IBM izstrādātais superdators Watson, kurš pateicoties savām spējām apstrādāt un analizēt informāciju, kā arī mācīties, uzvarēja amerikāņu TV viktorīnā “Jeopardy”, var tikt izmantots arī vairākiem citiem mērķiem. Tā IBM speciālisti izmantojot datora spēju analizēt un salīdzināt tekstus un to saturu dažādās valodās ir radījuši instrumentu ar nosaukumu Strategic IP Insight Platform (SIIP). Tas var radīt apvērsumu medicīnā, un beidzot darīt galu patentu troļļu aktivitātēm. Dators ir apstrādājis 5,7 miljonus patentu un 11 miljonus publikāciju dažādos ar medicīnu saistītos izdevumos, laika posmā no 1976. līdz 2000. gadam. Tādējādi šī informācija ļauj precīzāk noteikt vēlamos un nepieciešamos pētījumu mērķus medicīnā. Līdzīgi ir ar patentu lietām, jo SIIP spēj atrast konkrētos patentus, salīdzināt tos, ka arī atrast nepieciešamos pretargumentus un licenzēšanas veidus, ja kāda no kompānijām ir kļuvusi par patentu troļļa mērķi. Un skatoties uz šī brīža situāciju ar patentu kariem, iespējams, ka visa pasaule būtu pateicīga, ja Watson beidzot ieviestu kārtību šajā lauciņā.

Kā ziņo kompānija Cray, kuras specializācija ir superdatori, tad viņiem izdevies vienoties ar ASV Enerģētikas ministrijas (DOE) piederošās Oukridžas Nacionālās laboratorijas (ORNL) vajadzībām paredzēta superdatora izveidi. Jaunums tiks veidots uz pašreiz tur jau esošā superdatora Jaguar bāzes, kura jauda šobrīd ir 1,76 pateflopi (operācijas ar peldošo komatu sekundē), bet maksimālā iespējamā aptuveni 2,3 petaflopi. Šobrīd šis dators ieņem pasaulē trešo vietu aiz japāņu K Computer (8,16 petaflopi) un ķīniešu Tianhe-1A (2,57 petaflopi). Pēc modernizācijas jaunums sauksies Titan, un tam paredzēts izmantot hibrīda risinājumu, kurš sastāvēs no AMD Opteron (Interlagos) 16 kodolu procesoriem un nVidia Tesla grafiskajiem procesoriem. Kopumā Titan būs aprīkots ar 300 tūkstošiem procesora kodoliem, 600 TB atmiņas un 20 tūkstošiem Tesla grafisko procesoru. Superdatora montāža notiks divos etapos, pirmais no kuriem notiks šogad, bet otrais 2012. gadā. Pēc montāžas pabeigšanas šis $97 miljonus vērtais dators spēs nodrošināt ātrdarbību 20 petaflopi.

Pirms trīs gadiem ASV perspektīvo pētniecisko programmu aģentūra ((Defense Advanced Research Projects Agency, DARPA) izsniedza IBM grantu, lai kompānijas pētnieki varētu strādāt pie datora, kurš darbotos līdzīgi cilvēka smadzenēm, izveides. Nupat IBM zinātnieki ziņo par pirmajiem būtiskajiem rezultātiem šādas iekārtas radīšanā. Pētnieki nodemonstrēja divus procesorus, kuru struktūra ir līdzīga cilvēka smadzeņu struktūrai. Apvienojot šādus procesorus grupās tiks izveidots dators, kurš mācīsies un pieņems lēmumus līdzīgi kā to dara cilvēks, un salīdzinot ar mūsdienu superdatoriem aizņems daudz mazāk vietas, un patērēs arī mazāk enerģijas. Abi jaunie procesori sastāv no 256 neironiem, un pirmajam no tiem ir 262144 programmējamās sinapses, bet otram 65536 apmācības sinapses. IBM zinātnieku mērķis sadarbībā ar vairākām universitātēm, ir izveidot datoru, kuram būtu 10 miljardi neironu un 100 triljoni sinapšu. Arī ASV valdība ir ieinteresējusies par šo projektu, un izsniegusi zinātniekiem 21 miljonu dolāru, projekta otrās kārtas realizācijai. Vairāk par šo projektu skatieties video materiālā.

