Kompānija IBM ir publicējusi savu ikgadējo skatījumu uz tehnoloģijām, sava veida prognozi, par to, kas varētu notikt nākamajos piecos gados. Kādas jaunas tehnoloģijas un risinājumi ienāks mūsu dzīvē. Kā pirmo, pētījuma autori piemin to, ka mūsu dzīvē plaši un visur ienāks atjaunojamie enerģijas resursi, un tiks izmantoti dažādi mini ģeneratori, kuri izstrādās enerģiju cilvēkam ejot, braucot ar velosipēdu, utt. Kā nākamais tiek minēts tas, ka paroles datoros, kādas mēs tās zinām šobrīd, kļūs liekas. Iekārtas cilvēkus identificēs pēc biometriskajiem rādītājiem. Tāpat tikšot radītas daudz pamatīgākas cilvēka smadzeņu darbības monitorēšanas ierīces, kā rezultātā mēs varēsim daudzas iekārtas vadīt ar “domu spēku”. Tāpat tiek prognozēts, ka līdz 2016. gadam ļoti samazināsies atšķirība starp dažādu pasaules reģionu iedzīvotājiem, interneta pieejamības ziņā. Tajā laikā aptuveni 80% pasaules iedzīvotāju būs mobilās iekārtas. Kā pēdējo, bet ne mazāk patīkamo, IBM prognozē to, ka tiks izveidoti labāki reālā laika mēstuļu un citas liekās informācijas filtri, un katrs no mums saņems tikai ti informāciju, kuru vēlēsies, un kura būs nepieciešama, bet nevajadzīga reklāma kļūs par retumu. Vairāk skatieties video materiālā.

IBM izstrādātais superdators Watson, kurš pateicoties savām spējām apstrādāt un analizēt informāciju, kā arī mācīties, uzvarēja amerikāņu TV viktorīnā “Jeopardy”, var tikt izmantots arī vairākiem citiem mērķiem. Tā IBM speciālisti izmantojot datora spēju analizēt un salīdzināt tekstus un to saturu dažādās valodās ir radījuši instrumentu ar nosaukumu Strategic IP Insight Platform (SIIP). Tas var radīt apvērsumu medicīnā, un beidzot darīt galu patentu troļļu aktivitātēm. Dators ir apstrādājis 5,7 miljonus patentu un 11 miljonus publikāciju dažādos ar medicīnu saistītos izdevumos, laika posmā no 1976. līdz 2000. gadam. Tādējādi šī informācija ļauj precīzāk noteikt vēlamos un nepieciešamos pētījumu mērķus medicīnā. Līdzīgi ir ar patentu lietām, jo SIIP spēj atrast konkrētos patentus, salīdzināt tos, ka arī atrast nepieciešamos pretargumentus un licenzēšanas veidus, ja kāda no kompānijām ir kļuvusi par patentu troļļa mērķi. Un skatoties uz šī brīža situāciju ar patentu kariem, iespējams, ka visa pasaule būtu pateicīga, ja Watson beidzot ieviestu kārtību šajā lauciņā.

Trešdien, 12. oktobrī, Rīgā notika ikgadējais IBM Forums, kurā nozares pārstāvji diskutēja par šīs pasaules vadošās IT korporācijas sasniegumiem simts gadu laikā, kā arī iezīmēja jaunākās tendences informācijas tehnoloģiju jomas attīstībā. Foruma vadmotīvs – IBM ieguldījums gudrākas pasaules izveidē, jo šis ir laiks, kad informācijas tehnoloģijas un bizness ir tik cieši saistīti kā nekad agrāk. Forumā uzstājās IBM vadošie darbinieki no Latvijas, ASV un Polijas, kuri dalījās pieredzē par to, kādā veidā jaunie tehnoloģiskie risinājumi var palīdzēt biznesa sistēmām darboties efektīvāk. Pasākumā pulcējās IT izstrādātāji, administratori un uzņēmumu vadītāji, lai iepazītos ar pasaules vadošās IT korporācijas jaunumiem.

