“Jaunais Gladiator ir izcila Jeep autentiskā dizaina, funkcionalitātes un bezceļu jaudas kombinācija. Tas daļēji ir līdzīgs Wrangler – abām automašīnām ir divdaļīgs šasijas dizains, kā arī citi līdzīgi šasijas elementi un tehnoloģijas, taču Gladiator ir izveidots daudzpusīgāks. Tas noteikti iekaros mūsu autobraucēju sirdis, jo Jeep klienti ir īsti piedzīvojumu meklētāji, un daudzi jau sen interesējās, vai uzņēmuma plānos ietilpst izveidot jaunu pikapu. Esam pārliecināti, ka viņi priecāsies dzirdēt par jauno Gladiator,” stāsta Arnolds Ardzevičs, Autobrava Motors pārdošanas vadītājs un Jeep oficiālais pārstāvis.

Mūsdienīgākās bezceļu braukšanas sistēmas

Visi Gladiator modeļi, kas būs pieejami Eiropā, būs aprīkoti ar 3 litru EcoDiesel dzinēju ar aptuveni 260 zirgspēku jaudu un 600 Nm griezes momentu. Dzinējs aprīkots arī ar degvielas taupības Engine Stop-Start (ESS) tehnoloģiju. Auto aprīkots ar astoņu pakāpju automātisko pārnesumkārbu, nodrošinot efektīvu jaudu gan braucot ar tukšu vai pilnu automašīnu, gan velkot piekabi. Jaunā Gladiator kravnesība ir 725 kg un vilktspēja līdz pat 2 722 kg.

Jebkurš Jeep modelis ir neatkārtojams ar tā bezceļu izbraukšanas veiktspēju, un arī Gladiator šajā ziņā nav izņēmums. Automašīnai ir elektroniska griezes momenta sadales sistēma, kas ļauj vienmērīgi sadalīt jaudu, nodrošinot optimālu saķeri, savukārt dzinējam un vairākiem piekares sistēmas elementiem tiek nodrošināta papildu aizsardzība. Izvēloties Sport vai Overland versiju, pikaps tiek aprīkots arī ar Command-Trac pilnpiedziņas sistēmu ar pazeminātā pārnesuma attiecību 2,72:1 un izturīgajām Dana 44 priekšējām un aizmugurējām asīm ar 3,73 aizmugurējo asu attiecību. Savukārt Rubicon versija aprīkota ar Rock-Trac pilnpiedziņas sistēmu ar Dana 44 priekšējām un aizmugurējām asīm ar “4LO” attiecību 4:1.

Automašīnas priekšrocības bezceļu apstākļiem ar to nebeidzas. Gladiator ir spējīgs uzbraukt līdz pat 43,6 grādu leņķim stāvās nogāzēs, pārvarēt 20,3 grādu slīpas uzbrauktuves un nobraukt lejā pa 26 grādu slīpām nogāzēm. Automašīnas klīrenss ir 28,2 cm un tā spēj izbraukt līdz pat 76 cm dziļu ūdenstilpi. Tāpat Gladiator Rubicon aprīkojumā ietilpst aizmugurējie bloķēšanas diferenciāļi, taču Sport un Overland komplektācijai tie jāpasūta atsevišķi. Rubicon ietilpst arī šim segmentam raksturīgā elektroniskā stabilizatora stieņa atvienošana, kas palielina riteņu kustību un bezceļu izbraukšanas spējas īpaši sarežģītu ceļu pārvarēšanai. Modeļiem, kas aprīkoti ar šo funkciju, ir arī 32 collu riepas un īpaši izturīgs tērauda aizmugures buferis.

Ērta braukšana katru dienu

Veidojot Gladiator, inženieri centās apvienot Jeep leģendāro bezceļu izbraukšanas spēju ar izcilu komforta līmeni, braucot pa asfaltētiem ceļiem. Īpaši šim modelim ir izveidota daudzsaišu piekares sistēma, kā arī uzlabotas atsperes, lai braukšanas pieredze būtu pēc iespējas mazāk atkarīga no auto kravas apjoma.

Ikdienas komfortu palīdz nodrošināt arī dažādi elektroniskie asistenti. Jeep Gladiator var tikt aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli ar Stop & Go funkciju, paštīrošu priekšējo kameru un aklo punktu uzraudzības sistēmu. Tāpat papildu standarta īpašībām autovadītāji iegūst arī ParkView aizmugurējā skata kameru, priekšējo un aizmugurējo parkošanās asistentu un elektronisko stabilizācijas kontroli (ESC) ar elektronisko pretapgāšanās sistēmu.

Gladiator pasažieriem pieejama ērtā ceturtās paaudzes Uconnect sistēma ar 7 collu (standarta variants) vai 8,4 collu (papildu aprīkojums) ekrāniem. Tāpat standarta aprīkojumā iekļauta navigācijas sistēma, Apple CarPlay un Android Auto savienojamības iespēja, balss kontrole ziņu rakstīšanai un citas funkcijas. Savukārt mūzikas cienītājus pārsteigs Jeep jaunā pikapa skaņas sistēma – auto aprīkojumā iespējams iekļaut zemfrekvences skaļruni un arī pārvietojamu Bluetooth bezvadu skaļruni, kas novietots aiz aizmugurējiem sēdekļiem un ir brīvi pārvietojams, ļaujot izbaudīt savu iecienīto mūziku arī pludmalē vai citās vietās, kur nav nepieciešams braukt ar auto.

Uzskaitītās īpašības nebūt nav visas, kas apliecina jaunā Jeep praktiskumu. Aiz Gladiator aizmugurējiem sēdekļiem un zem tiem ir izveidota papildu mantu glabāšanas vieta drošai un nemanāmai kravas uzglabāšanai. Savukārt, ja nepieciešams pārvadāt lielāku kravu, sēdekļus iespējams salocīt un salona telpu iespējams izmantot kā kravas nodalījumu. Tāpat automašīnai iespējams noņemt jumtu un durvis, tādēļ Gladiator iespējams aprīkot ar papildu slēdzamu tvertni vēl drošākai mantu uzglabāšanai.

Sony preses konferencē, Sony Corporation prezidents un izpilddirektors Keničiro Jošida (Kenichiro Yoshida) uzsvēra, ka Sony veicinās gan satura radītāju, gan lietotāju iesaistīšanos, ņemot vērā uzņēmuma izvēlēto virzienu "tuvināties cilvēkiem”. "Viņš piebilda: "Mūsu elektronikas produktiem ir būtiska loma satura radītāju, kas rada pārsteidzošu audiālu un vizuālu saturu, pietuvināšanā lietotājiem, kuri to izbauda.”  Pēc tam viņš uzsvēra, ka "bez "realitātes" iemūžināšanas ar augstas uzticamības audiālām un augstas izšķirtspējas video tehnoloģijām, ejot vēl tālāk, uzskatu, ka Sony vienlīdz svarīgi ir arī piešķirt vērtību “ reālā laikā”. Reālais laiks raksturo “šā brīža” vai “dzīvās” pārraides jēdzienu.” Pēc tam Ičiro Takagi (Ichiro Takagi), vecākais izpilddirektora vietnieks, kas atbild par mājas izklaides un skaņu tehnoloģijām (" Home Entertainment & Sound Business "), paziņoja, ka "ar iespējami vislabāko bildi un skaņu mēs vēlamies pilnībā parādīt autora ieceri un nodrošināt visprecīzāko audiovizuālo pieredzi lietotājiem”. Pēc tam viņš iepazīstināja ar Sony jaunākajiem TV un audio produktiem. Visbeidzot runāja Mitsuja Kišida (Mitsuya Kishida), Sony Mobile Communications Inc. prezidents, kurš atklāja jauno Xperia ™ viedtālruni. Viņš arī paziņoja, ka "Sony Mobile atrodas Sony 5G iniciatīvu priekšplānā ar mobilo tīklu tehnoloģijām, kas vēl vairāk satuvina lietotājus un satura veidotājus, nodrošinot satura pārraidīšanu tieši tā, kā to iecerējuši autori."

Sony iepazīstināja ar WH-1000XM3, kas ir jaunākais pienesums 1000X trokšņus slāpējošo bezvada austiņu līnijā. Šis jaunais modelis ir aprīkots ar ievērojamiem uzlabojumiem nozarē vadošajā trokšņus slāpēšanas tehnoloģijā (Noise Cancellation technology) ar svaigi izstrādāto HD trokšņu slāpēšanas procesoru QN1, lai nodrošinātu aptuveni četras reizes lieliskāku skanējumu.  Jaunizveidotais komponents var ne tikai novērst lidmašīnu zema līmeņa trokšņu dzirdamību, bet arī vēl vairāk izolēt vidēja un augsta līmeņa trokšņus, piemēram, ielu troksni un cilvēku balsis. Augstas kvalitātes iekšējo austiņu pastiprinātāja iekļaušana HD trokšņu slāpēšanas procesorā QN1 ir ļāvusi iegūt apbrīnojami augstas kvalitātes skaņu. Lietotāji var ērti iegremdēties savā mūzikā jebkurā laikā un vietā. Vēl bezvadu austiņu kategorijā Sony demonstrēja modeli WF-SP900 – tās ir īstenas bezvadu austiņas sportošanai. Ūdens izturīgās un putekļu drošās WF-SP900 austiņas ar iekšēju atmiņu, kas dod iespēju lietotājam atskaņot mūziku no sava viedtālruņa ar Bluetooth® savienojumu vai vispār bez pieslēguma kādai ierīcei, kaut vai peldot okeānā.

