Bija laiks, kad datori nebija vis tās mazās kastītes mums uz un zem galda, un nebija arī tādi kā lielie superdatori ar daudziem tūkstošiem un miljoniem tranzistoru procesoros. Bija laiks, kad datori aizņēma lielas telpas, tajos bija daudz vadu un radio lampu, un bieži vien nebija nekādu ekrānu. Un, saprotams, to reālā jauda bieži vien bija mazāka nekā parastam mūsdienu netbukam par pāris simtiem latu. Taču tieši šie monstri bija pamatā tam, kas ir tagad. Palūkosimies uz šiem vēstures lieciniekiem to zelta laikmetā, pagājušā gadsimta 40. līdz 60. gados.

Pašreizējais 21.gadsimts ir vēstures beigas - šādu bēdīgu, bet drosmīgu prognozi izteicis kāds socilālantropologs un biežs raidījuma „Nākotnes Parks” viesis. Viņš uzskata, ka tas, kā mēs šobrīd glabājam informāciju – visi šie cietie diski, kas nobrūk, kompaktdisku matricas, kas nebūt nav mūžīgas un tagad arī miniatūrās atmiņas kartes – tas viss ne tuvu nelīdzinās vēstures liecībām uz papīra. Viņš apšauba, vai nākotnes vēsturniekiem maz vispār būs ko pētīt.

Ķinas mūris, viens no visvairāk apbrīnotajiem Pasaules brīnumiem. Bija jāpaiet tikai diviem tūkstošiem gadu, lai ķīnieši beidzot saņemtos un nomērītu, ko tad īsti viņu celtnieki sen atpakaļ ir sastrādājuši. Draudējuši to pārmērīt ar metramēru viņi jau ir sen, un beidzot tas brīdis ir klāt.
Mērījumi sāksies maijā un ilgs četrus gadus. Darbus veiks Valsts Kultūras mantojuma administrācija kopā ar Kartogrāfijas un ģeodēzijas biroju. Bez sienas garuma mērījumiem ķīnieši vēlas veikt arī precīzāku sienas maršruta kartografēšanu un visā garumā pārbaudīt tās stāvokli.