Kā liecina informācija ASV patentu biroja (U.S. Patent and Trademark Office) mājas lapā, tad kompānija Google turpina bruņoties, un ir iegādājusies 1023 patentu paketi no IT tehnoloģiju milža IBM. To, ka patentu iegāde ir notikusi, apstiprināja Google pārstāvis Džims Prosers (Jim Prosser), taču nekādu informāciju par konkrētiem patentiem un par tiem samaksāto summu nesniedza. Acīm redzot pēc neveiksmes ar Nortel Networks patentu paketes iegādi, kura nenonāca Google īpašumā, kompānija nolēmusi papildināt nepieciešamo patentu portfeli saviem spēkiem. Tas arī visticamāk ir tikai viens no atbildes soļiem Apple uzsāktajā patentu karā, kuram beigas nav redzamas.

Kompānijas IBM un 3M ķērušas pie kopīga, visai interesanta projekta. Tas saistās ar jauno vertikālo, zināmu arī kā 3D mikroshēmu komponēšanas principu. IBM vēlas vienā blokā, vertikāli savienot līdz pat 100 silīcija plāksnēm. Šādā veidā tiek panākta ļoti cieša dažādu komponentu integrācija. Tā procesors var tikt iepakots vienā korpusā ar tīkla kontrolieriem, atmiņas moduļiem, u.c. komponentēm. Šādus debesskrāpjus varēs plaši izmantot portatīvajā tehnikā, viedtelefonos, spēļu konsolēs. Lai izveidotu šādu struktūru ir nepieciešama jauna veida līme, kura varētu efektīvi novadīt siltumu un vienlaikus arī saturēt visu kopā. Kā vienojušies abi kompanjoni, tad IBM nodarbosies ar debesskrāpja struktūras izstrādi, bet 3M meklēs risinājumus jauna veida līmei. Vairāk par šo ideju skatieties video materiālā.

Pirms trīs gadiem ASV perspektīvo pētniecisko programmu aģentūra ((Defense Advanced Research Projects Agency, DARPA) izsniedza IBM grantu, lai kompānijas pētnieki varētu strādāt pie datora, kurš darbotos līdzīgi cilvēka smadzenēm, izveides. Nupat IBM zinātnieki ziņo par pirmajiem būtiskajiem rezultātiem šādas iekārtas radīšanā. Pētnieki nodemonstrēja divus procesorus, kuru struktūra ir līdzīga cilvēka smadzeņu struktūrai. Apvienojot šādus procesorus grupās tiks izveidots dators, kurš mācīsies un pieņems lēmumus līdzīgi kā to dara cilvēks, un salīdzinot ar mūsdienu superdatoriem aizņems daudz mazāk vietas, un patērēs arī mazāk enerģijas. Abi jaunie procesori sastāv no 256 neironiem, un pirmajam no tiem ir 262144 programmējamās sinapses, bet otram 65536 apmācības sinapses. IBM zinātnieku mērķis sadarbībā ar vairākām universitātēm, ir izveidot datoru, kuram būtu 10 miljardi neironu un 100 triljoni sinapšu. Arī ASV valdība ir ieinteresējusies par šo projektu, un izsniegusi zinātniekiem 21 miljonu dolāru, projekta otrās kārtas realizācijai. Vairāk par šo projektu skatieties video materiālā.

8.augustā IBM delegācija tiekas ar Latvijas premjerministru Valdi Dombrovski, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, universitāšu un dažādu valsts institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas, kā inovatīvas informācijas tehnoloģiju sistēmas var ietekmēt un optimizēt pilsētu attīstību, attīstīt to pakalpojumus un izveidot „gudrākas pilsētas” koncepciju.

Kompānija IBM tikko kā laimīgi nosvinējusi savu apaļo 100 gadu jubileju, un kā lieliska dāvana tam sekojis jaunākais IMB sasniegums – PCM atmiņas modulis, kas pēc IBM datiem darbojas aptuveni 100x ātrāk par labi iepazītajām zibatmiņām. Vēl viena šīs atmiņas priekšrocība ir tā, ka tā atļauj vairākus miljonus datu ierakstīšanas ciklus atmiņas šūnā, kamēr zibatmiņas ir spējīgas tikai uz vairāku tūkstošu datu ierakstīšanas cikliem. Izstrādes procesā IBM nācās sastapties ar ļoti lielām problēmām, jo PCM tehnoloģiju īpatnības pastāvīgi tiecās uz lielu elektroenerģijas patēriņu un pretestību, kas savukārt noveda pie datu nolasīšanas problēmām. IBM apgalvo, ka tagad šīs problēmas ir novērstas un tai ir izdevies izstrādāt pilnvērtīgu PCM atmiņas moduli, kuru varētu sākt izplatīt jau aptuveni pēc 5 gadiem.

