Vēlamies apbalvot un izcelt 2025. gadā paveiktos darbus, kas veicinājuši atvērto datu un tehnoloģiju digitālo transformāciju. Aiz katra paveiktā darba ir cilvēks, tāpēc balvai aicinām pieteikt arī personības, kas šogad devušas ieguldījumu nozares un procesu attīstībā. Ja Tu vai Tavs pārstāvētais uzņēmums ir bijis nozīmīga daļa atvērto tehnoloģiju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izveidē, izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā, aicinām pieteikties LATA gada balvai gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvjus, kā arī akadēmiskās vides pārstāvjus un privātpersonas. Ja zini kādu, kurš ir veicinājis sadarbību starp atvērtajiem datiem un tehnoloģijām – piesaki viņu LATA gada balvai! Pieteikšanās šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2025

“Šobrīd pasaulē mākslīgā intelekta attīstībā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi – finanšu tirgi aug, tehnoloģiju uzņēmumi investē miljardus, un tiek radīta jauda, kādas iepriekš nav bijis. Taču patiesais jautājums nav par to, cik daudz naudas tiek ieguldīts, bet gan – vai mēs spējam šīs tehnoloģijas reāli izmantot savā ikdienā. Ja sabiedrība, uzņēmumi un iestādes pratīs mākslīgo intelektu pielietot praktiski, šie ieguldījumi atradīs savu patērētāju un radīs vērtību. Ja nē – risks, ka šis burbulis plīsīs, kļūst ļoti reāls,” uzsver Rolands Strazdiņš, LATA valdes priekšsēdētājs.

Mēs atrodamies intensīvā valsts sektora ITK risinājumu atjaunošanas un nākamā attīstības cikla plānošanas posmā. Pēdējos gados ir īstenotas vairākas iniciatīvas arhitektūras atvērtības, sadarbspējas un caurspīdīgākas pārvaldības virzienā. Konferencē atskatīsimies uz paveikto, novērtēsim rezultātus un iezīmēsim nākamos soļus. Konferencē piedalīsies vairāki nozares profesionāļi – Artis Birziņš, VARAM, ministra padomnieks IKT jautājumos, Jānis Upmanis, VID ģenerāldirektores vietnieks, Evijs Taube LVRTC valdes loceklis, Pēteris Jurčenko, Piekļūstamības eksperts, Balsu talkas aktīvists.

Konferences laikā tiks apspriesti 3 aktuāli temati:

Procesi – kā tiek organizēta valstiska mēroga digitālās arhitektūras plānošana un ieviešana? Kā mainās iepirkumu pieejas, pārvaldības modeļi un sadarbības principi starp iestādēm? Apspriedīsim līdzšinējās mācības un turpmākos attīstības virzienus. Emergn prakses vadītājs Aigars Mačiņš atklās, kā izvirzīties priekšā un tur noturēties – get ahead, stay ahead! Ar vērtīgu informāciju dalīsies arī ZZ Dats direktors Edžus Žeiris.

Datu centri – sistēmu noturību un drošību nodrošina arī infrastruktūra. Analizēsim valsts datu centru brieduma pakāpi, koplietošanas jaudas un pakalpojumu attīstību. Runāsim par to, cik sistēmas ir atvērtas, cik – slēgtas, un kā nodrošināt augstu pieejamību un uzticamību.

Mākslīgais intelekts – ITK vide mainās strauji, īpaši līdz ar lielo valodu modeļu un MI rīku ienākšanu. Apskatīsim, kā MI ieviešana un atvērtības standarti ietekmēs nākotnes IT portfeļus, kā sagatavoties šīm pārmaiņām un kā MI var veicināt valsts pakalpojumu efektivitāti, drošību un inovāciju. “Helve” radošais direktors Kristaps Cīrulis lekcijā dalīsies zināšanās par mākslīgo intelektu.

Balva tiks pasniegta divās nominācijās – “Avērtākais risinājums” un “Atvērtākā personība”. Pieteikumus “LATA gada balva 2025” var iesniegt līdz 2026. gada 13. martam šeit: https://www.lata.org.lv/balva-2025

Plašāk iepazīties ar konferences programmu un reģistrēt dalību var šeit: https://www.lata.org.lv/konference-2026

Sagatavots izmantojot LATA preses materiālus.

Kopš 2020. gada degvielas cena ir bijusi ļoti svārstīga. To ir ietekmējusi inflācija, kas augstāko punktu sasniedza 2022. gada vasarā, Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā situācija. Lai gan pašlaik cenas svārstības ir mazākas, tās tāpat notiek. Tāpat degvielas cenu ietekmē katras valsts individuālie nodokļi un iekšējā politika.

