Šā gada foruma galvenā tēma ir “Security and Prosperity Through Digitalization and Connectivity” jeb “Drošība un labklājība caur digitalizāciju un savienojamību”. Eiropas valstis un uzņēmumi joprojām ir būtiski atkarīgi no ārpus Eiropas izstrādātām tehnoloģiju platformām, mākoņpakalpojumiem un digitālās infrastruktūras. Dati, mākoņpakalpojumi, mākslīgais intelekts, savienojamība un digitālā identitāte vienlaikus ir kļuvuši par ekonomikas un valsts drošības infrastruktūru. Tādēļ digitālā suverenitāte vairs nav tikai tehnoloģiju nozares jautājums – tā nosaka Eiropas spēju aizsargāt kritiskos pakalpojumus, sabiedrību un ekonomiku, kā arī saglabāt rīcības brīvību krīzes situācijās.

“Eiropas digitālā suverenitāte nozīmē reālu kontroli pār kritiski svarīgiem datiem un pakalpojumiem. Globālie mākoņpakalpojumi var būt daļa no uzņēmumu infrastruktūras, taču līdzās tiem ir nepieciešama lokāla vai reģionāla pamata vai rezerves infrastruktūra, kas ne tikai atrodas Eiropā, bet arī pieder Eiropas uzņēmumiem. Tas mazina ģeopolitiskos riskus, veicina caurredzamību un saglabā iespēju migrēt starp risinājumiem. Eiropā, tostarp Latvijā, mums ir zināšanas un iespējas pašiem veidot augsta līmeņa infrastruktūru mākslīgā intelekta un citām uzņēmumu vajadzībām,” norāda “Delska Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Foruma programmā uzmanība tiks pievērsta Eiropas mēroga datu centru attīstībai, aizsardzības tehnoloģijām, digitālajai suverenitātei un noturībai, Eiropas digitālo tīklu regulējuma nākotnei, satelītsavienojamībai un kiberdrošībai. Atsevišķās diskusijās tiks vērtētas arī Latvijas iespējas palielināt digitālo pakalpojumu eksportu un kļūt par nozīmīgu Eiropas datu, savienojamības un drošības infrastruktūras partneri.

“Techritory 2026” forumā piedalīsies Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs, OECD ģenerālsekretāra vietnieks Yasushi Masaki, Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) ģenerālsekretāra vietnieks Tomas Lamanauskas un Moldovas Ekonomiskās attīstības un digitalizācijas ministrijas valsts sekretāre Michelle Iliev, “Delska Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, LMT Grupas prezidents Juris Binde, Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže, Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars un citi augsta līmeņa publiskā un privātā sektora pārstāvji.

“Techritory 2025” forumam klātienē un attālināti sekoja 2098 dalībnieki no 63 valstīm, tostarp 883 forumu apmeklēja klātienē. Savukārt pasākumā uzstājās vairāk nekā 100 runātāju.

Dalība forumā būs bez maksas. Foruma darba valoda ir angļu, un dalībai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija vietnē techritory.com.

Digitalizācijas un savienojamības forums “Techritory 2026” šogad notiks devīto reizi. To organizē SIA “Elektroniskie sakari”, savukārt foruma stratēģiskie partneri ir SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Ziemeļvalstu ministru padome, SIA “Delska Latvia” un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Atjaunotie iepirkumu izsludināšanas risinājumi ir izstrādāti sadarbībā ar iepirkumu speciālistiem un ir balstīti uz pasūtītāju vajadzībām. Pirmie divi moduļi – pasūtījums un informatīvs paziņojums jau veiksmīgi tiek pielietoti praksē. Pasūtījuma modulis izmantojams vienkāršotas cenu aptaujas veikšanai, savukārt ar informatīva paziņojuma starpniecību iespējams informēt plašāku piegādātāju loku par jau publicētu iepirkumu. Lai vienkāršotu tirgus izpētes procesu, pasūtītāju ērtībām izveidota pārskatāma un viegli rediģējama tiešsaistes tabula, kas atvieglo tehnisko un kvalifikācijas prasību formulēšanu, kā arī piedāvājumu apkopošanu un salīdzināšanu.

Ar jauno atjauninājumu, iepirkumu sistēmā pieejams iebūvēts savstarpējās saziņas iespējas, kas sekmē komunikāciju un precizējumus starp pasūtītāju un piegādātāju. Ir iespēja uzsākt saraksti, dalīties precizējumos jautājumu un atbilžu sadaļā, kā arī darba optimizācijai izmantot automātisko pretendentu apziņošanas un uzaicināšanas funkciju. Kā viens no būtiskākajiem publiskā sektora pasūtītāja ieguvumiem ir tirgus izpētes procesa protokols, kurā tiek atspoguļota strukturēta un caurskatāma iepirkuma norises gaita. Protokols izmantojams kā pierādījumu dokuments, kas atbilst Publisko iepirkumu likuma prasībām attiecībā uz apspriedēm ar piegādātājiem. Pasūtītājs izmantojot sistēmu var veidot datu bāzi ne tikai ar esošajiem sadarbības partneriem, bet iegūt arī jaunus, perspektīvus piegādātājus. Iepirkumi.lv piegādātāju datu bāzē ir reģistrēti vairāk kā 15 000 uzticami un pārbaudīti uzņēmumi.