2011. gada 16. jūnijā IBM svin 100. gadadienu kopš uzņēmuma dibināšanas 1911. gadā. Lai atzīmētu šo nozīmīgo gadskārtu, uzņēmums laidis klajā grāmatu “Kā iemācīt pasaulei strādāt labāk: idejas, kas veidojušas gadsimtu un uzņēmumu” (“Making the World Work Better: The Ideas That Shaped a Century and a Company”), pirmizrādījis filmu “Meža pīles” (“Wild Ducks”) un atzīmējis savas darbības gadsimtu, iezvanot atklāšanas zvanu Ņujorkas Biržā.

Multivides žurnāls "Nākotnes Parks 2.0" piedāvā! >>> Mūsdienās informācijas apjoma palielināšanās ātrums ievērojami pārsniedz cilvēka fiziskās spējas to visu uztvert, saglabāt un iegūt no tās vajadzīgo. Tāpēc šim nolūkam mēs aizvien biežāk talkā ņemam savu datoru. Interneta vides meklētājserveri šodien, protams, spēj mums piedāvāt kaudzēm informācijas saistībā ar mūsu pieprasīto atslēgvārdu, tomēr precīzi atbildēt uz cilvēka uzdotu jautājumu šis parastais skaitļotājs joprojām nemāk. Taču, lai šo situāciju nākotnē krasi mainītu, pasaulslavenā kompānija IBM ir radījusi īpašu datorsistēmu ar nosaukumu Watson, kas ir spējīga īsā laikā apstrādāt un izanalizēt nestrukturētus datus, lai izstrādātu hipotēzes un piedāvātu mums risinājumus un atbildes.

16.februārī ASV beidzās trīs dienu ilga TV spēle Jeopardy!, pirmā, kurā dators sacentās ar cilvēku, sniedzot atbildes uz dažādu jomu jautājumiem. Spēle, kura neatkarīgi no tās rezultāta, atklāj jaunu ēru datorskaitļošanā. IBM izstrādātā datorsistēma Watson ir pirmais solis ceļā uz principiāli jaunu tehnoloģiju laikmetu – tādu tehnoloģisko ēru, kurā datori vairs nebūs tikai augstākā līmeņa „kalkulatori”, bet kļūs par mācīties spējīgām mašīnām un veiks ļoti specifiskus uzdevumus, apstrādājot un analizējot nestrukturētus datus un spējot izstrādāt hipotēzes un piedāvāt risinājumus.

Multivides žurnāls "Nākotnes parks 2.0" piedāvā jaunu, interesantu un noderīgu video. Kopā ar mums tev ir iespēja uzzināt vairāk kā citiem - un tas ir galvenais! Esam izveidojuši interesantu video apkopojumu ar papildus info un skaidrojumiem par IBM Watson mākslīgā intelekta sistēmu. IBM Watson ir jautājumu un atbilžu datorsistēma, kas spēj sniegt atbildes uz cilvēka dabiskajā valodā uzdotajiem jautājumiem. Tā ir balstīta uz 90 IBM Power750 serveriem ar kopumā 2880 procesoriem. Watson rīcībā ir 16 terabaiti operatīvās atmiņas un 4 terabaiti cietā diska atmiņas, kurā ievietota informācija aptuveni miljona grāmatu apjomā. Un visas šīs vairāku gadu pūles ir veltītas tam, lai Watson varētu piedalīties ļoti populārajā zināšanu TV šovā Jeopardy un pierādīt savas spējas sacensties zināšanās ar cilvēku! Tagad arī mums kļuva skaidrs, kāpēc IBM pārdeva savu klēpjdatoru biznesu Lenovo. Lai atrastu resursus pievērsties galvenajam!"