Sony Signature līnija ir Sony izsmalcinātāko moderno tehnoloģiju kulminācijas paraugs izcilas skaņas nodrošināšanai. Tās audiālo produktu klāsts iedzīvina mūziku tieši tā, kā mākslinieks iecerējis. Šajā kategorijā Sony pievieno digitālo mūzikas atskaņotāju DMP-Z1 un stereo skaņas austiņas IER-Z1R. Atskaņotājs DMP-Z1 izmanto augstas izejas analogo pastiprinātāju un unikālu neatkarīgu jaudas sistēmu, kas nodrošina maksimālas kvalitātes skaņu. IER-Z1R ir uzlaboti frekvences rādītāji līdz 100 kHz atskaņošanai, lai iegūtu vēl nepieredzētu bagātīgas skaņas līmeni.

Sony arī ieviesīs ausīs liekamās (in-ear) skatuves monitora austiņas IER-M9 un IER-M7, kas šajā rudenī vispirms parādīsies ASV un Āzijas valstīs^*, un tās nodrošinās tādu skaņas kvalitāti, skaņas izolāciju un stabilitāti lietojot, kāda māksliniekiem nepieciešama uzstājoties.

TV kategorijā Sony paziņoja par BRAVIA® MASTER līnijas ienākšanu Eiropā, sākot no šā gada septembra, un ar šo televizoru mērķis ir pārraidīt saturu pilnībā atbilstoši radītāju oriģinālajai iecerei un vīzijai. AF9 sērijas 4K OLED televizori un ZF9 sērijas 4K LCD televizori ir aprīkoti ar attēlu procesoru X1 ™ Ultimate ar aptuveni divreiz vairāk reāllaika apstrādes spējām salīdzinājumā ar pašreizējiem dārgajiem modeļiem. Līdz ar to būs iespējams ieraudzīt labāko, ko spēj piedāvāt OLED un LCD displeji.

AF9 sērijas televizori ir aprīkoti ar pikseļu kontrasta pastiprinātāju (Pixel Contrast Booster), kas ticami reproducē attēlus ar dziļi melniem toņiem un izteiktu spilgtumu. Unikālā un uzlabotā akustiskās virsmas tehnoloģija Audio+ sniedz jauna veida iegrimšanu skaņu pasaulē ar pievienotu aktuatoru ekrāna vidū, kā arī ar TV centra skaļruņu režīmu*5, kas pārraida skaņu tieši no ekrāna vidus.

Demonstrēšanas laikā varēs iepazīties ar trokšņus slāpējošām bezvadu austiņām WH-1000XM3, BRAVIA^*6 ar iebūvētu mikrofonu, kas nodrošina brīvroku meklēšanu ar balsi, EXTRA BASS ™ sērijas viedo skaļruni SRS-XB501G ar iebūvēto Google Assistant, skaņas joslu HT- ZF9 ar Amazon Alexa pārvaldības savietojamību^*7 un vēl citām ierīcēm.  Arvien ērtākās un daudzveidīgākās Sony ierīces ar balss palīgiem tiks izrādītas daudzos dažādos iekštelpu un āra apstākļos.

Sony Mobile Communications atklāja jauno viedtālruni flagmaņu sērijā Xperia XZ3 ar izliekto 3D stikla dizainu, kas nemanāmi saplūst ar OLED displeju.

Xperia XZ3 ir aprīkots ar HDR saderīgu 6.0 collu OLED displeju, ko raksturo HD+ (2880x1440) 18:9 ekrāna malu attiecība. Pateicoties godalgotajām BRAVIA OLED TV tehnoloģijām, lietotāji var baudīt iespaidīgi skaistus attēlus. Turklāt progresīvā X-Reality ™ tehnoloģija mobilajām ierīcēm konvertēs SDR saturu līdz pat HDR kvalitātei, lai pat tad, kad lietotāji straumēs tiešsaistes video, viņi varētu baudīt kvalitatīvu pārraidi, un, apvienojumā ar vēl jaudīgāku priekšējo stereo skaļruni un dinamisko vibrācijas sistēmu, tas nodrošinās nepārspējamu izklaides pieredzi.

Xperia XZ3 ir aprīkots ar jaunu viedo lietotāja interfeisu (UI), jūtīgām sānu malām, izmantojot mākslīgo intelektu (AI) ērtai vienrocīgai ekrāna navigācijai uz lielā ekrāna bez jebkāda stresa. Vienkārši divreiz uzklikšķinot jebkurā vietā displeja sānos, parādās lietotņu sākumlapa, gudri paredzot lietotnes un ātros iestatījumus, kurus lietotāji tālāk vēlētos izmantot, un šīs paredzēšanas pamatā ir viņu dzīvesveids, kā arī diennakts laiks, atrašanās vieta un lietošanas biežums, un tās ir izvietotas viegli pieejamā kārtībā.  Līdz ar to lietotājs var atvērt lietotni vai uzņemt fotoattēlu no ērtas pozīcijas, un nav vajadzības kustināt roku.

Galvenajā kamerā ir Sony uzlabotā Motion Eye ™ kameras sistēma ar efektīviem 19,2 megapikseļiem.  Xperia XZ3 ir aprīkots arī ar jauno "viedo palaišanu" ar AI, kas nekavējoties sagatavo kameru, kolīdz lietotājs paceļ viedtālruni ainavas režīmā viengabala fotogrāfijas uzņemšanai.  Un jaunās kameras lietotāja interfeiss ir pārveidots tā, lai tas būtu intuitīvāks. Priekšējā kamera piedāvā efektīvu 13,2 MP izšķirtspēju un spilgtu jauno objektīvu F1.9 ar jaunu pašportreta režīmu ar ādas toņa pielāgošanu un fona bokē efektu.

Xperia XZ3 darbosies ar jaunāko Android ™ 9 Pie un būs aprīkots ar Qualcomm® Snapdragon ™ 845 Mobile platformu, izturību pret ūdeni un putekļiem, Qi bezvadu uzlādēšanas saderību un daudzām citām modernām funkcijām.

DSC-HX99 un DSC-HX95 ir divi jaunākie modeļi Cyber-shot® sērijā, kas tiks piegādāti Eiropā no oktobra. Tiem abiem būs pasaulē mazākais ultra kompaktais korpuss un ZEISS® Vario-Sonnar T* 24-720mm zūma objektīvs ar lielu palielinājumu. Šie modeļi piedāvā visu, sākot no platleņķa līdz super-telefoto iespējām vienā ierīcē, līdz ar tie būs perfekti portatīvie pavadoņi fotografēšanai bez stresa ceļojumos vai ikdienā. Papildus augstas izšķirtspējas 4K video ierakstīšanas iespējām jaunākā attēlu apstrādes sistēma nodrošina ātru nepārtrauktu fotogrāfiju sērijas uzņemšanu ar ātrumu 10 kadri sekundē un ļoti precīzu ātru gudro AF. Citas jaunas funkcijas: Eye AF tehnoloģija, RAW formāta izvade, skāriena fokusēšana / skāriena slēdzis, kā arī atbalsta atrašanās vietas informatīva saite, izmantojot Bluetooth.

Jāatzīstas, ka, lasot DIMD pieteikuma relīzē par mūziku kā mūsu valsts vērā ņemamu eksportpreci, mana, tipiskā popkultūras pārstāvja, pirmā asociācija bija bēdīgi slavenais kādas Latvijas populārās mūzikas grupas koncerts Krievijas politizētajā festivālā "Našestvije". Tomēr, brīdi padomājis, atskārtu, ka pastāv taču arī klasiskā mūzika, kuras pārstāvjiem nebūt nav jākaunas par mugurkaula trūkumu. Un pastiprinātāja DIMD PP10 stāsts sakņojas galvenokārt tieši klasiskajā mūzikā.
Kaut arī zinu par vairākiem latviešu pastiprinātāju meistariem, viņu izgatavotie produkti tiek galvenokārt radīti pēc individuāla pasūtījuma vai, vienkārši, pašu prieka pēc. Nenoliedzami man ir patiess prieks par pirmo sērijveidā Latvijā ražoto elektronu lampu pastiprinātāju.

Izskats un uzbūve

Pirmo reizi ieraugot DIMDu, neviļus nāk prātā Pjotra Mamonova teiktie vārdi - "tut ļudji dumaļi!". Dizains ir nenoliedzami pārdomāts, alumīnija un ozolkoka korpuss izgatavots nevainojami precīzi un lieliski izskatīsies prasīga aparatūras cienītāja viesistabas interjerā.

