Liels, bet ērts un ātrs – HTC Titan
Patīkamais ar lietderīgo: izdevīgs klēpjdators darbam un spēlēm – ASUS N53SV
Liels izmērs, lielas iespējas - Full HD 3D LED LG 55LW980S televizors video apskats
Privātais mājas 3D kinoteātris ar projektoru LG BX327
Kad gribās būt attiecībās ar vairākiem mobilajiem operatoriem uzreiz, jeb telefons dažādiem dzīves gadījumiem Nokia X1-01
Vai tu jau lieto e-parakstu?

Ogleklis

Britu zinātniekiem ir izdevies izveidot tranzistoru, kura biezums vai drīzāk jau plānums ir tikai viens atoms. Lai radītu ko tādu, vajag izmantot materiālu, kurš zināms kā grafēns. Tas sastāv no oglekļa atomiem, un tranzistori uz tā bāzes var būt tikai 1 nanometru plāni, tai pašā laikā no krama, kurš tiek izmantots šobrīd, veidotie transiztori var būt, maksimums, 10 nanometrus plāni. Zinātnieki jau daudzus gadus domāja, kāds materiāls varētu tikt izmantots tranzistoru izveidē krama vietā, līdz 2004. gadā tika atklāts grafēns. Tajā esošo oglekļa atomu saites ir ļoti ciešas, un sešstūros, kuros tie izvietoti, ir iespējama ātra elektronu pārvietošanās. Taču mīnuss bija tas, ka grafēnam nav pārslēdzamās signāla vadāmības, kas nepieciešama tranzistoru izveidei. Britu zinātnieku grupa atklāja, ka nelielu, tikai dažu nanometru lieluma materiāla kvantu punktu atlaušana ļauj iegūt signāla vadāmību, pateicoties kvantu efektam, kurš sāk darboties tik mazos izmēros. Iedarbojoties uz tādu maza izmēra punktu ar magnētisko lauku, tiek atjaunota elektronu kustība un izveidojas pārslēdzamais tranzistors. Pats mazākais „punkts” ir tikai piecu oglekļa gredzenu jeb desmit atomu lielumā. Taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka priekš citu līdzīga izmēra tranzistoru darbības ir nepieciešama efektīva dzesēšana un zema temperatūra, bet grafēna tranzistori var strādāt istabas temperatūrā.

autors: ZParks
datums: 21.04.08
Parasti mēs jebkuras portatīvās vai mazāk portatīvās iekārtas barošanai izmantojam akumulatorus. Samērā lielas un ne visai ilgmūžīgas mantas, kuras turklāt aizņem lielu daļu no darbināmās iekārtas korpusa. Katrs šāds akumulators lielākā vai mazākā mērā sastāv no vairākiem elektrodu slāņiem, kuri uztur elektrisko lādiņu, un izolējošā materiāla slāņiem starp tiem. Taču tieši šī nepieciešamība veidot slāņveida struktūru līdz šim ir bijusi lielākā problēma bateriju un akumulatoru ražošanā. Taču šobrīd zinātnieki ir pietuvojušies ļoti tuvu klāt tam brīdim, kad varēs sākt izgatavot plānas un lokanas dažādu formu baterijas. To pamatā tiks izmantotas oglekļa nano caurulītes.
autors: ZParks
datums: 15.08.07
Iepazīstamies ar MeeGo operētājsistēmu un Nokia N9

Tehnoloģiju pasaulē tikai paši drosmīgākie ir spējīgi apzināti spert attīstības soļus arī tādā virzienā, kas tomēr nesakrīt ar masveida tendencēm. Lai arī milzīgajā viedtelefonu tirgū šobrīd dominē uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas mobilās platformas -- Android, iOs, Symbian, RIM, Windows Mobile -- Nokia drosmīgi aizsāka ko jaunu. Ja par tādu mobilo operētājsitēmu kā MeeGo būsiet dzirdējuši visai maz, tad Nokia N9 viedtālruņa nākšanu pasaulē jau nu gan diez vai būsiet palaiduši garām. Lūk, mūsu šodienas stāsts arī būs tieši par šo unikālo Nokia N9 viedtelefonu un tā interesanto platformu MeeGo!

Līdz šim ir bijuši daudz zinātnieki, kas centušies piešķirt krāsai vēl kādas īpašības bez krāsas fun...
Tas ir iespējams ar miniatūru sauli, kas maskējusies kā paliels lukturis – pietiekoši smags, lai to ...
LG Electronics (LG) un Hitachi Plant Technologies publiskojusi izpilddirektoru vārdus, kuri vadīs ūd...
Līdz šim ir bijuši izgudroti dažādi medicīnai paredzēti implanti, taču beidzot ir izveidots tāds, ka...
Eye3 heksakopteris ir aprīkots ar sešām oglekļa šķiedras materiāla „rokām”. Turklāt tas arī ir bezpi...
Online: 49