- Vai varat ieskicēt sava izgudrojuma idejas pirmsākumus? Varbūt paši esat saistīti ar mūziku un kādā brīdī konstatējāt, ka pastāv problēma saistībā ar reverberācijas efektiem, ko jūsu izgudrojums varētu risināt?

Toms Lazdovskis: Mēs šajā industrijā strādājam jau sešus gadus. Būdami kolēģi arī agrāk, darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju dažādu iemeslu dēļ pārtrūka. Tomēr kopīgi strādājot, paguvām ne tikai sadraudzēties, bet arī spēlēt vienā grupā un pavadīt daudz laika kopā. Kādā mirklī sākām apsvērt iespēju veidot kaut ko kopīgu – sapratām, ka esam lieliska komanda, kurā viens otru papildinām ar savām īpašībām un spējām. Sākotnēji mūsu mērķis bija izveidot kopīgu uzņēmējdarbību, un tikai pēc tam radās ideja par konkrētu produktu. Ideja mūsu pirmajam produktam izrietēja no pašu mūzikas projektiem.

Mūsu pirmais produkts ir ģitāras efektu pedālis. Man pašam tādu jau ir ļoti daudz, un šī joma ir mana galvenā interese – par to lasu un domāju ik vakaru. Tieši šī aizrautība ar efektu pedāļiem ļāva radīt lietotāja saskarnes inovāciju, kuru vēlamies piedāvāt. Par lietotāja pieredzi un to, kā es pats vēlētos, lai šie pedāļi darbotos, domāju jau ilgi. Skaņas ideja, savukārt, radās no kādas videoinstalācijas, kurai veidoju mūziku. Tajā izmantoju eksperimentālu paņēmienu, par ko pastāstīju Matīsam. Pārrunājot šo ideju, Matīss dažu sekunžu laikā izdomāja produkta nosaukumu, kas perfekti definēja mūsu darba uzdevumu. Kopumā mūsu ceļš sākās ar vēlmi darboties kopā, balstoties uz iepriekšējo pieredzi industrijā. Tad radās nosaukums, un visbeidzot izstrādājām konceptu, kas šo nosaukumu “attaisnoja”.

Matīss Tazāns: Mēs nenākam no uzņēmēju ģimenēm un mums nav tā saucamā uzņēmēja gēna. Tomēr iepriekš strādājām veiksmīgā jaunuzņēmumā, un es vēlāk sapratu, ka vēlos uzņemties lielāku risku, veidojot pats savu uzņēmumu, lai gan tobrīd vēl nebija skaidrs, kā un kur to realizēt. Kad beidzot pieņēmu lēmumu spert šo soli, šķita loģiski turpināt darboties industrijā, kurā esmu strādājis sešus gadus un kuru labi pārzinu. Tā arī sākām aktīvi meklēt un domāt, kas būs mūsu produkts.

- Kā jūs izskaidrotu, ko šie efektu pedāļi dod attiecībā uz skaņu, spēlēšanu, un kas īsumā ir tā inovācija, kas tirgū šobrīd nav pieejama un kas varētu jums sniegt priekšrocības?

TL: Pedāļi tiek saukti tādēļ, ka tās ir elektriskas ierīces, kuras nospiež ar kāju, lai mainītu vai papildinātu mūzikas instrumenta skaņu. Ja atceramies 20. gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu rokmūzikas uzplaukumu, tipiskā rokmūzikas ģitāras skaņa – tā agresīvā “dž-dž-dž” skaņa – rodas no ierīcēm, kas maina ģitāras skanējumu. Tie var būt pastiprinātāji vai arī efektu pedāļi.

Piemēram, Džimija Hendriksa uzstāšanās laikā Vudstokā acīgākie var pamanīt, ka pie viņa kājām ir vairāki pedāļi. Tos ieslēdzot un izslēdzot, viņš izmainīja, kā skan rokmūzika. Ģitāras pedāļu vēsture ir ļoti sena. Sākotnēji tie bija ārkārtīgi vienkārši un piedāvāja tikai divus vai trīs efektus. Taču mūsdienās pasaule ir kļuvusi ārkārtīgi daudzveidīga, un pedāļi skaņu spēj mainīt visdažādākajos veidos. Tos izmanto ne tikai ģitāristi, bet arī vijolnieki, sintezatoru lietotāji, vokālisti un daudzi citi.

Turklāt pedāļi arvien biežāk tiek pacelti no grīdas un novietoti uz darbagalda, lai tos varētu izmantot kopā ar mūzikas instrumentiem, kas atrodas uz galda virsmas, piemēram, sintezatoriem vai bungu mašīnām. Daudzi producenti studijā izmanto pedāļus, lai radītu efektus dažādiem skaņu avotiem. Turklāt pedāļi vairs nav tikai ieslēdzami vai izslēdzami – tie ir kļuvuši par ierīcēm, ar kurām var aktīvi mijiedarboties, meklējot jaunas skaņas un eksperimentējot.

Daži eksperimentālie mūziķi pat spēlē pašu pedāli, izmantojot ārēju skaņas avotu. Piemēram, pēc ģitāras akorda nospēlēšanas viņi minūti no vietas eksperimentē ar pedāli. Tieši šeit parādās mūsu inovatīvais piedāvājums. Pedāļu kompānijas meklē jaunus lietotnes risinājumus, mēs piedāvājam savējo – tā vietā, lai ilgi regulētu katru pogu uz ierīces vai asi pārslēgties starp iepriekš iestatītām skaņām, piedāvājam vienkāršu risinājumu, kas ļauj mūziķim plūdeni pāriet no vienas skaņas uz citu un izpētīt neparedzētus skanējumus pa vidu.

Tas padara pedāli ne tikai par ierīci, kas nosaka skaņu, bet arī par performances instrumentu, kas piemērots mūsdienu mūziķu vajadzībām. Agrāk pedāļi atradās uz grīdas, un, spēlējot instrumentu, bija neiespējami regulēt pogas. Mēs padarām pedāļa lietošanu par interaktīvu un radošu procesu, kas daudz vairāk atbilst mūsdienu mūzikas radīšanas un izpildīšanas stilam.

- Vai šajā procesā jums izdevās iedot savu izgudrojumu kādam mūziķim, producentam, lai to notestētu praksē un sniegtu atsauksmes?

TL: Līdz šim esam atradušies fāzē, kurā stāstām par savu ideju. Patlaban mums ir tikai viens prototips – tas ir nenovērtējams un nekad mūžā netiks nests ārpus mājām. Turklāt šobrīd tajā vēl nav iestrādāta visa paredzētā funkcionalitāte. Līdz šim par savu ideju un produktu esam runājuši ar dažādiem industrijas pārstāvjiem: industrijas “YouTube” satura veidotājiem, māksliniekiem, pašmāju industrijas kolēģiem, piemēram, “Erica Synths”. Saņemtās atsauksmes ir pozitīvas: “O, forši, džeki, tas ir interesanti, turpiniet!” Tādējādi zināma ārēja validācija jau ir bijusi.

Jāpiebilst, ka mūsu inovācija nav revolucionāra, un tas ir apzināti. Esam izvēlējušies veidot savu produktu, balstoties uz jau esošajiem pedāļu izmantošanas pamatiem, pievienojot savu unikālo “odziņu”. Mūsu mērķis nav visu procesu apgriezt kājām gaisā, sakot, ka līdzšinējie pedāļu izmantošanas veidi ir nepareizi un tagad viss jādara pavisam citādi. Gluži pretēji, mēs vēlamies jau esošām lietām pievienot papildu vērtību.

MT: Visplašāk par šo ideju esam runājuši ar izstrādes inženieriem. Mēs sadarbojamies ar augstas klases speciālistiem, kuriem ir ilggadēja pieredze darbā ar prestižiem uzņēmumiem. No viņiem esam saņēmuši vērtīgu apstiprinājumu. Pirmkārt, viņi apliecinājuši, ka mūsu ideja ir īstenojama un nav nekāda kosmosa fantāzija. Otrkārt, esam prasījuši viņu viedokli par to, vai šis produkts varētu patikt cilvēkiem, un arī šajā ziņā atsauksmes ir bijušas pozitīvas. Tas mums dod lielu pārliecību un cerību, ka mūsu ideja varētu uzrunāt un saistīt daudzus. Ar šādu atbalstu un perspektīvu ejam uz priekšu par mūsu produkta potenciālu.