Drīzumā Iepirkumi.lv EIS tiks iespējoti arī citi iepirkumu organizēšanas moduļi: atklāts iepirkums, slēgts iepirkums, izsole ar augšupejošu soli, izsole ar lejupejošu soli, kvalifikācijas sistēma.

Ar tirgus izpētes moduli pasūtītāji ērtā veidā var:

• apzināt piedāvājumu tirgū;
• noskaidrot iespējamās izmaksas;
• izvēlēties piemērotāko preci, pakalpojumu vai būvdarbu veidu;
• izvēlēties atbilstošo iepirkumu procedūru.

Aicinām apmeklēt iepirkumi.lv EIS un izmēģināt jaunos iepirkumu izsludināšanas risinājumus darbībā: https://mani.iepirkumi.lv/lv/pasutitajs/jauns-iepirkums

Būtisks pieaugums šī gada 3. ceturksnī

E-adreses izmantošana būtiski pieaugusi šā gada 3. ceturksnī, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotā informācija. Proti – gada laikā no 2018. gada 1. jūnija līdz šā gada 1. jūnijam e-adresē bija nosūtīti 396 600 ziņojumu, tātad laika posmā no 2019. gada jūnija līdz oktobrim (ieskaitot) – apmēram 215 100 jeb 35% no kopējā ziņojumu skaita.

Pieņemot, ka katrs elektroniski nosūtītais ziņojums ir viena standarta A4 papīra lapa, tad kopš e-adreses darbības sākuma būtu iztērētas 1224 pakas biroja papīra (vienā biroja papīra pakā ir 500 lapas). Vienas biroja papīra pakas augstums ir apmēram 5 cm. Ja visas “iztērētās” pakas saliktu vienu uz otras, papīra tornis sniegtos 61,2 metru augstumā. Salīdzinājumam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas torņa smaile slejas 63 metru augstumā.

Uzņēmējiem būs obligāta, iedzīvotājiem būs brīvprātīga

Kā jau ziņots iepriekš, lai pagarinātu termiņu, kurā noteiktām grupām e-adreses lietošana kļūtu obligāta, pašlaik Saeimā izskatīšanai iesniegti grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā. Plānots, ka uzņēmējiem e-adreses obligāta lietošana būs no 2023. gada 1. janvāra, bet iedzīvotājiem e-adreses lietošana arvien būs brīvprātīga. Tāpat plānots papildināt e-adreses funkcionalitāti, dodot iespēju e-adresi izveidot arī tiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki vai vadītāji ir ārvalstnieki. Pašlaik tas nav iespējams, ja ārvalstu pilsoņiem nav Latvijas izsniegta personas koda un personas apliecības.

Tāpat tiek plānots paplašināt e-adreses izveidošanai nepieciešamo autentifikācijas rīku klāstu. Pašlaik e-adresi var izveidot, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām, bet grozījumos paredzētā autentifikācija ar internetbanku risinājumiem būtiski palielinātu pakalpojuma pieejamību un brīvprātīgo lietotāju loku.

Savu e-adresi izveidot portālā Latvija.lv var, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām.

Digitāla komunikācija ir videi draudzīgāka

“Atklājot, ka e-adrese ļauj operatīvi sazināties ar visām valsts iestādēm, uzreiz novērtēju ieguvumus, ko tā sniedz, proti, nepieciešams mazāk laika, lai nodrošinātu komunikāciju, turklāt visa sarakste atrodama vienuviet – ērti un pārskatāmi,” komentē Juris Karlinskis, SIA “JK Media group” vadītājs. “Apzinoties, kādas problēmas pasaulē ir vides jomā, šāda komunikācija ļauj arī dzīvot “zaļāk”, kas arī nav mazsvarīgi, it sevišķi tiem, kuri domā ilgtermiņā.”

Ātrā un dinamiskā vidē bez digitāliem pakalpojumiem neiztikt

“Uzņēmējdarbības vide mūsdienās ir ļoti ātra un dinamiska. Ja gribi attīstīt veiksmīgu biznesu, ir jābūt gatavam daudz mācīties un iet līdzi laikam. Manuprāt, veiksmīgam uzņēmējam valsts digitālo pakalpojumu izmantošana ir absolūta nepieciešamība, lai varētu sasniegt savus mērķus ātrāk, labāk un veiksmīgāk. Izmantoju gan e-adresi, gan e-paraksts mobilo versiju – eParaksts mobile,” teic Agnese Fūrmane, zīmola “Claudia papīra lelles” vadītāja.

Ietaupa laiku saziņā ar valsts iestādēm

“Es jau iepriekš lietoju eID karti ar e-parakstu, tad pieteicos eParaksts mobile, lai varu dzīvot mobilāk. Arī e-adresi izveidoju, tikko tā bija pieejama uzņēmumiem,” savā pieredzē dalās Māris Vēveris, SIA “MID-Lab” valdes loceklis. “Tās lietošana krietni ietaupa laiku saziņai ar valsts iestādēm. Nav vairs jāiet klātienē, vai uz pastu, lai nosūtītu un saņemtu dokumentus. Ar e-adresi tos vari nosūtīt un saņemt jebkur, kur ir interneta pieslēgums, pirms tam gan jāaktivizē e-paraksts eID kartē vai jāpiesakās mobilai lietotnei eParaksts mobile.”

