Līdz šim ir bijuši daudz zinātnieki, kas centušies piešķirt krāsai vēl kādas īpašības bez krāsas funkcijas. Tas izdevies Lielbritānijas zinātniekiem no Strathildas universitātes. Viņi atklājuši veidu kā ar krāsā iestrādātu nanotehnoloģiju palīdzību pārvērst krāsu sensoru tīklā, kas ir spējīgs uztvert sīkus bojājumus, pirms tie nav radušies pārāk lieli. Tas izdevies tādā veidā, ka krāsa sastāv no precīzi nolīdzinātām oglekļa nanocaurulītēm un pelniem, kas rodas akmeņogļu dedzināšanas procesā – kad nanocaurulītes sāk liekties, mainās vadītspēja, savā veidā signalizējot, ka kaut kur krāsā attīstās bojājums. Pie tam pelni nodrošina krāsai cementam līdzīgu struktūru, kas piešķir tai papildus izturību skarbos apstākļos.

Tas ir iespējams ar miniatūru sauli, kas maskējusies kā paliels lukturis – pietiekoši smags, lai to pacelt varētu ar abām rokām. Ar 15 000 lumenu gaismas spilgtumu, XM18 lukturis iespējams varētu izgaismot pat mazu planētu. Tas ir konstruēts no 18 sīkāku LED lukturu kombinācijas, ietvertas vienā korpusā. Par enerģiju parūpējas 32 litija akumulatori. Kopā šos sistēmu atdzesē iebūvēts ventilators. Šis fotonu lielgabals maksās 2500 dolārus, turklāt tas ir sešstūra formā, lai pēc vajadzības, šādus lukturus varētu vairākus salikt kopā.

LG Electronics (LG) un Hitachi Plant Technologies publiskojusi izpilddirektoru vārdus, kuri vadīs ūdens apstrādes kopuzņēmumu. Uzņēmuma darbību plānots uzsākt jau 2012. gada 1.februārī, un to vadīs Jangs Ha Lī (Young-ha Lee), kurš darbosies galvenā izpilddirektora amatā, un Hidenao Kavai (Hidenao Kawai), kurš būs operacionālais direktors. Jaunā uzņēmuma LG-Hitachi Water Solutions Co., Ltd. galvenais birojs atradīsies Seulā, un uzņēmumam prognozēta nozīmīga loma strauji augošajā ūdens apstrādes nozarē.

Līdz šim ir bijuši izgudroti dažādi medicīnai paredzēti implanti, taču beidzot ir izveidots tāds, kas kā enerģijas avotu izmanto skaņu. Zinātnieki no Vašingtonā bāzētās Purdue universitātes izveidojuši spiedienjutīgu mikroelektromehānisku sistēmu (MEMS), kas kā enerģijas avotu izmanto skaņas viļņus. Ierīces konceptam ir vibrējošs sensors, kas uztver vibrācijas 200 - 500Hz skaņas spektrā, kas ir tuvu „zemākai” ar dzirdi uztveramai skaņai. Zemādas implants pārveido šīs zemfrekvenču vibrācijas enerģijā un saglabā to kondensatorā. Kad sensors pārstāj uztvert vibrācijas, tas sūta elektrisku lādiņu citam sensoram, kas nolasa datus ( šajā gadījumā spiedienu). Tālāk rezultāti tiek pa radio viļņiem nosūtīti uztvērējierīcei, kas saņemtos datus analizē.

Eye3 heksakopteris ir aprīkots ar sešām oglekļa šķiedras materiāla „rokām”. Turklāt tas arī ir bezpilota – ar iebūvētu APM2 programmu, kas ļaus tam patstāvīgi lidināties, navigācijai izmantojot Google Maps. Šis lidojošais robots ir arī aprīkots veseliem 3 procesoriem, 350W motoru katrai no sešām „rokām, maksimālai celtspējai esot 4.5kg. Tāpat ierīces parametros ietilpst barometrs, magnetometrs, kā arī stabilizācijas sistēma, lai samazinātu nelaimes gadījumu risku. Lidaparāts tāpat ir modulārs jeb izjaucams un saliekams pa daļām, padarot vienkāršāku tā labošanu. Iespējams, ar šāda veida aparātiem, aeriālā fotografēšana vairs nebūs nekas ekskluzīvs.

