Apmaiņā pret ieguldījumu Lufthansa grupa saņems konvertējamu akciju, kas tai dod 10% līdzdalību. Tā tiks emitēta par parakstīšanās cenu 14 miljonu eiro apmērā. Vēlāk, pēc potenciālā airBaltic sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO Lufthansa grupa līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Šis investīciju darījums paredz arī to, ka Lufthansa grupai pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no airBaltic kapitāla.

Darījums ir turpinājums jau esošai stratēģiskai partnerībai starp Lufthansa Group un airBaltic.  Noslēdzot ieguldījuma darījumu, Lufthansa grupa arī iecels locekli lidsabiedrības padomē. Darījuma pabeigšana ir plānota 2025. gada otrajā ceturksnī pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma.

Darījums nodrošina airBaltic papildu finansējumu un atbalsta tās izaugsmes plānus, kas ietver nomas ar apkalpi līgumu paplašināšanu, kā arī apstiprina airBaltic vadošo tirgus pozīciju un unikālo hibrīda biznesa modeli.

Darījums nostiprina Lufthansa grupas kā airBaltic stratēģiskā partnera lomu.

Sagatavots izmantojot airBaltic preses materiālus.

“Esam gandarīti, ka mūsu mērķtiecīgais darbs, vairāku gadu laikā izvēršot drošo un uzticamo datu glabāšanas infrastruktūras tīklu ārpus Latvijas, vainagojies ar panākumiem Eiropas mērogā,” uzsver Tet galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks. “Nepārtraukti sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai un novērtējam, ka visā pasaulē dati un to drošība jeb nepieciešamība pēc drošas IT infrastruktūras arvien pieaug. Tāpēc strādājam, lai uzlabotu jau esošos risinājumus un ieviestu arvien jaunas inovācijas. Redzam, ka mūsu piedāvātais risinājums ir konkurētspējīgs ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas tirgū.”

Saistības paredz plašas biznesa iespējas Baltijas mērogā izglītības jomas iestādēs. GÉANT tīkls savieno zinātnē iesaistītos projektus, sākot no bioloģijas un beidzot ar mākslu un kultūru.

Tet speciālisti atzīst, ka darbs pie piedāvājuma sagatavošanas iepirkumam bija apjomīgs, rūpīgi tika plānota potenciālā darbu gaita, komandas darbs, riski un citi nozīmīgi aspekti. Lai uzvarētu, tika vērtēta ne tikai datu drošība, bet arī piedāvātā risinājuma atbalsta serviss, tiešsaistes satura pieejamības vadlīnijas, ilgtspējas aspekti un citi nosacījumi. Pieteikums projektā tika iesniegts pagājušā gada maijā un rezultāts tika paziņots oktobra beigās. Pašlaik noris sagatavošanās sekmīgai projekta īstenošanai, kas tiks uzsākta februārī.

Sagatavots izmantojot Tet preses materiālus.

“Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” stāsta “Tet” galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Kā norāda Salaspils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks: “Projektam ir gan praktiska nozīme – tas dos iespēju iegūt papildus siltumenerģiju iedzīvotāju vajadzībām, gan liela simboliska nozīme – mēs nākotnē redzam Salaspili kā ekoloģiski tīru, inovācijām atvērtu un viedu novadu.”

Salaspils datu centrs būs pirmais projekts Latvijā, kurā siltumenerģija, kas rodas centra darbības procesā, tiks nodota uzņēmumam “Salaspils Siltums” un piegādāta vietējiem iedzīvotājiem. Vasarā šo enerģiju izmantos ūdens uzkarsēšanai, bet ziemā – apkures vajadzībām. Privātā sektora un pašvaldības sadarbības rezultātā klienti iegūs izdevīgāku siltumenerģiju.

“SIA “Salaspils Siltums“ vienmēr aktīvi īsteno inovāciju ieviešanu siltumenerģijas ražošanā, lai saviem klientiem nodrošinātu dabai draudzīgu pakalpojumu. Ar nepacietību gaidām, kad, papildus esošajām tehnoloģijām, varēsim izmantot atlikuma siltumu no “Tet” datu centra,” uzsver SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Pasākumā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis akcentēja: “Tet datu centri, kas pamatā ir eksporta produkts, sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, savukārt stratēģiska vienošanās par datu centra ģenerētā siltuma novadīšanu ir lielisks piemērs, kā plānot jēgpilnu attīstību. Tā ir patiesi ilgtspējīga un tālredzīga saimniekošana, rūpīgi izturoties pret visiem resursiem. Ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar enerģijas patēriņa pieaugumu un CO2 apjoma samazināšanu, faktiski visās jomās ir jāmeklē iespējas, kā efektīvāk izmantot energoresursus.”