Vairs nekādu ierakstīto vēstuļu pastā no valsts iestādēm

“Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Situācijās, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties, mani, kā vienīgo paraksttiesīgo personu “glābj” eParaksts. Savukārt e-adrese paātrina dokumentu apriti ar iestādēm – sūtījums ātrāk nonāk “pareizajās rokās” un man nav jāiet uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei, kas vienmēr raisa zobu sāpes,” atzīst SIA “Communications & Strategies” valdes loceklis Viesturs Deksnis.

Laiks, ātrums un efektivitāte

“Man ļoti patīk, ka ir iespējams parakstīt un iesniegt dokumentus, nav jāsēž rindās. Izmantojot e-pakalpojumus ir trīs galvenie ieguvumi: laiks, ātrums un efektivitāte. E-adreses sistēma ir salīdzinoši jauna un ir nepieciešami arī kādi uzlabojumi, taču jo vairāk mēs to izmantosim, jo ātrāk to varēs uzlabot – vēršoties ar ieteikumiem un atsaucoties uz kādām sistēmas kļūdām, ja ar tādām sastopies,” pārdomās dalās uzņēmuma SIA “Milzu!” īpašnieks un vadītājs Enno Ence.

Iedzīvotāji var izveidot savu e-adresi jau šodien

Digitālā pastkastīte jeb e-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem rada iespēju saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. E-adrese neaizstāj e-pastu – izveidojot e-adresi, ir iespēja norādīt savu e-pasta adresi, uz kuru tiks sūtīta informācija par saņemtajiem ziņojumiem, bet ne paši ziņojumi. Pašlaik e-adresi lieto visas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī e-adresi izveidojušas un lieto vairāk nekā 5500 privātpersonas.

Savu e-adresi vari izveidot portālā Latvija.lv, izmantojot personas apliecību (eID karte), mobilo lietotni eParaksts mobile vai eParaksts karti juridiskām personām. Iedzīvotāji e-adresi var izveidot portālā Latvija.lv, savukārt juridiskām personām ir divas iespējas – Latvija.lv vai pieslēdzot e-adresei savu dokumentu vadības sistēmu. Vairāk par e-adresi var uzzināt vietnē mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese” (pieejamas arī infografikas un video pamācības). Valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī rezerves karavīriem e-adreses lietošana ir obligāta, iedzīvotājiem – brīvprātīga.

Stāsta Ilze Kupčus, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīdze

Aicina uzzināt ar tiesas procesu saistīto informāciju elektroniski –  nenākot uz tiesu

Ikvienu tiesas klientu allaž aicinām piekrist sazināties elektroniski, tai skaitā personas, kuras ir apsūdzētie krimināllietās. Ja persona piekrīt, tad sūtām tai informāciju e-pastā. Tomēr tieši krimināllietu tiesu procesos reizēm gadās situācijas, ka apsūdzētajiem nav pat personu apliecinoša dokumenta, viņš nezina, kas ir eID karte un to nekad nav redzējis.

Lietas izskatīšanas gaitai ikviens lietas dalībnieks pats var sekot līdzi arī Tiesu informatīvā sistēmā (TIS). Jau vairākus gadus ir nodrošināta iespēja, ievadot lietas numuru noskaidrot, kādus lēmumus tiesa ir pieņēmusi, kad nolikta kārtējā tiesas sēdē utt. Informācija pieejam vietnē manas.tiesas.lv. Turpat atrodams arī nodevu kalkulators, proti – pirms vērsties tiesā ar prasību, ikviens var aprēķināt, cik liela valsts nodevas summa būs jāmaksā.

Elektroniskais paraksts – atslēga ātrai un ērtai saziņai

Jau ilgāku laiku tiesas savā starpā un arī ar dažādām iestādēm sazinās elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Tas būtiski paātrina informācijas apriti, ir daudz ērtāk strādāt, viss notiek daudz raitāk.

Civillietās iesaistītās personas arī labprāt izmanto elektronisko saziņu – dokumentu iesniegšanai, tiesas informācijas un lēmumu saņemšanai utt. Piemēram, maksātnespējas procesos ļoti daudz jautājumu tiek risināti tieši elektroniski. E-parakstu aktīvi lieto arī advokāti, prokurori, jo novērtē šī risinājuma sniegtās ērtības.

Tiesas process digitalizējas

Arvien vairāk dažādu darbību tiesās notiek elektroniski, būtiski atvieglojot tiesu darba ikdienu. Piemēram, tiesas sēdes protokolus sen vairs nepierakstām ar roku. Ikvienā tiesas sēdē tiek veikts audio ieraksts, kurš pēc tam glabājas lietā. Ja lietas dalībniekam ir vēlme – viņš šo ierakstu var noklausīties. Savukārt tiesas sēdes sekretārs tikai piefiksē veiktās procesuālās darbības.

