta, iedzīvotājiem – brīvprātīga.

Stāsta Ilze Kupčus, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīdze

Aicina uzzināt ar tiesas procesu saistīto informāciju elektroniski –  nenākot uz tiesu

Ikvienu tiesas klientu allaž aicinām piekrist sazināties elektroniski, tai skaitā personas, kuras ir apsūdzētie krimināllietās. Ja persona piekrīt, tad sūtām tai informāciju e-pastā. Tomēr tieši krimināllietu tiesu procesos reizēm gadās situācijas, ka apsūdzētajiem nav pat personu apliecinoša dokumenta, viņš nezina, kas ir eID karte un to nekad nav redzējis.

Lietas izskatīšanas gaitai ikviens lietas dalībnieks pats var sekot līdzi arī Tiesu informatīvā sistēmā (TIS). Jau vairākus gadus ir nodrošināta iespēja, ievadot lietas numuru noskaidrot, kādus lēmumus tiesa ir pieņēmusi, kad nolikta kārtējā tiesas sēdē utt. Informācija pieejam vietnē manas.tiesas.lv. Turpat atrodams arī nodevu kalkulators, proti – pirms vērsties tiesā ar prasību, ikviens var aprēķināt, cik liela valsts nodevas summa būs jāmaksā.

Elektroniskais paraksts – atslēga ātrai un ērtai saziņai

Jau ilgāku laiku tiesas savā starpā un arī ar dažādām iestādēm sazinās elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Tas būtiski paātrina informācijas apriti, ir daudz ērtāk strādāt, viss notiek daudz raitāk.

Civillietās iesaistītās personas arī labprāt izmanto elektronisko saziņu – dokumentu iesniegšanai, tiesas informācijas un lēmumu saņemšanai utt. Piemēram, maksātnespējas procesos ļoti daudz jautājumu tiek risināti tieši elektroniski. E-parakstu aktīvi lieto arī advokāti, prokurori, jo novērtē šī risinājuma sniegtās ērtības.

Tiesas process digitalizējas

Arvien vairāk dažādu darbību tiesās notiek elektroniski, būtiski atvieglojot tiesu darba ikdienu. Piemēram, tiesas sēdes protokolus sen vairs nepierakstām ar roku. Ikvienā tiesas sēdē tiek veikts audio ieraksts, kurš pēc tam glabājas lietā. Ja lietas dalībniekam ir vēlme – viņš šo ierakstu var noklausīties. Savukārt tiesas sēdes sekretārs tikai piefiksē veiktās procesuālās darbības.

Savukārt, kad lieta izskatīta, lēmums pieņemts un stājies spēkā, norādītajā vietnē manas.tiesas.lv var atrast un izlasīt anonimizētu nolēmuma tekstu. Šo informāciju var izmantot ikviens – gan juristi, gatavojoties tiesu procesiem, gan pētnieki, gan studenti. Lietas dalībniekiem, protams, ir pieejams nolēmums ar visiem nepieciešamajiem datiem, bet plašākai publikai – anonimizēta versija.

Pieredze, dalīšanās ar pieredzi ir tas, kā cilvēki uzzina jaunas lietas un var izdarīt izvēli, kā turpmāk darīt pašiem – braukt uz iestādi un gaidīt rindā, vai piekļūt pakalpojumiem digitāli un atrisināt dzīves situāciju, neizejot no mājas.

Stāsta Līga Meņģele – Stillere, Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja. 

Vēl viens no pamudinājumiem lietot e-pakalpojumus ir skaidri nosacījumi, kādus labumus cilvēks saņem, ja strādā attālināti, digitāli un, kas notiek, ja jautājumus risina klātienē.

Un nav runa tikai par to, ka tas ir ātrāk un ērtāk, jo nekur nav jāiet, svarīgi ir šis priekšrocības nostiprināt arī normatīvajos aktos. Piemēram, ja kāda darbība vai process, izpildot e-pakalpojumu, ir īsāks, nekā tad, ja to pašu dara klātienē. Tā cilvēks uzreiz pamana atšķirību un ir gatavs e-pakalpojumus lietot atkārtoti. To mēs novērojam arī savā ikdienas darbā, strādājot ar mežu īpašniekiem.