Jau šobrīd vairāk nekā 20 % uzņēmuma apgrozījuma veido eksports, un ar jaunā datu centra palīdzību “Tet” plāno šo proporciju palielināt. “Mūsu mērķis ir attīstīt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, kas sastāv no moderniem un drošiem datu pārraides, sistēmu pārvaldības, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumiem. Inovatīvie tehnoloģiju risinājumi veicinās arī Latvijas kiberdrošību un nodrošinās valsts kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbību,” skaidro Uldis Tatarčuks.

Jaunais projekts Salaspilī būs jau septītais datu centrs “Tet” tīklā. Tā realizāciju vadīs “Tet” meitasuzņēmums “Citrus Solutions”, kas veica arī pirmā TIER III sertificētā datu centra izbūvi, nodrošinot augstas tehnoloģiskās sarežģītības risinājumu izstrādi un ieviešanu.

Pirmās kārtas būvniecība ietver 112 statnes un to plāno pabeigt 2026. gada 3. ceturksnī. Otrās kārtas būvniecību, kura arī ietver 112 statnes, plānots noslēgt 2028. gadā.

Sagatavots izmantojot Tet preses materiālus.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa

Ambiciozi attīstības plāni – jauns terminālis un lidostas pilsēta 

Divi galvenie elementi, kas veidos jauno lidostas vidi, ir jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta RIX Airport City.

Jaunā Rīgas lidostas termināļa ēka būs ilgtspējīga, moderna un ergonomiska, lai uzlabotu pasažieru ceļošanas pieredzi. Nākotnes prasībām atbilstošā pasažieru reģistrācijas zāle, drošības un robežkontroles zona, veikali un kafejnīcas, bagāžas apstrādes komplekss, jauni piebraucamie ceļi, daudzstāvu autostāvvieta un savienojums ar “Rail Baltica” staciju atradīsies pašreizējās īstermiņa autostāvvietas un piebraukšanas rampas vietā. Termināļa būvniecībai jāsākas šā gada otrajā pusē, un tā jāpabeidz līdz 2028. gada beigām. Kopējais būvapjoms būs vairāk kā 45 000 m2, bet investīcijas tiek lēstas 167 miljonu eiro apjomā.

Savukārt RIX Airport City būs jauna, daudzfunkcionāla pilsēta līdzās Rīgas lidostai, un tajā paredzēts izveidot viesnīcas, birojus un mazumtirdzniecības telpas, kā arī daudzveidīgus pakalpojumus pasažieriem, kravu apkalpotājiem un vietējiem iedzīvotājiem 24 hektāru plašā teritorijā. Tā būs jauna tipa pilsēta un pašpietiekams galamērķis, no kura pa auto, sliežu un gaisa ceļiem būs ērti un ātri sasniedzams Rīgas centrs, citas Latvijas pilsētas, pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas un visa pasaule.

Jaunais zīmols – Latvijas vizītkarte 

Rīgas lidostas jaunais zīmola nosaukums ir RIX Rīgas lidosta jeb RIX Riga Airport angļu valodā. Nosaukumā saglabāts starptautiski atpazīstamais, lidostas darbinieku un sadarbības partneru iemīļotais lidostas kods RIX, savukārt pilnais nosaukums ir vienkāršots un padarīts tuvāks ikdienas lietojumam. Zīmola stratēģijā vienotā portfelī sakārtoti arī daudzie Rīgas lidostas pārvaldībā esošie apakšzīmoli, piešķirot tiem vienotu vizuālo identitāti un nosaukumus.

Zīmola sauklis “Tuvāk, nekā gaidīji” ietver ideju par ērtu savienojumu un vieglu sasniedzamību gan lidostas robežās, gan visas pasaules kontekstā.

Lidosta ir Latvijas vizītkarte un valsts tēla veidotāja, tāpēc jaunā zīmola vizuālā valoda radīta, domājot par Latvijas dabu un kultūru, – zīmola zaļās, zilās un bēšās krāsas simbolizē dabu, bet grafiskie elementi ir latviešu etnogrāfisko rakstu zīmju un arhitektūras iedvesmoti.

Rīgas lidostas jauno zīmola stratēģiju un vizuālo identitāti veidoja atklātā konkursā izvēlētā dizaina studija “Asketic” sadarbībā ar reklāmas aģentūru “WKND”, iesaistot procesā arī lidostas darbiniekus un sadarbības partnerus.

