Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības jaunā digitālā ieceļošanas/izceļošanas sistēma (Entry/Exit System – EES). Latvija ir viena no tikai četrām ES dalībvalstīm, kas to ieviesusi visās robežas šķērsošanas vietās un izmanto robežkontrolē.

Entry/Exit System – EES ieviešana nozīmē atteikšanos no līdzšinējās ceļošanas dokumentu zīmogošanas prakses un pāreju uz vienotu ES līmeņa digitālo pārbaudes sistēmu. Trešo valstu pilsoņiem, kuri ieceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā, tiek izveidots digitāls profils, kas ietver datus par ceļošanas dokumentu, noņemti pirkstu nospiedumi, veikta fotografēšana, pievienoti biometriskie rādītāji un reģistrēti robežšķērsošanas datumi.

Tādējādi sistēma ļauj visām pārējām ES dalībvalstīm ātri apstrādāt atkārtotus ieceļošanas gadījumus, konstatēt neatļauti ilgstošu uzturēšanos, novērst dokumentu viltošanu un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus.

Projekta ietvaros tika pilnībā pārveidota iepriekšējā Valsts robežsardzes informācijas sistēmu funkcionalitāte, izstrādāta sistēmas arhitektūra, radīta jauna datu noliktava ar analītiku, izveidota mobilā lietotne Imigrācijas dienestam un nodrošinātas integrācijas ar gala iekārtām – dokumentu skeneriem, pirkstu nospiedumu un biometrijas ierīcēm.

Sistēma spēj turpināt darbu arī īslaicīgu sakaru traucējumu laikā, izmantojot offline jeb bezsaistes režīmu un sinhronizāciju pēc savienojuma atjaunošanas.

Viena no pēdējā laika tehniski sarežģītākajām sistēmām valsts pārvaldē

Sistēmu izstrādāja SIA Codex.

“Šī ir viena no tehniski sarežģītākajām drošības sistēmām, kas pēdējos gados ieviesta Latvijas valsts pārvaldē. Darbs prasīja gan esošo robežsardzes sistēmu pilnīgu modernizāciju, gan jaunu integrāciju izstrādi ar biometrijas un dokumentu pārbaudes iekārtām. Fakts, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas spējusi šo risinājumu ieviest pilnā apjomā, apliecina ne vien komandas profesionālo kapacitāti, bet arī Latvijas IT nozares konkurētspēju Eiropas līmenī. Šis projekts būtiski stiprina valsts robežkontroles drošību un rada stabilu pamatu turpmākai digitalizācijai un modernu risinājumu ieviešanai,” uzsver Vladimirs Dagenvalds, izstrādātāja uzņēmuma SIA Codex valdes loceklis.

Sistēmas reāla pārbaude Eiropas čempionāta basketbolā laikā

Tā kā Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kur EES darbojas pilnā apjomā, sistēmas noturība jau pārbaudīta reālos, intensīvos apstākļos. Eiropas čempionāta basketbolā laikā Latvijā ieradās ievērojams skaits ārvalstu līdzjutēju, tostarp liela ceļotāju plūsma no Serbijas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Uz Latvijas robežām – īpaši lidostā “Rīga”, kur dienā tiek veikti vairāki tūkstoši pārbaudes operāciju, tostarp tranzīta ceļotājiem – EES darbojās stabili un bez būtiskiem traucējumiem, kas apliecina sistēmas gatavību ikdienas darba slodzēm.

Arī pārējā Eiropa ievieš pakāpeniski

Eiropas Komisija paredzēja, ka sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīs tiks ieviesta pakāpeniski, katrai dalībvalstij izvēloties piemērotāko ieviešanas procesu.

“Ieguvumi no IIS Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem ir ES ārējo robežu pārvaldības modernizācija un uzlabošana, vienmērīgas un ātras robežšķērsošanas nodrošināšana, nelikumīgas migrācijas novēršana, kā arī drošības stiprināšana uz ES ārējām robežām un visā ES kopumā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC) sadarbībā ar Valsts robežsardzi kopš 2021. gada īstenoja vairākus ES finansējuma projektus, lai nodrošinātu jaunas Valsts robežsardzes informācijas sistēmu un IIS integrāciju izstrādi un ieviešanu,” norāda IeM IC priekšnieks Āris Dzērvāns.