Pastiprinātāja uzbūvē tikuši izmantoti augstas kvalitātes komponenti - ALPS ražoti skaļuma regulēšanas potenciometrs un ieeju selektors un SCR kondensatori. Savukārt lampu izgatavotājs ir čehu kompānija JJ-Electronic (pirms 1994. gada reorganizācijas zināma kā Tesla). Kā montāžas šasija kalpo pastiprinātāja augšējais vāks, komponenti savienoti, izmantojot point to point tehnoloģiju, kas šādas sarežģītības pakāpes aparatūrā ir pašsaprotami. Priekšējā paneļa frēzējums rada ilūziju - vizuāli korpuss šķiet plānāks. Tomēr tā augstuma nepilnie 16 cm ir pietiekami, lai noslēptu barošanas toroidālo un divus  EI fromas 20 vatu izejas transformatorus.

Par signāla priekšpastiprinājumu rūpējas divas ECC83 (12AX7), savukārt gala pakāpi veido četras push-pull režīmā slēgtas EL84 (6BQ5) lampas, pie 8 Om slodzes nodrošinot 10 W izejas jaudu uz katru no stereo kanāliem. DIMD aizmugurē izvietotas četras absudrabotas ieejas, kā arī pieslēgspailes, kas paredzētas skandām ar 6-8 omu nominālo pretestību. Kā 6 tā 8 Om skandas paredzēts pieslēgt pie viena un tā paša transformatora sekundārā tinuma izvada.

Skanējums

Izsakot komplimentus citiem Latvijas talantiem, iepazīšanos ar DIMD sāku, atskaņošanai izvēloties vairākus vietējo mākslinieku ierakstus. Kā pirmo atskaņoju Ingus Baušķinieka „Nezināmo šedevru”. Pastiprinātājs visnotaļ atbalstīja Ingus pieeju elektronisko mūzikas instrumentu skanējumam, patīkami akcentējot bungu un basa ritmus, kā arī neaizmirstot par balsi. Arī „Čībās” DIMD saglabāja „Aizlidoja kļavas” uzsākto precīzo basbungas skanējumu, savukārt „Guvernantē diversantē” tas patīkami "atdzīvināja" sintezatora versiju par stīgu aranžējumu, kā arī Edītes Baušķinieces neaizmirstamo balss tembru.

Vecmeistara šedevram sekoja salīdzinoši jaunās, bet jau laurus plūkt paspējušās grupas „Zāle” debijas ieraksts. Taisnības labad gan jāteic, ka šīs grupas skanējumu ir veidojis kāds cits vecmeistars - Uģis Vītiņš. Albuma pirmajā dziesmā DIMD sniedza lielisku Martas un Pētera tembrāli dažādo balsu saspēles interpertāciju, kā arī teicami atskaņoja fona elektronikas pavadījumu un dažādos šķindekļus-grabekļus. Savukārt "Mitago" prieku sagādāja korektais akustiskās ģitāras skanējums un, pretēji koncertos gūtajam iespaidaidam par Kiras instrumenta šķietamo asumu, - obojas liegais tonis. Kopsummā, ja salīdzina šī albuma skanējumu citu pastiprinātāju un DIMD izpildījumā, tieši DIMD vislabāk ļāva tam atvērties un sagādāt ne vienu vien patīkamu muzikālu pārsteigumu.

Savu iemīļoto "Sus dungo" dziesmu „Wolves” sev pieņemamā skanējumā, škiet, ka varu noklausīties tikai pats sēžot pie skaņu pults, jo absolūti nepiekrītu ne ieraksta inženiera versijai par dinamiku, ne izvēlētajam instrumentu un tonālajam balansam.

Tomēr reizēm pārvaru sevi un, sagatavojies kārtējai vilšanās reizei, to tomēr atskaņoju. Šo saņemšanās reizi gan nenožēloju, jo PP10 visai jauki atskaņoja Diānas balsi, kā arī iezīmēja Martas ģitāras korekto draivu, kurš citu pastiprinātāju izpildījumā mēdz pazust. Tāpat ļoti patīkami skanēja arī Elizabetes flauta un Elizabetas arfa. DIMD atdzīvināja tonāli nabadzīgo ierakstu, bet, diemžēl, nekādi nespēja glābt neveiksmīgo dinamiku.

Toties Reiņa Jaunā ieraksts „Gaišs” un pastiprinātājs DIMD, šķiet, ir viens otram kā radīti. Vai tas būtu akustiskās ģitāras bagātīgais un gaišais tonis, vai flautas tīrais skanējums, vai arī sanošās augšējās un liegās basa stīgas, vai skaidri nolasāmā, bet neuzmācīgā halle, - viss skanēja patiesi jauki, gaiši un "mīlīgi". Visticamākais, ka šī ir tā reize, kad pilnībā saskan abu izpildītāju - Reiņa un PP10 -  raksturi.

Savukārt „Ēnu kaleidoskopa” pirmā albuma tituldziesmas skanējums PP10 izpildījumā pilnībā attaisno ierakstā izmantoto mikrofonu izvēli - akustiskajai ģitārai Neumann TLM193 un KM184, savukārt vijolei  - Oktava MK102 DIMD veiksmīgi atainoja noimanu pāra iemūžināto Mārtiņa akustiskās ģitāras toni, bet vijoles skanējumā bija skaidri dzirdams gan vijoles tonis, gan arī oktāvai raksturīgā viegli netīri sēcošā pieskaņa. Vokāli tika ierakstīti, izmantojot to pašu TLM193; DIMD versijā balsīs gan parādījās pārāk izteikta sibilance, bet kopsummā to atskaņojums bija tīrs un precīzs. Andreja korekti, bet liegi iespēlēto basa partiju gan DIMDs ieskicēja tikai nedaudz, radot nepatiesu spēles nedrošības iespaidu. Toties ar Jāņa Burmeistera iespēlēto bungu partiju DIMD tika galā visai veiksmīgi. Kaut arī skanējums bija nedaudz lēnīgāks un ne tik enerģisks kā ierasts, grīdas toms skanēja tonāli tīri un patīkami.

Šīs pašas iezīmes galvenokārt saglabājās arī „Vilkaču meitenē”. Ģitāras skanējums gan bija kļuvis nedaudz gaišāks, nekā es to būtu vēlējies, toties Irbes soprānam un Signes vijolei šis gaišums nāca tikai par labu. Pateicoties aranžijas tonālajai nepiesātinātībai, šajā skaņdarbā arī basģitāra bija kļuvusi dziļāka un daudz labāk nolasāma. Albuma trešajā kompozīcijā – „Pūces”, līdzās Mārtiņa balsij skan Irbes un Zanes bekvokāli. DIMD šķiet bija precīzi uztvēris manu ieceri, un balsu balanss uzbūra vēlamo vēl neausušas gaismas izceltās rīta miglas radīto pazušanas un nedrošības sajūtu.

Latviešu mūzikas apskatu noslēdzu ar kādu citu ierakstu, kura tapšanā man ir bijusi iespēja ņemt dalību - "Das Sonntags Legion" - "Acid Rain will Eat Our Culture". Daļa šī albuma tika ierakstīta Latvijas Radio 1. studijā, bet pabeigts un miksēts tas tika jau pieminētajā Ģirta Laumaņa ierakstu studijā "Hodila records". Albuma ceturtā kompozīcija sākas ar Madaras Fogelmanes iespēlētu akustiskā čella partiju, čells tika rakstīts 1. studijas centrā, pie čella - Neumann U87, telpai - Schoeps CMC6 MK2. DIMD ļoti veiksmīgi uzbūra cēlā instrumenta un telpas lielisko saspēli. Čella solo pievienojoties ģitārām, to sākotnējais „mazais draivs" bija tonāli tīkams. Ar tam sekojošo smagāko draivu, gan DIMDam vairs negāja tik veiksmīgi, kā arī nedaudz izplūda ģitāras spēlētais tremolo. Apslāpēto zemo frekvenču dēļ šoreiz mani nekaitināja miksēšanas procesā pieļautā kļūda - zemfrekvences trigera paspilgtinātais basbungas pirmais uzsitiens.

"Erzahlung nr. 4" pirmajā daļā PP10 precīzi iezīmēja balansu starp balsi, balss apstrādi, ģitārām un čellu, neviļus liekot atcerēties grupas lielisko koncertu Anglikāņu baznīcā. Ģitārām kļūstot smagākām, DIMDam sāka kļūt būtiski grūtāk, ko PP10 atrisināja tās vienkārši izsmērējot. Līdzīgi, kā tas būs nolēmis rīkoties, mēģinot cīnīties ar "OM" basa visvarenību. Toties pastiprinātājs ne uz brīdi neaizmirsa par čella esamību, pat ņemot vērā tā nepārprotamo vēlēšanos padarīt čellu tonāli gaišāku; uzskatu, ka pati Madara būtu ļoti apmierināta ar šādu atskaņošanas versiju.