Zīmola stratēģijas un vizuālās identitātes izstrādes konkursā izvēlēts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. Zīmola stratēģijas izstrāde izmaksāja 27 200 eiro, pamata zīmola (RIX Rīgas lidosta) un apakšzīmolu (RIX Airport City, RIX Ground Handling un RIX Academy) vizuālās identitātes pamatelementu izstrāde – 25 650 eiro. Savukārt zīmola vizuālās identitātes izstrādes izmaksu summa bija 39 757 eiro, un tajā iekļauta  grafiskā standarta, apģērba un transporta vizuālo konceptu, mājas lapas dizaina, informatīvo zīmju, video, digitālo reklāmas baneru, ieviešanas plāna, komunikācijas vadlīniju un citu materiālu izstrāde.  Zīmola izstrādes līguma kopējā summa: 92 607 eiro (bez PVN).

Zīmola ieviešana sākas pašlaik un notiks pakāpeniski līdz 2028. gadam, lai šim mērķim paredzētos līdzekļus izmantotu racionāli un taupīgi. Šogad jauno vizuālo identitāti plānots ieviest vairāk kā pusē materiālu – digitālajā vidē, lietvedības materiālos, suvenīros, izkārtnēs, termināļa informācijas materiālos, apģērbos, transportā un citviet.

Sagatavots izmantojot RIX Rīgas lidostas preses materiālus.

LATA valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko: “Ik gadu mūsu asociācija rīko konferenci, lai sabiedrībā aktualizētu jautājumus par atvērtajām tehnoloģijām. Šo sešpadsmit gadu laikā ir ieguldīts liels resurss sabiedrības un īpaši publiskā sektora darbinieku izglītošanā par jaunajām tehnoloģijām, atvērtiem standartiem un to izmantošanas iespējām. Izpratne par atvērtajām tehnoloģijām sabiedrībā kopumā ir uzlabojusies, tomēr priekšā ir vēl daudz darba, jo nozarei ir radušies jauni izaicinājumi. Šobrīd pasaulē un arī Latvijā par stratēģisko prioritāti ne tikai tehnoloģiju nozarē  ir izvirzīta drošība un šis mērķis ikvienam no mums ir izaicinošs, bet tajā pašā laikā arī saprotams. Šo izvirzīto mērķi, lai ar pārliecību skatītos nākotnē, var sasniegt tikai savstarpēji sadarbojoties gan publiskai pārvaldei, gan privātajam sektoram, kā arī akadēmiķiem un nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc arī šī gada viena no konferences tēmām ir sadarbspēja, kuru mēs kopā varam veicināt.”

Šobrīd dalību konferencē jau ir apstiprinājuši Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, Latvijas Digitālais akselerators valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka,  Kārlis Skuja, Tehnoloģiju transformācijas pakalpojumu vadītājs, KPMG Latvija, Dmitrijs Ņikitins, Tet tehnoloģiju direktors un valdes loceklis kā arī pārstāvji no informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv, Slimības profilakses kontroles centra. Uzaicinātie eksperti konferencē dalīsies pieredzē par inovācijām, izaicinājumiem un sadarbības iespējām, kas noderīgas ne tikai digitālās transformācijas procesā kā publiskajā sektorā, tā arī privātajā sektorā un arī akadēmiskajā vidē.

Šī pasākuma laikā pasniegs arī LATA gada balvas divās kategorijās par ieguldījumu atvērto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un to popularizēšanā.

Pieteikumus “LATA gada balva 2022” var iesniegt līdz šī gada 11. aprīlim LATA tīmekļa vietnē https://www.lata.org.lv/balva-2022.

Konferences rīkošanu šogad atbalsta: TET, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Rīgas Tehniskā Universitāte.

LATA rīkotā konference šogad notiks klātienē Rīgas Tehniskās Universitātes ēkā Āzenes ielā 12 K-1, 302. un 115. auditorijā. Konferenci bez maksas tiešsaistē ikviens interesents no informācijas nozares, valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām varēs vērot tiešsaistē LATA:

• tīmekļa vietnē https://www.lata.org.lv/
• Facebook https://www.facebook.com/lata.org.lv/
• Youtube  https://www.youtube.com/@lata6131

Ar konferences programmu plašāk var iepazīties un reģistrēt dalību  https://www.lata.org.lv/konference-2023

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.

“Pagājušajā gadā pandēmijas izraisītajiem piegādes ķēžu pārrāvumiem sekoja arvien jauni izaicinājumi – karš Ukrainā, rekordaugsta inflācija un nenoteiktība par turpmāko attīstību teju ikvienā sfērā. Tomēr, cieši sadarbojoties ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzinecības tīklu Baltijā, ieklausoties savos klientos un pēc iespējas labāk reaģējot uz viņu vajadzībām, mēs pagājušajā gadā sasniedzām ievērojamu pieaugumu. Baltijas valstīs klientiem ir piegādāts 9 281 automobilis, kas ir par 7 % vairāk nekā 2021. gadā,” stāsta Ilze Grase-Ķibilde, Møller Baltic Import izpilddirektore.