Savukārt, kad lieta izskatīta, lēmums pieņemts un stājies spēkā, norādītajā vietnē manas.tiesas.lv var atrast un izlasīt anonimizētu nolēmuma tekstu. Šo informāciju var izmantot ikviens – gan juristi, gatavojoties tiesu procesiem, gan pētnieki, gan studenti. Lietas dalībniekiem, protams, ir pieejams nolēmums ar visiem nepieciešamajiem datiem, bet plašākai publikai – anonimizēta versija.

Pieredze, dalīšanās ar pieredzi ir tas, kā cilvēki uzzina jaunas lietas un var izdarīt izvēli, kā turpmāk darīt pašiem – braukt uz iestādi un gaidīt rindā, vai piekļūt pakalpojumiem digitāli un atrisināt dzīves situāciju, neizejot no mājas.

Stāsta Līga Meņģele – Stillere, Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja. 

Vēl viens no pamudinājumiem lietot e-pakalpojumus ir skaidri nosacījumi, kādus labumus cilvēks saņem, ja strādā attālināti, digitāli un, kas notiek, ja jautājumus risina klātienē.

Un nav runa tikai par to, ka tas ir ātrāk un ērtāk, jo nekur nav jāiet, svarīgi ir šis priekšrocības nostiprināt arī normatīvajos aktos. Piemēram, ja kāda darbība vai process, izpildot e-pakalpojumu, ir īsāks, nekā tad, ja to pašu dara klātienē. Tā cilvēks uzreiz pamana atšķirību un ir gatavs e-pakalpojumus lietot atkārtoti. To mēs novērojam arī savā ikdienas darbā, strādājot ar mežu īpašniekiem.

Jo aizņemtāks cilvēks, jo vairāk vēlas izmantot digitālās iespējas

Mežu īpašnieki ir ļoti raiba un daudzveidīga publika. Tas ir gan īpašnieks, kuram pieder salīdzinoši lielas meža platības, gan arī pensionārs, kuram īpašumā ir daži hektāri meža. Un no tā atkarīgs, cik cilvēks ir atvērts un cik viņš vēlas izmantot Valsts meža dienesta piedāvātos digitālos risinājumus.

Seniors noteikti labprātāk atnāks uz mežniecību, aprunāsies pusstundu un, protams, kārtos visu vairāk vai mazāk papīra formātā. Lielie meža īpašnieki, kam ir daudz mežu, daudz saimnieciskās darbības, domā un risina jautājumus digitālā formā, jo nav ne laika, ne enerģijas, ne vēlmes nākt uz iestādi un saņemt dokumentus papīra formā. Te jau tiek izmantots e-paraksts, elektroniskie dokumenti, dažādas saziņas iespējas utt., jo lielu platību īpašniekam un aktīvam uzņēmējam viņa laiks ir svarīgs.

Arī mežs kļūst “digitāls”

Arī Valsts meža dienests ir mainījies. Mežsargs, kurš uz celma raksta dokumentus un šādā veidā darbojas – tā ir vēsture. Mēs ļoti daudz esam ar tehnoloģijām gājuši uz priekšu.

Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir lielā informācijas sistēma – Valsts mežu reģistrs, kas pirms dažiem gadiem piedzīvoja ļoti lielas reformas un atjauninājumus, un šobrīd cilvēkiem ir iespējams ne tikai redzēt savus datus internetā, bet arī iesniegt dokumentus, dažādus pārskatus, meža inventarizācijas lietas u.c.

Valsts meža dienesta piedāvātās digitālās iespējas tiek arvien vairāk izmantotas un mēs no savas puses arī aicinām tās lietot. Cilvēki saskata iespēju strādāt efektīvāk un jūtas tiešām apmierināti ar to, ka dažādus jautājumu var atrisināt attālināti.

Bieži vien cilvēks pats dzīvo Rīgā, bet meža īpašums ir tālu Latgalē. Digitālie risinājumi dod iespēju sazināties ar attiecīgo Valsts meža dienesta nodaļu un noskaidrot visu nepieciešamo, nevis veltīt veselu dienu tam, lai no Rīgas brauktu uz reģionu, iespējams, pat meklētu kādu, kas aizved, plānotu, vai paspēs norādītajā darba laikā utt. E-risinājumi ir daudz ērtāki un ātrāki.

Informācijai:

* Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu speciālisti. Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki.

Uzņēmējiem ikdienas ritms ir ļoti dinamisks – komandējumi, konferences, sanāksmes. Tam visam pa vidu ir jāpagūst veikt virkne birokrātisku lietu – jāparaksta dokumenti, jāsazinās ar valsts un pašvaldību iestādēm, jāveic maksājumi. Ja uzņēmums ir liels, tad parasti daļu funkciju veic darbinieki, taču mazā un vidējā uzņēmuma vadītājs ir cilvēks “orķestris”, kuram ir jānodarbojas ne tikai ar stratēģisko plānošanu un klientu apkalpošanu, bet arī vienlaikus jāpilda jurista, grāmatveža un lietveža pienākumi. Šāds “universālais kareivis” esmu arī es, taču vienā brīdī sapratu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, proti, procesiem jākļūst efektīvākiem. Šeit lielisks palīgs ir digitālie rīki, kas darbu padara ātrāku un mobilāku.