Šīs nedēļas sākumā kompānijas AMD akcijas cēlās cenā par par 5%, jo parādījās informācija, ka iespējams AMD tiek gatavota pārdošanai. Ar ražotāju, kurš kontrolē apmēram piekto daļu no procesoru tirgus, pēdējā laikā notiek dīvainas lietas. Tā pirms mēneša no AMD aizgāja tās ģenerāldirektors Dirks Meijers (Dirk Meyer), bet pagājušajā nedēļā aizgāja izpilddirektors Bobs Rivets (Bob Rivet) un korporatīvās stratēģijas vecākais viceprezidents Martijs Seiers (Marty Seyer). Tādējādi AMD šobrīd ir bez galvas, un to vada finanšu direktors Tomass Seifers (Thomas Seifert), kuru neviens no analītiķiem nevar iedomāties šī ražotāja priekšgalā. Kā pagaidu vadītājs viņš gan der.

Kā jau tika solīts pirms pusgada, šogad IBM plānos bija izstrādāt jaunu superdatoru, kas sasniegtu vismaz 10 petaflopu jaudu, un jaunais IBM Mira to spēj paveikt bez īpašas piepūles, un vienā sekundē tas varot veikt 1000000000000000 kalkulācijas. Bet IBM negrasās apstāties pie sasniegtā, un jau pēc nepilna gada vēlas sasniegt 16 petaflopu jaudu. Jaunajam IBM superdatoram par mājvietu ir izraudzīta ASV enerģētikas departamentam piederošajā Argonas nacionālajā laboratorijā, kur tas veiks sarežģītas, ar enerģētiku saistītas matemātiskas simulācijas.

Viena no pasaules vadošajām aviosabiedrībām Finnair uzsāk sadarbību ar IBM, lai nodrošinātu personalizētāku klientu apkalpošanu un labāku ceļošanas pieredzi saviem vairāk nekā septiņiem miljoniem pasažieru gadā.

IBM un Ecole Polytechnique Fédérale de Lausanne sadarbībā ar vairākām vadošajām akadēmiskas izpētes organizācijām no visas Eiropas uzsāk vērienīgu pētījumu Steeper, lai pievērstu sabiedrības uzmanību strauji augošajam elektroenerģijas patēriņam, ko izraisa visdažādākās elektroniskās ierīces sākot no telefoniem un beidzot ar datoriem.

Kompānija IBM ar grafēna tranzistoru izstrādi nodarbojusies daudzus gadus, jo tieši grafēns tiek uzskatīts par to materiālu, kas strauji attīstīs datoru procesorus. Pirms diviem gadiem IBM lepni prezentēja pasaulē ātrāko tranzistoru no grafēna, bet tagad IBM oficiāli atrādījusi grafēna procesoru, kurš ir spējīgs sasniegt galvu reibinošu 100 GHz takts frekvenci. Šis procesors ir izstrādāts, izmantojot tādas pašas tehnoloģijas, kādas izmanto pašreizējo silīcija procesoru ražošanā, kas ievērojami samazina potenciālās grafēnu procesoru ieviešanas un ražošanas izmaksas. Kompānija IBM ir pārliecināta, ka tieši grafēna procesori ir tuvākās nākotnes procesori, jo tie patērē ievērojami mazāk enerģijas un izdala ļoti maz siltuma.

Kompānija IBM paziņojusi par saviem plāniem radīt jaunu superdatoru, kuram tiks dots enerģisks nosaukums Power7. Šī datora arsenālā būs 32 kodolu procesori un ļoti liels apjoms eDRAM tipa atmiņas. Lieldatoru jaudu mēra pēc tā, cik peldošā punkta (floating point) operācijas tas ir spējīgs veikt vienā sekundē. IBM mērķis ar šo datoru ir sasniegt 16 petaflopus, bet pastāvīgi tas varēs darboties ar 10 petaflopu lielu ātrumu. Jāpiemin, ka iepriekšējam IBM superdatoram izdevās sasniegt 1 petaflopu jaudu, tāpēc šis IBM plāns uzskatāms par ļoti ambiciozu. Tik jaudīga datora uzturēšanai saprātīgā temperatūrā tiks pilnībā izmantota ūdens dzesēšanas sistēma. Superdatoru paredzēts pabeigt 2011. gadā, un tas atradīsies ASV Ilinoisas Universitātē, kur tam ir atvēlēts gandrīz vesels ēkas stāvs.