“2022. gads bija īpaši veiksmīgs elektroauto segmentā. Volkswagen elektromobiļu tirgus daļa visās Baltijas valstīs ir 9,2 %, ieņemot 3. vietu un augošiem ID saimes modeļu pārdošanas rādītājiem, savukārt Audi ir vadošais premium klases elektromobiļu zīmols Lietuvā un Latvijā, ar 30 % tirgus daļas. Elektroauto cienītājus šogad pārsteigsim ar vairākiem jaunumiem, tāpat mums ir ilgtermiņa plāni e-mobilitātes attīstības veicināšanai Baltijā, ko esam aizsākuši jau 2022. gadā,”  piebilst Ilze Grase-Ķibilde.

Baltijas mēroga preses konferences laikā Jūrmalā Møller Baltic Import pārstāvji prezentēja pagājušā gada rezultātus, kā arī iepazīstināja ar plāniem šim un turpmākajiem gadiem. Žurnālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bija liecinieki vairāku iepriekš Baltijas valstīs neredzētu modeļu ekskluzīvajām prezentācijām. Tie bija konceptautomobiļi – Volkswagen ID. Space Vizzion un Audi A6 Avant e-tron un šī gada lielākie jaunumi no Volkswagen komerctransporta nodaļas – Volkswagen ID. Buzz un ID. Buzz Cargo, kā arī pilnīgi jaunais Volkswagen Amarok, kura oficiālā debija Baltijas valstīs gaidāma vien šī gada maijā.

Volkswagen plāno veicināt izaugsmi

Volkswagen Baltijas valstīs klientiem piegādāja 6 408 automobiļus, un 1 977 no tiem tika piegādāti Latvijā. Tas zīmolam nostiprina spēcīgu tirgus pozīciju Latvijā ar tirgus daļu 12,2 %.

Volkswagen stratēģiskā paplašināšanās apvidus auto (SUV) tirgus segmentā uzrāda ievērojamus rezultātus: visās valstīs vismaz 75 % no visiem pārdotajiem auto ir SUV, un vairāk nekā puse no visām pārdotajām automašīnām ir vai nu T-Cross (Nr. 1 Volkswagen modelis Lietuvā, Latvijā un Igaunijā), Tiguan (Nr. 2 Lietuvā un Latvijā, Nr. 3 Igaunijā) vai T-Roc (Nr. 2 Igaunijā un Nr. 3 Lietuvā un Latvijā). Baltijas valstīs mazo SUV tirgū Volkswagen ir vadošais zīmols.

Pavisam Baltijas valstīs Volkswagen automobiļu pārdošanas apjomi  auga par 7 %, savukārt par 22 % pieauga pieprasījums pēc pilnībā elektriskajiem ID. saimes modeļiem. Populārākais modelis šajā segmentā bija ID.4, kam sekoja ID.3 un ID.5, kas apvieno modernu SUV un kupeju. Visi ID. automobiļi ir izgatavoti uz MEB platformas, kas īpaši izstrādāta elektroauto, piedāvājot vairāk vietas salonā, jaunākās drošības un komforta tehnoloģijas, kā arī iespēju nobraukt lielus attālumus ar vienu uzlādi.

“Mēs joprojām jūtam, ka Volkswagen potenciāls Baltijas valstīs nav izsmelts, un šogad sagaidām būtiskas pārmaiņas. 2023. gadu esam uzsākuši ar divarpus reižu lielāku pasūtījumu skaitu nekā līdz šim. Rāzošanas kapacitātei atgriežoties ierastajā režīmā, sagaidām, ka šogad klientiem tiks piegādāts par vismaz 30 % vairāk jaunu automobiļu nekā pērn. Papildus mūsu vadošās pozīcijas nostiprināšanai mazo SUV segmentā, mēs palielināsim arī elektrisko ID. saimes auto pārdošanas apjomus, un prognozējam, ka līdz gada beigām tie veidos aptuveni 15 % no visa pārdoto automobiļu skaita,” stāsta Volkswagen zīmola vadītājs Baltijas valstīs Justs Nekrošus (Justas Nekrošius).

Viņš piebilst, ka šogad tirgū tiks prezentēta virkne nozīmīgu modeļu, tostarp ID.3 modernizētā versija, kas gaidāma 2023. gada trešajā ceturksnī, kā arī pilnībā elektriskais sedans ID.7, kam Baltijas valstīs jāierodas līdz gada beigām.