Kā liecina Eurostat analīzes dati, 2024. gada nogalē lielākais degvielas cenas kritums bija Zviedrijā, savukārt Rumānijā un Īrijā degvielas cena nedaudz pieauga. Visās Baltijas valstīs degvielas cena samazinājās vidēji par pieciem procentiem. 2025. gadā, pastiprinoties nestabilajai politiskajai situācijai, degvielas cenas saglabā savu svārstīgo dabu.

Šā gada martā augstākā reģistrētā cena Eiropā bija Islandē, Dānijā un Nīderlandē, trīs reizes zemāka cena bija Krievijā un Baltkrievijā. Lietuva ierindojās 15. vietā,  Latvija – 25. un Igaunija – 27. vietā pēc degvielas cenas par litru rādītājā (sākot ar lētāko). Šobrīd Latvijas degvielas uzpildes stacijās vidējā cena ir ap 1,5–1,6 eiro par litru, liecina degvielas uzpildes stacijas Virši mājaslapā pieejamā informācija. Cenas mainību dažu centu intervālā vienas valsts robežās nosaka arī uzpildes stacijas ģeogrāfiskais novietojums – no loģistikas viedokļa izdevīgāka vai ne tik izdevīga vieta.

1.     Nīderlande

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē degvielas cenu Nīderlandē, ir valsts nodokļu sistēma. Iekšpolitikas mērķis – tādējādi samazināt oglekļa emisijas un veicināt ilgtspējību. Augstās degvielas cenas motivē iedzīvotājus vairāk izmantot tādus pārvietošanās līdzekļus kā sabiedrisko transportu un velosipēdus, kas pozitīvi atbalsta valsts augstās prasības vides politikai, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju. Ir noteikti arī īpaši augsti degvielas kvalitātes standarti, kuri ir jāizpilda, lai degviela nonāktu uzpildes stacijā, kas arī palielina degvielas cenu.

2.     Islande

Līdzīgi kā Nīderlandē, arī šajā valstī ir augsti nodokļi vides politikas koncepta dēļ, taču šajā salā vēl viens būtisks augstās degvielas cenas faktors ir valsts ģeogrāfiskais novietojums. Uz degvielas uzpildes stacijām degviela ir jāved no liela attāluma ar dažādiem transporta līdzekļiem, un tas ievērojami palielina sākotnējās izmaksas. Valsts izolētība samazina iekšējās konkurences iespēju, un tas nozīmē ka degvielas piegādātāji var uzturēt augstākas degvielas cenas. Vēl viens aspekts, kas ir jāņem vērā, ir samērā mazais iedzīvotāju daudzums, kā rezultātā netiek piemēroti ietaupījumi, kurus var iegūt valstīs, kur tiek iztērēts liels degvielas apjoms.

3.     Dānija

Dānijā ir vieni no pasaulē augstākajiem nodokļiem degvielai, un tas arī veido lielāko daļu no degvielas cenas, kuru maksā patērētājs. Augsto nodokļu mērķis ir būtiski samazināt fosilās degvielas patēriņu, un daļa nodokļu tiek novirzīti dažādām sociālām programmām, īpaši veicinot atjaunojamās enerģijas attīstību. Dānija ir izvirzījusi un īsteno ievērojamus vides politikas mērķus, pie kuriem tā stingri pieturas, kā arī valsts valūtas – Dānijas kronas – svārstības ir faktors, kas ietekmē degvielas cenu valstī.

4.     Šveice

Šveicē degvielas augsto cenu veido līdzvērtīga dažādu faktoru kopsumma. Šajā valstī ir samērā augsti degvielas cenas nodokļi, bet tie pavisam noteikti nav tik apjomīgi kā iepriekš minētajās valstīs. Šveicei ir vides politikas mērķi, bet tie nav tik izteikti kā, piemēram, Dānijai. Tā kā Šveicei pašai nav naftas, degvielas cenu pilnībā nosaka imports un globālā tirgus procesi. Tāpat arī valstī ir augsti degvielas kvalitātes standarti, un notiek valsts valūtas svārstības. Kā individuāls faktors ir kopējā dzīves dārdzība valstī, jo Šveice tiek uzskatīta par valsti ar visaugstākajām dzīvošanas izmaksām – ir augstas algas, bet arī preču un pakalpojumu, tajā skaitā degvielas cena, ir īpaši augsta.

5.     Norvēģija

Vēl viena Ziemeļeiropas valsts, kurā ir augsti nodokļi degvielai un tiek īstenota  spēcīga nostāja vides politikas jomā. Vides uzlabošanas mērķi ir vieni no vērienīgākajiem pasaulē, un transporta ziņā viens no centrālajiem fokusiem ir maksimāli ātra pāreja uz elektroauto. Norvēģija ir pirmā valsts, kas ir izvirzīju mērķi valstī pārdot tikai bezizmešu transporta līdzekļus. Lai veicinātu elektroauto izmantošanu, tiek piedāvāts daudz dažādu atvieglojumu, kuru nodrošināšanai tiek novirzīta liela daļa no augstajiem nodokļiem, kuri veido degvielas cenu.