Tagadējā uz silīcija bāzētā tehnoloģija pamazām tuvojas tehnoloģisko iespēju robežai, un pusvadītāju tehnoloģijas tuvākajā nākotnē var tikt iedzītas strupceļā. To apzinās arī IBM, kas, meklējot alternatīvus risinājumus, radījusi pasaulē ātrāko tranzistoru, kas bāzēts uz pasaulē plānāko materiālu grafēnu (graphene). IBM arī pamanījās demonstrēt pilnīgu funkcionālu tranzistoru kopu, kas darbojusies ar 1 GHz takts frekvenci, un tiek apgalvots, ka, izmantojot grafēna materiālu, iespējams radīt arī tranzistorus, kas darbojas jau ar 1 THz takts frekvenci, patērējot ievērojami mazāk enerģijas un izdalot mazāk siltuma.

Šādas idejas pamatā ir izveidot ūdens dzesēšanas konceptu, kuru būtu viegli integrēt procesoros un kas pietiekami efektīvi spētu dzesēt augstas frekvences procesorus. Koncepta pamatā ir mazi ūdens kanāli starp vairākos slāņos savietotiem mikročipiem. IBM ASV izpētes komanda kopā ar IBM Eiropas pētniekiem no Cīrihes un Berlīnes jau izveidojuši 3D čipu paraugus, starp kuriem izvietoti apmēram cilvēka mata biezuma ūdens kanāli. Tas viss kopā nodrošina ātrāku datu apmaiņu. Mikročipu slāņus savieno 10 tūkstoši vertikālo tranšeju, kas izolē ūdeni no silīcija ierīces. IBM sola jau gada laikā izveidot vismaz 3 reizes mazāku 3D mikročipa prototipu.

IBM kompānija paziņojusi, ka tā ir radījusi jaunu mikroshēmu, kuras darbības kapacitāte ir krietni augstāka nekā pašlaik esošajām. Lielākais sasniegums ir tas, ka jaunā mikroshēma ir izgatavota no pilnīgi jauna materiāla, kas spēj vadīt informāciju krietni ātrāk un mazāk uzsilst. Par jauno materiālu IBM sīkāku informāciju nesniedz, bet zināms, ka tā rūpnīcas nosaukums ir "high-k/metal gate". Šis nosaukums sevī ietver gan pašu materiālu, gan arī pilnīgi jauno tehnoloģiju, kas nodrošina sinhronizētāku tranzistoru darbību.
Jaunais mikročips ir izgatavots 32 nm tehnoloģijā, un pašlaik aktīvi notiek tā testēšanas darbi. Gatavais mikročips sākumā būs paredzēts galvenokārt portatīvajām ierīcēm, jo tieši mazais enerģijas patēriņš būs viens no tā galvenajiem trumpjiem.

Jāatgādina, ka pašlaik labākie pieejamie procesori darbojas 45 nm tehnoloģijā.
Testēšanas darbus pilnībā plānots pabeigt šā gada beigās, bet jau pašreiz notiek sadarbība ar tādām kompānijām kā Chartered Semiconductor Manufacturing, Freescale, Infineon Technologies, Samsung Electronics, STMicroelectronics un Toshiba, kas plāno šīs tehnoloģijas izmantot arī savās ierīcēs.
Bet IBM negrasās apstāties pie sasniegtā, jo jau tiek gatavots līdzīgas arhitektūras mikročips 22 nm tehnoloģijā, kas, iespējams, varētu būt gatavs jau nākamā gada beigās.

Firma IBM tikko Šveicē, Cīrihē izveidojuši jaunu datu centru, kurš paredzēts firmai GIB-Services AG, taču ne jau tas ir būtiski. Svarīgākais ir fakts, ka šis datu centrs, kurā atrodas pamatīgs serveru daudzums, sildīs ūdeni vietējā peldbaseinā. Tas notiks, izmantojot serveru darba rezultātā radušos siltumenerģiju. Šis baseins vienlaikus kalpos arī kā dzesētājs serveriem. Ja serveri visu laiku strādātu ar pilnu jaudu, tad gada laikā tie saražotu apmēram 2 800 megavatus siltuma. Ar to ir pietiekami, lai apsildītu apmēram 80 mājas. Tagad ir iespējams otrreiz izmantot apmēram 90% no datu centra izmantotās elektroenerģijas, izmantojot to kā siltumu. Tas katru gadu palīdzēs novērst apmēram 130 tonnu CO₂ izmešu nonākšanu atmosfērā.