Audi: premium līmeņa zīmols ar atbilstoša līmeņa ambīcijām

Audi 2022. bija rekordu gads. Lietuvā un Latvijā tika pārdoti 1 058 jauni šī zīmola automobiļi, kas ir par 33 % vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijā Audi sasniedza visu laiku augstākos rādītājus BEV pārdošanas segmentā, kļūstot par Nr. 1 zīmolu premium līmeņa elektroauto kategorijā un Nr. 2 zīmolu visā BEV tirgū, ieskaitot apjoma zīmolus. Pilnībā elektriskais Audi e-tron Latvijā bija populārākais modelis, kam sekoja Audi Q5 un Audi Q7.

Audi šī gada sākumā Latvijas un Lietuvas tirgū jau ir atklājis divus jaunus un ļoti īpašus modeļus – Audi RS 6 performance un Audi RS 7 performance, taču gada svarīgākā pirmizrāde vēl ir priekšā: jaunais Audi Q8 e-tron abās valstīs ieradīsies jau martā.

“Augstākā līmeņa elektriskais SUV mūsu klientus pārsteigs ar optimizētu piedziņas koncepciju, uzlabotu aerodinamiku un dizainu, augstāku uzlādes efektivitāti un akumulatora ietilpību, ļaujot Q8 Sportback e-tron ar vienu uzlādi nobraukt līdz pat 600 km. Turklāt šoruden gaidāma jauna un pilnībā elektriska Audi B segmenta automobiļa pasaules pirmizrāde, kas vēl vairāk paplašinās Audi pilnībā elektrisko automobiļu klāstu,” stāsta Audi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā Ilgvars Ļubka.

Baltijas uzņēmumi pāriet uz e-mobilitāti

Komerctransporta segments, kas 2021. gadā uzrādīja atveseļošanās pazīmes, aizvadītajā gadā atkal samazinājās. To galvenokārt ietekmēja piegādes ķēžu pārtraukumi un ražošanas apjomu samazinājums. Volkswagen komerctransporta nodaļa klientiem piegādāja 1 257 jaunus automobiļus no Caddy, Transporter un Crafter modeļu klāsta, tādējādi nodrošinot Baltijas valstīs 9,7 % tirgus daļu.

Kā stāsta Volkswagen komerctransporta zīmola vadītāja Baltijas valstīs Merli Ainsāre (Merli Ainsaar), 2022. gadā komerctransporta sektorā apgriezienus uzņēma e-mobilitāte. Mūsu tirgu sasniedza jaunākais Volkswagen Multivan, kas pirmo reizi ir peejams ar jaunu un modernu plug-in hibrīda dzinēju.

“Klienti ir gatavi elektrifikācijai – pagājušogad puse no visiem piegādātajiem Multivan modeļiem bija hibrīdi, savukārt pilnībā elektriskie ID. Buzz un ID. Buzz Cargo jau iepriekšpārdošanā ieguva milzu popularitāti. Tās laikā Baltijas valstīs tika pasūtīti 200 ID. Buzz un ID. Buzz Cargo, kas pie saviem īpašniekiem ceļu sāks tuvākajā laikā šogad,” pauž Merli Ainsāre.

Volkswagen komerctransporta šī gada mērķis ir uzlabot ražošanas kapacitāti, nodrošināt tirgus pieprasījumu, kā rezultātā par 30 % palielināt komerctransporta piegādes apjomu Baltijā. Vēl zīmola ambīcijas apliecina mērķis ieņemt vadošo pozīciju BEV segmentā ar ID. Buzz saimes automobiļiem. Šī gada sākumā piedzīvotajām ID. Buzz un ID.B uzz Cargo pirmizrādēm jau maijā sekos ilgi gaidītais un pilnīgi jaunais Volkswagen Amarok.

Sagatavots izmantojot Møller Baltic Import preses materiālus.

ID. Buzz Cargo ieguva šo prestižo starptautisko apbalvojumu vēl pirms nonākšanas Volkswagen auto salonos. Pilnīgi elektriskie ID. Buzz un ID. Buzz Cargo pie klientiem nonāks ar CO₂ neitrālu bilanci. Ražotājs jau ir saņēmis 13 700 ID. Buzz pasūtījumus, no kuriem puse ir Cargo versijas transportlīdzekļi.

Labākos jaunos auto ik gadu vērtē žūrija, kuras sastāvā ir 34 komerctransporta nozares žurnālisti no vairākām valstīm. Žūrijas priekšsēdētājs Džarlats Svīnijs (Jarlath Sweeney) stāsta: “Reti notiek tā, ka tirgū ienāk pilnīgi jaunas koncepcijas komercauto, sabiedrībā radot milzu ažiotāžu. Apsveicam Volkswagen komerctransporta nodaļu ar šī unikālā transportlīdzekļa radīšanu!”. Apbalvojumu saņēma Volkswagen komerctransporta nodaļas izpilddirektors Karstens Intra (Carsten Intra).