- Pēc apbalvošanas ceremonijas Toms izteicās, ka jūs jau pavasarī mērķējat uz pirmajiem pārdošanas darījumiem. Tagad ir decembris, pavasaris ir diezgan drīz, vēl jātiek līdz gatavam prototipam, tad jau esat ieplānojuši darboties pamatīgā skrējienā?

TL: Jā, to var saukt par skrējienu. No otras puses, strādājot iepriekšējās darba vietās, mums jau izveidojusies izpratne par to, kas ir reāli izdarāms. Godīgi sakot, mūsu sākotnējais plāns bija vēl straujāks, bet šobrīd sākam mazliet piezemēties. Ir dažas sākotnēji plānotas lietas, kuras, iespējams, nemaz nav nepieciešams darīt, lai tempa ziņā saglabātu mērenību.

Tomēr jāatzīst, ka pirmie pārdošanas darījumi notiks vēl pirms produkta pabeigšanas. To varētu saukt par priekšpārdošanu vai “crowd-funding” (pūļa finansējuma) kampaņu. Es to uztveru nevis kā ieguldījumu, bet gan kā naudas plūsmas pielāgošanu realitātei – vienkārši nepieciešamas detaļas, no kurām produkts tiks saražots, un tad, attiecīgi, varēsim turpināt.

- Jūs no LIAA saņemsiet desmit tūkstošus. Bet vai ar to pietiek, lai tiktu līdz pirmajam startam, vai jums ir jāmeklē vēl citi atbalstītāji, investori, pašu finansējums?

TL: Ar minēto summu pietiek, lai sāktu. Tā nav pietiekama, lai pilnībā izstrādātu produktu, un pavisam noteikti nepietiek, lai sāktu ražošanu. Taču mēs nesūdzamies, jo ar šo summu var uzsākt nepieciešamos finansiālos procesus.

Matīss ir paveicis lielu darbu, un mēs esam nokļuvuši arī inkubācijas programmā, kas būs vēl viens būtisks atbalsts no LIAA puses. Šī naudas balva ļauj garantēt mūsu pašu līdzdalību, piemēram, piesakoties “Altum” aizdevumam.

MT: “Altum” aizdevums šajā procesā ir ļoti būtisks faktors. Tur var būt dažādi aizdevuma nosacījumi, un vienā no tiem ir nepieciešama sava līdzdalība 10% apmērā. Ja mēs būtu ieguvuši trešo vietu ar 5000 eiro balvu, mums būtu pieejams 50 000 eiro aizdevums. Taču mums tagad ir cerības saņemt jau 100 000 eiro, un tieši tur rodas tā milzīgā atšķirība.

Mēs esam ļoti priecīgi par šiem desmit tūkstošiem, jo tie paver daudz plašākas iespējas. Viss ir atkarīgs no tā, kā skatās uz šo naudas balvu. Ja to uztver tikai kā summu, par kuru tūlīt kaut ko iegādāties, tā noteikti ne tuvu nenosedz visas nepieciešamās izmaksas. Taču, ja uz to skatāmies kā uz biļeti, kas paver ceļu pie vēl lielākiem finanšu resursiem, tad desmit tūkstoši ir ļoti nozīmīga summa uzņēmumam, kas vēl tikai sper pirmos soļus.

TL: Tas būtu daudz, ja runa būtu par mūsu privātajiem iekrājumiem, kuri būtu jāiztukšo, lai iekustinātu šo procesu. Ir skaisti, ka tas nav jādara, un ka ģimenes “drošības spilvens” netiek novirzīts biznesam, bet paliek pie ģimenes.

- Ir labi, ka jums ir arī citas programmas, kurās varat pieteikties. Es sapratu, ka skatāties uz Ameriku un Rietumeiropu. Īsumā – kāpēc tieši šīs valstis? Tur varētu būt lielākais pieprasījums, esat jau papētījuši, aprunājušies?

MT: Elektriskā ģitāra ir Amerikas nacionālais instruments.

TL: Bet, ja nopietni, protams, ir arī tirgus statistika. Turklāt lielākie statistikas datu apkopotāji nāk no ASV, jo tieši tur šajā industrijā viss notiek. Kāpēc ASV, Rietumu un Ziemeļeiropa? To reizēm ietekmē arī virspusējākas lietas, piemēram, valodas barjera, kuru ASV un Rietumu pasaulē nav jāpārkāpj. Arī modernais biznesa modelis, kurā tu pats pārdod klientiem vai vadi vairumtirdzniecības tīklu, nevis piesaisti izplatītāju, kas rada papildu izmaksas… Tas ir iespējams tikai tad, ja vari sarunāties vienā valodā ar cilvēkiem, kuriem tu kaut ko pārdod.

MT: Un gluži vienkārši tās industrijas, kuras mēs apkalpojam – mūzikas, filmu, reklāmas industrija, kurās ir nepieciešams šis skaņas dizains un audio skaņas pakalpojumi – vislielākajos mērogos darbojas tieši ASV un Rietumeiropā.

TL: Mēs tiešām varam pilnīgi godīgi pateikt, ka skatāmies, ko dara citi – mūsu agrākais darba devējs, “Gamechanger Audio”, kuri šo ir īstenojuši, mūsu draugi “Erica Synths”, kas gan darbojas sintezatoru tirgū, arī “ELTA Music”. Vienkārši jāskatās, kādi veiksmes stāsti šajās nozarēs ir bijuši, un jārīkojas līdzīgi. Tā nav situācija, kurā kaut kas drastiski jāmaina. Protams, būs nianses, kā organizējam pārdošanu, bet mums ir pieejami labi piemēri.

- Vai ir kāda skaidrība par cenu amplitūdu? Vai produktam tiks piedāvāta t.s. bāzes versija un modernizēta versija?

TL: Mēs drīzāk plānojam sērijveida produktus, nevis veidot vairākas versijas par vienu produktu . Pašreizējais plāns ir vienu fizisko platformu izmantot atkārtoti, proti kārba, elektroinženierija un lietotāja saskarne paliek nemainīgi, mainās skaņa, ko pedālis piedāvā, pielāgots grafiskais dizains, varbūt tiek pamainīts kaut kas no lietotāja saskarnes niansēm. Un mūsu industrijā ir piemēri, kad šāds piegājiens ir pareizs. Turklāt šobrīd attiecīgajai industrijai, tāpat kā virknei citu, neklājas īpaši viegli, un ir jādomā par mērogošanu – kā uz vienu izmaksu bāzes gūt lielākus ienākumus, rēķinoties ar to, ka viena atsevišķa produkta pārdošana nebūs tik spīdoša, kāda tā varbūt būtu bijusi Covid laikā, kad visi cilvēki meklēja, ko vēl nopirkt, lai sevi izklaidētu mājās.

- Kādi ir plānotie mārketinga, popularizēšanas kanāli? Vai ir kāda mazā mārketinga “kastīte”, ko plānojat izmantot, lai par jums uzzinātu?

MT: Tā kā mēs plānojam lielu daļu produkta pārdot no mājaslapas, mūsu industrijā vislabāk darbojas sociālie tīkli, organisks saturs un uzņēmuma stāsts. Un to vislabāk var izstāstīt ar sociālo tīklu starpniecību. Mūsu gadījumā labākais sociālais tīkls ir “YouTube”, jo to apmeklē visa mūsu auditorija, kas dažādos veidos meklē padziļinātu informāciju – gan “deep dive” par produktiem, gan vienkārši izklaidējošu saturu par tiem. Šos kanālus mēs esam izmantojuši arī iepriekšējā darbā, un šī pieeja darbojas, to tikai vajag attīstīt atbilstoši mūsu gadījumam. Otra lieta ir izstādes, uz kurām noteikti ir jābrauc, jārāda un jātiekas ar cilvēkiem…

TL: Tas vairāk biznesa darījumu pusei….