16.februārī ASV beidzās trīs dienu ilga TV spēle Jeopardy!, pirmā, kurā dators sacentās ar cilvēku, sniedzot atbildes uz dažādu jomu jautājumiem. Spēle, kura neatkarīgi no tās rezultāta, atklāj jaunu ēru datorskaitļošanā. IBM izstrādātā datorsistēma Watson ir pirmais solis ceļā uz principiāli jaunu tehnoloģiju laikmetu – tādu tehnoloģisko ēru, kurā datori vairs nebūs tikai augstākā līmeņa „kalkulatori”, bet kļūs par mācīties spējīgām mašīnām un veiks ļoti specifiskus uzdevumus, apstrādājot un analizējot nestrukturētus datus un spējot izstrādāt hipotēzes un piedāvāt risinājumus.

Multivides žurnāls "Nākotnes parks 2.0" piedāvā jaunu, interesantu un noderīgu video. Kopā ar mums tev ir iespēja uzzināt vairāk kā citiem - un tas ir galvenais! Esam izveidojuši interesantu video apkopojumu ar papildus info un skaidrojumiem par IBM Watson mākslīgā intelekta sistēmu. IBM Watson ir jautājumu un atbilžu datorsistēma, kas spēj sniegt atbildes uz cilvēka dabiskajā valodā uzdotajiem jautājumiem. Tā ir balstīta uz 90 IBM Power750 serveriem ar kopumā 2880 procesoriem. Watson rīcībā ir 16 terabaiti operatīvās atmiņas un 4 terabaiti cietā diska atmiņas, kurā ievietota informācija aptuveni miljona grāmatu apjomā. Un visas šīs vairāku gadu pūles ir veltītas tam, lai Watson varētu piedalīties ļoti populārajā zināšanu TV šovā Jeopardy un pierādīt savas spējas sacensties zināšanās ar cilvēku! Tagad arī mums kļuva skaidrs, kāpēc IBM pārdeva savu klēpjdatoru biznesu Lenovo. Lai atrastu resursus pievērsties galvenajam!"

Kā jau tika solīts pirms pusgada, šogad IBM plānos bija izstrādāt jaunu superdatoru, kas sasniegtu vismaz 10 petaflopu jaudu, un jaunais IBM Mira to spēj paveikt bez īpašas piepūles, un vienā sekundē tas varot veikt 1000000000000000 kalkulācijas. Bet IBM negrasās apstāties pie sasniegtā, un jau pēc nepilna gada vēlas sasniegt 16 petaflopu jaudu. Jaunajam IBM superdatoram par mājvietu ir izraudzīta ASV enerģētikas departamentam piederošajā Argonas nacionālajā laboratorijā, kur tas veiks sarežģītas, ar enerģētiku saistītas matemātiskas simulācijas.

Nu tas ir noticis – Ķīna sāk pārspēt visus ne vien ekonomikas rādītājos, bet arī superdatoru veiktspējā. Ķīnas pilsētā Tianjinā bāzētais superdators ar nosaukumu Tianhe-1A, paspējis attīstīt iespaidīgu 2,507 petaflopu jaudu, tādējādi pārspējot līdzšinējo rekordistu Cray, kurš spēja sasniegt 2,3 petaflopus. Lai sasniegtu šādu iespaidīgu rādītāju, Tianhe-1A superdators izmanto 7168 NVIDIA Tesla M2050 grafiskos procesorus un 14336 Intel Xeon procesorus, kas kopā patērē 4.04 megavatus elektrības. Jāpiezīmē, ka jau 2012. gadā superdatoriem ir plānots sasniegt 10 petaflopu jaudu, tādēļ visticamāk, ka Tianhe-1A ilgi nespēs noturēt līderpozīcijas.

Kompānija IBM paziņojusi par saviem plāniem radīt jaunu superdatoru, kuram tiks dots enerģisks nosaukums Power7. Šī datora arsenālā būs 32 kodolu procesori un ļoti liels apjoms eDRAM tipa atmiņas. Lieldatoru jaudu mēra pēc tā, cik peldošā punkta (floating point) operācijas tas ir spējīgs veikt vienā sekundē. IBM mērķis ar šo datoru ir sasniegt 16 petaflopus, bet pastāvīgi tas varēs darboties ar 10 petaflopu lielu ātrumu. Jāpiemin, ka iepriekšējam IBM superdatoram izdevās sasniegt 1 petaflopu jaudu, tāpēc šis IBM plāns uzskatāms par ļoti ambiciozu. Tik jaudīga datora uzturēšanai saprātīgā temperatūrā tiks pilnībā izmantota ūdens dzesēšanas sistēma. Superdatoru paredzēts pabeigt 2011. gadā, un tas atradīsies ASV Ilinoisas Universitātē, kur tam ir atvēlēts gandrīz vesels ēkas stāvs.