Jo aizņemtāks cilvēks, jo vairāk vēlas izmantot digitālās iespējas

Mežu īpašnieki ir ļoti raiba un daudzveidīga publika. Tas ir gan īpašnieks, kuram pieder salīdzinoši lielas meža platības, gan arī pensionārs, kuram īpašumā ir daži hektāri meža. Un no tā atkarīgs, cik cilvēks ir atvērts un cik viņš vēlas izmantot Valsts meža dienesta piedāvātos digitālos risinājumus.

Seniors noteikti labprātāk atnāks uz mežniecību, aprunāsies pusstundu un, protams, kārtos visu vairāk vai mazāk papīra formātā. Lielie meža īpašnieki, kam ir daudz mežu, daudz saimnieciskās darbības, domā un risina jautājumus digitālā formā, jo nav ne laika, ne enerģijas, ne vēlmes nākt uz iestādi un saņemt dokumentus papīra formā. Te jau tiek izmantots e-paraksts, elektroniskie dokumenti, dažādas saziņas iespējas utt., jo lielu platību īpašniekam un aktīvam uzņēmējam viņa laiks ir svarīgs.

Arī mežs kļūst “digitāls”

Arī Valsts meža dienests ir mainījies. Mežsargs, kurš uz celma raksta dokumentus un šādā veidā darbojas – tā ir vēsture. Mēs ļoti daudz esam ar tehnoloģijām gājuši uz priekšu.

Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir lielā informācijas sistēma – Valsts mežu reģistrs, kas pirms dažiem gadiem piedzīvoja ļoti lielas reformas un atjauninājumus, un šobrīd cilvēkiem ir iespējams ne tikai redzēt savus datus internetā, bet arī iesniegt dokumentus, dažādus pārskatus, meža inventarizācijas lietas u.c.

Valsts meža dienesta piedāvātās digitālās iespējas tiek arvien vairāk izmantotas un mēs no savas puses arī aicinām tās lietot. Cilvēki saskata iespēju strādāt efektīvāk un jūtas tiešām apmierināti ar to, ka dažādus jautājumu var atrisināt attālināti.

Bieži vien cilvēks pats dzīvo Rīgā, bet meža īpašums ir tālu Latgalē. Digitālie risinājumi dod iespēju sazināties ar attiecīgo Valsts meža dienesta nodaļu un noskaidrot visu nepieciešamo, nevis veltīt veselu dienu tam, lai no Rīgas brauktu uz reģionu, iespējams, pat meklētu kādu, kas aizved, plānotu, vai paspēs norādītajā darba laikā utt. E-risinājumi ir daudz ērtāki un ātrāki.

Informācijai:

* Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu speciālisti. Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki.

No Gmail un Youtube līdz Google meklētājam, kā arī Twitter, Spotify – visi šie servisi darbojas ar Docker konteineriem. Docker konteineru tehnoloģija ir populāra visā pasaulē un to sāk apgūt un piedāvāt arī Latvijā.

Kas tad īsti ir “Docker konteineri” jeb “konteineri”? Konteineri ir programmatūra, kas ir nošķirta no tās pamatā esošās infrastruktūras. Ar konteineriem viss tiek virtualizēts līdz operētājsistēmas līmenim. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kur lietojumprogramma tiek palaista, fiziskā serverī, virtuālā mašīnā, privātajā mākonī vai publiskajos mākoņos, tā vienmēr darbosies vienādi. Konteinerus var izmantot, lai palaistu jebko – no neliela mikro servisa vai programmatūras procesa līdz pat milzīgām lietojumprogrammām. Konteineris satur tikai lietojumprogrammai nepieciešamos izpildfailus, bibliotēkas un konfigurācijas failus. Salīdzinot ar virtuālajām mašīnām, konteineri nesatur operētājsistēmu. Konteinera operētājsistēmas servisus nodrošina saimniekserveris, uz kura tas tiek darbināts, līdz ar to konteinera izmērs var būt tikai pāris megabaiti, piemēram, tīmekļa aplikācijas Alpine Linux konteineris ar nodeJS platformu javascript webservisu darbināšanai aizņem tikai 5 MB. Tas nozīmē, ka konteinera startēšana var ilgt tikai dažas sekundes (salīdzinot ar minūtēm un gigabaitiem, kas nepieciešami tipiskai virtuālai mašīnai serveru virtualizācijā).