Šis ir lielisks piemērs, ka Latvijā savlaicīgi paveiktais darbs un sistēmas lietošana praksē ir izdevies rezultāts, vieniem no pirmajiem Eiropā, kā arī nozīmīgs ieguldījums kopējā Eiropas mēroga digitālās robežkontroles attīstībā un drošībā.

Ilustratīvs attēls no Pexels. Autors Kelly.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: „Mūsu pasažieru un darbinieku drošība ir pati svarīgākā. Jau kopš pavasara esam pielāgojuši savu darbību, ieviešot desmitiem jaunu higiēnas un drošības procedūru, lai sniegtu uzticamus un drošus pakalpojumus. Audita rezultāti apliecina, ka savu darbu esam paveikuši ļoti labi. Mēs turpināsim pielāgot savas procedūras un pakalpojumus, kur vien tas būs nepieciešams.”

Skytrax pārstāvis Edvards Plaisteds (Edward Plaisted): „Esam priecīgi, ka airBaltic saņēmusi augstāko piecu zvaigžņu Covid-19 drošības novērtējumu un kļuvusi par pirmo lidsabiedrību ar šāda līmeņa vērtējumu. Viņi ir sasnieguši pirmšķirīgu veselības aizsardzības un higiēnas drošības pasākumu standartu, lai koronavīrusa pandēmijas laikā nodrošinātu klientu un darbinieku drošību, un šis standarts tiek īstenots ar visaugstāko konsekvences līmeni.”

Skytrax  ir starptautiska gaisa transporta reitinga organizācija, kas 2020. gada augustā ieviesa Covid-19 drošības vērtējumu, aptverot lidsabiedrības un lidostas visā pasaulē. Audits koncentrējas galvenokārt uz Covid-19 tīrības, higiēnas un drošības procedūrām.

Kā ziņots iepriekš, lidsabiedrību drošības, piedāvājuma un Covid-19 novērtēšanas aģentūra Airlineratings.com iekļāvusi airBaltic starp divdesmit pasaules aviokompānijām, kas visveiksmīgāk īstenojušas Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. airBaltic ir izpildījusi visus kritērijus, līdz ar to saņemot augstāko vērtējumu – septiņas no septiņām zvaigznēm.

Pasažieru veselība un drošība ir airBaltic galvenā prioritāte. airBaltic ieviesusi plašus veselības aizsardzības pasākumus un lidojumus organizē saskaņā ar atbildīgo institūciju rekomendācijām. Lai uzzinātu vairāk par airBaltic veselības aizsardzības pasākumiem, aicinām apmeklēt airBaltic mājaslapu: https://www.airbaltic.com/lv/veselibas-aizsardziba.

Sagatavots izmantojot airBaltic preses materiālus

Aplikācijā papildus funkcija – “atstāj pie durvīm”

“Mēs steidzamā kārtā izstrādājām papildu funkciju, lai nodrošinātu pasūtījumu piegādi, izvairoties no tieša kontakta. Tagad lietotnē var atzīmēt, lai kurjers pasūtījumu atstāj pie durvīm, tādējādi izvairoties no personīga kontakta,” teic Wolt izpilddirektore Baltijas valstīs Liza Ristala (Lisa Ristall).

Kā skaidroja Ristala, Wolt veic visu tirgu monitoringu un ievēro oficiālo iestāžu sniegtos ieteikumus. Kā kurjeri-partneri, tā arī restorāni var paši izlemt, vai vēlas būt tiešsaistē vai nē.
“Kurjeru, klientu un partneru veselība mums ir pati galvenā prioritāte. Tādēļ mēs sekojam līdzi situācijai un cienām to kurjeru lēmumu, kuri izvēlas palikt mājās,” sacīja Ristala.

Iespēja piegādāt ēdienu uz mājām palīdzēs restorāniem pārdzīvot grūto laiku. ”Pat gadījumā, ja restorāni būs spiesti slēgt durvis apmeklētājiem, iesakām nepārtraukt darbu virtuvē un apkalpot klientus, veicot piegādes,” aicina Ristala. Bez jau minētā, uzņēmums Wolt ir nosūtījis restorāniem ieteikumus par papildu tīrības nodrošināšanu un kurjeru pieņemšanas zonas izveidi, lai samazinātu sabiedriskos kontaktus.

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) sniegtajiem datiem nav nekādu pierādījumu, kas apliecinātu, ka COVID-19 tiek izplatīts ar pārtikas produktu palīdzību. Partneri-kurjeri ēdienam nepieskaras, un parasti pasūtījuma saņemšana no restorāna neaizņem vairāk par dažām minūtēm, bet klientam tas tiek nodots dažās sekundēs.