“Mēs dzīvojam unikālā laikā, kad video spēles no pāris lēkājošiem pikseļiem uz ekrāna ļoti īsā laikā ir pārvērtušās par hiperrealistiskiem stāstiem. Ir svarīgi atcerēties un saglabāt to no kā viss ir sācies un tas ir viens no Retro Mini-Fest mērķiem. Šādi pasākumi ir iespēja satikties un kopīgi paceļot laikā. Kādu tas aizvedīs pie vecā omes televizora un Super Mario, kādu pie ZX Spectrum programmēšanas, bet kādam tas atvērs jaunu, neizzinātu pasauli.” [Retro Artūrs “Retro Istaba”]

Apmeklētāji pasākumā varēs uzspēlēt leģendārās video spēļu zelta laikmeta konsoles un datorus: Zhiliton, Dendy, Famicom, Sega Mega Drive, PlayStation 1, PlayStation 2, PC Engine, Dreamcast, Neo Geo, Videosport-3, Vectrex, ZX Spectrum u.c.

Dienas garumā varēs arī piedalīties retro videospēļu turnīros un pēc apbalvošanas vakara noslēgumā paklausīties mūsu pašu Latvijas māksliniekus Medniex un Lilaste kuru arsenālā viens no mūzikas instrumentiem ir GameBoy spēļu konsoles.

Mini-festivāls ir video spēļu un tehnoloģiju entuziastu veidots bezmaksas pasākums veltīts retro tematikas popularizēšanai, klasisko video spēļu un tehnoloģiju saglabāšanai, kā arī jaunās paaudzes informēšanai un tehniskās kreativitātes veicināšanai.

Atvērto durvju dienu pasākuma ietvaros tā dalībniekus iepazīstināja ar uzņēmuma vēsturi, nākotnes plāniem un iespējām veidot karjeru. airBaltic ir vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas nodrošina iespēju iegūt lidmašīnu apkopes tehnisko izglītību un saņemt starptautiski atzītu kvalifikācijas sertifikātu. Visas pamācības un sertifikācijas izmaksas sedz uzņēmums. Lieki piebilst, ka arī darba iespējas uzņēmumā ir jebkurā darbinieka kvalifikācijas līmenī.

Pēc noteikta skaita lidstundu gaisa kuģiem tiek veikta pilna apkope

Darbu var uzsākt jau otrajā apmācības gadā un tālāk kāpt pa karjeras kāpnēm līdz pat dažāda līmeņa vadītāja amatam.

Klātesošie tika iepazīstināti ar kompozītmateriāliem un to remonta iespējām

Pasākuma otrā daļa notika lidmašīnu apkopes angārā, kur bija iespēja iepazīt kā tiek remontētas bijātas lidmašīnu detaļas, ka izgatavotas no kompozītmateriāliem. Dalībniekiem arī bija iespēja pašiem izmēģināt darbu ar lidmašīnas metāla sastāvdaļām. Konkrēti varēja patrenēties metāla kniežu izņemšanā un veikt jaunu kniežu kniedēšanu.

Pašrocīgi izmēģinām lidmašīnas metāla detaļu remontdarbus

Plašāka informācija par karjeras un mācību iespējām airBaltic – https://careers.airbaltic.com/lv/vakances

GWM ORA ienāca Eiropas tirgū jau 2022. gadā, uzsākot savu ceļu Zviedrijā un vēlāk paplašinoties uz Apvienoto Karalisti, Īriju, Islandi un Vāciju. “Pēdējā gada laikā International Motors Nordic Zviedrijā ir pārdevis 1000 GWM ORA 03 automašīnas, un tagad mēs saredzam lielisku iespēju uzsākt GWM tehniski viedo, labi aprīkoto un stilīgo automobiļu pārdošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pirmais pārdošanā nonāks elektromobilis GWM ORA 03, bet gada otrajā pusē varēsim piedāvāt arī plug-in hibrīda modeli WEY. Mūsu mērķis ir līdz 2026. gadam Baltijā pārdot 1400 elektromobiļus un plug-in hibrīdus no GWM,” stāsta Kristers Blumdels (​​Christer Blomdell), International Motors Nordic izpilddirektors.