Zinātnieki no Bio Architecture Lab (BAL) un Vašingtonas Universitātes Sietlā, ASV ir spēruši pirmos soļus, lai izmantotu jūras aļģu naturālās priekšrocības. Viņi ir izveidojuši mikrobu, spējīgu sagremot un pārveidot jūras aļģes etilspirtā (plašāk pazīstamais spirts) vai citos degvielas veidos, vai ķimikālijās. Jūras aļģes varētu būt ideāls augs, ko pārvērst biodegvielā. Tās aug aptuveni 2/3 planētas daļas, kuru aizņem ūdens. Tā kā tās barības vielas un ūdeni iegūst no jūras, tām nav vajadzīga mēslošana vai apūdeņošana. Pati galvenā jūras aļģu īpašība ir tā, ka tās nesatur lignīnu – vielu, kas nostiprina augu šūnapvalkus un darbojas līdzīgi betonam starp dzelzs armatūru, radot šķēršļus, lai daudzus sauszemes augus izmantotu biodegvielas ražošanai.

Attēlā redzamais robots varbūt vēl neizskatās pēc cilvēka, taču Otavas Universitātes zinātnieki Kanādā centīsies to panākt tuvākā vai tālākā nākotnē. Robotam ar nosaukumu „Pumpkin” jeb latviskoti „Ķirbis” daļas tiks pakāpeniski aizvietotas ar cilvēkam līdzīgām detaļām, iekļaujot pašu Universitātes zinātnieku izstrādāto mākslīgo ādu. Šī āda ne tikai iekļaus sensorus, kas nodrošinātu ādai pieskārien-jutību, bet arī cauruļu tīklu ar karstu ūdeni, lai paaugstinātu ādas temperatūru. Zinātnieku mērķis ir ne tikai panākt dabiska cilvēka sajūtu, atrodoties šī robota tuvumā, bet tālāk nākotnē arī aizvietot robota galvu ar anatomiski precīzu cilvēka galvaskausa modeli, kam arī būtu pašu zinātnieku izstrādātā mākslīgā āda.

Lufthansa izmantojusi Neste Oil atjaunojamo resursu aviācijas degvielu NExBTL starpkontinentālajā reisā, ar to noslēdzot sešus mēnešus ilgo izmēģinājumu, kura ietvaros aviokompānija izmantoja NExBTL reisos starp Frankfurti un Hamburgu. Līdz ar šo izmēģinājumu Lufthansa pirmo reizi uzsāka atjaunojamo resursu degvielas izmantošanu aviācijā. Šī gada 12.janvārī pirmo reizi Neste Oil atjaunojamo resursu aviācijas degviela NExBTL tika izmantota Lufthansa starpkontinentālajā komercreisā starp Frankfurti Vācijā un Vašingtonu ASV. Pēc Lufthansa aprēķiniem NExBTL izmantošana šajā reisā samazināja CO₂ izmešus par 38 tonnām. Tas ir tikpat, cik tiek izmests sešos lidojumos starp Frankfurti un Berlīni.

Google atkārtoti pierādījis, ka prot ne tikai ļoti labi pelnīt naudu, bet arī neskopojas ar daļu no nopelnītā dalīties zaļās enerģijas, labdarības kā arī dažādu inovāciju attīstībai un atbalstam. Nu pat kā interneta gigants paziņojis, ka uz Ziemassvētku laiku tā investēs 94 miljonus ASV dolāru saules bateriju parka izveidei Sakramento pilsētas teritorijā. Jāpiezīmē, ka šis ir tikai pirmais solis Google zaļās enerģijas atbalstam, jo pavisam tas paredzējis šādos projektos investēt aptuveni 1 miljardu ASV dolāru. Vēl viens patīkams jaunums ir Google atbalsts ziņu kanāla CNN aizsāktajam projektam – cīņai pret cilvēku verdzību, nelikumīgu nodarbināšanu un nelikumīgu transportēšanu, kura atbalstam Google dāvinājis 11,5 miljonus ASV dolāru, kā arī uzsācis darbu pie vairākiem sociāla rakstura interneta projektiem, kas paredzēti šī projekta atbalstam.

Lielu daļu pasaules vajadzības pēc enerģijas potenciāli var apmierināt ar Saules enerģiju, kas nešaubīgi ir alternatīvs enerģijas avots, tā ir ekoloģiski tīra un ar pastāvīgu tendenci attīstīties. Saules enerģija alternatīvās elektroenerģijas kontekstā ir cieši saistīta ar solāro elementu ražošanu, kas pēdējo desmit gadu laikā ik gadu palielinās par 30-35%; 90% gadījumu to elementi tiek ražoti no silīcija. Pasaules vadošo ražotāju izmantotās silīcija attīrīšanas tehnoloģijas ir dārgas un patērē daudz enerģijas, kas palielina galaprodukta izmaksas. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis ražošanas process nav videi draudzīgs. Tas rada nepieciešamību pēc jaunām metodēm, veidiem ne tikai kā šīs izmaksas samazināt, bet arī to, kā ražošanas procesu padarīt videi nekaitīgāku. Viennozīmīgi - tā ir pētniecības attīstības pakalpojumu joma, kurā var rast jaunus risinājumus un kas Latvijai ir perspektīva nozare.