Wolt no visas sirds lūdz klientus un partnerus būt pacietīgiem, jo atbalsta dienests saņem vairāk jautājumu nekā parasti. Atbildes sniegšanai var būt nepieciešams mazliet vairāk laika. Tāpat Wolt dara visu iespējamo, lai ēdiena piegāde uz mājām tiktu nodrošināta, taču tikai tādā gadījumā, ja būs radīta pilnīga pārliecība par kurjeru un klientu drošību un labsajūtu.

Huawei Technologies komunikācijas vadītājs Baltijā Mindaugs Pluķis (Mindaygas Plukys), informēja, ka Huawei ir parakstījis vairāk nekā 60 sadarbības līgumus par 5G nodrošināšanu, tostarp, uz pasaules tirgiem nosūtīti vairāk nekā 400 000 “Massive Mimo” antenu, kas paredzētas 5G tīkliem.

“Huawei optisko pārraižu, datu komunikāciju un IT produktu ražošana un piegāde veidoja stabilu izaugsmi šī gada deviņos mēnešos. 23 Eiropas pētniecības centri strādā pie inovācijām un sadarbojas ar uzņēmuma rūpnīcām, lai uzlabotu mūsu konkurētspēju pasaulē. Šo atbalsta pasākumu mērķis ir izveidot vienotu digitālo tirgu un tehnoloģisko suverinitāti,” atzīmē Mindaugs Pluķis.

“Saprātīgā pasaule ir klāt, un mēs tai varam pieskarties. Kā nozare mēs atrodamies uz milzīgu iespēju sliekšņa. Huawei ir apņēmies izveidot pasauli ar visuresošu savienojamību un visaptverošu intelektu, nodrošinot saprātīgu pieredzi visos scenārijos un pārliecinoties, ka ieguvumi ir pieejami ikvienam cilvēkam, mājām un organizācijai,” pauž Dans Masiļūns (Danas Masiliunas), Huawei Baltijas uzņēmumu tirgus attīstītājs un Huawei Enterprise BG vadītājs Baltijā.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts ir nākotnes tirgus, kurā Huawei vēlas ieguldīt un attīstīties, tāpēc, lai sasniegtu šo mērķi, uzņēmumam ir svarīgi ieguldīt arhitektūras inovācijās, visu scenāriju procesoros, atvērtā pirmkoda programmatūrā un ekosistēmā. Šim nolūkam Huawei plāno ieguldīt vēl 1,5 miljardus ASV dolāru Huawei izstrādātāju programmā. Paredzams, ka ieguldījums paplašinās programmu līdz 5 miljoniem izstrādātāju un labāk ļaus partneriem visā pasaulē attīstīt nākamās paaudzes viedās lietojumprogrammas un risinājumus. Jaunie tehnoloģiskie risinājumi nodrošinās 169 700 darba vietas visā Eiropā.

Kā informēja Dans Masiļūns, tad papildus būtiska uzmanība tiek pievērsta un investīcijas ieguldītas jauno IT talantu apmācībai programmā “Sēklas nākotnei”, tajā šobrīd jau studē 1300 studenti no 31 Eiropas valsts, kas ir būtisks pienesums IT profesionāļu jomā nākotnē.

Kiberdrošība

Savukārt, aktualizējot kiberdrošības jautājumus, Huawei viceprezidents kiberdrošības jautājumos Mika Laude (Mika Lauhde) teica, ka, ieviešot 5G tīklu, kiberdrošības jautājumi ir aktualizējušies vairāk, nekā laikā, kad tika ieviests 4G tīkls. “Mans darbs Huawei ir rūpēties par globālo un privāto datu kiberdrošību, es priecājos strādāt šajā laukā jau vairāk kā 30 gadus, un līdz ar 5G ieviešanu par kiberdrošību vēl nav tik daudz runāts kā līdz šim,” piebilst Mika Laude.

Viņš nešaubās, ka 5G tīkls ir efektīvāks un drošāks nekā 4G, tāpēc ir svarīgi izglītot valstis par rīcību, kas līdz šim ir bijusi svarīga kiberdrošības jautājumos, un to, kas ir nākamie izaicinājumi kibedrošības telpas stiprināšanai.