Viena no galvenajām uzņēmēja funkcijām ir procesu vadīšana, kurā ietilpst arī dokumentu pārvaldība un finanšu plūsmas organizēšana. Ir situācijas, kad dokumenti ir jāparaksta nekavējoties. Piemēram, mana sabiedrisko attiecību aģentūra bieži rīko dažādus pasākumus publiskās vietās, kur nepieciešams vietējās pašvaldības saskaņojums, un saistošie noteikumi nosaka saskaņošanas termiņu. Taču dažreiz pasākumi tiek rīkoti pēkšņi, reaģējot uz kādu sabiedriski svarīgu notikumu, tātad – iesnieguma ar lūgumu saskaņot pasākumu pēdējā diena citreiz ir šodiena, bet es, kā vienīgā paraksttiesīgā persona, atrodos ārzemēs. Šādos gadījumos mani “glābj” eParaksts.

Teikšu atklāti, pirms vairākiem gadiem, uzsākot lietot eParakstu, izjūtas bija divējādas. No vienas puses, es sapratu, ka darīt pa vecam vairs nevar un ir jāiet laikam līdzi – jākļūst mobilākam un digitālākam, no otras puses, tās bija īstas galvassāpes, jo apgūt jauno rīku nebija nemaz tik vienkārši. Šobrīd, kad eParaksts ir pilnveidojies, pietam ir pieejams arī mobilajā versijā, vairs savu ikdienu nespēju bez tā iedomāties. Līgumi, iesniegumi, akti, rēķini – tos visus es varu parakstīt jebkurā vietā un laikā, pietam ir simtprocentīga garantija, ka dokumentus saņems tieši tas adresāts, kuram tie ir domāti, turklāt interneta, ne pastnieka ātrumā.

Tas pats attiecas uz Smart-ID, ko, atzīšos, sāku lietot pavisam nesen, pateicoties sievas pamudinājumam, kura to jau lietoja kopš tā izveidošanas. Atkal, smags sākums ar reģistrēšanos un uzticēšanos lietotnei, vai viss notiks korekti, taču paiet laiks un es arī bez šī rīka vairs nevarētu jau iztikt. Piemērs no dzīves, biznesa ikdienas. Organizējot reģionā pilsētas svētku ietvaros pasākumu, piegādātājs, ar kuru ir sarunāta telts uzlikšana, neierodas, un steidzami, pietam sestdienā, nepieciešams jauns piegādātājs. Šādos apstākļos firmas gatavas strādāt tikai ar simtprocentīgu avansa maksājumu. Man, protams, nav līdzi nedz dators, nedz kodu kalkulators, lai veiktu pārskaitījumu, savukārt vienīgā vietējā bankas filiāle brīvdienā nestrādā. Pēdējais “glābšanas riņķis” bija Smart-ID, ar kura palīdzību maksājumu varēju veikt pusminūtes laikā, un piegādātājs spēja operatīvi atvest un uzstādīt telti mūsu pasākumam.

Šobrīd, kad tautsaimniecības nozares strauji attīstās un mainās biznesa modeļi, uzņēmējiem laiks ir vērtīgāks par naudu. Arī pats esmu ieguldīto laiku konkrētos procesos vērtējis naudas izteiksmē. Piemēram, stāvēšana pusstundu rindā kādā iestādē, lai iesniegtu dokumentus, un pierēķinot klāt pusstundu turp un atpakaļ ceļā, manā gadījumā ir ekvivalenta viena preses materiāla uzrakstīšanai savam klientam.

Šajā gadījumā jaunievedums papildus jau minētajai dokumentu elektroniskās parakstīšanas iespējai ir valsts izveidotā e-adrese, ko iedzīvotāji un uzņēmēji var brīvi lietot jau šobrīd. Tas ir moderns un ērts veids kā visu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm turpmāk veikt elektroniski un vienuviet – savā e-adresē. Pietam saziņa ir ne vien ērta un ātra, bet arī droša.

Gan man, gan arī citiem maniem biznesa partneriem nereti dokumentu aprites ar iestādēm ātrumu kavē divi faktori: pirmkārt, ne vienmēr mēs zinām, tiešo iestādes e-pasta vai fizisko adresi, kā rezultātā dokumenti “klejo pa kabinetiem”, kamēr atrod īsto adresātu; otrkārt; nekas nesagādā lielākas ciešanas, kā paziņojums no pasta, ka iestāde ir atsūtījusi ierakstītu vēstuli. Varu atzīties – bieži pat nokavēju vēstuļu izņemšanas termiņu, jo biznesa aktīvajos periodos man tam vienkārši nav laika. Sekas novēlotai saziņai ar iestādēm mēdz būt dažādas – sākot ar soda naudas aprēķinu par kāda maksājuma kavējumu un beidzot ar novēlotu atļaujas saņemšanu par jauna produkta ieviešanu tirgū.