Kompānija Maingear ir ļoti pazīstama ar lieljaudas datoru ražošanu, un šīs zināšanas labi pielietotas redzamas arī jaunākajam  Maingear superdatoram - Maingear SHIFT. Atšķirībā no citiem superdatoriem, Maingear tā dizainu izveidojis ļoti neitrālu, bez dažādiem dizaina un gaismu akcentiem. Galda datora patiesais krāšņums parādās tā iekšpusē, kur ir atrodams Intel Core i7 procesors, jaudīgākās ATI vai NVIDIA videokartes, 8 GB vai pat 16 GB DDR3 operatīvā atmiņa, 6 HDD atmiņas diski vai 12 SSD atmiņas diski un arī Blu-ray optiskais diskdzinis. Tik nopietnam datoram nepieciešama arī kārtīga dzesēšana, tādēļ tas izmanto Asetek šķirdrumdzeses sistēmu. Maingear SHIFT superdatora cena sāksies no 2199 ASV dolāriem, un šajā cenā ir iekļauta arī jaunā Windows 7 operētājsistēma, bet visjaudīgākajā komplektācijā tā cena pārsniegs pat 4000 ASV dolāru robežu.

Lai arī SGI Octane III dators pēc izskata padevies pavisam vienkāršs un nekas neliecina par tā patiesajām spējām, tomēr tajā ir paslēpts Intel Xeon 5500 procesors, divi cietie diski ar 1 TB kopējo atmiņas ietilpību, jaunākās paaudzes NVIDIA videokarte, un to visu darbina  Microsoft HPC Server 2008 operētājsistēma. Lētākā komplektācijā ir pieejams arī Xeon 3400 procesors kopā ar SUSE Linux Enterprise Server operētājsistēmu. Galvenokārt šis dators atradīsies uzņēmumu ofisos, kur tam tiks uzticēts pildīt servera funkcijas. Lētākajā komplektācija SGI Octane III maksās 7995 ASV dolārus, bet jaudīgāks modelis būs aptuveni 1500 ASV dolārus dārgāks.

Lai varētu izpētīt klimata izmaiņas, cilvēka darbības iespējamo iespaidu uz mūsu planētu un to sekas, zinātnieki no Berklijas Universitātes veidos jaunu superdatoru. Lai veiktu šāda apjoma aprēķinus, ir nepietiekami ar pieejamajām datoru jaudām, un būs nepieciešama mašīna, kura varēs veikt tūkstoš reizes lielāku datu apjoma apstrādi. Lai izveidotu jauno superdatoru, tam tiks izmantoti apmēram 20 miljoni firmas Tensilica procesori Xtensa LX. Tie ir programmējami mikročipi ar mazu elektroenerģijas patēriņu. Ja izmantotu parastos datoru procesorus, tik jaudīgs dators izmaksātu miljardu dolāru un patērētu 200 megavatus jaudas. Jaunais dators būs ar maksimālo ražīgumu 200 petaflopi (200 kvadriljoni operāciju). Par to, kad varētu sākties jaunā datora būvniecība, bet vēl jo vairāk, kad tas būs gatavs, nekas nav zināms. Tuvākie zinātnieku mērķi ir saistīti ar prototipa izveidi.

Cilvēkam vienmēr būs par maz. Par maz naudas, par maz baudas un par maz jaudas. Ideālu pilnību nav iespējams noturēt, taču ir iespējams sasniegt kādā momentā. Ja tā izdodas, tad noteikti vajag šo mirkli izbaudīt un gūt no tā pēc iespējas lielāku baudu. Tieši tādēļ, iespējams, EET ir izdevies radīt savās telpās ko absolūti unikālu, kas sniegs daudzas atbildes gan uz spēlētgribētāju, gan arī ekskluzīvas un neatkārtojamas tehnikas mīļu jautājumiem.

IBM nesen paziņojis, ka gatavojas būvēt jaunu superdatoru, kas būs Blue Gene tehnoloģijas otrās paaudzes pirmais pārstāvis. Šis būs pirmais superdators, kas sasniegs 1 PFLOPS (1000 TFLOPS) jaudu. Salīdzinājumam, tagadējā rekordista IBM superdatora BlueGene/L jauda ir aptuveni 280 TFLOPS, tātad 3x mazāk nekā IBM plānotajam BlueGene/P.