5G tīkla komerciāla izvēršana visā pasaulē ir paātrinājusies, un uzņēmums turpina sadarbību ar pasaulē vadošiem mobilo sakaru operatoriem.

“Būsim kritiski šajā jautājumā, ir skaidrs, ka 5G atnesīs mums ko jaunu. 5G nav sacensības, tā nav arī revolūcija, bet gan evolūcija, ko mēs ieviešam. Protams, mēs izvērtējam kiberdrošības riskus un cenšamies tos novērst, bet tas nenotiek vienā dienā. Tā ir vesela ekosistēma un Huawei ir lielākais investētājs šajā jomā, bet ne vienīgais, un arī negribam būt vienīgie. Pie tam mēs investējam pietiekami lielus līdzekļus drošības jautājumos. Kad Edvards Snoudens (Edward Snowden) pauda visiem savas atklāsmes, 12% interneta tīklu bija šifrēti, tagad jau 75%, ieviešot 5G, interneta tīkliem jābūt šifrētiem 90% gadījumos. Huawei nepieder ne šifrēšanas atslēgas, ne šo koda atslēgu pārvaldība. Tas pieder pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, operatori nevar veikt uzņēmējdarbību, izmantojot drošību un datu privātumu. Cilvēkiem vispirms ir jāsaprot un jānovērtē viņu privātums, lai veiktu ieguldījumus datu drošībā. Ar 5G strādās operatori, kuri ar Huawei sadarbojas pēdējos 30 gadus, viņi ir sava darba profesionāļi un zina, ko dara. Ja valstīm būs vienota nostāja šajos jautājumos, tad arī mēs varēsim nodrošināt vajadzīgo platformu un rūpēties par kiberdrošības risku novēršanu nākotnē,” uzsvēra Mika Laude.

Ķīnas elektroierīču un telekomunikāciju uzņēmums “Huawei” šā gada pirmajos trīs ceturkšņos strādājis ar 610,8 miljardu juaņu (78,5 miljardu eiro) apgrozījumu, kas ir par 24,4% vairāk nekā pērn. Šogad vairāk nekā 700 pilsētas, 228 uzņēmumi no “Fortune Global” 500 pasaulē lielākajām kompānijām un 58 “Fortune Global” 100 uzņēmumi izraudzījušies “Huawei” par partneri savā digitālajā transformācijā. Vienlaikus “Huawei” šogad jau pasaulē piegādājis vairāk nekā 185 miljonus viedtelefonu, kas ir par 26% vairāk nekā pirms gada.

Tikmēr “Huawei Technologies Latvia” apgrozījums pērn bija 27,058 miljonu eiro, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārtīgi un bija 1,05 miljoni eiro. Kompānija “Huawei Technologies Latvia” reģistrēta 2005.gada jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 85 372 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums “Huawei Technologies Cooperatief”.

Lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu, drošību un ērtumu visiem satiksmes dalībniekiem jau šobrīd, biedrība “Pilsēta cilvēkiem” sadarbībā ar uzņēmumu “Carlsberg” plāno sākt jaunu velonovietņu izvietošanu Rīgā, tika izziņots notikušajā pilsētplānošanas un mobilitātes ekspertu diskusijā “The new normal jeb kā lietot pilsētu?”. Pasākuma laikā tika atklāts, ka pirmās trīs novietnes jau šajā rudenī būs izvietotas pie tādām pilsētnieku iecienītām vietām kā t/c “Barona centrs” K. Barona ielā, “Kaņepes Kultūras centrs” un “Reigys Ausmeņa Kebabs” Skolas ielā. Taču straujākai veoloinfrastruktūras uzlabošanai būtu jāiesaistās pilnīgi visiem – ne tikai NVO un uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem un pašvaldībai. Tāpēc diskusijas mērķis bija izvirzīt konkrētus risinājumus, kas sekmētu drošu un ērtu velobraucēju mobilitāti pilsētā.

Jārada iespēja kombinēt transporta līdzekļus

“Ne automašīna, ne velosipēds, ne sabiedriskais transports viens pats nevar nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos pilsētās ielās. Svarīgāk ir radīt iespējas cilvēkiem pilsētās izmantot dažādus transporta līdzekļus un ērti tos kombinēt, piemēram, izkāpjot no vilciena, uzsēsties uz velosipēda vai elektriskā skrejriteņa. Turklāt, lai to nodrošinātu, nereti būtiskākie ir mazie savienojumi, gājēju taciņas, pārejas un nelieli labiekārtojuma elementi, nevis apjomīgi, resursu ietilpīgi ceļu būves risinājumi,” norāda Neils Balgalis, pilsētplānošanas uzņēmuma SIA “Grupa93” vadītājs.