MT: Jā. Un ir tāda lieta, ar ko Tomam ir ļoti liela pieredze – mazumtirgotāju tīkls, kas arī palīdz izplatīt šo produktu un iekļauj savu mārketingu. Viņiem, īpaši lielākajiem, arī ir savi “YouTube” kanāli. Pēdējos gados no lielākajiem uzņēmumiem, kas pārdod mūzikas instrumentus, visveiksmīgākie izrādījušies tie, kas savlaicīgi izmantoja “YouTube” savā labā. Tie arī ir ļoti strauji izauguši, piedāvājot attiecīgu saturu.

TL: Pirms daudziem gadiem mani ļoti iespaidoja kāds piemērs par autoražotāju, kur augstākajā vadības stratēģiskajā līmenī bija jāapzinās, ka viņi vairs nav autoražošanas biznesā, bet gan lietotņu izstrādes biznesā, jo ir jāizstrādā informācijas un izklaides sistēma… Un tas nekas, ka lietotne ir daļa no automašīnas, bet šobrīd tu izstrādā lietotni… Un līdzīga situācija ir ļoti daudzās citās industrijās – tu vairs neesi tikai pedāļu ražotājs, bet satura radīšanas biznesā. Protams, galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā šo pedāli nogādāsim līdz kastītei, kuru var pārdot, kas strādā, neplīst utt. Bet otra daļa, kas ir milzīga – mēs domājam par to, kas būs mūsu pirmais saturs. Reālistiski domāju, ka mums abiem vēlāk, kad produkts nonāks tirdzniecībā, tā būs ikdienas lielākā darba daļa. Jo ne jau mēs ar Matīsu sēžam un kaut ko lodējam.

MT: Turklāt produkti neiznāk katru dienu, taču pie sava tēla soctīklos gan jāstrādā katru dienu un regulāri.

TL: Bet tas ir darbs, kas mums no savas puses vēl ir jāparāda. Tas viss vēl ir jāiesāk.

- Skatos, ka esat divi. Gan “YouTube”, gan citu kanālu popularizēšanai ir nepieciešams regulārs darbs. Un tie pirmie mēneši, kamēr “piešauj roku”…. Ir slaveni soctīklu lietotāji, kuri pirmajās dienās vairākas stundas veidoja ierakstu, ko šobrīd paveic 10 minūtēs. Jūs jau minējāt, ka šajā jomā ieguldīsiet nopietnus resursus. Vai jums ir plānots komandu paplašināt?

TL: Mums ir plāns komandu paplašināt, tomēr tas nav pašmērķis. Viss jādara pēc vajadzības, un ir skaidrs, ka visu izdarīt nevarēsim. Paplašināšana notiks arī komunikācijas daļā, respektīvi, vajadzēs kādu, kurš nodarbojas ar atbalsta lietām. Uz pirmajiem e-pastiem atbildēsim paši, lai cik ļoti arī mēs to negribētu. Bet vēlāk tas būs kādam jāuztic. Arī saturu filmēsim paši, paši montēsim un publicēsim, paši rakstīsim visus aprakstus. Par laimi, mums abiem – man mazāk, Matīsam vairāk – ar to ir reāla pieredze, tāpēc domāju, ka pirmajiem diviem mācību soļiem varam pārlēkt pāri. Datumus, kad šeit strādās jauni darbinieki, nosaukt nevaram, bet nebūs tā, ka līdz kapa malai darbosimies divatā.

- Par LIAA “Ideju kausu”. Ja abstrahējamies no naudas balvas – kas ir tas, ko jūs personīgi ieguvāt? Jo pēc pieteikuma iesniegšanas notika semināri, kursi utt. Turklāt process bija laikietilpīgs – no rudens līdz ziemai. Ko no šī darba cēliena varat paņemt tālāk?

TL: Lielākais ieguvums ir prezentēšanas māksla. Es kopumā nejūtos tā, ka prezentēšana lauztu kaulus, bet – noprezentēt trīs minūtēs visu savu biznesa plānu, produktu, inovāciju, pašam sevi, mērķa tirgu, pašizmaksu un ko tikai vēl nē… izplatīšanas kanālus, to izdarīt “garšīgi”, pārliecinoši, iepinot pa kādam jokam, lai sasmīdinātu publiku… Es teiktu, ka trīs minūtēs tas ir ļoti grūti, un tā tam nevajadzētu būt, kopumā cilvēkiem vajadzētu dot vairāk laika izteikties. Bet, ja nav vairāk laika, tad šis bija tas pasākums, kas noteikti šīs manas prasmes būtiski uzlaboja. Trīs minūšu prasība kopā ar noteikto informācijas daudzumu… mēs it kā prezentējam produktu, bet ir jāprezentē pašiem sevi ar netiešiem tekstiem… Tā bija mācīšanās, ne tikai par pašu “pitch” prezentāciju, bet faktiski arī mentori – īpaši Viesturs Sosārs pateica, kā ir, kā izklausās, un tas bija ļoti labs materiāls, lai sēdētu un to apgūtu. Tā noteikti ir prasme, kas paliks pie mums.

MT: Šāda veida konkurss tiešām piespiež uzņēmumus ne tikai domāt par lielām idejām, bet arī strukturēt tās, pārliecinoties, ka katrs solis un detalizēts plāns ir skaidri izstrādāts. Bez šādiem ārējiem termiņiem un spiediena, uzņēmējiem dažreiz ir viegli atlikt būtiskus soļus vai nerisināt tos uzreiz, taču šāds konkurss palīdz pārvarēt šo stagnāciju, liekot apzināties visus aspektus, kas jāņem vērā, lai biznesu virzītu uz priekšu. Tas ir vērtīgs stimuls, kas palīdz gan stratēģiski, gan praktiski, īpaši agrīnā stadijā, kad daudz kas vēl ir jāprecizē.

- Pēdējā laikā saistībā ar dažādiem projektiem esmu runājis ar daudziem jaunuzņēmumu vadītājiem un esmu gana pārliecināts, ka ir daudz tādu cilvēku kā jūs – ar savu ideju, vēlmi kaut ko pamēģināt savā jomā, kurā ir zināmas prasmes un pieredze, bet pietrūkst uzdrīkstēšanās, motivācijas, dažādu citu faktoru. Kāds būtu jūsu iedrošinājums tiem, kuri ir ar labu, jaudīgu ideju, bet joprojām atrodas ārpus līdzīgām programmām, jo viņus kaut kas attur? Galu galā ir nepieciešams noteikts prāta stāvoklis, gatavība iet uz priekšu, pieņemt kritiku, ko pasaka. Kas citus varētu iedvesmot pieteikties programmās, kaut ko uzsākt? Jums ir kāds padoms?

TL: Es personīgi negribētu neko komentēt par uzņēmējdarbību kopumā, jo mums vēl ir jāpierāda sevi. Tāpēc negribu, lai sanāktu “dari šitā, jo…” un beigās būtu izgāšanās. Tur vēl mazliet jāpastrādā, lai varētu runāt ar pārliecību. Bet par piedalīšanos atbalsta programmās – man šķiet, ka piedaloties var iegūt ārējos termiņus, uz kuriem tiekties. Man tā šķiet absolūti svarīga lieta. Ja tev ir ideja un vēlies kādam kaut ko pārdot, bet vēl neesi apsolījis, kad produkts tiks nosūtīts vai sekos lietotnes atjauninājums, ir nepieciešama situācija, ka līdz parītdienai jānosūta pieteikums, bet tev nekā nav. Un tad izrādās, ka līdz parītdienai tu vari sagatavot tik daudz!. Pirms tam šķita, ka, lai jebko nodefinētu par savu biznesu, vajadzēs mēnešus, bet izrādās, ka to var izdarīt divās dienās.

Tāda pati pieredze bija ar pieteikšanos LIAA inkubācijai, kad bija jāaizpilda naudas plūsma trim gadiem. Bez ārējā termiņa mēs būtu fokusējušies tikai uz savu ideju – kā pedālis skanēs, kā izskatīsies, kādai jābūt tā garšai. Mēs būtu pilnībā ignorējuši visus pārējos uzņēmējdarbības aspektus. Kaut arī zinājām, ka tas ir jāizdara “pēc visa fen šui”, tas nav jautri un aizraujoši. Un, uzsākot uzņēmējdarbību industrijā, kas manai sirdij ir ļoti tuva, automātiski notiek fokuss tikai uz to sirdij tuvo lietu. Šīs atbalsta programmas, pat ja tu nedabū naudas balvu, liek vienkārši apsēsties pie datora. Tie, kuriem šādu ārēju motivāciju nevajag, jau visu ir izdarījuši. Ja ir kāda biznesa ideja un tu kaut ko nevari izdarīt, vajag ārēju termiņu. Vismaz man tā šķiet.

MT: Es drīzāk varu piebilst par mentālo pusi. Pats atceros, cik ilgu laiku man aizņēma doma, ka ļoti gribas kaut ko darīt, kaut ko vajag, un tu staigā apkārt divus gadus pa parku ar suni vakaros, klausoties biznesa podkāstus, mēģini ievirzīt savas smadzenes tajā domāšanā, gūt iekšējo pārliecību, ka tu to vari… Tas paņem ilgu laiku un ir ļoti grūti, šķiet, pat visgrūtākais visā šajā procesā. Grūti jau nav darīt, grūti ir pārkāpt tam domāšanas slieksnim. Bet tas ir jādara un jāstrādā. Ja kādam tas kalpo kā iedrošinājums, es varu teikt, ka Latvijā ir ļoti daudz biznesa atbalsta programmas, un mēs ar Tomu tagad sēžam un lauzām galvas, kā tās visas apgūt. Un tad mēs aizbraucam uz tikšanos ar LIAA inkubatora pārstāvjiem, un viņi vēl stāsta par jaunām programmām, par kurām neko nezinājām. Kā var Latvijā netaisīt biznesu, ja ir šādas atbalsta programmas? Man divus, trīs gadus vajadzēja, lai mentāli nofokusētos, reāli darīt kaut ko sākām no augusta. Līdz šim brīdim ir pagājuši daži mēneši, kad kaut kas pa īstam iet uz priekšu. Es teiktu – mentālais ir visgrūtākais, taču izdarīt var visu!

Konkurss “Ideju kauss” tiek rīkots ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros.

Rīgas lidostas jubilejas izstādē apskatāmi īpaši, darbinieku saglabāti priekšmeti un personiskas atmiņas, kas ved aizraujošā ceļojumā lidostas vēsturē – no putnu atbaidīšanas metodēm uz skrejceļa līdz pārsteigumiem drošības pārbaudēs, no darbinieku hobijiem līdz radošiem risinājumiem, kā uz lidlauka nostiprināt sarkano paklāju, no Džo Baidena dāvinātas pildspalvas līdz “Gatves dejai”, kas izdejota uz skrejceļa.

“Lidostas 50 gadu vēsture ir aizraujošu un neparastiem notikumiem bagāta, un to tuvākie liecinieki vienmēr bijuši lidostas darbinieki. Tāpēc jubilejas gadā aicinājām gan esošos, gan bijušos kolēģus atcerēties piedzīvoto un uzmeklēt savos arhīvos īpašus, ar lidostu saistītus priekšmetus, lai ar personiskiem stāstiem izstāstītu lidostas vēsturi un savu pieredzi plašākai publikai. Paldies visiem, kuri dalījās savās atmiņās, lai varētu tapt šī izstāde – stāsts par aizrautību, radošumu un komandas garu. Mēs ceram, ka tā iedvesmos gan mūsu darbiniekus, gan visus apmeklētājus, parādot, cik personiska un aizraujoša var būt lidostas dzīve,” saka RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Izstādes kuratore Zane Zajančkauska stāsta: “Perfekta lidosta darbojas nemanāmi, piedāvājot noslīpētu kārtību neatkarīgi no diennakts stundas. Tāpēc ir aizkustinoši, ka savu 50 gadu jubileju Rīgas lidosta svin, atklājot nedaudz personīgus stāstus, ko par lidostu atceras tās darbinieki, tā ļaujot lidostu ieraudzīt ne tikai kā ērtu infrastruktūru, bet arī kā cilvēku kolektīvu, kas to veido un uztur. Lidostas darbinieku uzticētie stāsti ieskicē gan dažādus vēsturiskus notikumus un pārmaiņas, ko lidosta piedzīvojusi 50 gadu laikā, gan arī amizantus un sirsnīgus brīžus, kas citkārt paliek pasažieru acīm nepamanīti.”

Izstādi “Rīgas lidosta. Personiski” veidoja kuratores Zane Zajančkauska un Ilze Kalnbērziņa-Prā, tekstu autore Zane Eniņa un lidostas darbinieki, kuri dalījās ar saviem saglabātajiem priekšmetiem un atmiņu stāstiem.

Jubilejas izstāde izvietota divās daļās Rīgas lidostas pasažieru terminālī: iekāpšanas sektorā B7 un galerijā starp iekāpšanas sektoriem B un C. Tā ir pieejama lidostas pasažieriem katru dienu jebkurā diennakts laikā. Savukārt novembrī, Latvijas valsts svētku nedēļā, izstāde “Rīgas lidosta. Personiski” būs apskatāma tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

 Sagatavots izmantojot Rīgas lidostas preses materiālus.

“Esam gandarīti papildināt Rīgas lidostas piedāvājumu klientiem ar Baltijas reģionam unikālu pakalpojumu – pirmo kapsulu viesnīcu. Augot apkalpoto pasažieru skaitam, pastāvīgi raugāmies uz iespēju gan uzlabot esošo servisa līmeni, gan meklējam iespējas jaunai pasažieru pieredzei un ērtībām. “Kepler Club” piedāvājumu īpaši novērtēs ceļotāji, kuriem Rīga ir viens no apstāšanās punktiem tālākiem lidojumiem, gan arī tie, kuru lidojumi paredzēti agri no rīta vai vēlu vakarā. Jaunais pakalpojums ir svarīgs Rīgai un Rīgas lidostai kā reģiona satiksmes centram un vienlaikus ir arī virziena rādītājs, stiprinot Rīgu kā Ziemeļeiropas ceļošanas centru,” viesnīcas atklāšanā uzsvēra RIX Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

“Kepler Club” apvieno augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumus ar jaunākajām tehnoloģijām. Viesnīca piedāvā pašapkalpošanās reģistrācijas un izrakstīšanās kioskus, KeplerTV ar piekļuvi Netflix, Youtube un citiem kabeļtelevīzijas kanāliem, kā arī viedās labierīcības. Personiskie planšetdatori ļauj viesiem piekļūt tiešsaistes lidojumu informācijai, iepirkties beznodokļu veikalos, sazināties ar viesnīcas reģistratūru un veikt pasūtījumus KeplerShop, neatstājot savu atpūtas kabīni. Tāpat viesnīca piedāvā dušas telpas, ģērbtuves, veļas mazgāšanas pakalpojumu un atpūtas zonas pakalpojumus.

Viesnīca ir sadalīta divās zonās: tā ir pieejama gan pasažieriem pirms drošības pārbaudes, pirms vēl saņemta iekāpšanas karte, gan ceļotājiem pēc drošības pārbaudes, kuri jau atrodas termināļa pasažieru zonā un gaida savu nākamo lidojumu. Abās zonās ir pieejamas atsevišķas kabīnes sievietēm un vīriešiem, un publiskajā zonā atrodas arī viena ģimenes istaba. Ģērbtuves ir aprīkotas ar slēdzamiem skapīšiem, pieejami dvieļi, dušas telpas un modernas labierīcības. Viesnīcas atpūtas telpās abās zonās cenā iekļauta arī pieeja bezvadu internetam, kafijai, tējai un dzeramajam ūdenim. Pasažieru zonas atpūtas telpās pieejamas Playstation 5  spēles.

