Kompānija IBM ar grafēna tranzistoru izstrādi nodarbojusies daudzus gadus, jo tieši grafēns tiek uzskatīts par to materiālu, kas strauji attīstīs datoru procesorus. Pirms diviem gadiem IBM lepni prezentēja pasaulē ātrāko tranzistoru no grafēna, bet tagad IBM oficiāli atrādījusi grafēna procesoru, kurš ir spējīgs sasniegt galvu reibinošu 100 GHz takts frekvenci. Šis procesors ir izstrādāts, izmantojot tādas pašas tehnoloģijas, kādas izmanto pašreizējo silīcija procesoru ražošanā, kas ievērojami samazina potenciālās grafēnu procesoru ieviešanas un ražošanas izmaksas. Kompānija IBM ir pārliecināta, ka tieši grafēna procesori ir tuvākās nākotnes procesori, jo tie patērē ievērojami mazāk enerģijas un izdala ļoti maz siltuma.

Kompānija IBM paziņojusi par saviem plāniem radīt jaunu superdatoru, kuram tiks dots enerģisks nosaukums Power7. Šī datora arsenālā būs 32 kodolu procesori un ļoti liels apjoms eDRAM tipa atmiņas. Lieldatoru jaudu mēra pēc tā, cik peldošā punkta (floating point) operācijas tas ir spējīgs veikt vienā sekundē. IBM mērķis ar šo datoru ir sasniegt 16 petaflopus, bet pastāvīgi tas varēs darboties ar 10 petaflopu lielu ātrumu. Jāpiemin, ka iepriekšējam IBM superdatoram izdevās sasniegt 1 petaflopu jaudu, tāpēc šis IBM plāns uzskatāms par ļoti ambiciozu. Tik jaudīga datora uzturēšanai saprātīgā temperatūrā tiks pilnībā izmantota ūdens dzesēšanas sistēma. Superdatoru paredzēts pabeigt 2011. gadā, un tas atradīsies ASV Ilinoisas Universitātē, kur tam ir atvēlēts gandrīz vesels ēkas stāvs.

Tagadējā uz silīcija bāzētā tehnoloģija pamazām tuvojas tehnoloģisko iespēju robežai, un pusvadītāju tehnoloģijas tuvākajā nākotnē var tikt iedzītas strupceļā. To apzinās arī IBM, kas, meklējot alternatīvus risinājumus, radījusi pasaulē ātrāko tranzistoru, kas bāzēts uz pasaulē plānāko materiālu grafēnu (graphene). IBM arī pamanījās demonstrēt pilnīgu funkcionālu tranzistoru kopu, kas darbojusies ar 1 GHz takts frekvenci, un tiek apgalvots, ka, izmantojot grafēna materiālu, iespējams radīt arī tranzistorus, kas darbojas jau ar 1 THz takts frekvenci, patērējot ievērojami mazāk enerģijas un izdalot mazāk siltuma.

Šādas idejas pamatā ir izveidot ūdens dzesēšanas konceptu, kuru būtu viegli integrēt procesoros un kas pietiekami efektīvi spētu dzesēt augstas frekvences procesorus. Koncepta pamatā ir mazi ūdens kanāli starp vairākos slāņos savietotiem mikročipiem. IBM ASV izpētes komanda kopā ar IBM Eiropas pētniekiem no Cīrihes un Berlīnes jau izveidojuši 3D čipu paraugus, starp kuriem izvietoti apmēram cilvēka mata biezuma ūdens kanāli. Tas viss kopā nodrošina ātrāku datu apmaiņu. Mikročipu slāņus savieno 10 tūkstoši vertikālo tranšeju, kas izolē ūdeni no silīcija ierīces. IBM sola jau gada laikā izveidot vismaz 3 reizes mazāku 3D mikročipa prototipu.

IBM kompānija paziņojusi, ka tā ir radījusi jaunu mikroshēmu, kuras darbības kapacitāte ir krietni augstāka nekā pašlaik esošajām. Lielākais sasniegums ir tas, ka jaunā mikroshēma ir izgatavota no pilnīgi jauna materiāla, kas spēj vadīt informāciju krietni ātrāk un mazāk uzsilst. Par jauno materiālu IBM sīkāku informāciju nesniedz, bet zināms, ka tā rūpnīcas nosaukums ir "high-k/metal gate". Šis nosaukums sevī ietver gan pašu materiālu, gan arī pilnīgi jauno tehnoloģiju, kas nodrošina sinhronizētāku tranzistoru darbību.
Jaunais mikročips ir izgatavots 32 nm tehnoloģijā, un pašlaik aktīvi notiek tā testēšanas darbi. Gatavais mikročips sākumā būs paredzēts galvenokārt portatīvajām ierīcēm, jo tieši mazais enerģijas patēriņš būs viens no tā galvenajiem trumpjiem.

Jāatgādina, ka pašlaik labākie pieejamie procesori darbojas 45 nm tehnoloģijā.
Testēšanas darbus pilnībā plānots pabeigt šā gada beigās, bet jau pašreiz notiek sadarbība ar tādām kompānijām kā Chartered Semiconductor Manufacturing, Freescale, Infineon Technologies, Samsung Electronics, STMicroelectronics un Toshiba, kas plāno šīs tehnoloģijas izmantot arī savās ierīcēs.
Bet IBM negrasās apstāties pie sasniegtā, jo jau tiek gatavots līdzīgas arhitektūras mikročips 22 nm tehnoloģijā, kas, iespējams, varētu būt gatavs jau nākamā gada beigās.

