


Bija laiks, kad datori nebija vis tās mazās kastītes mums uz un zem galda, un nebija arī tādi kā lielie superdatori ar daudziem tūkstošiem un miljoniem tranzistoru procesoros. Bija laiks, kad datori aizņēma lielas telpas, tajos bija daudz vadu un radio lampu, un bieži vien nebija nekādu ekrānu. Un, saprotams, to reālā jauda bieži vien bija mazāka nekā parastam mūsdienu netbukam par pāris simtiem latu. Taču tieši šie monstri bija pamatā tam, kas ir tagad. Palūkosimies uz šiem vēstures lieciniekiem to zelta laikmetā, pagājušā gadsimta 40. līdz 60. gados.

Nevienam jau nav noslēpums, ka jaudīgie datori tiek izmantoti ne tikai zinātnisko aprēķinu vajadzībām vien, bet arī izklaidei un, protams, nešaubīgi arī datorspēlēm. Lūk, Nākotnes Parka sen neredzētais draugs Dainis mūsu visus iepazīstinās ar kādu patiesi modernu spēļdatoru, kura nosaukums ir – plēsoņa!