Domāju, ka ir tikai likumsakarīgi, ka "Godspeed You Black Emperor" klājās ļoti līdzīgi kā "Das Sonntags Legion". Skanot lieliskajai "Slow riot for new zero Canada" pirmajai kompozīcijai - "Moya", kamēr muzikālā aina bija nepiesātināta, PP10 dara to, ko māk it labi - skan "tīri, precīzi un tonāli bagāti", bet diemžēl Godspeed sniegums klaji neasociējas ar jēdzienu "notiek maz un ir nepiesātināts", kur nu vēl šajā versijā par Gurecka 3. simfoniju. Kompozīcijas ievadā kontrabass un vijoles, kaut arī draivotas, skanēja precīzi un  pat aizraujoši, bet līdz ar ģitāru ienākšanu aina nomainījās būtiski -  pat nelielais ģitāru draivs skanēja tonāli nepieņemami. Piesātinājumam augot, pastiprinātājs šķiet koncentrējas uz sev tīkamajiem instrumentiem, šajā gadījumā - zvaniņiem, raidu un waha ģitāru, līdz nokavējot kāpinājuma daļu atjēdzas sev svešā toņu un dinamikas virpuļu teritorijā. Nepieciešamās tumšās klausītāju ieraujošās rēkoņas vietā dzirdami bija tikai žēli waha ņaudieni. Vijoles, čella, trīs ģitāru, basģitāras un bungu majestātiskā saspēle bija pārvērtusies zvaniņu pavadītā amorfā masā.  Ja vēl DIMDam teorētiski varētu piedot kopējo tonālo gaišumu, tad nekādā gadījumā ne klaju mikro un makro dinamikas zaudēšanu.

Kā nākamo, sekojot suģestējošajai DIMD radīšanas leģendai, izvēlējos noklausīties Leonarda Bernšteina diriģēto Ņujorkas filharmonijas orķestra spēlēto Gustava Mālera 1. simfoniju. Instrumenti skanēja patiešām "tembrāli precīzi un detalizēti". Skaidri, es pat teiktu, pārāk skaidri, iezīmējās katras instrumentu grupas vieta telpā. Vijoļu un čellu saspēle radīja gandrīz ziemassvētku sajūtu. Šeit gan jāatceras, ka, rakstot savu pirmo, Mālers vēl ticēja labajam dzīvē.

Kā labākās zāles, lai atbrīvotos no visaptverošās pūkainības, atskaņoju cita mālerista Benžamina Zandera diriģēto piekto. Sākuma vijoļu partija skanēja patiešām liegi un emocionāli. Trompetes uznāciens bija tonāli tīrs, bet, nezin kādēļ, ar tieksmi kļūt par pārāk izteiktu soloinstrumentu. Stereo aina, kaut arī informatīva un precīza, tomēr bija piesaistīta akustiskajām sistēmām. Skanot reizē vijolēm, čelliem un kontrabasiem, kaut arī visi instrumenti bija samērā labi saklausāmi (ja neskaita kontrabasu picikato), tomēr DIMDs lika skaidri manīt, ka tā prioritāte ir vijoles. Atskanot timpānam, akcents diemžēl tika likts uz vālītes un ādas sadursmes brīdi, nevis uz instrumenta toni un izskaņu. 

Līdzīgi kā "Godspeed you black emperor" gadījumā, brīdī, kad atskaņojamās informācijas saradās par daudz, pastiprinātājs vienkārši necentās tikt galā ar visu un atmeta energoneefektīvās zemo frekvenču oktāvas, visus spēkus koncentrējot uz frekvencēm, kuru atskaņošana tam sagādā mazākas grūtības, tā radot slinku un miegainu kopainu, kas ir tiešs pretstats Zandera, un, manuprāt, arī Mālera iecerei.

Arī Bruknera 9. simfonijā DIMDs bija nolēmis koncentrēties uz vijolēm - tās skanēja artikulēti un tonāli tīri. Žēl gan, ka, pateicoties šai vijoļu izcelšanai, citi instrumenti, piemēram, tūbas, tika atstātas novārtā. 

Atceroties mongoļu folkmetāla grupas "Nine Treasures" koncertu nu jau slēgtajā "Nabaklab", nolēmu iepazīstināt DIMDu ar nedaudz smagāku mūziku. Jauno muzikālo materiālu PP10 atskaņoja visai entuziastiski. Labi bija sadzirdama metālmūzikai raksturīgā klikšķošā basbunga, ģitāras draivs skanēja pārsteidzoši nekaitinoši, turklāt DIMDa mīlestība pret vijolēm ļāva skaidri sadzirdēt kā balalaiku, tā parasti nedaudz grūtāk saklausāmo "mongoļu čellu" - morin huuru. Varam uzskatīt, ka DIMDs ar šo uzdevumu tika galā visai veiksmīgi, izņemot vienu visai būtisku niansi, - tas bija noslēpis vienu no grupas dalībniekiem līdz ar tā spēlēto instrumentu. Visas albuma klausīšanās laikā basģitārists nedeva par savu esamību ne vismazāko nojausmu, kaut gan atceros, ka koncertā viņu gan redzēju, gan dzirdēju.

Izpatīkot DIMDa nu jau skaidri nolasāmajam tonālajam balansam, nolēmu atskaņot franču darkveivu - "Dark Sanctuary". Manā atmiņā vēl joprojām glabājas savā "mūzikas klausītāja bērnībā" gūtie spilgtie un, nu jau droši varu teikt, - neaizmirstamie iespaidi par šīs grupas lielisko uzstāšanos "Wave Gotik Treffen". Spēlējot "Les Memoires Blessees" pirmo kompozīciju "La Calmeur de Silence", pastiprinātājs labi tika galā ar Dame Pandoras skaudruma pilno mecosoprānu, nedaudz gan pārāk entuziastiski izceļot pēcapstrādē izmantoto halles efektu, kā arī  padarīja klausāmas parasti kaitinošās neveiksmīgi ierakstītās un līdz ar to sintētiski skanošās stīgu partijas. Vienīgā izteikti pamanāmā liksta atgadījās, DIMDam neveiksmīgi cenšoties izsekot klavieru zemāko oktāvu partijas dinamikai. Savukārt trešo albuma kompozīciju "D'une mere a sa fille" PP10 atskaņoja patiesi nevainojami.

Pēc nelielās atelpas, nolēmu, ka ir pienācis DIMDa pārbaudījumu sērijas, vismaz vadoties pēc līdzšinējā snieguma rezultātiem, smagākais brīdis - iepazīšanās ar basģitārista Ala Kisnerosa un bundzinieka Emila Amosa dueta - "OM" daiļradi. Godīgi sāku ar  albuma "Advaitic Songs" pirmo kompozīciju "Addis", protams, kā balss, tā izteiktais atsperu reverberācijas efekts skanēja tīri un uzrunājoši. Arī ar čellu, kaut gan nu jau ierasti gaišu, viss bija salīdzinoši kārtībā. Pienākot tīrās basģitāras kārtai, DIMDS kļuva viegli tramīgs, gluži kā nojaušot nākamās kompozīcijas tuvošanos, bet vēl joprojām ar atskaņošanu tika galā visai precīzi.

Un tad pienāca "State of Non-Return" laiks.

DIMDs kapitulēja līdz ar pirmajām tomu "bēriena" ievadītajām dārdoši mutuļojošā fūzētā zemā, tumīgā basa taktīm. Šķiet, ka vienīgā reakcijas forma, ko pastiprinātājs bija izvēlējies savas esības glābšanai, bija pilnīgs notiekošā noliegums. Praktiski visa informācija frekvenču joslā zem 160 herciem pārvērtās neizšķiramā vates pikā, virs kuras nepiesaistīti plivinājās būtiski izmērā samazinājušies bungu šķīvji, plakani tomi un bezformantu balss, nemaz nerunājot par basbungu. Jā, diemžēl "OM" šis pastiprinātājs neatskaņo, un "neatgriešanās stāvokļa" pieredzi es vēlētos aizmirst jau tūlīt pēc šo rindiņu uzrakstīšanas.

Apžēlojoties par nabaga pastiprinātāju, nolēmu tā izmisumu mazināt, atskaņojot "Tindersticks" otro albumu "Tindersticks". DIMD jau atkal sevi parādīja kā lielisku stīgu partiju izpildītāju. Diemžēl tas nolēma pie sasniegtā arī palikt un koncentrēties tikai uz augstākminētajām stīgām. Bet, no otras puses, pateicoties DIMDam, es varēju izsekot visām šī ieraksta stīgu aranžijas niansēm. Arī Hammond ērģelēm pastiprinātāja tonālais balanss, protams, lika kļūt gaišākām un izteiktākām, nekā ierasts. Stereo aina tika atspoguļota precīzi, bet "Tindersticks" gadījumā es tomēr būtu to vēlējies vēl plašāku. Toties, izpildot "Travelling Light", Stjuartam Steplam un Karlai Torgersonei sadziedoties, abi unikālie balss tembri izskanēja lieliski, savijoties kopējā emocionālā harmonijā.

Secinājumi

Iespējams, ka lasītājs man pārmetīs spriedumu nežēlību un kategoriskumu, tomēr, uzskatu, ka esmu tiesīgs no jebkura šajā cenu kategorijā esoša pastiprinātāja prasīt universalitāti un izpildījuma izcilību. Un šeit nav vietas argumentam par salīdzinoši zemo Epos M12 jutību, vai pastiprinātājam grūtu reaktīvo skandu pretestību. Pēc ar DIMDu pavadītas nedēļas ir pilnīgi skaidrs, ka ir lietas, ko šis nenoliedzami talantīgais pastiprinātājs dara patiešām labi, bet diemžēl ir arī lietas, kuras tam nav pa spēkam.