Fantastikas filmās redzētais par datora kontrolēšanu ar smadzeņu darbību vairs nav rītdiena – tā ir šodiena! Kompānija Emotiv Systems prezentējusi ierīci EPOC. Tā ir sava veida ķivere, kas jāuzmauc galvā, lai varētu uztvert smadzeņu nervu impulsus un ļaut vadīt datorspēli ar savām domām vien.

Izskatam tomēr ir liela nozīme – to pierāda fakts, ka pat IBM klēpjdatori ir gatavi mainīties no sava vispārzināmā melnā, konservatīvā stila uz košākām krāsām un stilīgākām formām. Tieši stilīgais dizains būs galvenā mārketinga stratēģijas sastāvdaļa, kura tiks pielietota, virzot tirgū jauno IBM klēpjdatoru sēriju ar nosaukumu IdeaPad.

Izpētīsim nedaudz rūpīgāk pirmos trīs IBM IdeaPad klēpjdatoru modeļus. Pirmais modelis, kurš tirgū būs pieejams 2008. gada janvāra beigās, ir IdeaPad Y510, tam būs 15,4 collu platekrāna LCD. Modelis sākumā būs pieejams tikai melnā krāsā, bet ekrāna aizmuguri rotās interesants raksts. Vēl kā interesantus jauninājumus var minēt klaviatūras multimediju pogu un arī skārienpaliktņa novietojumu. IdeaPad Y510 būs arī integrēta kamera ar sejas atpazīšanas funkciju, Dolby skaņa ar četriem skaļruņiem, kā arī Intel Core 2 Duo procesors.

IBM ir publicējuši kārtējo savu IBM Next Five in Five ziņojumu, kurā apkopoti pieci iespējamie jaunievedumi un tehnoloģijas, kuras pēc kompānijas ieskatiem varētu mainīt planētas iedzīvotāju dzīvi.
Kā uzskata IBM, tuvāko gadu laikā būtu jāparādās tehnoloģijai Carbon footprint, kura atļaus visu sadzīves tehniku saslēgt vienotā tīklā, un tās īpašnieks varēs uzzināt, cik daudz enerģijas tā patērē, vai viņš nav aizmirsis ko nebūt izslēgt un citus būtiskus parametrus. Pārbaudīt šos datus varēs no mobilā telefona, klēpjdatora vai jebkuras citas vietas ar interneta pieslēgumu ikvienā pasaules malā.

Pašreizējie jauno elektronisko signālu datoru procesori ar katru dienu pietuvojas esošās tehnoloģijas iespēju maksimumam, un jau ļoti tuvu ir tas brīdis, kad nāksies visā pilnībā nomainīt procesoru darbības principus un tehnoloģijas, lai attīstība neapstātos. Jau ilgi tiek pārspriestas un prezentētas jaunas idejas, visreālākā šodien izskatās optiskās tehnoloģijas ieviešana procesoru darbībā.

IBM korporācija šajā sakarā ir veikusi ilgstošus pētījumus un arī prezentējusi savus atklājumus plašākam publikas lokam. Arī šis datoru ražošanas gigants procesoru nākotni saskata optiskajā tehnoloģijā.

Nākamo piecu gadu laikā procesoru evolūcija jau varētu ikdienas lietotājam piedāvāt uz optisko signālu bāzes ražotus procesoru čipus, kuru būtu daudzkārt ātrdarbīgāki, nesalīdzināmi taupīgāki pret enerģijas resursiem un pilnīgi bez pārkaršanas riska. Visi šie faktori kopumā dotu iespēju mūsdienu superdatoru, kura izmēri ir vismaz liela ledusskapja lielumā, samazināt līdz normāliem 14 collu portatīvā datora izmēriem.

IBM nesen paziņojis, ka gatavojas būvēt jaunu superdatoru, kas būs Blue Gene tehnoloģijas otrās paaudzes pirmais pārstāvis. Šis būs pirmais superdators, kas sasniegs 1 PFLOPS (1000 TFLOPS) jaudu. Salīdzinājumam, tagadējā rekordista IBM superdatora BlueGene/L jauda ir aptuveni 280 TFLOPS, tātad 3x mazāk nekā IBM plānotajam BlueGene/P.