Kā norāda Ringo Rāhumels (Ringo Rahumeel), International Motors Nordic pārdošanas direktors Baltijas valstīs, jaunā zīmola ienākšana Baltijā ne tikai bagātinās vietējo elektromobiļu klāstu, bet arī padarīs elektromobiļu iegādes iespējas daudz pieejamākas plašākam patērētāju lokam. “Elektriskās automašīnas nepārprotami ir ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka personīgā transporta nākotne. Mēs novērojam tendenci, ka cilvēki pērk elektromobiļus, kuriem ir ne tikai vismodernākās tehnoloģijas, bet arī stils un raksturs. GWM ORA 03 lieliski apvieno ilgtspējību un stilu, kā arī piedāvā izcilu cenas un kvalitātes attiecību elektrisko automobiļu klasē. Kamēr lētāku elektromobiļu cenas parasti svārstās no 35 000 līdz pat 40 000 EUR, pilnībā aprīkota GWM ORA 03 mazumtirdzniecības cena būs 29 995 EUR. Taču vēlos izcelt, ka pārdošanas sākumperiodā automašīnu varēs iegādāties par īpašu cenu 24 995 EUR, turklāt, lai padarītu to vēl pieejamāku, pircējs var pretendēt uz valsts atbalstu elektromobiļa iegādei 4500 EUR apmērā. Tas viss padara GWM ORA 03 elektromobili par ideālu izvēli gan pāriem, kas vēlas iegādāties savu pirmo auto, gan arī ģimenēm, kas novērtē komfortu un drošību pilsētvidē,” tā Rāhumels.

2022. gadā GWM ORA 03 tika piešķirts piecu zvaigžņu vērtējums Eiropas jauno automašīnu novērtēšanas programmas Euro NCAP ietvaros, kategorijā “Mazie ģimenes auto”. Turklāt automašīnai tika piešķirts arī augstākais novērtējums Zaļo transportlīdzekļu novērtēšanas programmā Green NCAP, kur automašīnas tiek izvērtētas pēc trīs kritērijiem – tīrs gaiss, energoefektivitāte un CO2 emisijas. Uzlādējot automobili ar 11kW lielu jaudu, kopējā efektivitāte no tīkla (lādēšanas spraudņa) līdz akumulatora izvadam ir 93,2% – tas ir viens no augstākajiem efektivitātes rādītājiem, ko Green NCAP jebkad reģistrējis.

GWM ORA 03 tiks laists klajā ar divām dažādām akumulatoru ietilpībām – izlaiduma modelis ar 48 kWh ietilpību, kam drīzumā pievienosies 63 kWh versija, kas ļaus nobraukt attiecīgi 310 un 420 km. Akumulatoru var uzlādēt no 20% līdz 80% attiecīgi 38 vai 46 minūtēs akumulatoram ar lielāku ietilpību. Elektromobiļi ir aprīkoti ar visām nepieciešamajām sistēmām, ko sagaida no mūsdienīga auto – 360 grādu kamera, kruīza kontrole, kas pielāgojas priekšā braucošajam auto, joslas ieturēšanas palīgsistēma, dažādi brīdinājuma signāli un stabilitātes kontrole. Automašīnas interjerā ir izmantoti sintētiski, ilgtspējīgi izgatavoti materiāli.

GWM ORA 03 citu automašīnu vidū izceļas ar iespaidīgu garantijas paketi – tam ir 5 gadu rūpnīcas garantija bez nobraukuma ierobežojuma, 8 gadu akumulatora garantija (maksimālais nobraukums 160 000 km), 5 gadu garantija krāsošanai bez nobraukuma ierobežojuma un 12 gadu pretkorozijas garantija, arī bez nobraukuma ierobežojuma.

GWM ORA 03 pārdošana Latvijā sāksies 2024. gada 10. februārī. Nākamais GWM automašīnas modelis, plug-in hibrīds WEY, tirgū nonāks gada vidū. “AD REM Auto” un “Īle Auto” būs oficiālie GWM ORA un WEY pārstāvji Latvijā (Rīgā), kas nodrošinās arī visus nepieciešamos servisa pakalpojumus.

Sagatavots izmantojot Great Wall Motor preses materiālus.

Pievienojoties ilgtspējas iniciatīvai

Pret straujo pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem noskaņotie skeptiķi pieprasa argumentus, kāpēc viņiem tagad vajadzētu pārstāt lietot jau ierasto automašīnu ar iekšdedzes dzinēju un tā vietā izmantot elektroauto. Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis skaidro, ka galvenajai motivācijai vajadzētu būt atbildībai samazināt ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības (ES) līmenī izstrādāta programma Fit for 55, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas par 55%. Šī iniciatīva galvenokārt ietekmēs enerģētikas nozari, taču svarīgs ir arī katra personīgais ieguldījums.

ES iniciatīva ir vērsta uz dalībvalstīm, taču tai pievienojas arī privāti uzņēmumi. Volkswagen Group un Moller Baltic Import mātesuzņēmums Moller Mobility Group ir starp uzņēmumiem, kas apņēmušies sasniegt ļoti līdzīgus emisiju samazināšanas mērķus (CO₂ emisiju samazinājums ražošanas procesos līdz 2030. gadam par 50,4%). Svarīgi, ka šie mērķi ir noteikti, lai ne tikai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību.