Lielākās lietojumprogrammas  var saturēt līdz pat simtiem vai tūkstošiem konteineru, un to pārvaldīšana var sagādāt milzīgas galvassāpes. Risinājums ir Kubernetes platforma, kas ir defacto standarts Docker konteineru orķestrācijā un administrēšanā. Visi lielākie mākoņi izmanto Kubernetes platformu Microsoft Azure, Amazon AWS, Google Cloud Platform un IBM Cloud.  Kubernetes platforma ļauj automātiski, ļoti īsā laikā mērogot tūkstošiem jaunus mikroservisu konteinerus, piemēram, Twitter infrastruktūrā automātiski tiek paceltas tūkstošiem tīmekļa servisu kopijas pīķa stundā, lai izlīdzinātu slodzi un nodrošinātu vienādi ātru apstrādi miljoniem pieprasījumu no lietotājiem un nakts stundās automātiski iznīcina konteinerus, kuri netiek izmantoti. Kubernetes ļauj automātiski veikt lietojumprogrammu versijas atjaunināšanu, t.i. platforma pati aizvieto vecās versijas mikroservisu konteinerus ar jaunās bez sistēmas pārtraukuma, nodrošinot 100% augstu pieejamību sistēmas lietotājiem.

No izstrādēs līdz produkcijai minūšu laikā 

“Kā jau pasaules vēsture rāda, inovācijas rodas brīžos, kad cilvēki meklē veidus kā atvieglot savu ikdienu. Arī Kubernetes konteineru platforma pasaulē tika radīta, lai padarītu ērtāku un ātrāku tīmekļa aplikāciju dzīves ciklu un ļautu efektīvāk izmantot skaitļošanas resursus,” stāsta “Datakom” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Tradicionālās infrastruktūras lietojumprogrammas raksturo smagnēja koda struktūra, kuru ir sarežģīti uzturēt. Programmatūras ieviešana, atjaunināšana un izmaiņu realizācija tradicionālā infrastruktūras modelī ir komplicētas darbības, kuras var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnešus, jo ir zems automatizācijas līmenis un ir iesaistīts liels skaits cilvēkresursu. Savukārt ar Kubernetes platforma var automatizē visas iepriekš minētās darbības un tās veikt minūšu laikā.

Pasaulē jaunais izstrādes virzītājspēks ir DevOps metode, kuru ļoti plaši pielieto tīmekļa aplikāciju un mobilo lietotņu izstrādē. Metode balstās uz mikroservisu izmantošanu un automatizāciju, kas zibenīgi nodrošina jaunas aplikācijas vai jaunas funkcionalitātes pieejamību lietotājiem. Pēc šāda principa ar vien vairāk tiek izstrādātas sistēmas uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm.

“Šobrīd Latvijas tirgū izjūtam pastiprinātu interesi no klientiem par stabilu, augstas pieejamības platformu, kurā droši darbināt konteinerizētas aplikācijas. Mūsu risinājums ietver arī tradicionālās infrastruktūras pārvaldības automatizāciju, kas nodrošina resursu efektīvāku izmantošanu un izmaksu samazinājumu. Platforma ir paplašināma līdz pilnvērtīgam privātajam mākonim, kurš integrējas ar lielākajiem publiskajiem mākoņiem Microsoft Azure un Amazon AWS,“ stāsta “Datakom” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.