Klausoties DIMD, mani pārņēma sajūta, ka šo nespēju un nevēlēšanos apstrādāt sarežģītu zemo frekvenču informāciju esmu jau kaut kur dzirdējis. Un, tiešām, parokoties atmiņās, atskārstu, ka līdzīgi uzvedās arī reiz sastaptais un žurnālā „Hi Fi Tehnika” 2. numurā aprakstītais "amerikānis" Manley Stingrey. Arī Stingrey uzbūvē ir tikušas izmantotas EL84 lampas, dzeloņrajas gadījumā veselas astoņas. Tātad šoreiz nav runa arī par jaudas nepietiekamību. Visticamākais, ka saskaramies ar EL84 rakstura īpatnību. Tās ir zināmā spektra joslā ļoti precīzas un uzrunājoši gaišas, bet, apstrādājot zemo frekvenču informāciju, tās, atkarībā no darba apstākļiem, kļūst vai nu notiekošajā neieinteresētas, vai pat klaji apjūk. Līdzīgu uzvedību esmu novērojis, sastopoties ar EL84 pavisam citā to darba režīmā, proti, sniegumu VOX ražotajos ģitāras pastiprinātājos. Šīs darbības īpatnības noteikti jāņem vērā, izvēloties DIMD pavadošās akustiskās sistēmas.

Ja potenciālais DIMD īpašnieks par savu uzskata salondžezu, liegu klasisko kamermūziku, neuzbāzīgu vieglu elektronisko mūziku,  rokpopu, soloinstrumentālistu sniegumu, vai arī autoru-dziesminieku izpildījumu, tad šis pastiprinātājs tam sagādās daudzus lieliskas emocionālās pieredzes brīžus.

No sirds vēlu DIMDam veiksmi, it īpaši ņemot vērā, ka šajā cenu segmentā sastopam tādus smagsvara nelielo tirāžu lampu audioindustrijas pārstāvjus kā  Leben vai Shindo.

Toties, tikai pateicoties DIMDa skanējuma apraks tā gan neminētajai, bet visnotaļ jaukajai versijai par Mstislava Rostrapoviča spēlētā Duport Stradivarius skanējumu, es nolēmu iepazīties ar vēl viena Stradivari čella - Annera Bilsmas lolotā Servais Stradivarius skanējumu. Jāteic gan, ka pie Bilsmas (un arī DIMDa) spēles manieres man vismaz pagaidām tomēr ir visai grūti pierast.

Izmantotā audio aparatūra :

Rega Planet, Rega Mira, Rega Maia, Leben CS600, Epos M12, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :

Ražotāja mājaslapa : www.dimd.eu

PJ9 rada tā satriecošos vizuālo efektu, izmantojot spēcīgus elektromagnētus, kas atrodas ierīces pamatnē. Ierīces centrā atrodas 360 grādos vērsts skaļrunis un pamatnē iebūvēts zemfrekvenču skaļrunis.

Kad enerģija tā akumulatorā pēc apmēram desmit stundu darbības sāk izsīkt, portatīvais skaļrunis automātiski nolaižas uz pamatnes un sāk bezvadu uzlādi bez klausītāja iejaukšanās un mūzikas atskaņošanas pārtraukšanas. PJ9 ir IP sertificēts, lai spētu izturēt jebkādus nelabvēlīgus laikapstākļus, kad tas tiek lietots ārpus telpām.

Kompānija Fiio Electronics Technology ir dibināta 2007. gadā Honkongā, līdz ar to tā ir salīdzinoši jauns spēlētājs augstas kvalitātes pārnēsājamo mūzikas atskaņošanas iekārtu tirgū. Neskatoties uz samērā neilgo darbības laiku, tās radīto produktu klāsts ir visai plašs. Fiio ražo augstas izšķirtspējas digitālos audio atskaņotājus, kā arī pārnēsājamos un stacionāros ciparu-analogos pārveidotājus, un austiņu pastiprinātājus.

2013. gadā Fiio radīja savu pirmo pārnēsājamo atskaņotāju X3, kam sekoja dārgākais X5, un budžeta klases - X1. Salīdzinoši nesen visi X3 un X5 ir piedzīvojuši savu otro pārdzimšanu, kā arī to saimei ir pievienojies "Androīda" darbinātais X7.

Manās rokās ir nonācis pirmā X3 tiešais pēctecis. Jāatzīst, ka, neskatoties uz visai plašo līdzšinējo pārnēsājamo atskaņotāju piedāvājumu, pirmais, kas man nāk prātā, domājot par mp3 pleijeri, tomēr ir kāds no Apple "podiem". Laika gaitā man uzticamo otro nano ir nomainījis piektās paaudzes Classic, kuru tad nu saudzēju kā acuraugu. Bet, lai kā arī to negribētos atzīt, ņemot vērā modeļa visai cienījamo vecumu (Apple piektās paaudzes ražošanas periods sakrīt ar Fiio dibināšanas gadu), diemžēl Classic nebūs mūžīgs, un reiz pienāks tā diena, kad būs jāizvēlas kāds tā mūsdienīgāks pēctecis.

Izskats un uzbūve

 X3 spēj atskaņot DSD, WAV, FLAC, APE, WMA, ALAC, AAC, MP3, MP2 un ogg vorbis formātus, un tā atbalstītā maksimālā samplēšanas frekvence un bitu dziļums ir 192kHz/64biti, turklāt tas spēj darboties arī kā ārējais ciparu analogais pārveidotājs, izmantojot mikro USB pieslēgvietu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku 44,1 un 48 kHz samplētā signāla dekodēšanu, X3 izmanto divus oscilatorus, kuru svārstību frekvences ir attiecīgi 22,5792 un 24,576 MHz. Signāla ciparu-analogu konvertēšanu veic Cirrus Logic CS4398. Datu glabāšanai tiek izmantota mikro SD karte, kuras atbalstītā ietilpība ir līdz 128Gb.

X3 korpusā atrodamas trīs pieslēgvietas - jau minētā mikro USB 2.0, un divas 3,5 milimetru jack ligzdas. Viena - austiņu pieslēgšanai, otra sevī apvieno lietotāja izvēlnē definējamas analogo un digitālo izejas.

Glītā alumīnija korpusā tērptais aparāts ir saskarsmē patīkams un ergonomisks. Tajā brīdī, kad beidzot līdz galam saprotu, ka, neskatoties uz lielo un apaļo griežamo pogu, šis tomēr nav Apple atskaņotājs, arī izvēlne vairs nesagādā nekādas izteiktas problēmas. Pie tam, ja tic ražotājam, tad ar katru nākamo programmnodrošinājuma versiju, ieklausoties lietotāju ieteikumos, šī izvēlne tiek padarīta arvien draudzīgāka.

Lai labāk izprastu X3 skanējuma raksturu, klausoties tā sniegumā izmantoju trīs dažādas austiņas - AKG K240, Sennheiser HD25-1 un Grado SR80. Tā kā Fiio atskaņotājs tomēr ir paredzēts mūzikas klausīšanai kā vaļaspriekam, par galveno sabiedroto izvēlējos ērtākās no trijotnes - Grado. 

Skanējums

Kā pirmo izvēlējos atskaņot "Hodila records" studijā ierakstīto Ēnu Kaleidoskopa debijas albumu. Tituldziesmā Fiio X3 patīkami izcēla Mārtiņa Linka balss īpatnējo tembru un Signes Ābolas nedaudz piesmakušās vijoles skanējumu, arī akustiskā ģitāra skanēja tīri, telpiski un dzidri. Savukārt albuma otrajā kompozīcijā  „Vilkaču meitene”, pārliecinājos par iepriekšējā dziesmā novēroto Fiio vēlmi izcelt frekvenču diapozonus ap 1 un 6,3 kiloherciem, tādēļ Irbes soprāns ir kļuvis gaišāks un nedaudz asāks. Kaut gan šī pati īpašība nenoliedzami ļauj labāk uztvert citu kompozīciju bekvokālus un slēptos čukstus. Albuma noslēguma Šūpuļdziesma, neskatoties uz nedaudz pārāk spilgtu kopainu, tomēr skanēja telpiski, plaši, radot klausītājā iecerēto nemiera un nomāktības sajūtu.

Wolves in a throne room - Celestial lineage ierasti sakārtotajā nosvērtajā plūdumā Fiio bija nolēmis izcelt ģitāras „mazā draiva” skaņu, ar ko gan grēko arī Grado, un vokālu padarīt tuvāku un līdz ar to nepatīkami uzmācīgu, ar ko, savukārt, Grado, vismaz sadarbībā ar iPod, negrēko. Kopumā ģitāras skanējums bija kļuvis pārāk ass, spilgts, tuvāks Latvijas smagās mūzikas pārstāvju iecienītajai „konservbundžā ieslodzīto dusmīgo bišu darbībai”, kā rezultātā tas vairs nekādi neiederējās Rendala Dunna pārdomātajā miksā.  