Firma IBM tikko Šveicē, Cīrihē izveidojuši jaunu datu centru, kurš paredzēts firmai GIB-Services AG, taču ne jau tas ir būtiski. Svarīgākais ir fakts, ka šis datu centrs, kurā atrodas pamatīgs serveru daudzums, sildīs ūdeni vietējā peldbaseinā. Tas notiks, izmantojot serveru darba rezultātā radušos siltumenerģiju. Šis baseins vienlaikus kalpos arī kā dzesētājs serveriem. Ja serveri visu laiku strādātu ar pilnu jaudu, tad gada laikā tie saražotu apmēram 2 800 megavatus siltuma. Ar to ir pietiekami, lai apsildītu apmēram 80 mājas. Tagad ir iespējams otrreiz izmantot apmēram 90% no datu centra izmantotās elektroenerģijas, izmantojot to kā siltumu. Tas katru gadu palīdzēs novērst apmēram 130 tonnu CO₂ izmešu nonākšanu atmosfērā.

Fantastikas filmās redzētais par datora kontrolēšanu ar smadzeņu darbību vairs nav rītdiena – tā ir šodiena! Kompānija Emotiv Systems prezentējusi ierīci EPOC. Tā ir sava veida ķivere, kas jāuzmauc galvā, lai varētu uztvert smadzeņu nervu impulsus un ļaut vadīt datorspēli ar savām domām vien.

Izskatam tomēr ir liela nozīme – to pierāda fakts, ka pat IBM klēpjdatori ir gatavi mainīties no sava vispārzināmā melnā, konservatīvā stila uz košākām krāsām un stilīgākām formām. Tieši stilīgais dizains būs galvenā mārketinga stratēģijas sastāvdaļa, kura tiks pielietota, virzot tirgū jauno IBM klēpjdatoru sēriju ar nosaukumu IdeaPad.

Izpētīsim nedaudz rūpīgāk pirmos trīs IBM IdeaPad klēpjdatoru modeļus. Pirmais modelis, kurš tirgū būs pieejams 2008. gada janvāra beigās, ir IdeaPad Y510, tam būs 15,4 collu platekrāna LCD. Modelis sākumā būs pieejams tikai melnā krāsā, bet ekrāna aizmuguri rotās interesants raksts. Vēl kā interesantus jauninājumus var minēt klaviatūras multimediju pogu un arī skārienpaliktņa novietojumu. IdeaPad Y510 būs arī integrēta kamera ar sejas atpazīšanas funkciju, Dolby skaņa ar četriem skaļruņiem, kā arī Intel Core 2 Duo procesors.

IBM ir publicējuši kārtējo savu IBM Next Five in Five ziņojumu, kurā apkopoti pieci iespējamie jaunievedumi un tehnoloģijas, kuras pēc kompānijas ieskatiem varētu mainīt planētas iedzīvotāju dzīvi.
Kā uzskata IBM, tuvāko gadu laikā būtu jāparādās tehnoloģijai Carbon footprint, kura atļaus visu sadzīves tehniku saslēgt vienotā tīklā, un tās īpašnieks varēs uzzināt, cik daudz enerģijas tā patērē, vai viņš nav aizmirsis ko nebūt izslēgt un citus būtiskus parametrus. Pārbaudīt šos datus varēs no mobilā telefona, klēpjdatora vai jebkuras citas vietas ar interneta pieslēgumu ikvienā pasaules malā.

Pašreizējie jauno elektronisko signālu datoru procesori ar katru dienu pietuvojas esošās tehnoloģijas iespēju maksimumam, un jau ļoti tuvu ir tas brīdis, kad nāksies visā pilnībā nomainīt procesoru darbības principus un tehnoloģijas, lai attīstība neapstātos. Jau ilgi tiek pārspriestas un prezentētas jaunas idejas, visreālākā šodien izskatās optiskās tehnoloģijas ieviešana procesoru darbībā.

IBM korporācija šajā sakarā ir veikusi ilgstošus pētījumus un arī prezentējusi savus atklājumus plašākam publikas lokam. Arī šis datoru ražošanas gigants procesoru nākotni saskata optiskajā tehnoloģijā.

Nākamo piecu gadu laikā procesoru evolūcija jau varētu ikdienas lietotājam piedāvāt uz optisko signālu bāzes ražotus procesoru čipus, kuru būtu daudzkārt ātrdarbīgāki, nesalīdzināmi taupīgāki pret enerģijas resursiem un pilnīgi bez pārkaršanas riska. Visi šie faktori kopumā dotu iespēju mūsdienu superdatoru, kura izmēri ir vismaz liela ledusskapja lielumā, samazināt līdz normāliem 14 collu portatīvā datora izmēriem.

IBM nesen paziņojis, ka gatavojas būvēt jaunu superdatoru, kas būs Blue Gene tehnoloģijas otrās paaudzes pirmais pārstāvis. Šis būs pirmais superdators, kas sasniegs 1 PFLOPS (1000 TFLOPS) jaudu. Salīdzinājumam, tagadējā rekordista IBM superdatora BlueGene/L jauda ir aptuveni 280 TFLOPS, tātad 3x mazāk nekā IBM plānotajam BlueGene/P.