Ir profesijas, kuras līdzcilvēkiem ir ļoti nepieciešamas, taču lai kļūtu par speciālistu kādā no tām, ir daudz jātrenējas, un kā treniņu objektu vajadzētu izmantot dzīvu cilvēku. Tāda ir friziera profesija, un arī stomatologa. Un ja pirmajā gadījumā vēl kaut ka var samierināties ar ne tādu frizūru, tad ar slikti salabotiem, vai galu galā sabojātiem zobiem neviens negribēs riskēt. Lai atrisinātu šo jautājumu Japānas stomatoloģiskās universitātes un firmas Morita Manufacturing inženieri un zinātnieki ir kopīgi izveidojuši robotu Simroid. Tas paredzēts izmantošanai topošo stomatologu apmācībā. Robots ļoti līdzinās dzīvam cilvēkam un tā mutes dobumā ir liels daudzums dažādu sensoru. Robots reaģē uz dažādām ārsta darbībām un spēj ar to sazināties japāņu un angļu valodā. Šobrīd sistēma ir pabeigta par 99% un tiek domāts par tās komerciālas ražošanas uzsākšanu, kā arī citu valodu saziņas iespēju. Vairāk skatieties video materiālā.

Lai arī esam jau sastapušies ar vairākiem USB zibatmiņu kombinēšanas konceptiem, Modular USB autors Heiunso Songs apgalvo, ka tā izstrādātais USB saslēgumu veids ir pilnīgi jauna ideja, kas citur nav sastopama. Lai nu kā arī patiesībā būtu, Modular USB ir samērā vienkārša, tomēr efektīva ideja – brīdī, kad ar esošo zibatmiņas atmiņu ir par maz, tai klāt var pievienot vēl vienu. Dators visu USB saslēgumu kopu atpazīs kā vienu lielu USB atmiņu. Mums atliek vien cerēt, ka kāds no datortehnikas izstrādātājiem spēs novērtēt šās idejas priekšrocības, un nolems kādreiz uzsākt arī šī koncepta ražošanu.

Lai pozicionētu Rīgu vēl zaļāku un kā progresīvi domājošu pilsētu, tiek plānots ieviest videi draudzīgus taksometrus – elektromobīļus. SIA BalticTAXI jau vairāk kā divus gadus aktīvi līdzdarbojas Rīgas tēla veidošanā, piedāvājot gan Rīgas viesiem, gan iedzīvotājiem mūsdienīgus un godīgus taksometra pakalpojumus. Līdz šim simbolizējot BalticTAXI atbildīgo domāšanu, visi vieglie taksometri ir aprīkoti ar gāzes iekārtām pilsētas gaisa kvalitātes saglabāšanai, un turpinot veicināt jaunus attīstības scenārijus, nākamais solis būtu elektromobīļu ieviešana.

Jau tajā brīdī, kad klajā nāca eksperimenta OPERA rezultāti, 23. septembrī, daudzi apšaubīja to, ka fakta, ka neitrino daļiņas ir kustējušās ar ātrumu, kurš ir lielāks par gaismas ātrumu, patiesumu. Pamatā iebildumi bija par to, ka mērījumu sistēma varētu strādāt ar kļūdas iespējamību. Tas arī nupat ir pierādījies, jo kā noskaidrojuši Groningenas universitātes Nīderlandē pētnieki, tad eksperimenta veicēji netika ņēmuši vērā GPS sistēmas, kura tiek izmantota, lai sinhronizētu neitrino daļiņu starta un finiša punktu iekrātas. Ir radies tā sauktais Lorenca attāluma saraušanās efekts, kurš novērojams tad ja, piemēram, kā šinī gadījumā GPS pavadonis kustās ar lielu ātrumu attiecībā pret mērījumu iekārtu. Veicot šo kļūdu korekciju OPERA eksperimentu rezultāti ir identiski iepriekšējiem. Līdz ar to revolūcija fizikā un Einšteina relativitātes likuma apšaubīšana, vismaz pagaidām ir atcelti.