Arī Om - Advaitic Songs skanējumā dominēja basģitāras draivs, un pirmās kompozīcijas Keitas Ramzijas vokāls bija kļuvis pārāk ass un metālisks, kā arī X3 bija nolēmis OM tumši mutuļojošo skanējumu padarīt gaišu un viegli nolasāmu.

Par jelkādiem centieniem Fiio izpildījumā klausīties Haus Arafna daiļradē nācās aizmirst, jo ar jebkurām no izvēlētajām austiņām skanējums bija pārāk gaišs un nevēlami ass.

Klausoties Anthony and The Johnsons dziesmu Cripple and the Starfish, šī iekrāsojuma īpatnība diemžēl traucēja vēl vairāk. Muzikālā piesātinājuma brīdī pār balsi dominēja saksofons un ieraksts jau atkal skanēja daudz gaišāk nekā pierasts. Pieslēdzot Fiio lineāro izeju pastiprinātājam un salīdzinot X3 versiju ar kompaktdiska skanējumu, kopējā noskaņa bija kļuvusi mazāk emocionāla un būtiski blāvāka, kā arī bija mazinājusies šī albuma aizraujošā dinamika. Jāpiebilst, ka drošības labad šo pašu skaņdarbu noklausījos X3 lielā brāļa - Fiio X5 sadarbībā ar pamīšus Sennheiser HD25, Grado RS2 un Oppo PM-2. X3 iezīmētā Fiio skanējuma rakstura īpašība nemainīgi saglabājās arī šajā gadījumā. Droši vien, ka ir jāpieņem, ka tā nav tikai kāda vienam produktam raksturīga īpašība vai tehniska nepilnība, bet gan kompānijas izvēlēta pieeja skanējumam. Jāpiebilst, ka atskaņojot „Jūraszvaigzni” Grado un iPod sniegumā, visas augstākminētās nepatīkamās īpašības bija pazudušas.

Savukārt, klausoties Ninas Simones dziesmu izlasi Gold, X3 uzvedās gandrīz vai priekšzīmīgi. Tas lieliski iezīmēja telpas ambienci un centīgi iezīmēja visas dziedātājas savdabīgās balss nianses. Savukārt skanot   I love your lovin' ways, X3 neaizmirsa iecelt saulītē arī bekvokālu, ar pārāk uzsvērtu iekrāsošanu nedaudz sagrēkojot tikai nākamajā skaņdarbā Moon Indigo, izceļot klavieres un bungu slotiņas.

Arī ar Ingus Baušķenieka solodarbu izlasi „Neizināmais šedevrs” X3 sapratās visai labi, tā skanējums gan atkal bija būtiski gaišāks nekā ierasts, bet šajā gadījumā tas šķita pat interesanti un palīdzēja atvērties Ingus un Edītes balsīm, tomēr šoreiz nepārspīlējot.

Secinājumi 

Kopš, paziņojis par iPod Classic ražošanas pārtraukšanu, Apple ir izstājies no pārnēsājamo digitālo atskņotāju tirgus, cīņa par jaunā līdera pozīciju rit pilnā sparā. Kā parasti, ja nerunājam par masu psihozēm, plašākam patērētāju lokam interesantākais ir tieši "pieejamo" cenu tirgus segments, kurā Fiio nenoliedzami ir vērā ņemams spēlētājs, savos produktos apvienojot augstas kvalitātes tehnoloģisko risinājumu un samērā pievilcīgo cenu. Arī tā darbība, kā ciparu-analogajam pārveidotājam ir visai labskanīga. Kaut arī tā skanējums nebūt nav lineārs, atļaušos Fiio X3 tomēr ierindot prasīga patērētāja uzmanības vērto produktu kategorijā. Jo, klausoties ikdienā, it īpaši izmantojot iekšauss vai skanējumā blāvas austiņas, domāju, ka mani kaitinošās tā rakstura īpašības varētu arī nebūt tik uzmācīgas, kā sadarbībā ar samērā spilgtajām Grado SR80 vai AKG K240.

Neskatoties uz nedaudz dīvaino pieeju skanējuma iekrāsošanai, otrās paaudzes X3, eksperimentējot ar austiņu un muzikāla materiāla izvēli, tā jaunajam īpašniekam ir potenciāli spējīgs sagādāt ne vienu vien labsajūtas brīdi.  

Izmantotā audio aparatūra :

AKG K240, Sennheiser HD25-1, Grado SR80, Rega Planet, Rega Mira, Rega Maia, Epos M12, Apple iPod Classic 5th gen, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :

Ražotāja mājaslapa : http://fiio.net/en/fiio

Pārstāvis Latvijā : http://hi-fi.lv/

Šis stāsts sākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad BBC (British Broadcasting Corporation) bija radusies nepieciešamība pēc nelieliem tuvā lauka monitoriem – LS3/5. Uzlabojot šajās akustiskajās sistēmās izmantotos skaļruņus, dažus gadus vēlāk tika radītas LS3/5a. Radītas kā profesionālie monitori, tās iekaroja vietu ne tikai ierakstu studijās, bet arī klausītāju viesistabās un sirdīs. Laika posmā no 1977. līdz 1988. gadam tika pārdotas vairāk nekā 60000 skandu. Nelielo monitoru veiksmes stāsts iedvesmoja vairākus LS3/5a radīšanas procesā iesaistītos cilvēkus, un tās kļuva par pamatu tādām labskanīgo akustisko sistēmu ražotājkompānijām kā Rogers, Harbeth un Spendor. Šajā procesā visai nozīmīga loma ir bijusi arī kompānijai KEF, kura tika dibināta jau 1961. gadā. KEF izgatavoja abus LS3/5a konstrukcijā izmantotos skaļruņus. Svinot savas pastāvēšanas piecdesmitgadi, KEF nolēma pārskatīt LS3/5a uzbūvi, un, izmantojot mūsdienu kompjūtermodelēšanas tehnoloģijas, radīt to jaunu inkarnāciju – LS50.

Izskats un uzbūve

Melnā klavieru lakā tērptās KEF LS50 nešaubīgi ir pamanāmas un liecina par ''dižciltīgu asiņu'' klātbūtni. Kaut gan ''tehnodizaina'' piekritēji savā īpašumā var iegūt to mūsdienīgajam interjeram atbilstošas melnzeltaino kefu, ar ziliem skaļruņiem rotātās, baltās māsas. Novietotas uz statīviem, skandas rada piezemētas stabilitātes sajūtu, – to dziļums tikai par dažiem centimetriem piekāpjas augstumam. Izliektā priekšējā paneļa centrā atrodas zelta krāsas UniQ koaksiālais skaļrunis, kuru veido 5,25 collu vidējo un zemo frekvenču skaļrunis un collīgs pīkstulis. 

Zemo frekvenču skaļrunis patapināts no kompānijas Z un Q sērijas modeļiem, toties, augšējo frekvenču ticis aizgūts no KEF lepnuma - Blade. Pīkstuļa virziendarbības uzlabošanai tā diafragmas priekšā izvietoti viļņa virzītāji. Šo uzdevumu turpina īstenot zemo un vidējo frekvenču skaļruņa piekare un korpusa izliektā priekšēja plakne. Skandas aizmugures paneļa augšējā stūrī atrodas ovāla fāzu invertora atvere, tās forma un porainā virsma mazina gaisa plūsmas turbulenci.

LS50 ir tikušas projektētas izmantojot galīgo un robeželementu kompjūtermodelēšanas programmatūru, tā prognozējot mehāniskos procesus, kas rodas akustiskās sistēmas darbības rezultātā. Izmantojot simetrijas asīs novietotas iekšējās ribas, ir būtiski mazināta iekšējā rezonanse un līdz ar to nevēlama skanējuma krāsošana. Savukārt, lai izvairītos no vidējo frekvenču rezonanses, fāzes invertora vidējās sekcijas sienas izgatavotas no kustīga materiāla. Kaut arī sākotnēji iecerētas darbojošamies biwiring slēgumā, daudzo iterāciju rezultātā LS50 ir pieslēdzamas, izmantojot tikai vienu klemmju pāri.

Skanējums

Ņemot vērā audio apskatnieku, piemēram, Džona Atkinsona, sajūsmu par KEF LS50 spēju lieliski atskaņot sievietes balsi, kā pirmo likumsakarīgi izvēlos Vīnes filharmonijas orķestra Pjēra Buleza vadībā iespēlēto un Deutche Grammophon izdoto Gustava Mālera Das lied von der Erde. Šajā zemes dziesmas versijā Mālera iecerētā tenora vietā ir izvēlēts Violetas Urmanes soprāns. To atskaņojot uz pietiekami precīzas audio aparatūras, šī atkāpe no ģēnija gribas top saprotama. Un tā ir arī šoreiz. Noslēdzošās kompozīcijas Der Abscied muzikālais stīgu un flautas pavadījums ir skaudri liegs, un gaisīgā, bet precīzā un tonāli tīrā balss liek dvēselei sažņaugties sāpēs.