“Atbildība par oglekļa emisiju samazināšanu jāuzņemas ne tikai galalietotājiem vai pārstrādes rūpnīcām. Mums ir jāņem vērā arī piegādes ķēdes ietekme uz vidi neatkarīgi no tā, vai tā ir ražošana, degvielas vai enerģijas piegāde. Tam seko konkrēti pasākumi – detaļas rūpnīcām piegādā ilgtspējīgi uzņēmumi, mēs efektīvi izmantojam elektrību no atjaunojamiem resursiem, kas ideālā gadījumā būtu jānodrošina arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādei,” semināra laikā sacīja Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis.

Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis

Vienkāršota konstrukcija

Salīdzinot ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, elektrisko automašīnu nepārprotama priekšrocība ir to mehāniski daudz vienkāršāka konstrukcija. Ja tradicionālajam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju un transmisiju ir aptuveni 1400 detaļu, tad elektromobilim ir tikai aptuveni 200. Tas ļauj ražotājiem vienkāršot automašīnu montāžu un nodrošina to, ka tās ekspluatācijas laikā zaudē ievērojami mazāk enerģijas.

Visprogresīvākie jaunie elektriskie automobiļi ir tie, kas ir izstrādāti pilnībā no nulles. Volkswagen ID. modeļu saime, kā arī Audi Q4 e-tron modeļi nav izņēmums – to pamatā ir modulārā elektromobiļu konstrukcijas sistēma jeb MEB. Elektriskie automobiļi var nebūt identiski, taču tiem visiem ir tādi galvenie komponenti kā uzlādes ligzda, viens vai divi elektromotori, vadības bloki, invertori, dzesēšanas/apsildes sistēmas un akumulators. Arī to izkārtojums lielā mērā paliek nemainīgs.

Elektromobiļa svarīgāko daļu – akumulatoru – veido savstarpēji savienoti moduļi. Šāda veida dizains nodrošina, ka pat nopietnu bojājumu gadījumā akumulatoru joprojām var salabot, nomainot atsevišķu segmentu. Nelieli negadījumi nerada risku elektromobiļu akumulatoriem, lai gan šādas baumas izskan jau sen. Volkswagen arī garantē, ka akumulators saglabās vismaz 70% no sākotnējās neto ietilpības astoņus gadus vai 160 000 kilometru.

Elektromobiļu ekoloģiskie rādītāji

ES gatavojas noteikt stingrāku regulējumu attiecībā uz visu veidu akumulatoru ražošanu un pārstrādi. Tuvākajā nākotnē akumulatoriem būs jāizstrādā digitālā pase, bet to dizains jāpielāgo atkārtotai izmantošanai. Līdz 2031. gadam pakāpeniski jāpārtrauc arī neuzlādējamo akumulatoru izmantošana. Vienlaikus būs obligāti jānodrošina informācija par oglekļa pēdas nospiedumu, ko rada elektromobiļa akumulatora ražošana.

Pēdējos gados īpaši asas diskusijas izraisījuši salīdzinājumi starp emisijām, ko savā dzīves ciklā rada ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotas automašīnas un elektromobiļi. Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO₂ izmešu apjoms ir par 32% mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Šī atšķirība tiek panākta, uzlādējot elektrisko automobili ar enerģiju, kas atbilst Eiropas vidējam piegādes veidam, no kuras tikai daļa ir videi draudzīga.

“Materiālu piegāde un elektriskā automobiļa ražošana patērē vairāk enerģijas nekā ar iekšdedzes dzinēju aprīkotas automašīnas montāža, taču ar to viss neapstājas. Izmantojot enerģiju no tādiem atjaunojamiem avotiem kā saules elektrostacijām, kopējās elektromobiļa dzīves cikla emisijas ir pat par 65% zemākas nekā automašīnai ar benzīna vai dīzeļdzinēju,” stāsta Zemītis.

Audi Q8 e-tron

Divi dažādi risinājumi lietotiem akumulatoriem

Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektromobiļu akumulatoriem netiek veikta vietējā pārstrāde, bet citās Eiropas valstīs tā jau ir gadiem. Ir mīts, ka akumulatori, kas vairs nav izmantojami automašīnā, glabājas servisa partneru noliktavās. Patiesībā importētājam ir pienākums atgriezt vecos akumulatorus ražotājam.

Atkarībā no akumulatoru stāvokļa iespējami divi risinājumi – atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Pirmajā gadījumā akumulatorus var izmantot, piemēram, enerģijas uzkrāšanai uzlādes punktos. Tas vienlaikus dod iespēju uzlādēt elektroauto lielāku jaudu, nekā piedāvā tīkls, kā arī samazināt elektrotīkla noslodzi pīķa patēriņa laikā.