Līdzās visā pasaulē ar nepacietību gaidītajiem ID. Buzz modeļiem, pilnīgi jaunajam Amarok, sportiskajam Multivan Edition īpašajam modelim un Caddy Maxi Dark Label, ir apskatāmi arī interesanti speciālie transportlīdzekļi no virsbūvju ražotājiem, kas piedāvā gudrus risinājumus praktiski visās kategorijās un jomās.

Jaunais ID. Buzz: šis daudzpusīgais elektriskais transportlīdzeklis ir viens no gada gaidītākajiem jaunajiem produktiem.  2022. gada IAA Transportation izstādē notika tā Cargo (kravas) versijas publiskā prezentācija. Līdzās kravas versijai izstādē uzmanības centrā ir arī piecvietīgais ID. Buzz Pro. Ar ID. Buzz modeļiem Volkswagen komerctransporta nodaļa pārceļ VW hipiju busiņa mūžam jauno auru modernajā laikmetā. Klasiskā modeļa sajūtas ir izbaudāmas, jau iekāpjot tā salonā – paaugstināta sēdpozīcija, roku balsti, īsa priekšējā pārkare, vertikāls priekšējais panelis. ID. Buzz Pro ir īpaši piemērots ģimenēm ar bērniem, aktīvai atpūtai un biznesam. Savukārt ID. Buzz Cargo aizsāk jaunu komerctransporta ēru.

ID. Buzz Ambulance, Multivan Taxi, Crafter flatbed truck

Abās ID. Buzz versijās elektromotors attīsta 150 kW (204 ZS) jaudu.  77 kWh akumulators (neto enerģijas ietilpība) ir iebūvēts zemu grīdā. ID. Buzz Pro nobraukuma rezerve ar vienu uzlādi WLTP ciklā ir līdz 423 kilometriem, savukārt ID. Buzz Cargo – līdz 425 km. Līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijās ar 170 kW jaudu akumulatoru iespējams uzlādēt 30 minūtēs (no 5 līdz 80 %).

Jaunais Amarok: IAA ir pasaulē pirmā nozares izstāde, kurā var aplūkot pikapa otrās paaudzes modeli. Pārdomātais funkciju klāsts – vairāk nekā 20 jaunas palīgsistēmas, mobilie tiešsaistes pakalpojumi, efektīvi dzinēji ar augstu griezes momentu, divas pilnpiedziņas tehnoloģijas un īpaši šim modelim izstrādāti aksesuāri, padara jauno Amarok par vienu no daudzpusīgākajiem modeļiem savā klasē.

Atsevišķās valstīs Amarok būs pieejams jau šī gada nogalē dažādās  versijās – Amarok, Life, Style, PanAmericana un Aventura, kā arī būs iespēja izvēlēties DoubleCab (četrdurvju) vai SingleCab (divdurvju) kabīni. Standarta aprīkojumā ietilpst pilnpiedziņa, ādas apdare, IQ.Light LED matricas priekšējie lukturi, LED aizmugurējie lukturi, informācijas un izklaides sistēma ar navigācijas funkciju, Harman-Kardon audiosistēma un dažādas vadītāja palīgsistēmas, piemēram, ACC+ adaptīvā kruīza kontrole. Būs pieejami četri turbodīzeļa (TDI) dzinēji un viens turbobenzīna (TSI) dzinējs.

Amarok

Jaunais Multivan Edition: šis īpašais modelis ir ārēji vissportiskākais no visiem klāstā pieejamajiem auto. Modeļa koncepciju raksturo melnas krāsas elementi, piemēram, jumts Deep Black perlamutra krāsā, tumši tonēti logi aizmugurē, kā arī aptumšoti LED aizmugurējie lukturi. Priekšpusē ir spīdīgi gaisa ieplūdes režģi, kas papildina melno detaļu gammu. Jauno Multivan Edition iespējams izvēlēties kādā no divām virsbūves garuma versijām (4 973 mm un 5 173 mm), ar piecām, sešām vai septiņām sēdvietām un ar jebkuru piedziņas sistēmu (PHeV, TSI, TDI).

Hanoverē notiekošajā IAA izstādē pirmo reizi tiks demonstrēta arī Good Night komplektācija ar atlokāmu gultu un iespēju aptumšot salonu, kas pārvērš jauno Multivan par nelielu kemperi.

