Pajautāsiet uz ielas, kurš zināms IT sfēras cilvēks nomira oktobra mēnesī, un 10 no desmita jums atbildēs, ka tas bija Stīvs Džobss. Bet tikai nedēļu pēc viņa mūžībā aizgāja cilvēks, kurš tā vai citādāk, bet ar savu klātbūtni un darbu ir ikvienā mūsdienu datoriekārtā vai programmā. Tas bija Deniss Riči, pilnā vārdā Deniss Makalisters Riči. Viņš savas dzīves laikā nevēlējās kļūt par IT sfēras rokzvaigzni, nesakrāja miljardus, nepameta biznesa dēļ institūtu un arī atklātībā parādījās tikai tāpēc, lai kautrīgi saņemtu kārtējo apbalvojumu. Taču viņa ieguldījums ir nenovērtējams. Tādēļ nedaudz vairāk par to, kas bija šis ekscentriskais un jautrais bārdainis un kāds ir viņa ieguldījums IT jomā.

Skolā gājuši esam visi, tik ierastās papīra dienasgrāmatas, kur tika ierakstīti mājas darbi, kavējumi, piezīmes un arī daža laba atzīme atceramies labi. Un, protams, tikpat labi atceramies arī Skolotāja Svarīgo Instrumentu – klases žurnālu, tajā tika piefiksētas visas atzīmes un kavējumi. Šos tiek ierastos skolas dzīves elementus – dienasgrāmatu un žurnālu, kā arī daudz ko citu gaida aizmirstība. Jau pašreiz aptuveni 600 skolas Latvijā to visu aizvietojušas ar modernu tehnoloģisko rīku - e-klasi! Izglītības sistēma un mācīšanās process skolās laika gaitā modernizējas un skolas labprāt izmanto tehnoloģiju dāvātās priekšrocības.

E-klase tuvplānā. Kopā ar Reini Zitmani un multivides žurnālu Nākotnes Parks.
Skolā esam gājuši visi, tik ierastās dienasgrāmatas, kurās regulāri tikai ierakstīti mājas darbi, atzīmes, kavējumi un lielai daļai no mums arī dažādas piezīmes, atceramies labi. Un, protams, tikpat labi atceramies skolotāja pašu svarīgāko darba instrumentu - klases žurnālu.

Nupat veikts pētījums atklāj, ka 67% Āzijas kompāniju, kas iekļautas Fortune Global 100 sarakstā, lieto vismaz vienu no sociālo mediju platformām, kas ir par 50 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tajā pat laikā Eiropas un ASV kompāniju klātbūtne sociālajos tīklos palikusi gandrīz nemainīga, sasniedzot attiecīgi 89% (+1%) un 84 % (-2%). Tie ir divi galvenie secinājumi, kas izriet no Globālā sociālo mediju pētījuma (Global Social Media Check-up), ko veikusi pasaulē vadošā sabiedrisko attiecību un komunikāciju kompānija Burson-Marsteller, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Fortune Global 100 kompānijas lieto tādas populāras sociālo tīklu platformas kā Twitter, Facebook, YouTube, korporatīvos blogus, kā arī sociālos tīklus vietējās valodās.

Barters jeb maiņa. “Tu man dod medus podu, es tev pretim sivēnu.” Šāds cilvēku savstarpējo darījumu formāts nešaubīgi ir senāks par naudas darījumiem, taču barters pastāv arī mūsdienu ekonomikā un, protams, arī interneta vidē. Šajā rakstā mēs jums stāstīsim par kādu unikālu un visai noderīgu sistēmu internetā, kurā jau simtiem uzņēmumu savus darījumu kārto tieši ar bartera palīdzību.

Ar Ziemeļu Stāstu laipni atļauju un uzaicinājumu pārpublicējam mūsu lasītāju izklaidei ļoti interesantu un saistošu tekstuālo un video interviju ar senu Nākotnes Parka un ZParka draugu Daini, kurš jau labu laiku ir aizrāvies ar virtuālajām kosmosa cīņām iekš tīkla datorspēles Eve Online. Interesants stāsts!

###

Apmēram pirms trīs gadiem, strādājot kopā ar Daini, kādu dienu es nejauši noklausījos viņa telefona sarunu. “Tas bija labs!”, viņš sacīja, ar plecu piespiedis aparātu pie auss, lai pirksti brīvi varētu skraidīt pāri tastatūrai. “Sēžam mēs mainojam ledu beltā ar mackinaviem, es jau zināju, ka tie lopi te parādīsies atkal, sēdēju belta augšgalā. Skatos, parādās lokālā neitrālie, tie paši xxxdeath, kas vakar bija – un momentā beltā ievarpo viens ceptors, jamais jau alignojas uz augšu, varpo klāt man tuvāk, bet es paspēju līdz posam aizjobt.”.  Saprotams no tā nebija pilnīgi nekas.