Biznesā ir jābūt godīgam pret sevi un jāpieņem, ka uzņēmējdarbība nav tikai darbs, tas ir arī dzīvesveids. Lai kā es plānotu savu laiku, lai kādu komandu piesaistītu, mana iesaiste procesos ir 24/7. Pat netieši, atrodoties atvaļinājumā ārzemēs, zemapziņā es skatos, mācos, smeļos pieredzi, kā strādā mediji citās valstīs, kā sabiedrisko attiecību speciālisti konsultē politiķus u.tml. Atminos nesenu divu dienu lidojumu uz Londonu, abi ar sievu gājām apskatīt Vestminsteras abatiju, taču garām bija jāiet britu valdības namam, kur ārpusē notika Brexit protesta akcijas – skaidrs, ka profesionālā ziņkāre ņēma virsroku, un “kājas mani aiznesa” uz žurnālistu telšu pilsētiņu, kur nepārtraukti tika veidoti jaunākie sižetus par britu valdības nedienām. Šis piemērs spilgti ilustrē uzņēmēja dzīves stilu.

Interesanti, bet tieši atvaļinājumos, kuri gan man ir reti un īsi, es visvairāk izjūtu digitālo rīku sniegtās iespējas. Viens no pēdējā laika atklājumiem man ir lietotne “Zoom”, kas dod iespēju pieslēgties klienta video konferencei no sava viedtālruņa jebkurā vietā, kur ir tīkla pārklājums. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka biznesā saziņas kanāli ar klientiem ir ļoti dažādi, ir jāpielāgojas katras organizācijas un katra vadītāja paradumiem. Viens ir sasniedzams tikai WhatsApp, cits Facebook Messenger, bet kādam vislabāk patīk izmantot tradicionālo e-pastu. Tāpēc es priecājos, ka vismaz valsts sektorā mēs pamazām ejam uz vienu saziņas platformu – e-adresi.

Man ir tāds mīļš teiciens – “Ziedot īstermiņu, ilgtermiņa vārdā”, proti, es ik pa laikam nolieku malā rutīnas darbus, lai iedziļinātos, kā procesus padarīt efektīvākus, un ilgtermiņā no tiem saņemtu lielāku ieguvumu. Digitalizācija ir stāsts tieši par to. Īpaši būtiski tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), kuri veic gan biznesa vadības funkcijas, gan arī nodrošina dokumentu apriti un finanšu plūsmu. Līdz ar to es ieteiktu katram MVU vadītājam padomāt, kas ir viņa digitālajā komplektā. Manējā noteikti ir eID karte, kas ir digitālā atslēga, lai varētu lietot eParakstu un e-adresi – nodrošinot ātru, ērtu un drošu dokumentu apriti ar valsts un pašvaldību iestādēm, tas ir Smart-ID – ļaujot veikt ātrus maksājumus jebkurā vietā un laikā, tā ir lietotne “Zoom” – savienojot mani un klientu drošā tiešsaistes režīmā, lai zibenīgi organizētu “prāta vētru” par kādu aktualitāti un pieņemtu ātru lēmumu par rīcību.

Viss sākas ar bailēm un beidzas ar gandarījumu, ja tās pārvar. Šī pieeja lielā mērā ir attiecināma arī uz digitālo iespēju izmantošanu. Viss jaunais, nezināmais nereti rada nedrošību un bažas, vai man izdosies. Es ieteiktu nebaidīties un, ja arī pašam ar pirmo piegājienu neizdodas uzsākt lietot vienu vai otru digitālo rīku, tomēr nemest plinti krūmos un lūgt padomu pie tiem, kuri jau e-rīkus izmanto. Es pats ilgi domāju, vai man bez parastā eParaksta ar karšu lasītāju vajadzētu arī eParakstu Mobile, lai parakstītu līgumus es varētu ātrāk. Atzīšos, ka tikai ar kādu trešo piegājienu es saņēmos, lai pieietu pie atsaucīgajām Latvijas Valsts radio un televīzijas centra darbiniecēm, kuras man ar smaidu uz lūpām pieslēdza elektroniskā paraksta mobilo versiju. Tāpēc uzticēšanās digitālajām iespējām un uzdrīkstēšanās lūgt palīdzību kādam zinošākam tās ieviest biznesā – noteikti dos uzņēmējdarbībai jaunu pievienoto vērtību.

Gados jaunāki, protams, ir aktīvāki

Biežāk gatavību lietot e-adresi apliecina regulārie interneta lietotāji, 25 līdz 44 gadus vecie respondenti (69% un 68%), Rīgā dzīvojošie (58%), pašnodarbinātie (66%), vadītāji (67%), speciālisti (62%), ģimenēs ar bērniem dzīvojošie (64%) un cilvēki ar ienākumiem vismaz 600 EUR mēnesī (66%). Kā liecina aptaujas dati, salīdzinot ar 2018. un 2017. gadu, sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nebūtu gatavi lietot e-adresi.