“Rīga ir Turcijas viesnīcu operatora “Kepler” pirmais pieturas punkts Baltijas reģionā un Eiropā. Izvēli par labu Rīgai izdarījām, novērtējot Rīgas lidostas iespaidīgo līdzšinējo attīstību un nākotnes plānus. Latvija ir droša un stabila vieta izaugsmei un uzrāda labas pasažieru aviācijas attīstības tendences, te ir pieejams labi izglītots, vairākās valodās runājošs personāls, Rīgas lidosta ir reģiona satiksmes centrs,” atklāšanā uzsvēra “Kepler” valdes priekšsēdētājs Omers Alaettinoglu (Omer Alaettinoğlu).

“Kepler” ir otrs lielākais nomnieks un vienīgais naktsmītnes pakalpojumu sniedzējs Turcijas Stambulas Sabihas Gökčenas starptautiskās lidostas terminālī, un tam ir arī divas viesnīcas Kualalumpuras starptautiskajā lidostā Malaizijā. “Kepler Club” savus pirmos viesus Rīgas lidostā sagaidīja jūlijā, un aktīvākie viesnīcas klienti ir Baltijas un Skandināvijas ceļotāji.

Sagatavots izmantojot Rīgas lidostas preses materiālus.

Lai nosvinētu RIX Rīgas lidostas 50 gadu jubileju kopā ar rīdziniekiem un pilsētas viesiem, 17. augustā uz AB dambja visas dienas garumā norisināsies pasākums “Lidosta ir tuvāk, nekā gaidīji: svinam RIX 50 kopā!”. Tajā no plkst. 10.00 būs apskatāma lidlauka tehnika, varēs noķert lidošanai līdzīgas sajūtas Orbitron atrakcijā, uzzināt vairāk par darbu lidostā, baudīt ēdienus un dzērienus un labi pavadīt laiku Daugavas vidū.

Iespaidīgās tehnikas izstāde un Silent Disco Daugavas vidū

Pasākuma apmeklētājiem būs unikāla iespēja tuvāk iepazīt tehniku, kas ikdienā rūpējas par lidmašīnu un pasažieru apkalpošanu un lidojumu drošību un kas ārpus lidostas apskatāma tikai īpašos gadījumos. Tehnikas entuziasti varēs iekāpt un no iekšpuses izpētīt 45 tonnas smago traktoru–gaisa kuģu izstūmēju, iespaidīgo sniega tīrīšanas tehniku ar vairāk nekā 7 m platu lāpstu, ugunsdzēsības un glābšanas autocisternu, kas spēj pārvietot 12500 l ūdens, “follow me” elektroauto, kas uz lidlauka rāda ceļu lidmašīnām, un citus iespaidīgus transportlīdzekļus.

To vidū būs arī Rīgas lidostas  lieljaudas bagāžas iekrāvējs, kas ikdienā pārvieto tonnām kravas, bet 17. augusta vakarā tas pārtaps par Silent Disco dīdžeju skatuvi. No plkst. 22.00 līdz 2.00 uz AB dambja notiks diskotēka, kur katrs sava stila mūziku –  popmūziku, elektromūziku vai house – spēlēs populārie dīdžeji Kārlis Ķilkuts, Rojs Rodžers un DJ Makree. Silent Disco noteikumi paredz, ka katrs apmeklētājs saņem bezvadu austiņas, kurās var ieslēgt vienu no trim DJ kanāliem.

Kas jāzina par nokļūšanu uz AB dambja?

AB dambja apkārtnē šobrīd notiek ceļu un Daugavas krasta promenādes remontdarbi, tāpēc pasākuma organizatori ir apkopojuši būtiskāko informāciju par nokļūšanu uz AB dambja:

• kājāmgājēji un velosipēdisti no centra un Āgenskalna puses uz AB dambja var nokļūt, ejot pa ietvi gar Kuģu ielu un šķērsojot to pie viesnīcas “Radisson Blu Daugava”. Jāņem vērā, ka kāpnes no Akmens tilta uz AB dambi ir slēgtas remontdarbu dēļ;
• automašīnas būs iespējams novietot maksas stāvvietā pie viesnīcas “Radisson Blu Daugava” vai bezmaksas stāvvietās uz Trijādības, Hugo Celmiņa vai citām tuvējām ielām;
• pie pasākuma norises vietas ieejas būs pieejamas velosipēdu novietnes. Pasākuma teritorijā būs aizliegts pārvietoties ar velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļslidām, skūteriem, skeitbordiem vai citiem transporta līdzekļiem.
• izmantojot sabiedrisko transportu, AB dambrī var nokļūt: ar 1., 2., 5., un 10. tramvaju, 9. trolejbusu, 3., 4., 7., 8., 21., 22., 25., 32., 38., 39., 43., 54., 55. un 63. autobusu, braucot līdz pieturai “Nacionālā bibliotēka”.

Rīgas lidostas 50 gadu svinības ir daļa no Rīgas dzimšanas dienas pasākumu programmas.

Sagatavots izmantojot RIX Rīgas lidostas preses materiālus.

«Šī ir ambicioza ideja, ko realizējam kopā ar studentiem, partneriem un dažādiem māksliniekiem, jo mēs apzināmies, ka mūsu nākotne būs tik laba, cik labu mēs visi to kopā izveidosim. Mēs vēlamies ne vien uzstādīt Ginesa rekordu, bet visus klātesošos iedvesmot un iedrošināt radīt inovācijas,» stāsta idejas iniciatore, RTU Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone.

Ginesa rekords «Lielākā prāta vētra pasaulē» Eiropā tiks uzstādīts pirmo reizi – tajā inovāciju treneru vadībā dalībnieki ģenerēs idejas. Pēcāk tās tiks attīstītas starpdisciplinārās komandās, piesaistot mentoru un, iespējams, nozares uzņēmumu atbalstu. Iepriekšējo šāda veida Ginesa rekordu uzstādīja Indijā, 1202 cilvēkiem piedaloties 45 minūšu garā radošās domāšanas sesijā.

Ginesa rekorda uzstādīšana tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kas šobrīd strādā pie Latvijas starptautiskā pozicionējuma missionLatvia. «Mēs ticam, ka pārmaiņas var sākties no viena cilvēka, vienas idejas, kas pārtop kopīgā misijā. missionLatvia vēstījuma centrā izvirzām Latvijas talantus, stāstus par mūsu vērtībām un devumu pasaulei. Tas ir stāsts par to, ka esam gatavi līdzdarboties ne tikai Latvijas sabiedrībai nozīmīgos izaicinājumos, bet arī sniegt ieguldījumu plašākā mērogā, ceļot mūsu valsts labklājību un kopējo atpazīstamību,» saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rekordu atbalsta arī «Maxima», «KPMG Baltics», «Rīgas satiksme», SEB banka.

Lielajā notikumā privātpersonas var iesaistīties kā dalībnieki un brīvprātīgie. Piedalīties Ginesa rekorda uzstādīšanā iespējams, aizpildot anketu ej.uz/MisijaRekords. Reģistrēties dalībai varēs arī pirms pasākuma 29. septembrī no plkst. 10.00. Savukārt brīvprātīgie var reģistrēties, aizpildot anketu ej.uz/MisijaBrivpratigais.

Uzņēmumus RTU aicina atbalstīt pasākuma norisi, un tos aicina sadarbībai pieteikties līdz 15. septembrim. Plašāk par iespējām – ej.uz/SadarbibaRekordam

«Lielākā prāta vētras sesija» ir oficiāli pieteikta Ginesa rekorda statusam. Pasākumā būs arī iespēja pārbaudīt, kurš – cilvēks vai mākslīgais intelekts – ir labāks ideju ģenerētājs, kā arī iepazīt RTU radītas inovācijas un iesaistīties sadarbības partneru aktivitātēs.

Ginesa rekords būs daļa no RTU Inovāciju maratona. 29. septembrī RTU norisināsies arī starptautisks inovāciju ekosistēmas samits «Innovate 360», kurā inovāciju lielvalstu un vietējo ekspertu vadītās izglītojošās un saliedējošās aktivitātēs ekosistēmas dalībnieki iezīmēs tendences, izaicinājumus un iespējas. Dienas izskaņā notiks Zinātnieku nakts.

Sagatavots izmantojot RTU preses materiālus.

airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norāda: “Hokejs Latvijā ir ļoti populārs, un Latvija hokeja fani noteikti pasaulē ir plaši pazīstami. Tāpēc mēs esam jo īpaši pagodināti būt par nozīmīgu daļu šajā vēsturiskajā ceļojumā uz Baltijas valstīm, nodrošinot mierīgu un drošu lidošanas pieredzi trofejai un tās glabātājiem. Turklāt kausa galamērķis ir Tampere, airBaltic bāzes pilsēta, kas kopīgi ar Rīgu maijā rīkos 2023. gada Pasaules čempionātu hokejā. Līdz ar to mēs sagaidām, ka liels skaits hokeja fanu ceļos starp šīm abām pilsētām, un airBaltic darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu ērtu lidojumu grafiku.”

Stenlija kauss ir trofeja, kas tiek pasniegta pasaules profesionālā hokeja čempionāta komandai, kas NHL sezonas noslēgumā uzvarējusi ikgadējā izslēgšanas spēļu finālsērijā. Stenlija kauss pirmo reizi tika pasniegts 1892.–1893. gada sezonā, un tā ir senākā trofeja, ko var izcīnīt profesionāli sportisti Ziemeļamerikā. Kausa dāvinātājs bija Kanādas ģenerālgubernators Frederiks Artūrs, Prestonas lords Stenlijs, kura vārdā tas ir nosaukts. Kauss kļuva par NHL īpašumu 1926. gadā. Tajā ir iegravēti trofeju ieguvušo komandu un spēlētāju vārdi. Vienīgais latvietis, kura vārds atrodams uz kausa, ir Sandis Ozoliņš (1995.–96. gada sezona, Kolorādo Avalanche komanda).

Papildu informācija par Hokeja slavas zāli un Stenlija kausu atrodama šeit: https://www.hhof.com/

Lai uzzinātu vairāk par Hokeja dienām Somijā, lūdzu, apmeklējiet: https://www.nhl.com/info/hockey-day-in-finland

Sagatavots izmantojot airBaltic preses materiālus.

Pateicoties Google Street View, lietotājiem jau ir iespēja apskatīt lielāko daļu Latvijas pilsētu, daudzus kultūras pieminekļus, kā arī dabas objektus. Apzinoties, ka infrastruktūra gan pilsētās, gan arī starp tām nepārtraukti attīstās un mainās, Google regulāri atjaunina pieejamos attēlus, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu aktuālo situāciju. Jaunie attēli palīdzēs lietotājiem vēl labāk orientēties dažādos galamērķos, kā arī vērot 360 grādu panorāmas attēlus ar ielām un apskates vietām.

Papildus ielām un ceļiem Google iemūžina arī dažādas gājēju zonas un citas vietas, kas nav sasniedzamas ar automašīnu. Piemēram, ikvienam ir iespēja doties virtuālā pastaigā pa Vecrīgas ieliņām, ieraudzīt Eiropas platāko ūdenskritumu Ventas rumbu vai doties apskatīt Ventspils loču torni jeb “Balto bāciņu”, kas celta 1934. gadā.

Google dara visu iespējamo, lai aizsargātu iedzīvotāju privātumu un datu konfidencialitāti. Pirms savākto attēlu publicēšanas tie tiks apstrādāti ar īpašu tehnoloģiju, aizklājot cilvēku sejas un automašīnu reģistrācijas numurus, lai tie nebūtu identificējami, tādā veidā pasargājot personu privātumu. Street View piedāvā papildu attēlu aizmiglošanas funkciju (personām, automašīnām, mājām u.c.), ko var pieprasīt, nospiežot pogu “Ziņot par problēmu” jebkura attēla apakšējā labajā stūrī.

Street View ir populāra Google Maps funkcija, kurā ir vairāk nekā 220 miljardi attēlu no visas pasaules, tostarp Antarktikas un Arktikas. Šī funkcija ir pieejama datoros un mobilajās ierīcēs, kā arī programmā Google Earth.

Uz Latvijas ceļiem Street View automašīnas būs sastopamas sākot ar 21. martu. Plašāka informācija par Street View un valstīm, kurās pašlaik brauc Google automašīnas, ir pieejama vietnē https://www.google.com/intl/lv/streetview/.

Sagatavots izmantojot Google preses materiālus.

Attīstības programmas otrais posms

“Ar Audi RS Q e-tron mums izdevās labi debitēt Dakārā un pat gūt pirmo uzvaru ātrumposmā sev pilnīgi jaunā autosporta disciplīnā,” saka Audi Sport GmbH rīkotājdirektors un Audi motoru sporta nodaļas vadītājs Rolfs Mihls (Rolf Michl). “Kā ierasts tik agrīnā izstrādes posmā, piloti, stūrmaņi un mehāniķi ātri vienojās par nākamajiem attīstības mērķiem. Kopējā darba rezultāts ir jaunais un pilnveidotais RS Q e-tron E2.” Šis ir attīstības programmas otrā posma sākums.

Jaunā virsbūve: efektīva gaisa plūsmā, dinamiska smiltīs

“Audi RS Q e-tron E2 nav nevienas kopīgas detaļas ar tā priekšteci,” saka RS Q e-tron galvenais dizainers Aksels Leflers (Axel Löffler). Lai ievērotu noteikumos paredzētos interjera izmērus, salons tagad ir kļuvis ievērojami platāks. Ir pārveidots arī priekšējais un aizmugurējais pārsegs. “Mēs atteicāmies no aizmugurējā pārsega turpinājuma līdz vidējo statņu apakšai abos sānos. Apvienojumā ar pilnveidotu kompozītmateriālu slāņu konstrukciju, šis risinājums ir ļāvis samazināt automašīnas svaru,” pauž Aksels Leflers. Kaut arī T1U prototipiem būs jāsver vismaz 2100 kilogramus līdzšinējo 2000 kilogramu vietā, tik un tā bija būtiski ietaupīt dažus desmitus kilogramu, vienlaikus pazeminot arī automobiļa smaguma centru.

Aerodinamiskā koncepcija virsbūves daļai zem pārsegiem nedaudz atgādina laivas formu: tā ir visplatākā salona daļā, kā arī ievērojami sašaurinās priekšpuses un aizmugures virzienā. Jauno noteikumu par salona izmēru dēļ, virsbūve ir kļuvusi lielāka. Neskatoties uz to, inženieriem izdevās samazināt kopējo aerodinamisko pretestību par aptuveni 15 procentiem. Saskaņā ar noteikumiem maksimālais ātrums joprojām ir ierobežots līdz 170 km/h. Tomēr uzlabotā gaisa plūsma vēl vairāk samazina elektriskā automobiļa enerģijas patēriņu.

Audi RS Q e-tron E2, Audi RS Q e-tron

Vēl draudzīgāks apkārtējai videi: optimizēta enerģijas pārvaldība

Audi RS Q e-tron E2 elektriskā piedziņa sastāv no enerģijas pārveidotāja, ko veido iekšdedzes dzinējs un ģenerators, un no augstsprieguma akumulatora, kā arī diviem elektromotoriem uz priekšējās un aizmugurējās ass. Šeit svarīga loma ir enerģijas pārvaldībai. Sarežģītās elektriskās piedziņas elektroniskā vadības sistēma pierādīja sevi jau pirmajos rallijos. Problēmas radās tikai ārkārtējos gadījumos. Piemēram, Dakāras rallijā Audi novēroja īslaicīgu pārmērīgu jaudu situācijās, kad riteņiem bija mazāk saskares ar zemi palēcienos vai uz nelīdzena reljefa. Audi rūpīgi pievērsās jaudas regulatoru precīzai regulēšanai. Tagad programmatūra dažu milisekunžu laikā pārrēķina divas atsevišķas robežvērtības – katram motoram savu. Rezultātā sistēma precīzi darbojas līdz pieļaujamajai robežai, nezaudējot veiktspēju.

Vienkāršota braukšana: parocīgs salons un vieglāka riteņu nomaiņa

Displeji joprojām atrodas pilota redzes laukā ierastajā vietā viduskonsolē, un ir arī saglabāts centrālais slēdžu panelis ar 24 pogām. Tomēr inženieri ir pārkārtojuši displejus un vadības ierīces – pilotam un stūrmanim pirmo reizi ir iespēja ar grozāmu slēdzi izvēlēties četras sistēmas sadaļas: “Ātrumposma” režīmā ir pieejamas visas sacensībām nepieciešamās funkcijas; “Ceļa” sadaļā ir atrodamas pārbraucienos izmantojamas funkcijas; Ar “Kļūdu” opciju meklē, kategorizē un fiksē kļūdas; “Iestatījumu” sadaļā ir atrodams viss inženieriem nepieciešamais.

Ekipāžām tagad ir daudz vieglāk nomainīt pārsistu riepu. Rezerves riepas auto sānos tagad vairs nav paslēptas aiz masīviem pārsegiem, bet gan aiz vienkāršiem un viegli noņemamiem virsbūves paneļiem. Jaunie desmit spieķu diski no sadarbības partnera Rotiform ir daudz ērtāki un drošāki lietošanā.

Pēc sākotnējiem testiem galvenā testu inženiera Arnau Niubo Boša (Arnau Niubó Bosch) vadībā Audi Sport prezentēja RS Q e-tron E2 Neiburgā pie Donavas 1. septembrī. No 1. līdz 6. oktobrim jaunā tehnoloģija tiks pirmo reizi pārbaudīta sacensību apstākļos Marokas rallijā. Trīs Audi ekipāžas pārbaudīs savus spēkus tuksneša rallijā ar startu un finišu Agadirā šīs Ziemeļāfrikas valsts dienvidrietumos.

Audi RS Q e-tron E2

Sagatavots izmantojot Audi preses materiālus.

Modulārās montāžas priekšrocības

Konveijera tipa montāžas līniju ieviešana ir noteikusi automobiļu ražošanas kārtību jau vairāk nekā simt gadu. Mūsdienās arvien biežāk ar to ir par maz. Plašais auto modeļu klāsts un personalizēšanas iespējas padara produktus arvien daudzveidīgākus. “Modulāra ražošanas platforma ir viena no mūsu atbildēm nākotnes izaicinājumiem. Mēs izmantojam digitālās tehnoloģijas, lai atvieglotu darbu saviem darbiniekiem, vienlaikus procesu padarot elastīgāku un efektīvāku,” stāsta Gerds Valkers. Darbinieki montāžas procesu veic uz montāžas salām, kur nepieciešamos komponentus un materiālus piegādā automatizēti transporta līdzekļi.

Audi rūpnīcā Ingolštatē tiek izmēģināta jauna auto durvju paneļu montāža – tos automatizēti pieved tieši tajā vietā, kurā notiek komponentu montāža. Pateicoties ražošanas laika samazinājumam un efektivizētiem procesiem, dažos gadījumos Audi ir izdevies paaugstināt produktivitāti par līdz pat 20 procentiem. Piemēram, tagad saulessargus var pilnībā uzstādīt 1 darbinieks, ko līdz šim darīja 2 vai 3 ļoti limitētā laika dēļ uz konveijera līnijas. Audi var nodarbināt arī cilvēkus, kuri fizisku ierobežojumu dēļ vairs nevar strādāt pie konveijera.

Virtuālās tehnoloģijas ražošanā

Virtuālās tehnoloģijas ļauj ātri un efektīvi apskatīt modeļu versijas un aprīkojuma variantus dažādos vides un apgaismojuma apstākļos vēl pirms faktiskas ražošanas. Viens no mērķiem ir, lai sērijveida dizains būtu pēc iespējas līdzīgāks sākotnējai iecerei. Lai to panāktu, eksperti aplūko dizaina skices no modeļa agrīnās izstrādes fāzēm līdz ražošanas aprīkojuma palaišanai, lai saprastu, vai tās ir iespējams realizēt.

Lieli ekrāni ļauj attēlot automobili tā reālajā izmērā. Automobiļus ir iespējams  attēlot reālistiski un ar fizikas likumiem atbilstošu apgaismojumu, ēnām un atspīdumu. Audi arvien plašāk izmanto 3D simulācijas, kā arī virtuālās brilles, lai redzētu modeļus no dažādiem skatupunktiem.

Virtuālās montāžas plānošanas priekšrocības viedajā ražošanā

Virtuālā montāžas plānošana taupa materiālos resursus, kā arī ļauj inovatīvi un elastīgi sadarboties ekspertiem dažādās atrašanās vietās. Turklāt tā ļauj iztikt bez prototipu izgatavošanas. Skenēšanas procesā tiek iegūti trīsdimensiju punktu mākoņi, ko var izmantot, lai virtuāli atveidotu iekārtas un infrastruktūru. Programmatūra ir veidota uz mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās bāzes. Tā ļauj Audi darbiniekiem virtuāli pārvietoties pa montāžas līniju. Pašlaik Audi sadarbībā ar NavVis izmēģina robotsuņa Spota pielietošanu 3D skenēšanai. Kopš digitalizācijas uzsākšanas 2017. gadā tajā ir iesaistīta aptuveni 4 miljonu m2 platība un 13 rūpnīcas. 100 000 m2 skenēšana, piemēram, Audi A6 ražotnē Nekarsulmā, prasa aptuveni 3 nedēļas, strādājot vienā maiņā. Šie digitālie dubultnieki un Audi virtuālās realitātes risinājumi ļauj pilnībā izmantot digitalizācijas un vizualizācijas priekšrocības.

Enerģijas ekonomija ražošanā

Audi rūpnīca Ingolštatē ik gadu patērē tikpat daudz enerģijas kā visa pilsēta, līdz ar to ir svarīgi analizēt patēriņa datus. Pašu izstrādātais enerģijas analītikas rīks palīdz padarīt ražošanu ilgtspējīgu. Tas ļauj konstatēt augstu enerģijas patēriņu ražošanā un ārpusražošanas laikā. 2021. gadā ar enerģijas analītikas rīka un procesu uzlabojumu palīdzību Audi Ingolštates rūpnīcā ietaupīja aptuveni 37 000 MWh enerģijas.

Kā un kur ražošanā Audi izmanto mākslīgo intelektu

Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās ir neaizvietojama Audi digitālās transformācijas un mūsdienīgas ražošanas daļa. Algoritms Ingolštates metāla presēšanas ražotnē ļauj atrast komponentu trūkumus, lai tos operatīvi novērstu. Vēl vienā pilotprojektā Audi ar mākslīgā intelekta palīdzību pārbauda metinājuma šuves Nekarsulmas rūpnīcā. Visu Audi A6 virsbūves komponentu savienošanai ir nepieciešami aptuveni 5300 metinājuma punkti. Līdz šim ražošanas personāls metināšanas kvalitātes uzraudzībai izmantoja nejaušas izlases ultraskaņas analīzi, savukārt šobrīd A6 un A7 modeļu virsbūves izgatavošanā izmanto padziļinātu kvalitātes analīzi.

Kas slēpjas aiz Edge Cloud 4 Production koncepcijas?