Pagājušā gadā mēs saņēmām samērā pamatīgu klāstu ar dažnedažādām operētājsistēmām. Bija tur Windows 7, Mac OS X 10.6 Leopard, Google Chrome OS, par dažādu paveidu un pasugu Linux radījumiem vispār nav vērts runāt. Tie vairojas kā trusīši no burvju mākslinieka cepures. Taču visas šī programmas ir jau labi zināmas, un lielā mērā tās kļuvušas par mūsu ikdienu. Nekā principiāli jauna, pamatā tikai uzlabojumi. Taču, kā izrādās, ir arī pasaulē vesela rinda dažādu operētājsistēmu, kuras attīsta gan atsevišķi cilvēki, gan arī autoru kolektīvi. Interneta resurss TechRadar piedāvā iepazīties ar desmit maz zināmām, bet interesantām operētājsistēmām. Vairumā gadījumu tās ir pieejamas kā ISO fails, vai arī tās var pamēģināt lietot, izmantojot virtuālo mašīnu.

Bija laiks, kad datori nebija vis tās mazās kastītes mums uz un zem galda, un nebija arī tādi kā lielie superdatori ar daudziem tūkstošiem un miljoniem tranzistoru procesoros. Bija laiks, kad datori aizņēma lielas telpas, tajos bija daudz vadu un radio lampu, un bieži vien nebija nekādu ekrānu. Un, saprotams, to reālā jauda bieži vien bija mazāka nekā parastam mūsdienu netbukam par pāris simtiem latu. Taču tieši šie monstri bija pamatā tam, kas ir tagad. Palūkosimies uz šiem vēstures lieciniekiem to zelta laikmetā, pagājušā gadsimta 40. līdz 60. gados.

Jau sen aizritējuši tie laiki, kad dators birojā un kur nu vēl mājās bija baisā greznība. Šodien man pašam mājās ir trīs datori, bet ZParka redakcijā - vismaz seši. Redziet, ja vienuviet ir tik daudz šo gudro skaitļošanas aparātu, tad noteikti pastāv arī vajadzība starp tiem apmainīties ar informāciju. Te, protams, talkā nāk datortīkls, kas savieno visus šos vienuviet esošos datorus, taču,ko darīt gadījumā, ja es atrodos kādā citā pilsētā un man vajag piekļūt šim te mājas vai biroja datortīklam no turienes? Tam ir risinājums – virtuālais privātais tīkls. Kas tas ir? Par to turpmākajā stāstā.

Ir lietas, kas jārāda un jāstāsta visiem. Šis kambaris.lv atradums zparks.lv komandu"'nogāza gar zemi". Ar prieku pārpublicējam pirmā mājas datora aprakstu - vēl no tālajiem PSRS laikiem.
Šāds te izskatās pirmais Padomju Savienībā ražotais “mājas” dators, kurš paredzēts privātiem lietotājiem un pieejams brīvā tirdzniecībā. To sērijveida ražošana uzsākta 1985.gadā.

Aizgājušajā XX gadsimtā cilvēce ne tikai pamanījās izkaroties divos karos un pamatīgi piemēslot planētas ekosistēmu, bet arī izdarīja ko būtisku zinātnes jomā. Tā bija kosmosa apguve. Šobrīd tas, ka kāds lido kosmosā un atrodas tur īsāku vai ilgāku laiku, jau ir ikdiena. Mēs jums piedāvājam paskatīties uz šiem notikumiem ar dažu video ierakstu palīdzību, sākot ar 1957. gadu, kad tika palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, un līdz 90. gadu beigām.

Cilvēki reaģē pozitīvi uz tekstu zaļā krāsā, kamēr sarkanā krāsa izraisa vispretrunīgākās reakcijas, pētījuma rezultātā secinājusi pasaules lielākā tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard, veicot starptautisku pētījumu par krāsu ietekmi.
Pētījumā tika iesaistīti deviņu valstu iedzīvotāji darbspējīgā vecumā, kam piedāvāja novērtēt vienkāršus apgalvojumus dažādās krāsās. Pētījuma dalībniekiem bija iespēja šos apgalvojumus novērtēt piecos apstiprinājuma vai nolieguma līmeņos no „pilnīgi piekrītu” līdz „absolūti nepiekrītu”.