Audi ir uzbūvējis modernu uzlādes centru Nirnbergā, izmantojot konteineru sistēmu un lietotus akumulatorus enerģijas uzkrāšanai. Uzlādes jauda nav liela, taču pietiekama, lai ilgākā laika periodā spētu uzlādēt Audi e-tron koncepta automašīnu akumulatorus, kas tiek izmantoti šai uzlādes centrā. Visa uzlādes centra kopējā enerģijas uzkrāšanas jauda ir 2,5 MWh. Dienas laikā iespējams uzlādēt aptuveni 80 elektromobiļus, pa nakti uzkrāt enerģiju un pēc tam šo ciklu atkārtot,” saka Zemītis.

Rūpīga lietotu akumulatoru savākšana ir svarīga ne tikai procesu uzturēšanai, bet tā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus. 400 kilogramus smagā akumulatorā ir 126 kilogrami alumīnija, 71 kilograms grafīta, 41 kilograms niķeļa, 22 kilogrami vara, 12 kilogrami mangāna un daudzi citi noderīgi izejmateriāli. Volkswagen norāda arī uz vēl vienu priekšrocību – akumulatoru ražošana no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem patērē pat mazāk enerģijas nekā ražošana no jauniem izejmateriāliem.

“Norvēģijas elektronikas savākšanas un pārstrādes uzņēmums BatteriRetur norāda, ka tehnoloģija ir tik ļoti uzlabojusies, ka, pārstrādājot vienu lietotu 35,8 kWh e-Golf akumulatoru, tagad varam saražot līdz pat trim 55 kWh ID.3 modeļa akumulatoriem. Tas ir iespaidīgs piemērs īsā laikā sasniegtajam progresam. Tas arī parāda, ka katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai ir ekonomiski lietderīgi lietotu akumulatoru pielāgot otrās dzīves projektam vai arī labāk vienkārši to pārstrādāt,” secina Zemītis.

Sagatavots izmantojot Moller Baltic Import preses materiālus.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā.

Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis

RTU studenti un zinātnieki arī pēta, kā 3D drukātos objektos iestrādāt armatūru, ar ko tiek stiprināti betona būvizstrādājumi. Tiek arī testēts, cik lielus un augstus objektus iespējams izdrukāt. «Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāka izmēra objektus, lai tos varētu ieviest kā gatavus izstrādājumus vai arī printēt uz vietas būvobjektā, tā automatizējot būvniecību,» uzsver K. Ziemelis.

«Inovatīvais materiāls ir par 70–80% gatavs. Sadarbībā ar zinātniekiem iegūstam un uzkrājam zināšanas, lai Latvija kā valsts, RTU kā universitāte un «Sakret» kā uzņēmums varētu Eiropas līmenī virzīt standartu izstrādi 3D betona izmantošanai būvniecībā,» uzsver SIA «Sakret» attīstības un kvalitātes vadītāja Eva Dzene.

RTU partnerībā ar uzņēmumu 2021. gada pavasarī izveidoja 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, lai būvniecības nozarē Baltijā ieviestu inovatīvas tehnoloģijas.

Vairāk par 3D betona maisījuma izstrādi un testiem – https://youtu.be/CqcgwGn5yOo

Sagatavots izmantojot RTU preses materiālus.

Šis ir jau tradicionāls ikgadējs LATA pasākums, kas tiek organizēts, lai izglītotu jauniešus par atvērto datu pieejamību un to nozīmi jaunu, noderīgu pakalpojumu izstrādē. Šī gada mērķis ir veidot izpratni par atvērtajiem ģeotelpiskajiem datiem un to ietekmi sabiedrības ikdienas dzīvē. LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Tupulis uzsver: “Atvērtie dati vairs nav jaunums. Jaunu datu kopu atvēršana valsts pārvaldē nav gluži ikdienišķs process, tomēr nepieciešamība pēc tā vairs neraisa izbrīnu un neizpratni. Viens no jauniešu hakatona mērķiem ir radīt pretēju situāciju sabiedrībā – lai izbrīnu un neizpratni raisītu datu nepieejamība. Hakatoni arī mūsu asociācijai kļuvuši par regulāru darba rīku. Darba rīku, kas, no vienas puses, veicina piedāvājumu – jaunu datu kopu atvēršanu, bet – no otras – sabiedrības pieprasījumu pēc tām.”

Skolēnu uzdevums hakatonā ir veicināt radošu, inovatīvu un praktisku atvērto datu izmantošanu sabiedrībai noderīga produkta vai pakalpojuma radīšanai, izmantojot tehnoloģijas. Savukārt beigās dalībniekiem ir jārada inovatīva lietotne, kas, izmantojot atvērtos ģeotelpiskos datus, risina sabiedrībai būtisku problēmu. Vērtējot rezultātus, tiks ņemta vērā idejas dzīvotspēja un sociāli ekonomiskais ieguvums, tāpat arī prezentācija un idejas progress jeb tas, cik tuvu tas ir gaidāmajam rezultātam. Trīs komandas, kas saņems augstāko punktu skaitu, un to piesaistītie eksperti saņems naudas balvas. Dalībnieki tiks priecēti arī ar Valsts zemes dienesta (VZD), Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un TET specbalvām.

VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka jebkuras valsts pārvaldes iestādes, tostarp VZD, uzdevums ir iet līdzi laikam un izmantot arvien straujāk progresējošās datu tehnoloģijas, pielāgojot tās konkrētajai specifikai un tādējādi pakalpojumus padarot pieejamākus un ērtākus gan iedzīvotājiem, gan arī uzņēmumiem. Datu atvēršana ir nozīmīga un pozitīvi ietekmē tautsaimniecību. “Ļoti būtiski ir panākt, lai dati par būvju un zemju īpašumiem iespējami operatīvi, bez laika nobīdes un birokrātiskām darbībām nonāktu valsts sistēmās, tādējādi atvieglojot darbu gan to īpašniekiem, gan arī valstij,” saka V. Narnicka.

Atvērto ģeotelpisko datu hakatonu skolēniem atbalsta virkne digitāli domājošu organizāciju: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts izglītības satura centrs, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, “eazyBI”, SIA “Poss.lv”, SIA “Wunder Latvia”, SIA “Tet”, “HERE Technologies” un “zparks.lv”. Kā uzsver “eazyBI” pārstāve Līva Pavasare: “Mēs atbalstām ne tikai publisko datu atvērtības principu, bet arī centienus padarīt pieejamus arvien jaunus datus, jo saredzam to kā būtisku ieguvumu sabiedrībai. Hakatons ir lielisks paņēmiens, kā šo datu pieejamību pārvērst inovatīvos risinājumos, kuri būtu noderīgi Latvijas iedzīvotājiem.” Savukārt Mārtiņš Valainis, “HERE Technologies” biznesa attīstības vadītājs Baltijas valstīs, norāda: “Mēs, “HERE Technologies”, ļoti novērtējam LATA darbu sabiedrības izglītošanā par atvērto datu izmantošanas iespējām un to nozīmīgumu jaunu produktu izstrādē. Hakatons ir tikai viena, iespējams – redzamākā, daļa no LATA pasākumiem. Atbalstot šos pasākumus, mums ir prieks piedalīties un palīdzēt jauniem, radošiem cilvēkiem veidot nākotnes produktus un programmatūru.”

“Datu pieejamībai un spējai tos izmantot ir trīs būtiskas funkcijas. Pirmkārt – tā ir iespēja iestādēm, organizācijām un indivīdiem pieņemt lēmumus, kas ir balstīti nevis minējumos, abstraktos pieņēmumos vai teorijā, bet gan konkrētos faktos. Otrkārt – dati ļauj organizācijām efektīvāk noteikt problēmu cēloni, uzskatāmi vizualizējot to, kas notiek starp dažādām sistēmām, organizācijas nodaļām un klientiem. Tas sekmē ne vien problēmu novēršanu, bet arī savlaicīgu identificēšanu un preventīvu rīcību. Treškārt – atvērtie dati vairo pārskatāmību un uzticēšanos iestādēm un organizācijām, kā arī dod iespēju piekļūt datu avotiem, kas viltus ziņu laikmetā ir būtisks pilsoniskās sabiedrības stūrakmens. Iesaistoties ikgadējā LATA hakatonā, ceram stiprināt jauniešu interesi par IKT un citu nozaru ciešo mijiedarbību, veicināt radošās dzirkstis un drosmīgas idejas, kas var uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” saka LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Dalība hakatonā ir bez maksas, tajā aicināti piedalīties Latvijas vispārizglītojošo, profesionālo izglītības iestāžu, kā arī interešu izglītības iestāžu audzēkņi. Ieteicamais vecumposms: 10.–12. klase. Komandas lielums: 1–5 skolēni, un katrai komandai jābūt piesaistītam vienam ekspertam–skolotājam vai citam pilngadīgam ekspertam. Kā eksperts var būt arī, piemēram, kāda bērna vecāks (tēvs, māte). Hakatona noteikumus un pieteikšanās kārtību var izlasīt LATA tīmekļvietnē: https://www.lata.org.lv/skolas-2021

Līdz šim 5G internets bija pieejams tikai uzņēmumiem un augstskolām izpētes vajadzībām, kā arī mobilajās viedierīcēs, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. LMT un MikroTik radītais risinājums ļauj pārcelt 5G no mobilajām ierīcēm uz mājas internetu, un tā būs pirmā šāda veida pieredze Latvijā.