“Šādas atšķirības dažādās vecuma grupās saistītas ar dažādiem faktoriem,“ rezultātus komentē VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gatis Ozols, turpinot – “Jaunāki cilvēki ir atvērtāki digitālajām tehnoloģijām un gatavi izmēģināt jaunas lietas arī tad, ja nav visos sīkumos izpētījuši to darbības principus,”

Kā norāda Gatis Ozols, VARAM veiktās aptaujas dati tiks rūpīgi analizēti, lai iedzīvotāju informēšanā par e-adresi un citiem valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem pievērstu uzmanību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām.

Vai iedzīvotāji saprot e-adreses būtību?

Būtiskas ir atšķirības informētībai par e-adresi un gatavībai to lietot  dažādās respondentu grupās.  Pēc pētījuma rezultātiem, var secināt, ka vecāki cilvēki ir vairāk informēti par e-adresi, bet retāk norādījuši, ka būtu gatavi to izmantot. Piemēram, 34% jaunu cilvēku  (25 līdz 34 gadi) ir informēti par e-adresi un 69% no viņiem būtu gatavi  lietot e-adresi. Savukārt vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem par e-adresi ir dzirdējuši aptuveni puse jeb 49% respondentu, bet gatavību to  lietot  norāda mazāk kā trešdaļa (28%).

Zparks komentārs:

Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka gados vecāki respondenti vairāk skatās televīzijas ziņu raidījumu un arī laikrakstos pieejamo informāciju. Savukārt gados jauni respondenti informāciju vairāk saņem sociālajos tīklos, kas nav valsts iestāžu noklusējuma Twitter un Facebook kanāli.

Tāpat ir loģiski, ka informētāki ir ekonomiski aktivāki iedzīvotāji; Tie ar augstākiem ienākumiem un tie, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo tiem biežāk ir nepieciešama saziņa ar valsti. Uzņēmēji gaida veidu, kādā tiks saņemta dažāda informācija, primāri no Valsts Ieņēmumu dienesta tiek saņemtas ziņas e-pastā, kas bieži tikai norāda uz to, ka ir jauns paziņojums, bet nesatur pašu informāciju, kādēļ e-pasts ir sūtīts. Protams, tas ir saistīts ar datu aizsardzības regulu un drošību, valstij cenšoties piegādāt informāciju tikai drošā veidā un tikai respondenta acīm, kas ir saprotami.

“Palasot” sociālo tīklu lietotāju viedokli, WhatsApp laikmetā ir daudzi, kas nesaprot, kāpēc vienkārši nevar atsūtīt saziņas vēstu WhatsApp, jo valsts iestādes zina lietotāju tālruņu numurus. Taču tas ir svešzemju serviss, par kuru nav precīzi zināms, kā tiek nodrošināta lietotāju informācijas drošība un pakalpojuma pieejamības nepārtrauktība, tādēļ valsts nevar būvēt savu saziņas risinājumu, izmantojot šādas platformas. Atliek e-platforma, kurā iedzīvotājiem ir jāautentificējas, izmantojot eID vai banku autentifikācijas metodes. Iespējams, tādēļ tas joprojām nav un nebūs tik triviāli, kā gribētos.

Relīzes infografika:

Starp paveiktajiem darbiem valsts elektronisko pakalpojumu attīstībā viņš min arī oficiālās e-adreses ieviešanu, kas attiecībā uz Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanu īpaši palīdz juridiskām personām, kuru apjomīgos pārskatus uzņēmumu pārstāvji tagad var saņemt uzņēmuma oficiālajā e-adresē un vairs nav klātienē jāapmeklē Latvijas Banka.

Latvijas iedzīvotāju e-adrese

No 2019. gada janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums var izveidot savu digitālo pastkastīti – oficiālo e-adresi saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Latvijas Bankas speciālisti šo saziņas veidu popularizē personām, kuras klātienē vai ar e-pasta starpniecību vēršas Latvijas Bankā, lai saņemtu Kredītu reģistrā par sevi iekļautās ziņas.

Sekojoši iedzīvotājiem tiek ieteikts izveidot savu e-adresi un ar tās starpniecību saņemt Kredītu reģistra ziņas. Tas ir iespējams ātri – ziņu pieprasījumu persona nosūta Latvijas Bankai no savas e-adreses un ziņas no Kredītu reģistra tiek nosūtītas atpakaļ uz personas e-adresi nekavējoties, bet ne vēlāk, kā vienas darba dienas laikā. Tas ir arī droši, jo e-adreses vide nodrošina personas informācijas aizsardzību un, protams, bez maksas – ziņas no Kredītu reģistra tiek izsniegtas bez maksas; nav nekur jābrauc, lai tās saņemtu.

Kredītu Reģistrs

Persona var arī tieši pieslēgties Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnei https://manidati.kreg.lv, kurai nesen izveidota jauna versija. Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnē var autentificēties ne tikai ar eID karti, bet arī ar eParaksts Mobile lietotni caur mobilo tālruni, kā arī juridiskas personas ar eParaksta karti un par sevi/ savu pārstāvēto uzņēmumu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas var saņemt ne tikai datorā, bet arī citās viedierīcēs (mobilajos tālruņos, planšetēs utml.).

Noderīgi arī statistikai

E-adrese palīdz sazināties ar uzņēmumiem statistikas datu vākšanai. Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir statistikas veidošana par dažādām tautsaimniecības nozarēm. Lai iegūtu datus, Latvijas Banka sūta vēstules uzņēmumiem un lūdz piedalīties datu apkopošanā.