Ar Edge Cloud 4 Production lokālo serveru risinājumu Audi uzsāk pilnīgu rūpnīcu automatizāciju. Pēc sekmīgiem izmēģinājumiem Audi ražošanas laboratorijā, darbinieku atbalsts Bēlingerhofas ražotnē tiks uzticēts trīs lokālajiem serveriem. Nekarsulmā uz vienas konveijera līnijas tiek ražots Audi e-tron GT quattro un R8. Audi vēlas kļūt par pirmo ražotāju pasaulē, kas izmanto šāda veida centralizētu serveru risinājumus no cikla atkarīgā ražošanā.

Jaunas idejas nākotnes digitālajai ražošanai

Digitalizācijas jomā Audi cieši sadarbojas ar Minhenes Tehnisko universitāti un Fraunhofera Industriālās inženierijas un organizēšanas institūtu. Audi “Autobūves iniciatīvas 2025” (AI25) mērķis ir izveidot pasaulē vadošo kompetences tīklu rūpnīcu digitālās transformācijas un inovāciju jomā. AI25 ir paredzēta kā ideju ģenerators un svarīgs digitālās pārejas solis. Audi ražotnei Nekarsulmā būs svarīga loma kā Volkswagen grupas digitālās transformācijas pilotrūpnīcai. Audi izmanto arī ražošanas laboratoriju Gaimersheimā, lai atklātu jaunas un inovatīvas tehnoloģijas un uzticami integrētu tās ražošanas procesos. Ciešā dialogā ar lietotājiem eksperti pārbauda jauno risinājumu piemērotību sērijveida ražošanai.

Sagatavots izmantojot Audi preses materiālus.

1. mīts: Pašbraucoši automobiļi būs tādi paši kā parastie, tikai bez autovadītājiem.

Aerodinamika ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas raksturo ikvienas automašīnas darbības diapazonu un vienlaikus ietekmē tās dizainu. Lai arī pieaug transportlīdzekļu automatizācija, eksterjers nepiedzīvo tik straujas izmaiņas. Tomēr ir skaidrs, ka nākotnē arvien lielāka uzmanība, lai izceltu savu individualitāti, tiks pievērsta tieši interjeram. Pasažieru komforts būs prioritāte, tāpēc sēdvietu novietojums var variēt arvien vairāk, paredzot dažādus braukšanas virzienus.

2. mīts: Kad programmatūra būs izstrādāta un pieejama, autonomie automobiļi varēs braukt jebkur.

Lai pašbraucošie automobiļi varētu piedalīties ceļu satiksmē, uzticama un vispusīgi droša programmatūra sekmēs autovadītāju drošu dalību ceļu satiksmē. Tas pakāpeniski mainīs mūsu pilsētu izskatu: šī mērķa sasniegšanai ir jāpaplašina infrastruktūra, iekļaujot viedos luksoforus un ceļu sensorus. Pilsētas kļūs digitālākas, nodrošinot piemērotu ekosistēmu aizvien lielākam šādu automobiļu skaitam.

3. mīts: Braukšana ar pašbraucošiem automobiļiem nebūs tik interesanta.

Šis mīts ir acīmredzams trauksmes avots automobiļu mīļotājiem: viņi tiek nolemti neaktīva pasažiera lomai. Daži baidās, ka viņu automobilis neļaus viņiem braukāt pa visu valsti un izbaudīt prieku, ko sniedz sajūta, kad kāja ir uz pedāļa, savukārt rokas – uz stūres. Taču patiesībā viss ir pretēji: prieks, ko mēs gūstam, sēžot pie stūres, nebeigsies līdz ar pašbraucošu automobiļu ienākšanu mūsu ikdienā. Neviens ražotājs saviem klientiem neliegs auto vadīšanu pašu spēkiem. Vadītājs pats varēs izlemt, kuros brīžos vadības grožus uzticēt pašam auto, piemēram, sastrēgumu laikā.

4. mīts: Pašbraucošie automobiļi ir pakļauti hakeru riskam.

Kiberuzbrukumam var tikt pakļauts ikviens transportlīdzeklis, kurā ir mūsdienīgākās tehnoloģijas. Tomēr hakeru uzbrukuma ietekme uz pašbraucoša automobiļa drošības sistēmām var būt daudz nopietnāka. Šī iemesla dēļ ražotāji pastāvīgi izstrādā aizsardzības pasākumus pret šādiem iespējamiem uzbrukumiem un arvien uzlabo aizsardzības mehānismus. Tā kā automobiļi tiek arvien vairāk savienoti tīklā ar apkārtējo vidi, pieaug arī nepieciešamība nodrošināt uzticamu un vienmēr atjauninātu kiberdrošību.

Audi urbansphere konceptauto

5. mīts: Pašbraucošiem automobiļiem būs nepieciešams mazāk vietas stāvvietās.

Pašbraucošiem automobiļiem nebūs nepieciešams mazāk vietas stāvvietās, taču tās tiks izmantotas ievērojami efektīvāk. Turklāt lielpilsētās varētu samazināties transportlīdzekļu blīvums, ja arvien lielāku daļu automobiļu izmantotu kā koplietošanas pakalpojumu.

6. mīts: Tehnoloģija jau ir izstrādāta, taču likumdošana attiecībā uz autonomo braukšanu joprojām atpaliek.

Jau kopš 2017. gada autonomās braukšanas sistēmām ir atļauts noteiktos apstākļos pārņemt darbības, par kurām iepriekš bija atbildīgs tikai cilvēks (autonomās braukšanas 3. līmenis). 2021. gada jūnijā tika izstrādāts tiesiskais regulējums, kas ļauj 4. un augstāka līmeņa autonomajiem transportlīdzekļiem regulāri piedalīties koplietošanas satiksmē, taču tikai noteiktās teritorijās (piemēram, maršrutos no A līdz B). Šis likums ir pirmais solis ceļā uz visaptverošāku regulējumu, pie kura pašlaik tiek intensīvi strādāts. Līdz ar to: iestādes, kas ievieš likumus, nebloķē attīstību. Tās vienkārši ievēro juridiski noteikto principu, ka drošība ir pirmajā vietā.

7. mīts: Ārkārtas gadījumos transportlīdzekļiem būs jāpieņem dzīvībai svarīgi lēmumi.

Attiecībā uz autonomo braukšanu izšķirošais faktors no šodienas viedokļa ir: lēmumu pieņem nevis pats automobilis, bet gan cilvēki, kuri programmē transportlīdzekli. Auto var rīkoties tikai tā, kā to nosaka programmatūra. Visi līdzšinējie pētījumi liecina, ka automobiļi ir ievērojami mazāk pakļauti cilvēciskām kļūdām, nekā cilvēki, piemēram, pateicoties to imunitātei pret nogurumu pat garu pārbraucienu laikā.

Eksperti skaidro, ka pašbraucošais auto nepieņems savu lēmumu bīstamā situācijā, bet tā vietā tikai atspoguļos programmatūras izvēli, ko tās radītāji tai piešķīruši. Tā var pieņemt un pieņems tikai to cilvēku ētiskos lēmumus un vērtības, kuri to izstrādā, piemērojot tos bez savas interpretācijas.

Audi grandsphere konceptauto

8. mīts: Pašbraucošie automobiļi kā tehnoloģija būs tik dārgi, ka tos varēs atļauties tikai daži.

Autonomo automobiļu izstrāde prasa ievērojamas investīcijas. Īstermiņā un vidējā termiņā tas, protams, ietekmē produktu izmaksas. Taču ilgtermiņā, t.i., kad tās būs gatavas sērijveida ražošanai un izstrādes izmaksas būs attiecīgi amortizētas, cenas atkal līdzsvarosies. Turklāt paredzamais ceļu satiksmes drošības uzlabojums ievērojami samazinās pašbraucošo automobiļu radītos bojājumus. Vēl viens svarīgs faktors ir paredzamās izmaiņas mobilitātes izmantošanā: lielpilsētās daži autonomie transportlīdzekļi piederēs mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, nevis privātpersonām. Vai arī tos, izmantojot koplietošanas koncepcijas, kopīgi lietos vairākas personas. Tas arī palielina izmantošanas efektivitāti un pozitīvi ietekmē izmaksas.

Sagatavots izmantojot Audi preses materiālus.