“LMT mērķtiecīgais darbs pie 5G tīkla attīstības un risinājumu radīšanas turpinās ar jaunu tehnoloģiju produktu – sadarbībā ar pašmāju IKT nozares milzi MikroTik radīti pirmie Latvijā ražotie 5G rūteri, kas aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un paplašina eksporta iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami. Arī lietotājiem tā ir lieliska iespēja būt pirmajiem – pirmajiem Latvijā, kas mājās izmanto 5G, pirmajiem, kuri sāk izmantot Latvijā ražotu 5G rūteri, kā arī iespēja būt jaunākā tīkla attīstības dalībniekiem, jo tieši šo pirmo klientu pieredze ļaus LMT pilnveidot pakalpojumu un radīt jaunās paaudzes standartu, attīstot 5G tīklu arī pārējās Latvijas pilsētās,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Teorētiski lejuplādes ātrums līdz pat 5.0 Gbps

Latvijā ražotais rūteris ļauj gan lejupielādēt, gan augšupielādēt datus ar vēl nebijušu jaudu, kas lietotājiem nodrošinās labāku pakalpojuma lietošanas pieredzi arī lielākās noslodzes stundās un ļaus izbaudīt ātrāku internetu, video straumēšanu vairākās iekārtās vienlaicīgi u. c. Rūtera nodrošinātais teorētiskais maksimālais lejupielādes ātrums ir 5.0 Gbps, bet augšupielādes ātrums – 650 Mbps. Kā norāda ierīces izstrādātāji, šī tehnoloģija atbalsta 4*4 MIMO, un tā programmatūras pārvaldību nodrošina MikroTik un Winbox lietotnes.

“Mūsu nākotne būs tehnoloģiski tik augstu attīstīta, cik darba un resursu šodien ieguldām tehnoloģiju attīstībā. Vēl pavisam nesen par 5G tikai runājām kā par inovatīvu ideju, bet šobrīd redzam mērķtiecīga darba rezultātu – pirmos Latvijā ražotos 5G rūterus, kas ļaus Latvijas iedzīvotāju mājās nodrošināt lielas jaudas datu pārraidi. Mēs redzam, kā sadarbībā ar LMT 5G iespējas kļūst arvien pieejamākas ikdienā, vienlaikus paverot Latvijai jaunas iespējas šeit ražoto tehnoloģiju eksportam,” norāda Džons Tallijs (John Tully), tehnoloģiju uzņēmuma MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Ierobežotā daudzuma dēļ LMT 5G rūteris pagaidām pieejams tikai Ādažos, pārējiem Latvijas iedzīvotājiem 5G rūteri būs pieejami pakāpeniski līdz ar LMT 5G tīkla attīstību.

“Pirms preču iegādes, esam raduši doties auto izmēģinājuma braucienā vai, piemēram, notestēt interneta rūtera pieslēgumu. Samsung lepojas ar savu salokāmā ekrāna tehnoloģiju, tāpēc vēlas ikvienam dot iespēju izmēģināt ierīci pirms pieņemt izvēli par pirkumu,” uzsver Jurijs Bušmaks, Samsung IT un mobilo tehnoloģiju nodaļas vadītājs Baltijā. “Šie telefoni ir īpaši ne tikai ar ekrāna uzbūvi un pielietojumu, bet arī funkcionalitāti, kas atklāj jaunas, vēl nebijušas iespējas, ko sagaidām no viedtālruņa.”

Ar ko unikāli salokāmie viedtālruņi?

Salokāmo viedtālruņu eņģe ļauj salocīt ierīci jebkurā leņķī – pat tādā, lai tas nebūtu jātur rokās, vienlaikus turpinot to izmantot. Kad ierīce ir ielocīta, ekrāns automātiski tiek sadalīts divās daļās, lai varētu viegli darboties vairākās lietotnēs un vienlaicīgi veikt dažādus uzdevumus.

Salocītā veidā Galaxy Z Fold2 5G telefons funkcionalitātes un dizaina ziņā atgādina mums ierasto viedtālruni, savukārt atvērtā veidā telefona ekrāns sasniedz planšetdatora cienīgus izmērus – uz 7,6 collu lielā ekrāna vienlaicīgi blakus var atvērt un lietot līdz pat trim lietotnēm. Savukārt, Galaxy Z Flip piedāvā 6,7 collu displeju, kas salocīts stilīgā un kompaktā formā, ērti ieguļ plaukstā vai bikšu kabatā.

Kā piedalīties izmēģinājuma programmā

1. Izvēlies sev tīkamāko salokāmo viedtālruni;
2. Izmēģini un lieto to 14 dienas bez maksas;
3. Izlem vai vēlies iegādāties ierīci uzreiz vai vēlāk.

Lai rezervētu ierīci izmēģināšanai, sazinies ar Samsung veikalu, zvanot +371 270 59499 vai rakstot uz e-pastu akropole@samsung.lv. Programma ir spēkā līdz 31.08.2021.

Vairāk informācijas par salokāmo viedtālruņu izmēģināšanas programmas noteikumiem: https://www.samsung.com/lv/galaxy-z-try-love-buy/

Sagatavots izmantojot Samsung preses materiālus