“Pašlaik vienīgais veids savstarpējai saziņai ir ierakstīta vēstule, bet ne visi uzņēmumi ir sasniedzami savās juridiskajās adresēs. Līdz ar to mēs nevaram būt pārliecināti, ka adresāts mūsu vēsti vispār ir saņēmis. Tādēļ gaidām to brīdi, kad visiem Latvijas uzņēmumiem būs oficiālās e-adreses,” e-adreses lietošanas priekšrocības arī citās Latvijas Bankas darbības jomās iezīmē K. Rauhvargers.

Sagatavojot elektroniskās vēstules un nosūtot tās uz oficiālajām e-adresēm, Latvijas Bankai būs lielāka pārliecība, ka adresēts ziņas tiešām saņem.

Kā saņemt savu e-adresi?

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids iedzīvotājiem un uzņēmējiem ar valsti, kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai – slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam ir pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. Savu e-adresi ikviens var izveidot portālā Latvija.lv.

Plašāku informāciju par e-adresi var uzzināt vietnes mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese”.

Sekojot pērn notikušajai uzņēmumu AS “Exigen Services Latvia” un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “Emergn” apvienošanai globālā konsultāciju uzņēmumā, tika veiktas izmaiņas AS “Emergn” padomes sastāvā.
19. maijā AS “Emergn” komandai pievienojās Kārlis Mikoss, kas ieņem uzņēmuma Eiropas reģiona vadītāja un valdes locekļa amatus. Savukārt, līdzšinējais “Emergn” izpilddirektors Aleks Adamopuloss (Alex Adamopoulos) nomaina Māri Dreimani AS “Emergn” padomes priekšsēdētāja amatā.

“Mūsu mērķis ir turpināt savu izaugsmi kā vadošajam digitālās pārveides un produktu piegādes uzņēmumam Eiropas reģionā, palīdzot klientiem uzlabot produktu, programmatūras un pakalpojumu izstrādes procesu ātrumu un efektivitāti, kā arī veikto ieguldījumu atdevi. Galveno uzmanību veltīsim “Emergn” izstrādātajai VFQ (ValueFlowQuality.com) darba bāzes mācību programmai, kas izveidota kā Latvijas, tā arī starptautiskajiem “Emergn” klientiem. Tāpat “Emergn” koncentrēsies uz produktu attīstības principu un procesu ieviešanu klientu uzņēmumos un mūsu klientu pakalpojumu pilnveidošanai nepieciešamo tehnoloģiju risinājumu izstrādei un ieviešanai, īpaši akcentējot mašīnmācīšanās, lietu interneta un mākslīgā intelekta tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu,” atzīst Kārlis Mikoss.

“Emergn” novērtē “Exigen Services Latvia” ilggadējo uzkrāto pieredzi un kompetenci un lepojas, ka abas kompānijas apvienojās laikā, kad abas organizācijas attīstījās un paplašināja savas iespējas un klientu loku. Pēdējos 18 mēnešos uzņēmums ir veiksmīgi attīstījies un pieaudzis arī darbinieku skaits – no 185 darbiniekiem 2017. gada janvārī līdz vairāk kā 350 darbiniekiem Latvijā šodien, un vairāk kā 700 darbiniekiem globālā mērogā.

“Emergn” jaunais padomes priekšsēdētājs Aleks Adamopuloss min, ka: “Turpinot pakalpojumu attīstību, saskatām labas iespējas sadarbības paplašināšanai ar uzņēmuma klientiem gan Latvijā, gan Rietumeiropas valstīs, kas ir mūsu prioritārais stratēģiskais attīstības virziens.”

Uzņēmuma izaugsme un attīstība 2018. gadā uzskatāma par finansiāli veiksmīgu, kas ir būtisks priekšnosacījums “Emergn” nākotnes izaugsmei. Uzņēmums pasaulē pērno gadu noslēdza ar 13 435 046 eiro lielu apgrozījumu, pelņai pieaugot līdz 1 369 068 eiro.

Jau ziņots, ka 2018. gada septembrī tika pabeigta Latvijas uzņēmuma “Exigen Services Latvia” apvienošana ar starptautisko informācijas tehnoloģiju un konsultāciju kompāniju “Emergn”, kas vienas kompānijas ietvaros visā pasaulē ar “Emergn” zīmolu nodrošina klientiem IT risinājumus, konsultācijas un mācību programmas.
“Emergn” ir starptautiski atpazīstama biznesa un IT konsultāciju kompānija ar augstu kompetenci digitālās transformācijas jautājumos, kuras uzkrātā pieredze ļauj apkalpot un sniegt augstas sarežģītības pakalpojumus pasaules mēroga uzņēmumiem. “Emergn” portfelī ir vairāk nekā 150 klientu 15 tautsaimniecības jomās, ietverot tādus pasaulē zināmus zīmolus kā “Walmart”, “GlaxoSmithKline”, “SAP”, “Marsh & McClennan”, “British Petroleum” un daudzus citus.