Visvairāk izmaiņas pieprasa uzņēmumu profesionāļi

“Šobrīd Latvijā vieni no aktīvākajiem pārmaiņu virzītājiem ir augsti izglītoti darbinieki, par kuriem uzņēmēji cīnās pat starptautiskā līmenī. Viņi no darba devējiem prasa ne tikai labu atalgojumu un sociālās garantijas, bet arī ērtu darba vietu, iespēju izmantot modernu pilsētvidi un ilgtspējīgus risinājumus. Jaunie profesionāļi nereti vēlas uz darbu nokļūt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, izmantot koplietošanas automašīnas un citus mūsdienīgus risinājumus, tādēļ uzņēmumi arvien biežāk apvienojas, ierosina un īsteno virkni iniciatīvu pilsētās. Turklāt pašvaldības bieži labāk sadzird tieši uzņēmējus, jo tie pilsētai ir nozīmīgi apjomīgo nodokļu maksājumu dēļ,” atzīst Viesturs Celmiņš, pilsētplānotājs un inovāciju kustības VEFRESH vadītājs.

Privātajam sektoram jārāda priekšzīme

“Mēs ik dienu meklējam un piedāvājam jaunus risinājumus, lai Rīga būtu drošāka un ērtāka ne tikai automašīnām, bet arī gājējiem un velobraucējiem. Mūsu veiktais pētījums 2018. gadā parādīja, ka pēdējo četru gadu laikā velosipēdistu skaits uz galvaspilsētas tiltiem ir pieaudzis par 40%, kas iezīmē nepieciešamību pēc straujākas veloinfrastruktūras uzlabošanas. Tādēļ esam gandarīti, ka arī biznesa vides pārstāvji ir gatavi iesaistīties, un kopā ar dāņu alus zīmolu “Carlsberg” esam uzsākuši velonovietņu uzstādīšanu Rīgā. Šobrīd bez jau konkrētajām trīs velonovietnēm, kuras tiks uzstādītas jau šoruden, turpinām izvērtēt arī citas novietnēm piemērotas un velobraucēju vidū pieprasītas vietas, kur tās ierīkot tuvākajā nākotnē. Ceram, ka privātuzņēmēju iniciatīva ieguldīt līdzekļus publiskajā infrastruktūrā būs arvien biežāka parādība,” stāsta Māris Jonovs, apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs.

Pašvaldību prioritāte – salāgot visu grupu vēlmes

“Pašvaldību sarežģītākais uzdevums ir salāgot visu sabiedrības grupu vēlmes. Transports un bērnu ēdināšana izglītības iestādēs ir divi jautājumi, par kuriem viedoklis teju vienmēr ir katram iedzīvotājam. Lai arī esam ieviesuši vairākus jaunus risinājumus pilsētvidē, kas lielai daļai iedzīvotāju atvieglo pārvietošanos, tie nekad nav guvuši viennozīmīgi pozitīvu vērtējumu. Vai tas būtu ātrāks vilciena maršruts līdz Rīgai, vai drošāks krustojums, izmaiņas vienmēr ir provocējušas plašas diskusijas. Tomēr regulāri mēģinājumi, jaunu piedāvājumu testēšana, pacietība, skaidrošana un sadarbība pakāpeniski sniedz rezultātus,” saka Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs.

Mērķis – tuvoties Kopenhāgenas velomobilitātes līmenim

Ņemot vērā, ka vides ilgtspēja ir viena no “Carlsberg” pamatvērtībām, zīmols atbalsta virkni iniciatīvu visā pasaulē, piemēram, pilnveidojot Kopenhāgenas pilsētvidi, kur jau šobrīd velosipēdu un automašīnu attiecība ir pieci pret viens. Teju trešdaļa no visiem braucieniem tiek veikti ar riteni, tostarp izmantojot arī “Carlsberg Route” jeb veloceliņu piecu kilometru garumā no Kopenhāgenas centra līdz Valbijai, ko “Carlsberg” izveidojis sadarbībā ar Kopenhāgenas pilsētu.