Zemes  dziesmas iedrošināts, kā nākamo atskaņoju Bendžamina Zandera diriģēto un Telarc izdoto Mālera 5. simfoniju. Viss Māleram raksturīgais milzu orķestris disciplinēti, tomēr nezaudējot emocionalitāti, ar hologrāfisku precizitāti atskaņo sēru marša pasāžas, arī kāpinājuma brīžos nepazaudējot stīgu trauslo tonalitāti cauri vijolēm ļaujot izskanēt arī čelliem. Tīrs ir arī pūšamo instrumentu tonis.

Lai atgrieztos Mālera manāmi iedragātajā emocionālās stabilitātes stāvoklī, atskaņoju Tool albumu 10000 Days. Mana pēdējo gadu pārliecība, ka šajā ierakstā un pēcapstrādē ir izmantotas citplanētu tehnoloģijas, kārtējo reizi tikai nostiprinās. Jo es vairāk uzzinu par ieraksta procesu, jo mazāk es saprotu, kā šis albums spēj skanēt pilnīgi uz visām audio sistēmām. Parasti ieraksti, kuri ir paredzēti atskaņošanai mašīnās, podos un boomboxminisistēmās, uz augstas precizitātes aparatūras skan, labākajā gadījumā, neizteiksmīgi. Ar „desmit tūkstoš dienām” tā nebūt nav. Skanējums ir precīzs, dzidrs tembrāli piesātināts, bet arī enerģijas pilns un „pumpējošs”, pie tam LS50 ļauj uztvert līdz šim (pat Dali Mentor 6 sniegumā) nedzirdētas Meinarda Kīnana balss apstrādes nianses. 

Nākamo nolemju noklausīties Haralda Sīmaņa albumu „Es esmu rīts”. Ierakstā līdzās Haraldam darbojas Latvijas etnodžeza grandi Ilze un Andris Gruntes. Varbūt dēļ viņu dalības un smalkā aranžējuma, varbūt dēļ “pareizā” un paskaistinātā ieraksta, kaut gan, visticamāk, abu šo faktoru dēļ, man vienmēr ir šķitis, ka šajā ierakstā Sīmanim ticis nolaupīts viņa čigāniskpanciski dumpīgais gars. Kefi šo garu iznīcina pavisam, sniedzot ierakstu tieši tā, kā to ir iecerējuši aranžētāji un skaņu režisors – kā smalku, pārdomātu, “cakainu”, ar interesi klausāmu un analizējamu etnodžeza ierakstu, kurā Haralda Sīmaņa balss ir tikai vēl viens mūzikas instruments. Un droši, ka nekas cits no tā arī nav jāgaida. Un, ja es vēlos dzirdēt panciski degošo Sīmani, es vienmēr varu klausīties kādu no nelegālajiem koncertierakstiem.

Diemžēl LS50 spilgtais uzvaras gājiens beidzās līdz ar Tindersticks albumu Tindesticks. Pirmais, ko pamanīju, - basģitāras zemo frekvenču „klibošanu” un tādu kā džinkstēšanzvanīšanu. Vilšanās sajūtu paspilgtināja drobenes atsperes izvilkšana priekšplānā. Nenoliedzami, atspere ir šī instrumenta nozīmīga un neatņemama sastāvdaļa, tomēr šādu versiju - ar atsperi kā solo instrumentu - vēl nebiju novērojis neviena līdz šim sastapta audio komponenta sniegumā. Lai pabeigtu tā jau neveiksmīgi uzburto parasti liegi krēslaino Tindersticks  skaņu ainavu, kefi nolēma izcelt saulītē arī bungu slotiņas. Protams, arī tās ir no metāla un savā skanējumā tik tuvu balss izcelšanai nepieciešamajam frekvenču diapazonam.

Apstiprinot lēnām augošās aizdomas, piecdesmitajiem neveicās arī ar Midnight Choir ierakstu Waiting for the brick to fall.   Parasti mūzikā veiksmīgi apslēptā neuzbāzīgā balss tika noslēpta pavisam. Protams, ka, balstoties uz pēdējo divu mākslinieku daiļrades atskaņošanas pieredzi, man ne prātā nenāca atskaņot Lambchop un Migala. Savukārt, mēģinājums atskaņot This Mortal Coil - It will end in tears beidzās jau piektajā ieraksta skanēšanas sekundē.

Pēdējo pilienu LS50 neveiksmju plejādei deva Stīva Albini ierakstītais OM albums God is good. Šķiet, ka kefi sajuka prātā, mēģinot tikt galā ar Ala Kisnerosa basģitāras ritmisko plūdumu. Tika atskaņotas tikai dažas aprautas bezizskaņas notis, ko nu nekādi nevarētu nosaukt par līdzenu frekvenču-amplitūdas līknes kritumu, bet gan uz 55Hz noskaņotā fāzu invertora izmisīgu Sīzifa cienīgu darbību. Es neuzskatu, ka šai parādībai būtu jel kāds sakars ar iespējami neveiksmīgu skandu novietojumu telpā. Uz brīdi noraizējies par pēkšņu Regas 63 vatu mazspēju, pieslēdzu savas jaunās mājas gaidošās un pavisam citu cenu kategoriju pārstāvošās Phonar Compact. Protams, ka skanējumā zuda skatuves plašums un dzidrums, toties bija izgaisusi arī dīvainā basģitāras skanējuma interpretācija.

"Tomēr, ja jau skandas ir radītas, turpinot leģendāro LS3/5a mantojumu, ir lieliskas sieviešu balsu izpildītājas, un ir nepārprotami parādījušas savu raksturu, kādēļ lai es no tām prasītu neiespējamo ?" - tā nodomājis, atmetu ar ausi OM, un uzlieku Mediaeval Baebes.  Ketrīnas Bleikas vadītā ansambļa stilu sev esmu nodefinējis kā viduslaiku kiču, un tieši tādu tā skanējumu padara LS50. Nav vairs ne miņas no ierasti dzirdamās pārproducēšanas un līdz ar to samocītības sajūtas. No skandām plūst tīra un pārdomāta albuma veidotāju iecere. Albuma Illumination katrs skaņdarbs ir veidots, izceļot kādas no kolektīva dalībnieču vokālās dotības, – līderbalss dzied solo partijas, un pārējās tai piebalso. Šķiet, ka piecdesmitās to vien bija gaidījušas. Katras balss individuālās iezīmes tiek atskaņotas patiešām lieliski, tikai nezināmu iemeslu dēļ iekšējā spīta pilnā un līdz ar to varbūt ne tik tīrā Bevas Lī Haringas balss skaņdarbā Blacksmiths ir kļuvusi pārāk asa un nedaudz sēcoša. Manu Epos M12 izpildījumā Yonder Lea izteiktā dejojamība, šķiet, tikusi upurēta jau minētās ieceres labā. Bet mēs taču pieejam atskaņotajam materiālam analītiski - kādas te vēl dejas ! Toties Ecce Chorus Virginum skan plaši un lieliski un krāšņi, un rada tik populāro klātbūtnes efektu, pievienojot hologrāfisku skatuves ainu un neaizmirstot lieku reizi pievērst klausītāja uzmanību izsmalcināti rotaļīgajai pašas Ketrīnas balsij.

Turpinot sieviešu balsu plejādi, atskaņoju Sidselas Endrsenas un Buges Vesseltofta kopdarbu Out here in there. Balss un pavadošā elektronika tiek atskaņota informatīvi un tīri, kaut gan, manuprāt, tomēr pārāk spilgti. Līdzīgi klājās arī franču „darkveivam” – Dark sanctaury, madame Pandora soprāns bija ierastās izmisuma apdvesmotās tīrības pilns, bet klausītāja uzmanība tika pievērsta arī sintezatoru pavadījumam, diemžēl, klaji neglaimojot to skanējumam.

Atļaušos arī divas nākamās balsis ierindot sieviešu vokāla kategorijā. Baby Dee minimālistiskais ieraksts Little Window tiek atskaņots godam, kaut arī no cienījamās mākslinieces balss ir tikusi iznīdēta Rīgas koncertos piedzīvotā krietnā deva ironijas. Arī ar Anthony and the Johnsons pirmsamerikas slavas pirmo albumu LS50 saprotas labi. Es gan būtu vēlējies vairāk emocionalitātes, piemēram, River of Sorrow atskaņojumā, bet, tā kā šajā gabalā ir nepieciešama precīza basģitāras melodijas, kurai vēlāk pievienojas stīgas, atskaņošana, ir jāņem vērā šis kefus daļēji reabilitējošais papildu apgrūtinājums.  

Kā pēdējo šajā klausīšanās sesijā izvēlos Liānas Langas albumu „Skatiens”. Tajā šai spilgtajai latviešu dzejniecei raksturīgajā neaizmirstamajā balss tembrā pašas autores ierunātā dzeja mijas ar Zanes Šmites dziedātām un Ilzes un Andra Gruntu un Ginta Pabērza pavadītām etno džeza versijām par latviešu tautasdziesmām. Kaut arī es nepiekrītu šī albuma „masteringam”, tas tomēr skan labi, un LS50 izpildījumā – lieliski. Līdz ar to, līdzās sarūgtinājumam, ko radīja kefu nespēja tikt galā ar OM, es vienmēr atcerēšos šo skandu versiju par Zanes Šmites dziedāto „Tumša nakte, zaļa zāle”.

Un galu galā, tikai pateicoties KEF LS50, es pēc ilgiem laikiem atkal noklausījos Nightwish – Oceanborn, pie tam visu albumu.

Secinājumi

KEF LS50 ir pirmās akustiskās sistēmas, kuras man sagādāja visai interesantu pārsteigumu - visi mēģinājumi klausīties LS50 sniegumā, izmantojot citus avotus, izņemot kompaktdisku, cieta neveiksmi. Vai tā būtu Anemonia tube un Dissecting table audiokasetē ierakstītais Džeimsa Plotkina „masterētais” splits, vai Master Musicians of Bukkake plate Totem 3, tika iznīcinātas jebkādas nesējam raksturīgās iezīmes, tā unificējot iespējamos nesējus vienkārši atskaņošanas avotā.

Mēģinot izprast Kef LS 50, nāk prātā Roberta Pīrsiga rakstītais - ”Kad pieredze tiek apstrādāta, izmantojot nazi - analītisko domāšanu, procesa rezultātā vienmēr kaut kas tiek nogalināts. Vismaz mākslas pasaulē šī parādība ir labi zināma. Atceros Marka Tvena pieredzi - brīdī, kad tika iegūtas visas (analītiskās) zināšanas, kas nepieciešamas, lai kuģotu pa Misisipi, pati upe bija zaudējusi savu burvību. Kaut kas tiek nogalināts vienmēr. Bet ir kāds fakts, kas mākslas pasaulē parasti netiek pamanīts, - līdzās kaut kā nogalināšanai kaut kas tiek arī radīts. Tā vietā, lai skumtu par nogalināto, ir jāpamana arī tas, kas tiek radīts. Un šis process jāuztver kā nāves--dzimšanas cikla turpināšanās, kas pati par sevi nav ne laba, ne slikta, tā vienkārši ir.”

Uzskatu, ka cikls ir noslēdzies un LS50 ir ieņēmis LS3/5 paredzēto vietu – būt analītiskam un tīrskanīgam tuvā lauka studijas monitoram. Šādā gadījumā tām it kā ir piedodama apsēstība ar sievietes vokālu un neizprotamā uzvedība zemo frekvenču diapazonā.

Ja tomēr nolemsit izmantot šīs skandas klasiskā izvietojumā un mājās, aizmirstiet par jebkādām klausītāja emociju izpausmēm. KEF LS 50 neliks Jums ne dziedāt līdzi, ne dejot. Toties tās sniegs informatīvu, precīzu, plašu un dzidru skanējumu. Pie noteikuma, ja jūsu izvēlētā mūzika tām būs pa prātam. Tā kā – Chesky un Blue Note ierakstu īpašnieki, saausieties !

Izmantotā audio aparatūra :

Rega Planet, Rega RP3, Rega Elys2, Rega Mira, Rega Maia, Rega TT-PSU, Sony TC-K55, Epos M12, Phonar Compact, Ecosse Conductor, Supra Quattro 4.0.

Tehniskie parametri :

Ražotāja mājaslapa : www.kef.com

Pārstāvis Latvijā : audiostars.lv

Vairāk par KEF LS50 : www.kefamerica.com/july12/LS50%20White%20Paper.pdf

Šobrīd Deezer ir pārstāvēts praktiski visā pasaulē. Tāpat kā konkurenti, arī mēs cenšamies ātri izplesties visā pasaulē un augt cik vien ātri iespējams. Nesen ienācām Amerikas tirgū un šobrīd notiek saturas ar Ķīnu un Japānu. Katra valsts ir savādāka un arī likumdošana atšķiras, autortiesības. Turklāt ir arī dažādi uzdevumi, kas ir jāizpilda, lai valstī varētu klausīties Deezer, piemēram, pakalpojums ir jāiztulko un jārunā ar vietējiem ierakstu turētājiem, jo mēs vēlamies, lai cilvēkiem būtu pieejama arī vietējā mūzika. 

Neaizmirsīsim arī sarunas ar lokālajiem mobilo sakaru operatoriem, piemēram, Biti Latvijā. Jāatzīst, ka ar Biti mums paveicās. Tie bija ieinteresēti un mēs visu paveicām visai ātri. Viens no jautājumiem, kas skar visu Baltijas reģionu, ir tas, ka mūzikas bizness Baltijā ir ļoti fragmentēts. Ir ļoti daudz labas mūzikas, bet ir sarežģīti visus apzināt un dabūt iekšā mūsu servisā. Somijā viss ir centralizētāks un krietni vieglāk izdarāms.

Latvijā mēs atklājām fantastiskus mūzikas izpildītājus, piemēram, Carnival Youth. Man arī ļoti patīk Alise Joste un The Sound Poets. Ir interesanti un ceru, ka tie muzicēs arī pie mums Somijā. Deezer komandā ir mūzikas redaktori, kas speciāli atlasa un izceļ mūsuprāt talantīgus izpildītājus un mēs palīdzam tos izcelt gan lokālajā tirgū un arī starptautiski. Tādā veidā mēs varam palīdzēt kļūt populāriem arī citā reģionā, ne tikai Latvijā. Pasaulē ir neskaitāmas mūzikas blices, kas ir mazas, bet rada ļoti interesantu mūziku, kas noteikti ir jādzird un te parādās Deezer iespējas.

Pirmkārt tā ir popmūzika un elektroniskā deju mūzika, tomēr tā tas ir arī visā pasaulē. Visklausītākais izpildītājs Latvijā ir David Guetta, kas arī nav pārsteigums. Rokmūziku klausās salīdzinoši maz.Īpaši jāatzīmē, ka Latvijā klausās daudz vietējo mūziku - Top10 klausītāko mākslinieku vidū 4 ir Latvijas mākslinieki, kas atšķiras no citu valstu statistikas.

1. David Guetta
2. Musiqq
3. Calvin Harris
4. Carnival Youth
5. Prāta Vētra
6. OneRepublic
7. Макс Корж
8. Eminem
9. Raimonds Pauls
10. Ed Sheeran

Ir divi veidi kā paraudzīties uz mūzikas patēriņu - lietotāju skaits reģionā un cik daudz tie patērē. Augošākie tirgus protams, ir āzija un dienvidamerika. ASV ir liels tirgus, bet tajā ir arī iespaidīga konkurence ar līdzvērtīgiem mūzikas straumēšanas servisiem. Mūzikas patēriņa ziņā Latvijā šobrīd vizējais Deezer lietotājs noklausās ap 25 dziesmas dienā, kas ir ap 40 stundām mēnesī. Salīdzinot ar to pašu kompaktdisku klausīšanos, tas ir vairāk. Eiropā vidēji gan cilvēki klausās mūziku vairāk, tādēļ Latvijā vēl ir ļoti liels izaugsmes potenciāls un būs interesanti apskatīties uz šiem datiem nākamgad. Lietuvā vidēji lietotājs klausās 32 dziesmas dienā, Igaunijā ir ap 23. Varam droši teikt, ka Baltijā lietotāji ir lieli mūzikas mīļotāji un es ticu, ka būs vēl vairāk.

Vai cilvēki joprojām izvēlēsies pirkt singlus? Jeb mūzikas straumēšanas abonēšanas pakalpojumi kļūs arvien populārāki?

Jouni: Mūzikas nākotne abos gadījumos izskatās lieliski un mūzikas fani no tā tikai iegūs. Cilvēki patērē mūziku vairāk nekā jebkad, turklāt praktiski ikvienam ir iespēja publicēt savu mūziku un padarīt to pieejamu klausītājiem visā pasaulē. Galvenā ideja, kas šeit ir jāizceļ, ka mūzikas patēriņš mainās no īpašumtiesībām uz pieejas tiesībām, jeb no fiziskām lejuplādēm uz straumēšanu. Protams, dažos reģionos tas notiek ātrāk nekā citur, bet tendence ir acīmredzama.

Ziemeļvalstīs tas ir galvenais veids, kā tiek patērēta mūzika. Īpaši jāizceļ Norvēģija un Zviedrija, kur praktiski visa mūzika tiek patērēta straumētā veidā un cilvēki par šiem pakalpojumiem labprāt arī maksā. Faktiski tas ir novedis pie lielākiem ienākumiem visam biznesam un mūzikas pirātisms kā tāds ir praktiski izzudis. Arī patērētāji ir ieguvēji, jo tiem ir pieejams viss, ko sirds kāro.

Mēs, Deezer, ticam, ka straumēšana ir mūzikas biznesa nākotne. Daudzās valstīs jau ir pierādījies, ka cilvēkiem nav tik svarīgi lejuplādēt un turēt visu pie sevis, kā vienkārši ātri piekļūt tam, ko tie vēlas, lai kur tie arī atrastos. Arī mūzikas ierakstu bizness tam piekrīt. Tas, protams, nenozīmē ka CD vai vinils izzudīs, bet vairums cilvēku mūziku patērēs straumējot un pa reizei kādu savu favorītu īpašiem gadījumiem nopirks arī plates formātā.

Mūzu misija ir sniegt mūzikas faniem labāko iespējamo mūzikas klausīšanās pieredzi un saņemto vērtību dot atpakaļ mūzikas biznesam pēc "pirātisma gadsimta".