Jaunais Caddy Maxi Dark Label 1,5 TGI: jaunās paaudzes Caddy tirgū nonāca 2020. gadā. Savukārt tagad Volkswagen komerctransporta nodaļa IAA izstādē prezentē jauno Caddy Dark Label. Sistēma ar saspiestās dabasgāzes iekārtu (kas darbojas arī ar biogāzi) izceļas ar zemu patēriņu un tikpat zemiem izmešiem, un padara 1,5 TGI versiju ļoti ekonomisku. Saspiestās dabasgāzes patēriņš NEDC kombinētajā ciklā ir 4,3 kg/100 km.

Vairāk nekā 30 unikāli modeļi: Volkswagen komerctransporta nodaļas stendā ir apskatāmi arī desmitiem citu speciālo transportlīdzekļu no virsbūvju ražotājiem, kas piedāvā gudrus risinājumus praktiski visās kategorijās un jomās. Viens no tādiem ir, piemēram, vācu virsbūvju ražotāja Bösenberg izstrādātais ID. Buzz ātrās palīdzības automobilis.  Pirmizrādes piedzīvos arī transportlīdzekļi ar inovatīvām koncepcijām, piemēram, jaunais Multivan liela taksometra versijā, ko iespējams pasūtīt tieši no rūpnīcas, un visdažādāko veidu virsbūves populārajam Crafter modelim.

Vēl Hannoverē ir apskatāmas Volkswagen komerctransporta nodaļas Caddy un T6.1 produktu sērijas, kā arī ražotāja piedāvātie kemperi.

Sagatavots izmantojot Volkswagen preses materiālus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Aizvadītā gada laikā esam novērojuši stabilu un spēcīgu mobilo biļešu rezervāciju pieaugumu airBaltic mājaslapā. Mēs nepārtraukti uzlabojam lietotāju pieredzi, tostarp attiecībā uz mājaslapas apmeklēšanu mobilajās ierīcēs, lai mūsu pasažieriem sniegtu pēc iespējas vienkāršāku, vieglāku un ērtāku pieredzi.”

Mobilo biļešu rezervāciju skaits, izmantojot airBaltic Club mobilo lietotni, gada griezumā pieaudzis četras reizes.

airBaltic turpina piedāvāt nozīmīgu savienojamību no Rīgas, Tallinas, Viļņas un Tamperes uz vadošiem Eiropas biznesa un tranzīta centriem, kā arī plašu atpūtas galamērķu klāstu. Ar pilnu airBaltic lidojumu sarakstu iespējams iepazīties uzņēmuma mājaslapā www.airbaltic.com.

Sagatavots izmantojot airBaltic preses materiālus.

“Viena no Easy Deli priekšrocībām ir unikāla, ērta un ātra iepirkšanās pieredze, kur katrs pircējs ir “pats sev saimnieks”. Mēs esam ieklausījušies savos klientos un tieši tādēļ arī esam veikuši šo uzlabojumu. Ja līdz šim Easy Deli pircēji varēja veikala durvis atvērt tikai, izmantojot Neste aplikāciju, tad turpmāk to varēs izdarīt arī ar bankas maksājumu karti, tādējādi atvieglojot ikviena pircēja iepirkšanos mūsu pašapkalpošanās veikalos,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Katrā Easy Deli pašapkalpošanās veikalā ir iespējams nobaudīt plaša sortimenta klāsta produkciju – kafiju un karstos dzērienus no Robert Paulig Roastery, Latvijā zināmāko šefpavāru Chef`s Box gatavotās gardās maltītes – salātus, vrapus, sviestmaizes un citus garšīgus ēdienus, kā arī uzkodas un citas preces, lai ikviena autobraucēja un tiem, kas ceļā, ikdiena būtu gardāka.

Neste Easy Deli

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala koncepta pamatā ir jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem. Pilnīgi automatizētajā veikalā iekļuvi nodrošina bankas karte vai Neste mobilā aplikācija, kas kalpo par ieejas atslēgu, savukārt norēķināšanās iespējama tikai ar bankas kartēm.

Neste Easy Deli darbojas Rīgā (Lielirbes ielā 30 un Brīvības gatvē 253), Ogrē (Rīgas ielā 11a), Salaspilī (Zviedru ielā 1c) un Tīnūžos (“Baroni”, Tīnūžu pagasts). Plašāka informācija par Neste Easy Deli: https://www.neste.lv/lv/easy-deli.

Kā jau ziņots iepriekš, veikala koncepta pamatā ir tehnoloģiski advancēts, RFID (Radio Frequency Identification jeb radiofrekvenču identifikācijas) tehnoloģijā balstīts bezkontakta pašapkalpošanās risinājums, kas skenē visus klienta pirkumus vienlaikus, piemēram, caur iepirkumu maisu vai somu. Veikalu būvniecības process ir ilgtspējīgs, kā arī apdarē ir izmantoti daudzveidīgi videi draudzīgi materiāli – no otrreiz pārstrādātas plastmasas ražots paklājs, nesošajās konstrukcijās un interjera dizainā izmantoti CLT (Cross Laminated Timber) kokmateriāli, kas ir pazīstami ar ievērojami ātrāku montāžas laiku, ar paaugstinātu ugunsdrošību, ekoloģiski efektīvs, jo tas oglekļa dioksīdu ietver, nevis emitē. Svaigi pagatavotas maltītes līdzņemšanai tiek piedāvātas iepakojumā, kas ražots no videi draudzīgiem materiāliem, un arī vienreizlietojamās dzērienu krūzītes un vāciņi ir ražoti no videi draudzīga materiāla. Veikalā nav pieejami iepirkuma maisiņi, lai veicinātu ilgtspējīgu iepirkšanos.

Sagatavots izmantojot Neste preses materiālus.

LATA ikgadējo konferenci, kuras ietvaros aktualizē tematus, kas saistīti ar atvērtajām tehnoloģijām, organizē jau piecpadsmito gadu pēc kārtas. Atskatoties uz LATA pirmajiem darbības gadiem, LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Tupulis atzīmē, ka sākotnēji liels darbs tika veltīts sabiedrības un jo īpaši ierēdņu, politiķu izglītošanai par atvērtajiem standartiem un atvērtajām tehnoloģijām. Viņš secina, ka šajā jomā ir daudz izdarīts, jo atvērto tehnoloģiju izpratne valsts pārvaldē ir krietni uzlabojusies. Un tomēr J.Tupulis reizē arī atzīst, “Darāmā vēl ir daudz. Šobrīd ar optimismu un zināmām bažām skatāmies nākotnē. Ar optimismu, jo digitālajai transformācijai paredzēti milzu līdzekļi un Eiropas Savienība, tai skaitā arī Latvija, atvērto tehnoloģiju lietošanu ir izvirzījusi stratēģiskā politikas līmenī.  Ar bažām, jo Latvijas un Eiropas Savienības digitālās transformācijas mērķi ir ļoti izaicinoši un saprotam, ka priekšā stāv milzīgs darbs, kas ir jāpaveic kopīgi sadarbojoties gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram un  akadēmiskajai videi, kā arī nevalstiskajam sektoram, kuru pārstāv LATA.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norāda, “Sadarbībā ar LATA, Valsts Zemes dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un nozares partneriem esam panākuši būtisku progresu principa “atvērts pēc noklusējuma” ieviešanā — 2022. gadā sabiedrībai bez maksas būs pieejami augstvērtīgi adrešu, kadastra un meteoroloģiskie dati. Vērtīga un sabiedrībai noderīga informācija ir ne tikai valsts rīcībā, tādēļ aicinām uzņēmējus un pētniekus pievienoties stratēģiskajai datu partnerībai un darīt pieejamus augstvērtīgus datus sabiedrībai pieejamā veidā atbilstoši atvērto datu labākajai praksei.”

Uzaicinātie eksperti konferencē dalīsies pieredzē par inovācijām, izaicinājumiem un sadarbības iespējām, kas noderīgas digitālās transformācijas procesā kā publiskajā sektorā, tā arī privātajā sektorā un akadēmiskajā vidē. “Šī brīža viens no karstākajiem tematiem, ne tikai IT pasaulē, ir mākoņtehnoloģijas un konteinerizācija. Šajā konferencē mēs vēlamies vērst uzmanību uz to, kā digitālā tranformācija ietekmē jebkuru biznesa procesu un kā mākoņtehnoloģijas ar Nutanix un konteinerizācija ar RedHat rada spēcīgu plaftormu izaugsmei un biznesa risku balansam,” atklāj Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks.

Konferenci bez maksas varēs vērot tiešsaistē ikviens interesents – IKT jomas profesionāļi, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji, kā arī atvērto datu un tehnoloģiju entuziasti. To pārraidīs LATA tīmekļa vietnē un Facebook kontā. Konferences programma un reģistrācija pieejama saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2022

Šī pasākuma ietvaros tiks pasniegtas arī LATA gada balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā. Pieteikties LATA gada balvai var līdz šī gada 18.janvārim LATA tīmekļa vietnē.

LATA 2022 konference

Konferenci atbalsta: Datakom, Latvijas Mobilais Telefons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Oracle East Central Europe Limited Filiāle Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Mērniecības datu centrs.

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.