Sidnejas tehnoloģiju universitātes (University of Technology Sydney) zinātniekiem izdevies izstrādāt materiālu uz grafēna bāzes, kurš ir plāns kā papīrs, bet vienlaikus 10 reizes izturīgāks kā tērauds. Šis, par grafēna papīru nosauktais, materiāls ir iegūts zinātniekiem izmantojot neapstrādātu grafītu, kurš pēc tam ar attīrīšanas un ķīmiskās filtrācijas palīdzību pārveidots plānā papīram līdzīgā materiālā. Daudzi šādi grafēna nanoslāņi sastāv no oglekļa sešstūru kristāliem, un tam ir lieliskas siltumvadāmības, elektriskās un mehāniskās īpašības. Šis materiāls ir sešas reizes vieglāks par tēraudu, un 5 – 6 reizes mazāku blīvumu, taču tas ir 2 reizes cietāks, un 10 reizes izturīgāks pret stiepšanu. Jaunā materiāla izstrādātājs Ali Reza Ranjbartoreh cer, ka jau tuvākajā nākotnē šis materiāls atradīs savu pielietojumu auto, aviācijas un citās ražošanas sfērās.

Pašlaik izmantotie materiāli un to pavadošās tehnoloģijas tuvojas savu iespēju limitam, tādēļ tiek meklēti jaunas iespējas, kā turpināt datoru tehnoloģiju attīstību. Kompānija IMB jau iepriekš paziņojusi, ka ir atradusi tam atbildi, nākotnes procesoru izstrādei izmantojot grafēnu, un jau vairākus gadus turpina šīs tehnoloģijas attīstību, bet tagad rādās, ka tam būs nopietns konkurents - silicīds. Tas ir uz silīcija bāzēts materiāls, kas lepojas ar ļoti iespaidīgām temperatūras, kā arī elektrovadāmības īpašībām, tādēļ uzskatāms par nopietnu konkurentu grafēnam. Pašlaik zinātnieki aktīvi darbojas pie visām problēmām, kas saistītas ar izmaksu samazināšanu šī materiāla izmantošanai, piemēram, procesoru izstrādē.

Kompānija IBM ar grafēna tranzistoru izstrādi nodarbojusies daudzus gadus, jo tieši grafēns tiek uzskatīts par to materiālu, kas strauji attīstīs datoru procesorus. Pirms diviem gadiem IBM lepni prezentēja pasaulē ātrāko tranzistoru no grafēna, bet tagad IBM oficiāli atrādījusi grafēna procesoru, kurš ir spējīgs sasniegt galvu reibinošu 100 GHz takts frekvenci. Šis procesors ir izstrādāts, izmantojot tādas pašas tehnoloģijas, kādas izmanto pašreizējo silīcija procesoru ražošanā, kas ievērojami samazina potenciālās grafēnu procesoru ieviešanas un ražošanas izmaksas. Kompānija IBM ir pārliecināta, ka tieši grafēna procesori ir tuvākās nākotnes procesori, jo tie patērē ievērojami mazāk enerģijas un izdala ļoti maz siltuma.

Tagadējā uz silīcija bāzētā tehnoloģija pamazām tuvojas tehnoloģisko iespēju robežai, un pusvadītāju tehnoloģijas tuvākajā nākotnē var tikt iedzītas strupceļā. To apzinās arī IBM, kas, meklējot alternatīvus risinājumus, radījusi pasaulē ātrāko tranzistoru, kas bāzēts uz pasaulē plānāko materiālu grafēnu (graphene). IBM arī pamanījās demonstrēt pilnīgu funkcionālu tranzistoru kopu, kas darbojusies ar 1 GHz takts frekvenci, un tiek apgalvots, ka, izmantojot grafēna materiālu, iespējams radīt arī tranzistorus, kas darbojas jau ar 1 THz takts frekvenci, patērējot ievērojami mazāk enerģijas un izdalot mazāk siltuma.

Britu zinātniekiem ir izdevies izveidot tranzistoru, kura biezums vai drīzāk jau plānums ir tikai viens atoms. Lai radītu ko tādu, vajag izmantot materiālu, kurš zināms kā grafēns. Tas sastāv no oglekļa atomiem, un tranzistori uz tā bāzes var būt tikai 1 nanometru plāni, tai pašā laikā no krama, kurš tiek izmantots šobrīd, veidotie transiztori var būt, maksimums, 10 nanometrus plāni. Zinātnieki jau daudzus gadus domāja, kāds materiāls varētu tikt izmantots tranzistoru izveidē krama vietā, līdz 2004. gadā tika atklāts grafēns. Tajā esošo oglekļa atomu saites ir ļoti ciešas, un sešstūros, kuros tie izvietoti, ir iespējama ātra elektronu pārvietošanās. Taču mīnuss bija tas, ka grafēnam nav pārslēdzamās signāla vadāmības, kas nepieciešama tranzistoru izveidei. Britu zinātnieku grupa atklāja, ka nelielu, tikai dažu nanometru lieluma materiāla kvantu punktu atlaušana ļauj iegūt signāla vadāmību, pateicoties kvantu efektam, kurš sāk darboties tik mazos izmēros. Iedarbojoties uz tādu maza izmēra punktu ar magnētisko lauku, tiek atjaunota elektronu kustība un izveidojas pārslēdzamais tranzistors. Pats mazākais „punkts” ir tikai piecu oglekļa gredzenu jeb desmit atomu lielumā. Taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka priekš citu līdzīga izmēra tranzistoru darbības ir nepieciešama efektīva dzesēšana un zema temperatūra, bet grafēna tranzistori var strādāt istabas temperatūrā.