“Dati par Latvijas iedzīvotāju informētību un attieksmi pret digitālo drošību ir patiešām satraucoši,” uzskata Samsung Electronics Baltics tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Māris Ķikāns. “Puse aptaujāto atzīst, ka nesaprot, kādas darbības jāveic, lai panāktu digitālo drošību, bet vēl 23 % neizprot digitālās drošības ieguvumus – attiecīgi 73 % Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami parūpējušies par savu ierīču drošību. Tas nozīmē, ka par digitālo drošību ir jāturpina runāt biežāk un skaidrāk, kā arī jāizvēlas drošas ierīces, kas var atpazīt un novērst digitālās problēmsituācijas pat tad, ja lietotājs to nespēj. Samsung viedtālruņos ir iestrādāta virkne drošības risinājumu, kas pasargās lietotāja datus no digitālās vides apdraudējuma.”

LIKTA (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija) prezidente Signe Bāliņa uzsver digitālās pratības nozīmi gan uzņēmējdarbības, gan individuālā līmenī. “Tehnoloģijas sniedz jaunas attīstības iespējas mums katram individuāli, uzņēmējiem un valstij kopumā, bet jāapzinās arī digitālās vides riski un jāzina veidi, kā tos novērst. Šī aptauja apliecina, ka šobrīd tehnoloģijas attīstās straujāk nekā sabiedrības izpratne par tām, tāpēc ir būtiski aktīvāk informēt iedzīvotājus un runāt viņiem saprotamā valodā,” saka S. Bāliņa.

Svarīgi aizsargāt savus sociālo tīklu kontus

Cilvēki apdomā riskus, kad izmanto viedtālruni, piemēram, maksājumiem, taču, lietojot sociālos tīklus, par drošību netiek domāts. Trešdaļa kiberuzbrukumu ir notikusi caur sociālo tīklu profilu uzlaušanu, tai pat laikā –  28 % respondentu atzīst, ka nekad nav mainījuši paroli sociālo tīklu profilam, lai gan tas ir viens no vienkāršākajiem risinājumiem, kā pasargāt savu kontu. 66 % arī atklāj, ka nezinātu, ko iesākt, ja viņu sociālo tīklu konts tiktu uzlauzts.

Latvijas blogeru un influenceru asociācijas vadītāja Maija Armaņeva ir novērojusi, ka nozares kolēģiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība digitālajai drošībai, jo arī slavenības Latvijā ir piedzīvojušas kontu uzlaušanu. “Savu kontu es pasargāju, veidojot stipras paroles un regulāri tās mainot, telefona piekļuvei izmantoju pirkstu nospiedumu, kā arī piesardzīgi izturos pret trešās puses aplikācijām, kas prasa piekļuvi kontam,” savos digitālās drošības paradumos dalās Maija Armaņeva. Viņa arī piebilst, ka ir svarīgi atcerēties par piesardzību gan sarakstē, gan daloties ar informāciju sociālajos tīklos, piemēram, jāizvairās no mājas adreses, automašīnas numura, dokumentu un citas svarīgas informācijas publiskošanas.

Pirmais solis – droša ierīce

Aptaujas rezultāti liecina, ka visvairāk iedzīvotāju (44 %) satrauktu finansiāla rakstura informācijas noplūšana, 22 % kā nevēlamāko atzina fotogrāfiju, bet 21 % – privātās sarakstes noplūšanu. Savukārt profesionālās informācijas drošībai netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība, tās noplūšanu kā vissatraucošāko minēja vien 6 % lietotāju.

Daļu no drošības riskiem spēj identificēt un novērst drošas ierīces, piemēram, Samsung mobilajās ierīcēs mikročipa līmenī ir iestrādāta daudzpakāpju drošības platforma KNOX, kas pasargā lietotāja datus kopš telefona iegādes brīža. Samsung partneri nodrošina operētājsistēmas un lietotņu atjauninājumus nepārtraukti, lai ierīces būtu drošas un spētu pasargāt lietotāju. Android ierīcēs ir iespējams izmantot Samsung interneta pārlūkprogrammu, kas neļauj citām programmām tajā izsekot lietotāja darbības. Sensitīvas un svarīgas informācijas uzglabāšanai Samsung piedāvā Secure Folder iespēju, kur informācija tiek šifrēta, atdalīta no pārējā telefona satura un aizsargāta ar atsevišķu paroli, tādējādi radot dubultu drošību.

*Aptauju pēc Samsung Electronics Baltics pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija “Norstat” 2019. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju.